Par angļu termina informal education atbilsmi latviešu valodā

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 64

Pieņemts 25.10.2007.; prot. Nr. 5/1077

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 1., 3.5. un 11. p.

LZA Terminoloģijas komisija (TK) pēc Eiropas Parlamenta Latviešu valodas tulkošanas nodaļas lūguma ir apspriedusi jautājumu par angļu terminu informal education un informal learning atbilsmi latviešu valodā un par savstarpēji atbilstošiem atzīst šādus angļu un latviešu valodas terminus:

a. informal education — latv. informālā izglītība jeb ikdienējā izglītība,

a. informal learning — latv. informālā mācīšanās jeb ikdienējā mācīšanās.

Piebilde. Ja konkrētā angļu valodas tekstā ‘informālās izglītības’ nozīmē lietots termins informal learning, latviešu valodā atbilstoši izsakāmajam jēdzienam pieļaujams lietot arī ekvivalentu informālā izglītība. 

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Ščucka

Pamatojums.

LZA TK apstiprinātajā “Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā” (Rīga, 2000) ir publicēti un praksē jau ieviesušies divi termini ar atributīvo terminelementu formāls, proti — formālā izglītība (a. formal education) un neformālā izglītība (a. non-formal education).

Par formālo izglītību saukta “hierarhiski un hronoloģiski strukturēta valsts izglītības sistēma, kuras galvenās pakāpes Latvijā ir pirmsskolas izglītība, pamatizglītība, vidējā izglītība, augstākā .. izglītība. .. Katrā pakāpē iegūto izglītību apliecina ar atbilstošu izglītības dokumentu — liecību, atestātu, diplomu”.

Par neformālo izglītību saukta “ārpus formālās izglītības sistēmas organizēta izglītojoša darbība: interešu izglītība, kursi, arī profesionālā pilnveide ..”, bet tā nav saistīta ar jaunas izglītības pakāpes iegūšanu un apliecinoša dokumenta saņemšanu (šo dokumentu var izsniegt un var arī neizsniegt).

Jaunais mūsdienās aktualizētais trešais ar formālo izglītību saistītais izglītības paveids angļu valodā nosaukts ar terminu informal education (arī informal learning), apliecinot tā jēdzienisko saistību ar iepriekš jau lietotajiem terminiem formal education un non-formal education.

Uzturot sistēmisko pieeju jaunu terminu un terminelementu izvēlē, arī latviešu valodā ir pamats izmantot internacionālas cilmes atributīvo terminelementu formāls, pievienojot tam internacionālu (latīņu cilmes) prefiksālo elementu in-, kam latviešu valodā ir divas pamatnozīmes: ‘ne’ un ‘iekšā, iekšup’ (sk. V. Skujiņa “Latīņu un grieķu cilmes vārddaļu vārdnīca” — Rīga, 1999). Latviešu valodā priedēklim in- nolieguma ‘ne’ nozīme ir daudzos internacionālismos (gan lietvārdos, gan īpašības vārdos), piem., inaktivācija, independenti, indivīds; indiferents, indirekts, indiskrēts, infinīts. Tāpat kā angļu valodā, arī latviešu valodā ar prefiksālo elementu in- atvasinātais īpašības vārds informāls (a. informal) terminā informālā izglītība izsaka pazīmi, kas ir tuva ‘neformālajai’, tomēr būtiski atšķiras no tās, apzīmējot izglītību, ko iegūst (netīši vai netieši) mācoties ikdienas situācijās (darbā, ģimenē, atpūtā), klausoties radio, skatoties TV, lasot grāmatas, apgūstot zināšanas pašmācības ceļā u. tml., un par to nav paredzēts sertifikācijas dokuments.

Tā kā šis process, apzināti vai neapzināti, kā pavadprocess notiek ik dienas, jēdzieniski tam piemērots ir arī termins ikdienējā izglītība (vai ikdienējā mācīšanās). Sinonīms ikdienējā izglītība (un ikdienējā mācīšanās) paturēts, lai skaidrāk iezīmētu pazīmi, kas informālo izglītību atšķir no neformālās, orientējot termina lietotājus jēdzieniski precizētā virzienā.

Komentāri.

1. Kā atzīst latviešu valodas pedagoģijas speciālisti, angļu valodā vārdu education un learning lietošanā vērojama nekonsekvence (par to liecina arī termina mūžizglītība sinonīmiskie varianti angļu valodā: lifelong education un lifelong learning, turklāt learning paturēts arī “Mūžizglītības memoranda” nosaukumā: “A Memorandum on Lifelong Learning”). Tomēr par ieteicamu tiek atzīts šo terminu šķīrums atbilstoši katra vārda jēdzieniskajam pamatsaturam un attiecīgajiem latviešu valodas ekvivalentiem (izglītība un mācīšanās).

2. Praksē, piešķirot arvien lielāku lomu informālajai izglītībai kā ikdienas mūžizglītības sastāvdaļai, tās statuss ar dažām pazīmēm mainās, tuvinoties vai nu neformālajai, vai formālajai izglītībai, un robežas novilkt kļūst arvien grūtāk. Paturot terminu informālā izglītība, ar to elastīgāk var izteikt mainīgo jēdzienu (tāpat kā angļu valodā).

3. Priekšlikumi šajā terminu grupā kā termina izglītība apzīmētājus izmantot “oficiālā” vai “obligātā”, vai arī “stihiskā” vai “spontānā” tika noraidīti, jo katrs no tiem uzsver citas pazīmes, kas apzīmē citus jēdzienus.