Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 16.jūlijā

FM: Par Sabiedriskā labuma komisijas funkciju nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 16.jūlijā, tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (VID) un Sabiedriskā labuma organizāciju likumā. Grozījumi tiesību aktos sagatavoti, lai nodotu Finanšu ministrijai neraksturīgās funkcijas VID.

Izmaiņas paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests pārņems sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību, sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu, sabiedriskā labuma organizāciju reģistra vešanu, kā arī Sabiedriskā labuma komisijas darbības nodrošināšanu.

Sabiedriskā labuma organizāciju likumā jaunā redakcijā tiek izteiktas prasības pretendentiem uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu:

• biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība un šī organizācija veic sabiedriskā labuma darbību;

• biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai nav nodokļu parādu.

Savukārt, lai novērstu dažādas interpretācijas iespējas par sabiedriskā labuma darbību, ar šo likumprojektu tiek nodalīts atbalsts jebkādai profesionālai darbībai, kas ir pretrunā ar šī likuma būtību.

Grozījumi likumā arīdzan paredz, ka likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas likvidatoram būs jāinformē sabiedriskā labuma organizācijas uzraugošā iestāde par organizācijas likvidāciju un būs jābūt atbildīgam par to, lai likvidējamās sabiedriskā labuma organizācijas manta tiktu nodota uzraugošās iestādes lēmumā noteiktajai organizācijai.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par abiem grozījumu projektiem vēl lems Ministru kabinets un Saeima.

FM: Par maksimāli pieļaujamo alkohola tirdzniecības laiku āra kafejnīcās

Lai pagarinātu maksimāli pieļaujamo alkohola tirdzniecības laiku līdz septiņiem mēnešiem novietnēs – āra kafejnīcās – patērēšanai uz vietas, Finanšu ministrija ir sagatavojusi grozījumus alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Ceturtdien, 16.jūlijā, izmaiņas tiesību aktā tika izsludinātas valsts sekretāru sanāksmē.

Šā brīža normatīvais regulējums paredz: ja papildus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vai alus mazumtirdzniecības speciālajā atļaujā (licencē) norādītajai patstāvīgajai darbības vietai tiek pieteikta alkohola mazumtirdzniecība novietnē patērēšanai uz vietas – āra kafejnīcā, tad atļauju var izsniegt uz laiku līdz pieciem mēnešiem. Tā kā uzņēmēji ir nākuši ar aicinājumu ļaut visu pavasara un vasaras sezonu tirgot alkoholiskos dzērienus patērēšanai uz vietas āra kafejnīcās, Finanšu ministrija ir izstrādājusi atbilstošus grozījumus alkoholisko dzērienu aprites likumā, paredzot maksimāli pieļaujamo tirdzniecības laiku pagarināt līdz septiņiem mēnešiem līdzšinējo piecu vietā.

Lai nodrošinātu patērētāju informēšanu, alkoholisko dzērienu aprites likums šobrīd paredz pienākumu uzņēmējiem tirdzniecības vietā patērētājiem redzamā vietā novietot alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licenci, alus mazumtirdzniecības licenci vai arī notariāli apliecinātu vai Valsts ieņēmumu dienesta apliecinātu licences kopiju. Saskaņā ar elektronisko dokumentu likumu elektroniskā dokumenta kopijai papīra formā ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālam, ja tās pareizība ir apliecināta saskaņā ar normatīvo aktu prasībām un ja papīra kopijas izsniedzējs pēc pieprasījuma var uzrādīt dokumenta oriģinālu elektroniskā formā. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka licence vai licences kopija tirdzniecības vietā jānovieto patērētāju informēšanas nolūkā, nav nepieciešams saglabāt prasību tirdzniecības vietā novietot notariāli vai Valsts ieņēmumu dienesta apliecinātu licences kopiju. Arī šīs izmaiņas plānots iestrādāt alkoholisko dzērienu aprites likumā.

Šobrīd alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība ir aizliegta telpās, kurās tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem. Aizliegums neattiecas uz mazumtirdzniecību ar rūpnieciski ražotiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuros absolūtais spirta daudzums nepārsniedz sešus tilpumprocentus un kuri paredzēti promnešanai.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir norādījusi, ka likuma norma rada nepamatotus sarežģījumus mazumtirdzniecībai ar vīnu vai raudzētajiem dzērieniem, kurus līdz 30 000 litriem gadā komersants saražo no tā īpašumā esošajos dārzos un dravās iegūtiem produktiem. Padome ir skaidrojusi, ka, ierīkojot tirdzniecības vietu saražotās produkcijas realizācijai pie ražotnes vai citā speciālā tirdzniecības vietā, jāņem vērā, ka tirdzniecībā tiek piedāvāts viens vai daži vīni vai raudzētie dzērieni, tāpēc tirdzniecības vietā nav nepieciešama platība produkcijas izvietošanai un uzglabāšanai, kā arī paredzams neliels klientu skaits.

Finanšu ministrijas sagatavotās izmaiņas likumā paredz noteikt, ka uz mazumtirdzniecību tikai ar vīnu vai raudzētajiem dzērieniem, kurus līdz 30 000 litriem gadā komersants saražo no tā īpašumā esošajos dārzos un dravās iegūtiem produktiem, ja mazumtirdzniecību veic šo alkoholisko dzērienu ražotājs, neattiecas aizliegums veikt mazumtirdzniecību telpās, kurās tirdzniecības zāle ir mazāka par 20 kvadrātmetriem.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citām ieinteresētajām institūcijām par grozījumu projektu vēl lems valdība un Saeima.

FM: Par pārbaužu veikšanu Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas vietās

Finanšu ministrija no jauna ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā.

Ceturtdien, 16.jūlijā, tiesību akts tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Esošais regulējums paredz, ka sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde piecu gadu laikā, bet ne agrāk kā otrajā gadā pēc pēdējā maksājuma veikšanas ES fonda finansējuma saņēmējam veic pārbaudi projekta īstenošanas vietā zema un vidēja riska projektiem izlases veidā, augsta riska projektiem un lielajiem projektiem – ne retāk kā piecu gadu laikā. MK noteikumi turpmāk reglamentēs, ka, ja tiek identificēti būtiski trūkumi ES fonda projekta ieviešanā, pārbaudi varēs veikt arī ātrāk nekā otrajā gadā pēc pēdējā maksājuma veikšanas ES fondu finansējuma saņēmējam. Tāpat šajā gadījumā tiks veikta arī atkārtota pārbaude augsta riska projektiem un lielajiem projektiem, savukārt zema un vidēja riska projekti izlasē tiek iekļauti atkāroti, lai gūtu pārliecību, ka identificētie trūkumi ir novērsti. Līdz ar to ES fondu administrējošām institūcijām būs iespēja pārliecināties par projektu ieviešanas atbilstību noteiktajām prasībām un laikus novērst radušos trūkumus.

Lai pārbaudītu publicitātes prasību ievērošanu ES fondu projektu īstenošanas vietā, jaunais regulējums noteiks atbilstošu pārbaužu veikšanu pēc tam, kad ES fondu projekta īstenotājs būs saņēmis pēdējo maksājumu.

Tāpat Ministru kabineta noteikumu projekts paredz reglamentēt galatermiņu, līdz kuram atbildīgajām un sadarbības iestādēm vadošajā iestādē jāiesniedz pārbaužu projektu īstenošanas vietās kārtējā gada plāns.

Lai mazinātu administratīvo slogu, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde kārtējo gada plānu, informāciju par projektu risku izvērtējumu un risku izvērtējumu un pārbaužu plānu vairs neiesniegs vadošajā iestādē, sertifikācijas iestādē un revīzijas iestādē, bet gan ievadīs ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmā.

Tā kā grozījumi Ministru kabineta noteikumos ir izdarāmi lielākajā daļā tiesību akta normu, tiks izdoti jauni MK noteikumi. Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2007.gada 26.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.440 “Kārtība, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā”.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par MK noteikumu projektu lems valdība.

FM: Par Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanai piešķirtā finansējuma izlietojuma uzraudzību

Ceturtdien, 16.jūlijā, valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas (FM) no jauna sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstošos izdevumus.

MK noteikumus no jauna plānots izdot, ņemot vērā nepieciešamību veikt liela apmēra grozījumus tiesību aktā. Salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu, jaunie noteikumi paredzēs, ka ceturkšņa ziņojumu par ES fondu ieviešanā konstatēto neatbilstību sagatavos tikai atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde, kas ar finansējuma saņēmēju noslēgusi civiltiesisko līgumu vai vienošanos par ES fonda projekta ieviešanu. Savukārt vadošā iestāde, revīzijas iestāde, sertifikācijas iestāde un maksājumu iestāde sniegs informāciju par tās kompetencē konstatēto neatbilstību attiecīgajai iestādei, kas noslēgusi vienošanos vai civiltiesisko līgumu ar ES fonda finansējuma saņēmēju.

Pašlaik vadošajai iestādei ceturkšņa ziņojumu par Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatēto neatbilstību sagatavo visas ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas – atbildīgā iestāde un sadarbības iestāde, kas ar finansējuma saņēmēju noslēgusi civiltiesisko līgumu vai vienošanos par ES fonda projekta ieviešanu, kā arī revīzijas iestāde, sertifikācijas iestāde un maksājumu iestāde.

Izstrādātie noteikumi arī paredzēs būtiskas izmaiņas kārtībā, kādā no valsts iestādēm tiks atgūti neatbilstoši veiktie izdevumi, nosakot, ka turpmāk šāda veida izdevumu atmaksa netiks veikta no budžeta apakšprogrammas “Finansējums ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.

Eiropas Savienības fondu ieviešanā konstatētā neatbilstība šo noteikumu izpratnē ir jebkura ES fondu vadību reglamentējošā Latvijas Republikas vai ES tiesību akta pārkāpums, kurš radies ES fonda finansējuma saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ un kuram ir vai varētu būt negatīva ietekme uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu.

Paredzams, ka līdz ar jaunajiem noteikumiem spēku zaudēs 2007.gada 21.jūlija MK noteikumi Nr.500 “Kārtība, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņem pārvaldes lēmumu par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus”.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par 5740 latu piešķiršanu Gulbenes novadam plūdu radīto zaudējumu novēršanai

Lai novērstu šā gada aprīlī plūdu laikā radītos zaudējumus, kad tika appludināts Gulbenes novada Litenes stadions “Parka līcis”, novada pašvaldībai no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tiks piešķirts finansējums 5740 latu apmērā.

Plūdu laikā tika izskalots stadiona stāvlaukums, piebraucamais ceļš, sintētiskā seguma pamatne skrejceļa tālajā malā, kā arī sabojāts sintētiskais segums un izskaloti bortakmeņi gar skrejceļa malu.

Pilnīgai plūdu laikā radīto zaudējumu novēršanai nepieciešami finanšu līdzekļi 8200 latu apmērā, Litenes pagasts nodrošinās līdzfinansējumu 2460 latu apmērā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts 16.jūlijā tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē.

Rīkojums vēl tiks izskatīts MK.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par “jumta likumu” bīstamo kravu aprites jomā

Tā kā pašlaik Latvijā nav vienotas bīstamo kravu aprites politikas, kas noteiktu vienlīdzīgas prasības dažādās bīstamo kravu aprites nozarēs, Satiksmes ministrija izstrādāja Bīstamo kravu aprites likumu, kas kalpos par “jumta likumu” šajā jomā.

Bīstamo kravu droša aprite ir iespējama, tikai precīzi ievērojot starptautiskajos nolīgumos reglamentētos noteikumus. Latvijā liela daļa nolīgumos noteikto prasību ir ietvertas dažādos normatīvajos aktos, kas attiecas uz katru transporta veidu atsevišķi, un tiek sekmīgi pildītas, bet eksistē arī jautājumi, kas patlaban nav pilnībā aptverti.

Turklāt valstī nav struktūras, kas veiktu bīstamo kravu apritē iesaistīto institūciju sadarbības koordinēšanas funkcijas. Šāda struktūra nepieciešama, lai nodrošinātu preventīvo pasākumu kompleksu izstrādi, kā arī stratēģisko drošības un aizsardzības pasākumu izstrādes metodisko vadību, kas savukārt radītu drošu vidi bīstamo kravu apritei.

Jaunizstrādātā likumprojekta mērķis ir veikt bīstamo kravu aprites pilnveidošanu un tālāku attīstību, atrisinot šādas starpnozaru problēmas: pārvadājumos pieņemto bīstamo kravu faktisko atbilstību pārvadājumu dokumentos uzrādītajam un apritē esošo bīstamo kravu iespējamu izmantošanu teroristiskiem vai ļaunprātīgiem nolūkiem.

Likumprojekts paredz arī koleģiālas, konsultatīvas un koordinējošas institūcijas – bīstamo kravu aprites Konsultatīvās padomes – izveidošanu, kas darbosies saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

Likumprojekts vēl ir jāapstiprina valdībā un Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par kārtību, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm

16.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā atbrīvo no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm”.

2008.gadā divas reizes tika veikti grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, nosakot gadījumus, kādos nodokļa maksātājs zaudē tiesības uz atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa samaksas par videi kaitīgām precēm. Līdz ar likuma grozījumiem ir nepieciešams izdarīt grozījumus arī saistītajos noteikumos. 16.jūlijā izsludinātais noteikumu projekts aizstās pašreiz spēkā esošos Ministru kabineta 2008.gada 30.jūnija noteikumus Nr.489, kuru noteiktās prasības apsaimniekotājiem nav pietiekami detalizētas.

Noteikumu projekts nosaka:

• fonda administrācijā iesniedzamā apsaimniekošanas plāna un pārskata formas;

• prasības, kas nodokļa maksātājiem un apsaimniekotājiem jāizpilda, lai attiecīgi sev vai saviem līgumpartneriem (nodokļa maksātājiem) saņemtu atbrīvojumu;

• dokumentu iesniegšanas kārtību fonda administrācijā;

• iesniegto dokumentu izskatīšanas gaitu;

• atbrīvojuma no nodokļa samaksas piešķiršanas un pārtraukšanas kārtību;

• pārskatu iesniegšanas un izvērtēšanas kārtību;

• videi kaitīgu preču grupas un to atkritumu savākšanas un atkārtotas izmantošanas, apstrādes vai pārstrādes apjomu, kas jānodrošina apsaimniekošanas sistēmas ietvaros.

VidM: Par grozījumiem likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”

16.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu””.

Likumprojekts paredz noteiktus konkrēti ietekmes novērtējuma procesa termiņus: attiecīgajām valsts institūcijām, pašvaldībai vai citām likumā noteiktajām institūcijām lēmums par paredzētās darbības akceptu jāizsniedz 60 dienu laikā no ierosinātāja iesnieguma saņemšanas dienas. Kompetentā institūcija var neizsniegt ierosinātājam programmu paredzētajai darbībai, ja paredzētā darbība ir pretrunā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem.

Ietekmes uz vidi novērtējuma programmas derīguma termiņš tiek pagarināts – turpmāk tie būs pieci gadi (pašreiz – trīs gadi). Būtiski precizēta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma izstrādes, apspriešanas un saskaņošanas kārtībā, kā arī kompetentās institūcijas atzinuma par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sniegšanas kārtība, nosakot konkrētus termiņus.

Administratīvais slogs un finansiālās izmaksas tiek mazinātas, paredzot iespēju publicēt ietekmes uz vidi novērtējuma materiālus ierosinātāja mājaslapā un sniegt plašāku informāciju internetā elektroniskā formā, kā arī izslēdzot prasību ierosinātājam publicēt paziņojumus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Jaunā “vienpakāpes” procedūra ļaus samazināt kopējo ietekmes uz vidi novērtējuma procesa termiņu.

Sabiedrības informēšanai atbilstoši likumprojektam jānotiek katrā ietekmes uz vidi novērtējuma posmā: ierosinātāja pienākums ir informēt sabiedrību par pieņemto lēmumu attiecībā uz paredzētās darbības ietekmi uz vidi, publicējot paziņojumu pašvaldības izdotajā vai citā vietējā laikrakstā. Paziņojumā jānorāda sabiedrības iespējas iesniegt komentārus. Individuāli jāinformē tie īpašnieki, kuru īpašumi robežojas ar paredzētās darbības teritoriju. Sākotnējo sabiedrisko apspriešanu var organizēt pēc VPVB vai attiecīgās pašvaldības rakstveida pieprasījuma, vai arī ierosinātājs pēc savas iniciatīvas. Ietekmes uz vidi novērtējuma programma tiek izsniegta pēc paziņojuma par sabiedrības informēšanu publicēšanas, savukārt ierosinātājs sagatavotā ziņojuma sabiedrisko apspriešanu organizē vismaz septiņas dienas pēc paziņojuma publicēšanas laikrakstā un 10 dienas pirms sabiedrības komentāru iesniegšanas paredzētā termiņa. Ziņojums sabiedrībai ir pieejams ierosinātāja mājaslapā un pašvaldībā, VPVB savā mājaslapā nodrošinās saiti uz ierosinātāja mājaslapu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par izmaiņām veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumos

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 19.jūnija noteikumos Nr.407 “Veterināro zāļu marķēšanas, izplatīšanas un kontroles noteikumi””, ko 16.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Saistībā ar Zemkopības ministrijas pakļautībā esošo iestāžu strukturālajām izmaiņām Sanitārās robežinspekcijas funkcijas paredzēts nodot Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD).

Savukārt, lai samazinātu administratīvo slogu komersantam, kurš saņēmis speciālo atļauju veterinārās aptiekas atvēršanai, izmaiņas grozījumos paredz atcelt prasību sniegt PVD informāciju par iepriekšējā mēnesī izsniegtajām recepšu zālēm.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka importētājs un lieltirgotava informāciju par veterināro zāļu realizācijas apjomu sniedz Sabiedrības veselības aģentūrai.

Tāpat noteikumos precizēti saimniecības pienākumi veterināro zāļu apritē un veterinārārsta pienākumi, veicot patstāvīgu veterināro zāļu uzraudzību saimniecībā, kā arī precizētas Pārtikas un veterinārā dienesta kompetencē esošās funkcijas, izsniedzot atļaujas saimniecībai pirkt zāles lieltirgotavā un uzraugot zāļu apriti saimniecībā.

Paredzams, ka turpmāk Zāļu valsts aģentūra lēmumu par nereģistrētu veterināro zāļu izplatīšanas atļaujas izsniegšanu pieņems 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma iesniegšanas.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa