Daudzi vēl nezina, ka bijušo kafejnīcu "Ainava" tagad ieguvusi mūsu kuģniecība, un varam cerēt, ka jau drīz tā pārvērtīsies līdz nepazīšanai.

Tāpat kā daudzām lielpilsētām, arī Rīgai ir aktuāla tā saukto daudzfunkcionālo ēku stabila pastāvēšana. Esam apzinājuši 17 vietas dažādos rajonos, kur zem viena jumta varētu būt, teiksim, laikrakstu un ziedu kiosks, sabiedriskā tualete ar blakustelpām, piemēram, bērnu apkopšanai, invalīdu vajadzībām un tā joprojām. Domājams, ka šādu ēku pie Bastejkalna varētu atvērt jau septembra otrā pusē.

Ir pienācis laiks pateikt, ka Juglas ezers drīz vien vairs nebūs dzeramā ūdens rezerves krātuve, bet visīstākā atpūtas vieta un tamlīdz arī dabas aizsardzības objekts. Teju teju esam klāt pilsētas kanāla sakopšanai. Tas visā trīsarpus kilometru garumā reāli nav tīrīts kopš 1932.gada, un tagad ir skaidrs, ka nepieciešama tā padziļināšana vismaz par diviem metriem. Rīgas dome šim nolūkam investīciju programmas ietvaros piešķīrusi 680 tūkstošus latu, un kanāla rekonstrukcijas darbu konkursā uzvarējusi firma "Skonto Būve". Jau šodien, 29.jūlijā, pie Centrāltirgus zivju paviljona tiks sākts darba pirmais posms. Tas kopumā prasīs lielu precizitāti, arī tāpēc, ka trīsarpus kilometru garumā pāri kanālam ved 17 tilti.

Pilsētas atkritumu saimniecības problēmām detalizēti pievērsās Dabas resursu pārvaldes priekšnieks Uldis Petrēvics.

— Ir pagājis tas laiks, kad varējām atļauties būt vienas dienas saimnieki. Tādā simttūkstošu pilsētā, kāda ir mūsējā, tas vispirms ir noziegums pašiem pret sevi. Patlaban izkristalizējušies četri mūsu darbības galvenie virzieni. Sadarbībā ar "Statoil"uzņēmumiem lokalizēsim tās bīstamās vielas, kas rodas un uzkrājas, izmantojot dažādus transporta līdzekļus. Daudzi ir pārsteigti, dzirdot, ka no pilsētas medicīnas iestādēm ik gadu uz Getliņu izgāztuvi aizved aptuveni 6000 tonnas šī profila specifisko atkritumu. Bet vai rīdzinieki vispār iedomājas, kur paliek sētmalēs izmestie vecie televizori, ledusskapji un cita savu laiku nokalpojusī lielizmēra ikdienā lietojamā produkcija? Arī tai ir vajadzīgas savas novietnes, pirms to var galīgi "norakstīt".

Viena no lielpilsētas visbūtiskākajām problēmām ir gaisa telpas tīrība. Pasaulē jau izmanto daudzus mērījumu monitorus, arī mūsu rīcībā ir stacija "Ofiss", ko esam saņēmuši no Zviedrijas. To izmantojam, lai apjaustu situāciju ostas apkaimē un Sarkandaugavā, un būtu ideāli, ja šāds monitors atrastos Rīgas domē un te ikviens rīdzinieks varētu ienākt un pārliecināties, ko viņš ieelpo un izelpo. Mums vajadzētu vēl divus šādus monitorus, jo pilsēta ir gana plaša un daudzveidīga, lai varētu apjaust tās saskarsmes parametrus. Vismaz mums vissvarīgākajos pieturas punktos.

Mintauts Ģeibāks, "LV" informācijas redaktors