Par angļu foresight atveidi latviešu valodā

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 66

Pieņemts 11.12.2007.; prot. Nr. 8/1080

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 11. un 16. p.

LZA Terminoloģijas komisija (TK) atzīst, ka angļu vārds foresight, kas angļu–latviešu vārdnīcās tulkots kā paredzējums (arī tālredzība; apdomība), latviešu valodā atveidojams, izmantojot jaundarinājumus no pamatvārdiem nākotne vai perspektīva, resp.: procesa nozīmē — nākotnēšana, perspektivēšana, rezultāta nozīmē — nākotnējums, perspektivējums, nozares nozīmē — nākotnistika, perspektīvika, citās nozīmēs izmantojot vēl citus atvasinājumus.

LZA TK arī atzīst, ka angļu vārda foresight latviskojums “forsaits” latviešu valodā termina funkcijā nav pieņemams. 

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Ščucka

Pamatojums.

1. Angļu valodā ar foresight, kas ir vispārlietojams vārds, jaunā termina funkcijā apzīmē sistemātisku darbību zinātnes, tehnoloģijas, sabiedrības, ekonomikas un šo jomu mijiedarbības pētīšanā ilgtermiņa perspektīvā, lai apgūtu zināšanas un lietpratību, uz kurām balstīt lēmumus un rīcību sociālo, ekonomikas un vides pilnveidojumu mērķiem nākotnē. Tulkojošajā angļu–latviešu vispārlietojamās leksikas vārdnīcā šī vārda pirmā nozīme latviešu valodā ir pārtulkota ar vārdu paredzējums, kas arī ir vispārlietojams vārds, un kā tāds tas nodrošina jaunā termina leksiski semantisko un derivatīvo iekļaušanos latviešu valodas sistēmā.

2. Angļu valodas sistēmā vārds foresight nav izolētā pozīcijā, to lieto dažādās formās un atvasinājumos: foresighted, foresightedly, foresightedness, foresightful, foresightfulness u. c. Latviešu valodas sistēmā aizgūtais vārds “forsaits” ienāk izolētā pozīcijā, nesniedzot nekādu informāciju par to, vai runa ir par procesu, objektu vai abstraktu pazīmi u. tml. Ar laiku rodas vajadzība arī pēc attiecīga darbības vārda, divdabja, īpašības vārda u. c. Savukārt, jau sākumā izvēloties savas valodas vārdu, piem., paredzējums, paredze vai redzējums, tiek nodrošināts daudzveidīgais attiecīgā termina lietojums visā attiecīgo formu un atvasinājumu paradigmā un arī semantiskā ziņā attiecīgā vārda sakne resp. celms dod ievirzi uz jēdziena izpratni.

3. Vārdi paredzēt, paredzēšana, paredzējums, paredze, paredzamība nav jaucami ar vārdu pareģot un tā atvasinājumiem pareģošana, pareģojums u. c. Vārda paredzēt pirmā nozīme ir: “veidot priekšstatu par to, kas būs, arī nojaust to; iepriekš, pēc kādiem datiem noteikt iespējamo” (LVV 2006), “iepriekš nojaust, arī noteikt (ko gaidāmu)” (LLVV 1986). Vārda pareģot nozīme ir: “ar īpašām spējām noteikt (to), kas notiks, un darīt zināmu ..” (LVV 2006); “ar maģiskiem paņēmieniem noteikt (ko gaidāmu) un paziņot (par to)” (LLVV 1986) (izcēlumi šeit un turpmāk mani — V. S.).

Angļu vārda foresight nozīme nav saistāma ar ‘pareģošanu’, bet ir saistāma ar ‘paredzēšanu’ pēc noteiktiem datiem, kam jābūt zinātniski pamatotiem. To, ka ‘paredzēšanas’ jēdziens ir saistāms ar angļu vārdu foresight, bet ‘pareģošanas’ jēdziens nē, apliecina arī latviešu–angļu tulkojošās vārdnīcas.

4. Virspusējā skatījumā vārdu paredzēt un pareģot nozīmes dažkārt netiek nošķirtas, tāpēc ir radusies vēlēšanās meklēt citu terminu. Angļu valodā kā sinonīmi jau lietoti future studies/forward studies/foresight, un tos latviešu valodā kopumā interpretē kā nākotnes studijas (sk. Dr. A. Pugas rakstu “Nākotnes studijas Eiropā” — “Zinātnes Vēstnesī”, 26.05.2003.). Tāpēc jauna termina meklējumos izmantoti jauni atvasinājumi no vārda nākotne celma nākotn-: nākotnēšana (resp. nākotnes modelēšana, paredzēšana vai tml.), nākotnējums, nākotnistika (rodoties vajadzībai, iespējams darināt vēl citus atvasinājumus).

5. Apzinoties, ka vārdi, kuros latviskam celmam pievienots internacionāls postfiksālais elements (nākotnistika), neveido produktīvu modeli latviešu valodas vārddarināšanā, LZA TK piedāvā atvasinājumus arī no daļēji sinonīmiskā internacionālisma perspektīva celma, proti — ne tikai nākotnēšana, nākotnējums, nākotnistika, bet arī perspektivēšana, perspektivējums, perspektīvika u. tml.

Piebilde. LZA TK sēdē tika izvērtēta arī termina redzējums piemērotība izmantošanai nākotnes studiju jomā, jo atšķirībā no “paredzējuma” “redzējumam” nav nekādas semantiskās saiknes ar vārdu “pareģot”. Galvenais arguments, ar kuru tika apšaubīta termina redzējums piemērotība, bija tas, ka “redzējumu” var attiecināt arī atskatā uz pagātnes faktiem. Valodas prakse liecina, ka terminu redzējums daudzos gadījumos jau izmanto tieši saistībā ar ilgtermiņa prognozēšanu un nākotnes iezīmēšanu, pamatojoties uz zināšanām, intelektu, ko attīsta, veicot attiecīgus zinātniskus pētījumus.