Par Rīgu tās ikdienas daiļumā

Latvijas galvaspilsētas 800 gadu jubilejas gaidās gandrīz katru dienu sastopamas publikācijas, kas vedina uz pārdomām un apceri. Izņēmums nav arī "LV" vakardienas numurs, un tas nav tikai pieklājības žests vien.

Tomēr Rīgas sejas pievilcību nosaka ne tikai spēks un spožums, bet arī tā sauktā pelēkā ikdiena, kuras gaitā rodams viss: prieki un bēdas, sasniegumi un diemžēl arī traģiskas situācijas. Tāda šajās dienās bijusi arī graustu ēkas nogruve E.Birznieka–Upīša ielas sākumā, pašā pilsētas centrā, netālu no galvenās stacijas, bieži lietotas trolejbusa līnijas galapunktā. Skarti vairāki cilvēki, ēkas novācējfirmas vadība sakās darījusi visu nepieciešamo, lai nekas tāds neatgadītos...

Jā, arī tādas mēdz būt aktualitātes. Tām lielā mērā bija veltīta Rīgas domes vakardienas, 28.jūlija, preses konference, kurā piedalījās pilsētas izpilddirektora vietniece Ita Zariņa. Vides departamenta direktors Raimonds Janita un Dabas resursu pārvaldes priekšnieks Uldis Petrēvics.

Tā Ita Zariņa stāstīja, ka pilsētā ir vairāk nekā 120 riska objektu (ikdienas saskarsmē sakām — graustu), no tiem 16 ir pašvaldību pārziņā, 66 — privātīpašumā, 20 pieder valstij, bet vairāk nekā divdesmit ēkām īpašumtiesību izskatīšana joprojām ir tiesu lietvedībā. Viņa atgādināja, ka visvairāk šādu māju (tām dažkārt palikušas vairs tikai sienas) ir Latgales priekšpilsētā, to nojaukšanai atvēlēti 185 000 latu, patlaban izlietota aptuveni puse. Visticamāk, ka turpmāk pirmais nojaucamais grausts būs Sadovņikova ielas sākumā — te pussagruvušu un daļēji izdegušu koka divstāvu māju skar 15. trolejbusa līnija, arī citādi šis ielas posms netālu no poliklīnikas ir ārkārtīgi noslogots, tāpēc riska pakāpe augsta.

Bet Rīgai ir arī citas problēmas — pirms desmit un vairāk gadiem uzsāktas un joprojām līdz galam neuzbūvētas daudzstāvu ēkas un sabiedriskajai aprūpei domātas celtnes. Tādas ir ne tikai Ķengaragā un Zolitūdē, to kopskaits vēl precizējams, tomēr te ir vairāki strīdus aspekti: izrādās, ka tikai neliela šādu māju daļa piekrīt pašvaldībām, tās savulaik sākuši būvēt dažādi resori (dažādas PSRS ministrijas, dzelzceļi, bijušās padomju armijas celtniecības bataljoni), tātad te varētu runāt par valsts īpašumu. Turklāt tagad noskaidrots, ka prāva daļa šo aizsākto celtņu atrodas uz privātīpašnieku zemes. Tālab viena mēraukla problēmas risinājumam nav piemērojama, kopumā te būs vajadzīgs laiks un liela pacietība. Protams, nav pieļaujama šādu māju pakāpeniska nojaukšana "pa kluso", jo nav noslēpums, ka nereti turpat netālu paceļas privātēkas, kuru būvmateriālu izcelsme viegli atšifrējama.

Vides departamenta direktors Raimonds Janita pievērsās tiklab Rīgas centra apritēm, kā arī pilsētas robežteritorijām. Patlaban aktuāla ir, piemēram, Ziedoņdārza sakopšana, kam vajag apmēram 30 000 latu, pārāk ilgi dabas aprūpē atstāts Arkādijas parks, savu prasīs Nordeķu un Grīziņkalna sakopšana.