Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 21.jūlijā

RAPLM: Par līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām investīciju projektu īstenošanai

Ministru kabinets otrdien, 21.jūlijā, nolēma piešķirt finanšu līdzekļus no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” 569 906 latu apmērā pašvaldību investīciju projektiem.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2009.gadam” piecām pašvaldībām bija paredzēts atbalsts investīciju projektiem 1 317 396 latu apmērā. Izskatot šā gada valsts budžeta grozījumus, atbalsts investīciju projektiem pašvaldībām tika samazināts vai arī finansējums tika atteikts.

Lai veicinātu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Rēzeknes novadam Adamovas sanatorijas internātpamatskolas bērniem ar psihoneiroloģiskām saslimšanām rekonstrukcijai piešķirs 120 290 latus. Tādējādi sākoties jaunajam mācību gadam un kārtējai apkures sezonai, internātskolā tiks nodrošināta bērnu rehabilitācijai atbilstoša un droša vide.

Adamovas sanatorijas internātpamatskolā ārstējas, mācās un dzīvo 140 bērni ar dažādām psihoneiroloģiskām saslimšanām no visiem Latvijas reģioniem. Skola tuvāko 20 gadu laikā plāno saglabāt rehabilitācijas iestādes statusu palīdzības sniegšanai un kvalitatīva mājokļa nodrošināšanai bērniem ar dažādām psihoneiroloģiskām saslimšanām.

Talsu novada Upesgrīvas speciālās sākumskolas paplašināšanai tiks piešķirti 32 235 lati, lai 53 bērni ar viegliem, vidējiem un vidēji smagiem garīgās attīstības traucējumiem, kuri skolā uzturas no pirmdienas līdz piektdienai, varētu uzsākt mācības šā gada 1.septembrī.

Upesgrīvas speciālā sākumskola jau jūnija beigās iegādājās būvmateriālus 29 502 latu apmērā pilnīgai speciālās sākumskolas pabeigšanai. Līdzekļi no neparedzētajiem gadījumiem nepieciešami, lai novērstu ārkārtas situācijas un radītu skolēniem veselībai drošus apstākļus.

Krustpils novada Antūžu speciālās internātpamatskolas ēkas renovācijas otrās kārtas pabeigšanai tiks piešķirti 212 615 lati. Finansējums nepieciešams, lai pabeigtu maija beigās uzsākto Antūžu speciālās internātpamatskolas visa mācību korpusa telpu sagatavošanu remontdarbiem, skolas jumta seguma un siltummezglu maiņu, kā arī demontāžas darbus.

Savukārt Pārgaujas novada Raiskuma pagasta sanatorijas internātpamatskolas remontam valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs 128 766 latu, lai nodrošinātu skolēnu veselībai un higiēnas prasībām atbilstošus mācību apstākļus. Internātpamatskolai no grozījumiem likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” tika piešķirts finansējums 28 641 lata apmērā. Finansējums jau izlietots iekštelpu, siltumapgādes, vēdināšanas, ūdensapgādes, kanalizācijas sistēmu un elektroinstalācijas demontāžai, daļējai jumta atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī daļējai būvmateriālu iepirkšanai.

Tāpat Balvu novadam tiks piešķirts 76 000 latu, lai līdz 1.septembrim spētu nodrošināt Tilžas internātpamatskolas internāta renovāciju. Finansējums nepieciešams, lai renovētu divas tualetes telpas, kas ir avārijas stāvoklī un slēgtas, un sporta zālei, kura ir kritiskā stāvoklī un nav piemērota mācību stundu norisei.

Lai veicinātu pašvaldību infrastruktūras sakārtošanu un attīstību, ik gadu pašvaldībām no valsts budžeta tiek piešķirtas mērķdotācijas pašvaldību investīciju projektu īstenošanai.

RAPLM: Par teritorijas attīstības plānošanas sistēmas sakārtošanu

Lai sakārtotu teritorijas attīstības plānošanas sistēmu, sasaistot sociālekonomiskās attīstības plānošanas, telpiskās attīstības plānošanas un budžeta plānošanas procesus, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) izstrādājusi grozījumus Reģionālās attīstības likumā.

Likums papildināts ar teritorijas attīstības plānošanas dokumenta skaidrojumu, kā arī nosaka nacionālā, reģionālā un vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas dokumentus, to saturu un principus savstarpējās saskaņotības nodrošināšanai.

Lai nodrošinātu pēctecīgu plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību ilgtermiņa attīstības plānošanu, grozījumi likumā paredz papildināt pārejas noteikumus, nosakot, ka līdz teritorijas attīstības plānojuma izstrādi regulējošo normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdim ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošana jāveic teritorijas plānošanas likumā noteiktajā kārtībā.

Likuma grozījumi uzdod vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem līdz 2013.gada 1.janvārim nodrošināt attīstības plānošanas dokumentu atbilstību Reģionālās attīstības likumam.

Reģionālās attīstības likuma mērķis ir veicināt un nodrošināt līdzsvarotu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ievērojot visas valsts teritorijas un atsevišķu tās daļu īpatnības un iespējas, samazināt nelabvēlīgās atšķirības starp tām, kā arī saglabāt un attīstīt katras teritorijas dabai un kultūrvidei raksturīgās iezīmes un attīstības potenciālu.

Otrdien, 21.jūlijā, grozījumus Reģionālās attīstības likumā atbalstīja Ministru kabinets, tie vēl jāskata un jāpieņem Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

RAPLM: Par jaunu Eiropas Savienības fondu aktivitāti ar 9,5 miljonu latu finansējumu novadu izaugsmes sekmēšanai

Novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai būs pieejams Eiropas Savienības (ES) fondu papildu finansējums.

Otrdien, 21.jūlijā, Ministru kabinets atbalstīja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna priekšlikumu ES fondu darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” izveidot pasākumu “Komplekss atbalsts novadu pašvaldību izaugsmes sekmēšanai” un aktivitāti “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”, nosakot publisko finansējumu 9 484 399 latu apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 061 739 lati un nacionālais publiskais finansējums 1 422 660 lati).

Aktivitātes mērķis ir veicināt novadu nostiprināšanos, sniedzot atbalstu to attīstības centru konkurētspējas nostiprināšanai saskaņā ar novadu attīstības programmām.

 “Novadu attīstībai maksimāli ir jānovirza Eiropas fondu līdzekļi, īpaši laikā, kad samazinās pašvaldību budžeta ieņēmumi un valsts investīciju apjoms pašvaldībām. Piesaistot struktūrfondu finansējumu pašvaldībām prioritāru infrastruktūras objektu sakārtošanai, tiks veicināta uzņēmējdarbības aktivitāte un saglabātas darbavietas, kas savukārt vairos pašvaldību ieņēmumus,” uzsver E.Zalāns.

Līdzīgi kā pilsētvides programmā, kur 209 miljoni latu ir pieejami 16 pilsētām, arī jaunajā aktivitātē tiek plānots, ka pašvaldības pašas, balstoties uz izstrādātām un sabiedrībā izdiskutētām attīstības programmām, noteiks tās prioritātes, kurām novirzīt ES fondu atbalstu.

Valdība 21.jūlijā arī atbalstīja priekšlikumu novirzīt Ekonomikas ministrijas pārziņā esošajai darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” aktivitātei “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” publisko finansējumu 9 484 399 latu apmērā (Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 8 061 739 lati un nacionālais publiskais finansējums 1 422 660 lati).

Finansējums jaunajām ES fondu aktivitātēm iegūts no līdzekļiem par valstij piederošo siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību pārdošanu. Vienošanos par finansējuma sadali panāca Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Ekonomikas ministrija un Vides ministrija.

Dace Kārkliņa, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāre

VidM: Par neatbilstošu bateriju un akumulatoru izņemšanu no tirgus

21.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumos Nr.139 “Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu””.

Noteikumu projekts paredz noteikt, ka baterijas vai akumulatorus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām, nelaiž tirgū pēc 2008.gada 26.septembra. Baterijas un akumulatorus, kas neatbilst šo noteikumu prasībām un kas laisti tirgū pēc 2008.gada 26.septembra, izņem no tirgus.

Noteikumu projekts bija nepieciešams, jo Ministru kabineta 2006.gada 14.februāra noteikumu Nr.139 17.punktā noteikts, kādas baterijas un akumulatorus ir atļauts laist Latvijas tirgū, bet nav noteikts, kā rīkoties ar baterijām un akumulatoriem, kuri ir laisti tirgū, bet neatbilst noteikumu prasībām.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa