Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 21.jūlijā

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera rotāciju

21.jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības komandieri”. Rīkojuma projekts paredz atbrīvot pulkvežleitnantu Sandi Brālēnu no Nacionālo bruņoto spēku Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera amata un Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera amatā iecelt jūras kapteini Ingu Vizuli.

Pulkvežleitnants Sandis Brālēns Nodrošinājuma pavēlniecības komandiera amatā tika iecelts ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija rīkojumu.

AM: Par Kadagas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas līdzfinansēšanu

21.jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par līdzfinansējumu Ādažu pašvaldībai piederošo Kadagas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijai”.

Lai izveidotu atbilstošu infrastruktūru, no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem tiks piešķirts līdzfinansējums 150 000 latu apmērā Ādažu novada pašvaldībai piederošo Kadagas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas otrajai kārtai.

Kadagas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu rekonstrukcijas otrās kārtas darbu veikšanas kopējās izmaksas plānotas 180 000 latu apmērā. Ādažu pašvaldības ieguldījums 2009.gadā plānots 30 000 latu apmērā no tautsaimniecībai paredzētajiem budžeta līdzekļiem.

Šobrīd Ādažu militārās bāzes sadzīves kanalizācijas notekūdeņu attīrīšana tiek veikta Ādažu pašvaldībai piederošajās attīrīšanas iekārtās, kuras darbojas ar pilnu jaudu, un jaunu abonentu pieslēgšanai nepieciešama esošo attīrīšanas iekārtu rekonstrukcija vai jaunu attīrīšanas iekārtu būvniecība.

AM Sabiedrisko attiecību departamenta Preses nodaļa

IZM: Par profesionālās izglītības programmu atbilstību darba tirgus pieprasījumam

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzsākusi darbu pie tautsaimniecības nozaru izpētes rezultātā noteikto profesiju sagrupēšanas nozares kvalifikācijas struktūrā, nosakot pamatprofesijas (bāzes profesijas) un ar tām saistītās profesijas pa horizontāli un vertikāli, kā arī profesiju specializācijas.

Sadarbībā ar nozaru profesionālajām organizācijām tiks turpināts darbs arī pie Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveides, izmantojot Eiropas Sociālā fonda finansējumu.

Pirmā līdz trešā līmeņa profesionālo izglītību Latvijā 2008./2009. mācību gadā Latvijā apguva 38 119 audzēkņi. Lai izvērtētu profesionālās izglītības iestādēs piedāvājamo programmu atbilstību darba tirgus prasībām un sagatavojamo speciālistu skaita atbilstību darba tirgus pieprasījumam ilgtermiņā un īstermiņā, IZM izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Par pirmā līdz trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmu pārskatīšanu”. Ziņojuma izstrādāšanas mērķis ir arī noteikt tās profesijas, kuru apguvēji visvairāk pakļauti bezdarba riskam, mainoties situācijai darba tirgū.

Lai pārskatītu uzņemšanu profesionālās izglītības programmās, sadarbībā ar Profesionālo izglītības iestāžu direktoru padomi tika izstrādāti profesionālās izglītības programmu izvērtēšanas kritēriji, kas vairākkārt apspriesti ar sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomē un plānošanas reģionos.

Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi savu nākamā gada audzēkņu uzņemšanas plāna projektu, ievērojot nākamā gada budžeta plānojumu un kārtējā gada audzēkņu uzņemšanas plāna izpildi, kā arī Ekonomikas ministrijas ziņojumus par Latvijas tautsaimniecības attīstību, Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas izstrādātās darba tirgus pieprasījuma prognozes un citus tautsaimniecības attīstības rādītājus, Tieslietu ministrijas, Zemkopības ministrijas, citu institūciju iesniegtos pieprasījumus speciālistu sagatavošanai un izglītības iestāžu priekšlikumus. Izglītības iestāžu priekšlikumi un IZM projekts nosūtīti izvērtēšanai profesionālās izglītības un nodarbinātības reģionālajām padomēm, kurās darbojas Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un plānošanas reģionu izvirzītie pārstāvji, IZM un Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti. Reģionālo padomju sēdēs piedalās attiecīgā plānošanas reģionā esošo profesionālās izglītības iestāžu direktori.

Analizējot darbaspēka pieprasījumu un uzņemšanas plānu pa nozarēm, tika izvērtēta nodarbinātība un darbaspēka vidēja termiņa pieprasījuma prognoze. Uzņemšanas plānā ir paredzams audzēkņu skaita samazinājums visās nozarēs, izņemot veselības aizsardzību. Pirmkārt, tas saistīts ar paredzamo pamatskolas absolventu skaitu, kas ir par 2000 mazāks nekā 2008.gadā, kā arī ņemot vērā 2009.gada budžeta iespējas. 2009./2010. mācību gadā IZM padotībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs ir iespēja uzņemt 7560 audzēkņu, un tas var radīt kvalificēta darbaspēka deficītu ilgtermiņā. Tāpēc IZM izvērtēs iespējas nākamajos mācību gados uzņemamo audzēkņu skaitu palielināt.

Informatīvais ziņojums “Par pirmā līdz trešā kvalifikācijas līmeņa profesionālās izglītības programmu pārskatīšanu” sagatavots atbilstoši Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānam, kā arī saskaņā ar Pasaules bankas un Starptautiskā Valūtas fonda izteiktajām rekomendācijām par nepieciešamajām izmaiņām izglītības nozarē. Informatīvais ziņojums 21.jūlijā izskatīts Ministru kabinetā. Ar ziņojumu var iepazīties Izglītības un zinātnes ministrijas mājaslapā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

FM: Par Finanšu ministrijas atbildības jomām

Otrdien, 21.jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par FM nolikumu.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu precizētu Finanšu ministrijas nolikumu, uzskaitot tajā visas jomas, kurās FM piedalās nozares politikas izstrādāšanā un īstenošanā, kā arī veiktu vairākus redakcionālus labojumus.

Izmaiņas veiktas, jo šā gada 4.martā stājās spēkā grozījumi likumā par zvērinātiem revidentiem, kas nosaka, ka valsts politiku komercsabiedrību revīzijas jomā izstrādā un īsteno FM. Tādējādi ministrijas nolikumu nepieciešams papildināt ar tādu jomu kā komercsabiedrību revīzija, paredzot šādas politikas izstrādi un īstenošanu.

Finanšu ministrijas nolikums tiek papildināts arī ar tādu jomu kā valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrāde un īstenošana.

Tā kā FM tās valdījumā esošos nekustamos īpašumus ir nodevusi VAS “Valsts nekustamie īpašumi” pārvaldīšanā, no FM nolikuma izslēgta nekustamā īpašuma Rīgā, Smilšu ielā 1, apsaimniekošanai izveidotā VSIA “Nams–FM”, kas likvidēta optimizācijas nolūkos.

Ar grozījumiem tiek precizētas noteikumu normas, kas paredz, ka FM nodrošina Latvijas dalību Eiropas Savienības kohēzijas politikas izstrādāšanā un koordinē šīs politikas īstenošanu, proti, Finanšu ministrija veic Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzekļu plānošanu un efektīvās apguves nodrošināšanu Latvijā.

Noteikumu projekts arīdzan paredz, ka FM izstrādā valsts un privātās partnerības politiku un koordinē tās īstenošanu. Minētais grozījums saistīts ar publiskās partnerības politikas plānošanas un īstenošanas funkcijas pārņemšanu no Ekonomikas ministrijas. Ar šīs funkcijas pārņemšanu vienlaikus tiek pārņemti tās nodrošināšanai paredzētie finanšu un cilvēku resursi.

Finanšu ministrijas nolikums ir papildināts ar uzdevumu uzturēt un aktualizēt ierēdņu amatu un ar to saistīto personāla informācijas vienotās uzskaites sistēmu, kā arī nodrošināt šīs uzskaites sistēmas pieejamību.

Grozījumi veikti, jo, sākot ar šā gada 1.janvāri, FM no Valsts civildienesta pārvaldes pārņēma personāla un to civildienesta attiecības izbeigušo personu, kurām ir ierēdņa statuss, vienotās uzskaites sistēmu.

FM: Par Valsts finanšu informācijas sistēmas funkcionalitātes uzturēšanai plānoto izdevumu samazināšanu par 50%

Otrdien, 21.jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par Valsts finanšu informācijas sistēmas (IS) attīstības koncepcijas realizācijai plānoto finansējumu 2010.–2012.gadam. Ziņojumā ir aktualizēts Valsts finanšu IS attīstības koncepcijas īstenošanai nepieciešamo pasākumu termiņu grafiks un finansējuma plānojums līdz 2012.gadam.

Ņemot vērā valsts budžeta iespējas un apzinot esošās vajadzības, FM ir optimizējusi plānotās izmaksas, atliekot to projektu ieviešanu, kuru realizācijas pārtraukšana nav kritiska Valsts finanšu IS attīstības koncepcijas funkcionalitātei. Tas triju gadu laikā dos iespēju samazināt iepriekš plānotos izdevumus kopumā par 50 procentiem.

Lai tiktu nodrošināta Valsts finanšu IS attīstība, tuvāko gadu laikā ir plānota koncepcijas aktualizācija, iekļaujot tajā arī koncepciju “Vienota valsts finanšu un cilvēkresursu informācijas un vadības sistēma”, kā arī vienoto FM resora Elektroniskās arhivēšanas projektu.

Saskaņā ar MK rīkojumu par Valsts finanšu IS attīstības koncepciju FM katru gadu MK jāiesniedz informatīvais ziņojums par pieprasīto nepieciešamo finansējumu koncepcijas īstenošanai nākamajā budžeta gadā. Jaunākajā ziņojumā ietverta informācija par tiem pasākumiem, kas pabeigti līdz šā gada jūnijam, kā arī par tiem pasākumiem, kurus paredzēts pabeigt līdz šā gada beigām.

Valsts finanšu IS attīstības koncepcijas realizācija tika sākta 2006.gadā, tās realizācijā iesaistītas vairākas institūcijas.

FM: Par atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņu apzināšanu valsts kontrolētajās kapitālsabiedrībās

Otrdien, 21.jūlijā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Ministru kabineta sēdes protokollēmumu par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem.

Protokollēmums izstrādāts, lai apzinātu atalgojuma un nodarbināto skaita izmaiņas valsts kontrolētajās kapitālsabiedrībās.

Ar to uzdod ministrijām un centrālajām valsts iestādēm līdz šā gada 5.augustam nodrošināt informācijas iesniegšanu Valsts kasei par izdevumiem atalgojumam un nodarbināto skaitu valsts kontrolētajās kapitālsabiedrībās 2008.gadā un 2009.gada pirmajā pusē. Turpmāk ministrijām un centrālajām valsts iestādēm līdz katra mēneša 20.datumam būs jāsagatavo informācija par iepriekšējo mēnesi.

Jau šobrīd FM katru mēnesi sagatavo izskatīšanai Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē ziņojumu par atalgojuma izmaiņām sabiedriskajā un privātajā sektorā, kā arī par sabiedriskajā sektorā veiktajiem optimizācijas pasākumiem. Turpmāk ziņojums tiks papildināts arī ar informāciju par valsts kontrolētajām kapitālsabiedrībām.

FM: Par Latvijas Bankas maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu palielināšanu

Otrdien, 21.jūlijā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par Latvijas Banku. Grozījumi paredz palielināt Latvijas Bankas maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu no 15 līdz 50% no Latvijas Bankas pārskata gadā gūtās peļņas.

Līdz ar to Latvijas Bankas kopējā valsts pamatbudžetā ieskaitāmās pārskata gadā gūtās peļņas daļu plānots palielināt līdz 65%, jo likums nosaka, ka 15 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas Latvijas Bankai valsts pamatbudžetā jāieskaita arī pārskata gadā gūtās peļņas daļa, kas aprēķināta, piemērojot likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli rezidentiem noteikto nodokļa likmi (šobrīd 15%).

 “Šie grozījumi saskaņoti arī ar Eiropas Centrālo banku (ECB), kas savā atzinuma vēstulē vienlaikus atgādina par maksimālas piesardzības nepieciešamību, veidojot centrālās bankas rezerves kapitālu, lai nodrošinātu stabilu ilgtermiņa pamatu tās funkcionēšanai. Pēc likumā noteiktās peļņas daļas ieskaitīšanas valsts pamatbudžetā Latvijas Banka atlikumu ieskaitīs tās rezerves kapitālā, kuru veido iespējamo zaudējumu segšanai,” skaidro finanšu ministrs Einars Repše.

Par izmaiņām tiesību aktā vēl lems Saeima.

FM: Par administratīvā sloga mazināšanu komersantiem, kas veic gaisa kuģu apgādi ar degvielu, un atzītajiem importētājiem

Otrdien, 21.jūlijā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi MK noteikumos par akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtību.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem, kas veic gaisa kuģu apgādi ar degvielu lidostas teritorijā, un uzņēmumiem, kas izmanto vietējās muitošanas atļaujas akcīzes preču ievešanai no ārvalstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, jeb atzītajiem importētājiem.

Ministru kabineta noteikumi tiek papildināti ar divām jaunām tiesību normām, kas paredz, ka gaisa kuģus lidostas teritorijā turpmāk varēs apgādāt ar degvielu brīvdienās un svētku dienās pirms apstiprināta pavaddokumenta trešā eksemplāra saņemšanas no Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī nosaka īpašu pavaddokumentu aprites kārtību atzītajiem importētājiem, kas izmanto vietējās muitošanas atļaujas.

Pašlaik akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība nosaka, ka komersanti, ja tie saņem akcīzes preces ar pavaddokumentu no citas dalībvalsts vai no ārvalsts, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalsts, nedrīkst uzsākt nekādas darbības, tajā skaitā preču izvešanu, kamēr no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) nav saņemts apstiprināts pavaddokumenta trešais eksemplārs. Tādējādi spēkā esošā kārtība kavē gaisa kuģu apgādi ar degvielu brīvdienās un svētku dienās, kad attiecīgās Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienības nestrādā.

Līdz ar to jaunā akcīzes preču importa pavaddokumentu aprites kārtība atzītajiem importētājiem ļaus pilnībā izmantot atvieglojumus, kas tiem paredzēti saskaņā ar noteikto vietējās muitošanas kārtību.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par Parex bankas akciju pārdošanu divos posmos

21.jūlijā Finanšu ministrija iesniedza izskatīšanai Ministru kabineta sēdē grozījumus ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) noslēgtajos akciju sabiedrības “Parex banka” akciju pirkuma un akcionāru līgumos. Grozījumi izstrādāti, lai iepriekš noslēgtā darījuma nosacījumi atbilstu Eiropas Komisijas (EK) atļautajam valsts atbalsta apmēram un nodrošinātu darījuma pabeigšanu divos posmos.

Akciju pirkuma līgums par 25% plus vienas valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” piederošās Parex bankas akcijas pārdošanu ERAB un akcionāru līgums tika parakstīti šā gada 16.aprīlī. Akciju pirkuma līgums paredz, ka darījuma noslēgums notiek pēc tam, kad ir izpildīti vairāki atliekošie nosacījumi, to skaitā saņemta EK atļauja pamatkapitāla palielināšanai līdz 12% likviditātes rādītājam.

2009.gada 11.maijā no EK saņemtā atļauja paredzēja pamatkapitāla palielināšanu līdz 11% likviditātes rādītājam. Līdz ar to darījuma pabeigšanai nepieciešams veikt grozījumus noslēgtajos līgumos, lai tie atbilstu EK atļaujā noteiktajam atbalsta apmēram. Lai izpildītu šo nosacījumu, Latvijas puse ir konceptuāli vienojusies ar ERAB par darījuma noslēgšanu divās daļās.

Pēc abu līgumu grozījumu apstiprināšanas valdībā tos oficiāli parakstīt plānots ceturtdien, 23.jūlijā.

FM: Par PVN samazinātās likmes piemērošanu mācību literatūras un oriģinālliteratūras izdevumu piegādēm

Otrdien, 21.jūlijā, valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likuma normu piemērošanas kārtību. Grozījumi nosaka PVN samazinātās likmes piemērošanas kārtību mācību literatūras un oriģinālliteratūras izdevumu piegādēm.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, jo saskaņā ar Saeimā 2009.gada jūnijā pieņemtajiem grozījumiem likumā par PVN mācību literatūras un oriģinālliteratūras izdevumu piegādēm no šā gada 1.augusta noteikta PVN samazinātā likme 10% apmērā.

Samazināto PVN likmi piemēros visa veida fiziskā formātā izdotu mācību literatūras izdevumu un oriģinālliteratūras izdevumu piegādei, kas veikta iekšzemē. Ar grozījumiem noteikti izdevumu formāti, kuriem piemēros samazināto likmi, kā arī formāti, kuriem to nepiemēros.

Tāpat izmaiņas noteikumos paredz, ka Latvijas Nacionālajai bibliotēkai turpmāk pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma būs jāsniedz atzinums par izdevuma atbilstību mācību literatūras statusam, kā arī par oriģinālliteratūras izdevumu atbilstību noteikumos minētajai oriģinālliteratūras izdevumu izpratnei.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

LM: Par informācijas sistēmas izveidi Valsts darba inspekcijā

Lai nodrošinātu operatīvu informācijas apmaiņu ar citām valsts pārvaldes iestādēm, ar Eiropas fondu atbalstu līdz 2012.gadam plānots izveidot Valsts darba inspekcijas (VDI) integrēto informācijas sistēmu.

Sistēma nodrošinās elektronisku datu apmaiņu ar citām institūcijām un informācijas apmaiņu tiešsaistē ar citām valsts informācijas sistēmām. Līdz ar to iestādes varēs operatīvi saņemt un sniegt informāciju, tādējādi uzlabojot darba tiesību un darba aizsardzības uzraudzību.

Paredzēts, ja valsts pārvaldes institūcija konstatēs pārkāpumus, kas ir VDI kompetencē, tā par konstatēto pārkāpumu elektroniski informēs VDI. Savukārt VDI elektroniski informēs citas institūcijas, ja konstatēs pārkāpumus atbilstoši to kompetencei.

Sistēmā būs iekļauta informācija par nelaimes gadījumiem darbā, darba vietu higiēniskiem raksturojumiem, darba vietu apsekojumu rezultātiem un izskatītajiem iesniegumiem.

To paredz 21.jūlijā valdībā apstiprinātie noteikumi “Prasības Valsts darba inspekcijas integrētai sistēmai, informācijas apmaiņas kārtība un nosacījumi tās sniegšanai”.

Projektu īstenos ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu, ieguldot 529 tūkst. latu.

LM: Par slimības pabalstu izmaksu ne ilgāk par 26 nedēļām

Valdība 21.jūlijā atbalstīja slimības pabalsta izmaksas ilguma samazināšanu no 52 līdz 26 nedēļām, ja cilvēks slimo nepārtraukti, un no 78 līdz 52 nedēļām triju gadu periodā, ja cilvēks slimo ar pārtraukumiem.

Tātad kopumā slimības pabalsta saņemšanas periods nevarēs būt garāks par 52 nedēļām trīs gadu periodā.

Minēto slimības pabalsta izmaksas ilgumu uz laiku līdz 52 nedēļām varēs noteikt, pamatojoties uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinumu par darba nespējas lapu pagarināšanu.

Savukārt tiem cilvēkiem, kuriem ilgstoša darba nespēja būs iestājusies līdz šā gada 30.jūnijam, tiks piemērots pārejas periods un viņi slimības pabalstu varēs saņemt tāpat kā līdz šim, proti, līdz pat 52 nedēļām.

Atgādinām, ka par pirmajām 10 darba nespējas dienām cilvēkam slimības naudu maksā darba devējs. Pirmo slimošanas dienu neapmaksā, par 2. un 3. darba nespējas dienu pabalstu izmaksā ne mazāk kā 75% apmērā no cilvēka vidējās izpeļņas, bet no 4. līdz 10.dienai slimības pabalstu izmaksā ne mazāk kā 80% apmērā no cilvēka vidējās izpeļņas. No darba nespējas 11.dienas valsts piešķir un izmaksā slimības pabalstu 80% apmērā no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

VidM: Par vides prasību noteikumiem degvielas uzpildes stacijām

21.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 16. maija noteikumos Nr.400 “Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām””.

Šis noteikumu projekts izstrādāts, lai precizētu prasības attiecībā uz pretinfiltrācijas segumiem un to izmēriem degvielas uzpildes stacijās. Vienlaikus šīs jaunās normas ļaus samazināt izmaksas degvielas uzpildes staciju un naftas bāzu operatoriem.

Lai samazinātu administratīvo slogu ne tikai degvielas uzpildes staciju operatoriem, bet arī kontrolējošajām institūcijām, pazemes ūdeņu novērošanas biežums tiek samazināts līdz reizei gadā, kā rezultātā tiks samazinātas arī finansiālās izmaksas.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos atbilst prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamajām cisternām. Šie noteikumi neattiecas uz tām degvielas uzpildes stacijām, kurās tirgo tikai biodegvielu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa