Izglītības un zinātnes ministre Silva Golde savā pirmajā ministres preses konferencē vakar, 29.jūlijā:

Es ļoti gribētu panākt, lai centralizētie eksāmeni ar likuma spēku tiktu pielīdzināti valsts noslēpumam. Un nekādā gadījumā neviens nedrīkst pateikt, ka vainīgais ir skolēns, ja viņa vaina nav pierādīta, ja kādam tikai liekas, ka skolēns ir špikojis, ja nav neviena novērotāja ziņojuma par tādiem faktiem. Tā būs viena no manām galvenajām rūpēm — līdz nākamā gada eksāmeniem sakārtot šo sistēmu, precīzi nosakot katra veicamās funkcijas un atbildību."

Nākamais jautājumu loks, par ko runāja izglītības un zinātnes ministre, bija izglītības finansēšana. S.Golde apliecināja, ka "izglītības sistēma ir izslāpusi pēc finansējuma", bet atgādināja, ka tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka papildu finanses tikai tad dos pozitīvu rezultātu, ja būs sakārtota pati izglītības sistēma, izmantotas visas tās iekšējās rezerves, kādas neapšaubāmi pastāv. Par vienu no būtiskākajām problēmām, kuru risināšana ir steidzami vajadzīga, S.Golde atzina skolotāju un skolēnu pārslodzi, ko radījis galvenokārt nepietiekamais finansējums. "Līdz šim skolotāju algas palielinājums ir noticis galvenokārt uz slodzes palielināšanas rēķina. Ir meklētas iespējas dot skolotājam papildu darbu, lai varētu papildus samaksāt. Mans mērķis ir panākt, lai skolotājs par vienu pedagoģisko likmi, kas šobrīd valstī ir noteikta 21 stunda nedēļā, saņemtu pieklājīgu algu, nevis meklēt iespējas pielikt likmei klāt vēl piecas sešas stundas, lai palielinātu atalgojumu." S.Golde uzskata, ka skolotāju slodzes saglabāšana valsts noteiktajā apjomā novērsīs arī skolēnu pārslodzi.

Pie tām pārmaiņām valsts izglītības sistēmā, kas ļautu racionālāk izmantot līdzekļus, izglītības un zinātnes ministre minēja arī skolu tīkla optimizāciju. Galvenais darba smagums, risinot šo uzdevumu, būs uz rajonu un pilsētu skolu valžu pleciem. "Jau tagad varam novērot, ka ir Latvijas rajoni un pilsētas, kur par skolu tīkla optimizāciju tiek nemitīgi domāts, un ir vietas, kur skolu tīkls tiek nemainīgi saglabāts tāds, kāds tas vēsturiski ir izveidojies, neņemot vērā to finansiālo izdevīgumu," skaidroja S.Golde. Viņa pastāstīja, ka pēc pašreizējās kārtības nauda pedagogu darba samaksai attiecīgajā administratīvajā teritorijā nonāk tās skolu valdē. Finansu apjoms ir atkarīgs no administratīvās teritorijas iedzīvotāju blīvuma, no skolēnu skaita tajā, tas nozīmē, ka, esot līdzīgam finansu sadalījumam, ir iespējamas dažādas skolotāju algas dažādos rajonos un pilsētās.

Izglītības un zinātnes ministre atzina, ka izglītība ir reāla jaunās valdības prioritāte, par to liecina arī fakts, ka drīzumā tiks sasaukta īpaši izglītības jautājumiem veltīta Ministru kabineta sēde, kurā tiks izskatīta skolotāju darba samaksas problēma. Pašlaik Izglītības un zinātnes ministrija rūpīgi strādā pie skolotāju darba samaksas koncepcijas projekta, lai spētu pierādīt valdībai un pārliecināt Saeimu, ka izglītības sistēmas darbinieki ir gatavi strādāt pie iekšējo rezervju meklēšanas un izmantošanas, ne vien gaida valsts atbalstu, lai uzsāktu skolotāju darba samaksas reformu. Palielināt skolotājiem algas bija plānots no nākamā gada 1.janvāra, bet S.Golde izteica šaubas, vai, ņemot vērā vispārējo finansu situāciju valstī, to būs iespējams nodrošināt Izglītības likumā paredzētajā apjomā — vismaz divu minimālo mēnešalgu apmērā skolotājiem ar zemāko kvalifikāciju. Tomēr darbs pie skolotāju darba samaksas koncepcijas tiek nemitīgi turpināts, un tā tiks aizstāvēta arī valdībā.

Aktuāls jautājums ir arī izglītības darbinieku statuss Pensiju likuma jauno grozījumu kontekstā. Kā pastāstīja izglītības un zinātnes ministre, jau pirmdien būs gatavs dokuments par to priekšmetu skolotājiem, kuri būtu jāiekļauj likuma izmaiņu izņēmumu sarakstā, proti, kuriem skolotājiem būs atļauts strādāt un vienlaikus saņemt pensiju. Jau šobrīd ir skaidrs, ka šāds statuss tiks pieprasīts angļu valodas skolotājiem. "Tas ir nepieciešams, lai izglītības sistēma nezaudētu speciālistus un netiktu traumēts skolu darbs," paskaidroja ministre.

Sabiedrības uzmanības lokā ir arī pirmsskolas iestāžu darbinieku darba samaksas jautājumi, un arī jaunā izglītības un zinātnes ministre pieskārās šim jautājumam. Šobrīd saskaņā ar Izglītības likumu ir noteikts, ka piecus un sešus gadus veco bērnu sagatavošana skolai ir obligāts pašvaldības pienākums, taču budžeta krīzes pēc nav iespējams nodrošināt tam nepieciešamo 1,5 miljonus latu lielo finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija plāno iesniegt Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kas paredzētu pašvaldības no 1.septembra atbrīvot no minētā pienākuma obligātuma. S.Golde gan uzsvēra, ka šādas izmaiņas vēl ir tikai projektu līmenī, tā ir Izglītības un zinātnes ministrijas situācijas uzlabojuma modelēšana.

S.Golde žurnālistiem pastāstīja arī to, ka viena no viņas īpašajām rūpēm būs Izglītības un zinātnes ministrijas darba uzlabošana, izglītības pārvaldes sistēmas sakārtošana. Izglītības un zinātnes ministrijā pašreiz tiek veikts institucionālais audits, kas izvērtē struktūru darbu, darbinieku funkcijas un to lietderību. Auditu bija paredzēts pabeigt tikai nākamā gada beigās, bet, kā atzina ministre, šāds termiņš ir par garu, un Valdības deklarācijas izpildes plānā iekļauts jauno Izglītības un zinātnes ministrijas darba modeli izveidot līdz šī gada beigām.

Par sasāpējušu jautājumu, kura risinājums jāparedz nākamajā budžeta gadā, S.Golde uzskata skolotāju tālākizglītību. "Pārdomājot skolotāju tālākizglītības fonda līdzekļu izlietojumu, vispirms ir jāatbalsta tie kursi un mācības, kas ir vitāli nepieciešamākās," domā S.Golde.

Pirmajā ministres preses konferencē S.Goldei netrūka žurnālistu jautājumu. Viens no tiem bija par to, kā iespējams, ka dažādos Latvijas rajonos un pilsētās ir tik atšķirīga skolotāju darba samaksa. Izglītības un zinātnes ministre paskaidroja, ka maināma būtu visa darba samaksas sistēma, par pamatu ņemot principu "Nauda seko līdzi skolēnam". "Arī šobrīd nauda seko līdzi skolēnam, bet nonāk rajona vai pilsētas pašvaldības pārziņā, kas to tālāk sadala. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka, sakārtojot un optimizējot rajonu skolu tīklu, no iekšējām rezervēm ir iespējams panākt pedagogu darba samaksas palielinājumu. Ir tikai reāli un racionāli jāizvērtē katra rajona skolu tīkls," ir pārliecināta S.Golde. Viņa atgādināja, ka nemitīgi ir jāskaidro, kas īsti ir skolotāju darba samaksas reformas mērķis — saglabāt skolotāju un skolu skaitu, neraugoties uz tā ekonomisko izdevīgumu, vai būtiski palielināt algas, izmantojot arī visas iekšējās rezerves. "Galvenais mērķis ir izglītības kvalitāte un izglītības konkurētspēja, un tā vārdā ir veicamas visas izmaiņas," ir pārliecināta izglītības un zinātnes ministre. "Nekādā gadījumā mērķis nav samazināt skolotāju skaitu, bet nodrošināt kvalitāti, lai ikviens skolēns neatkarīgi no tā, vai viņš dzīvo galvaspilsētā vai attālākajā lauku pagastā, saņemtu kvalitatīvu izglītību."

Uz jautājumu par skolotāju algas palielinājuma konkrētiem skaitļiem, S.Golde atbildēja, ka projektā ir paredzēts skolotājam ar augstāko izglītību un noteiktu darba stāžu noteikt darba algu aptuveni 130 latu par vienu pedagoģisko likmi. Vienlaikus iecerēts nodrošināt, lai skolotājam nebūtu iespējams strādāt pusotru, divas vai vairāk likmes. "Skolotājam, godīgi nostrādājot vienu pedagoģisko likmi — 21 stundu nedēļā, par to ir jāsaņem pieklājīga alga," uzsvēra S.Golde.

Runājot par skolēnu slodzes samazināšanu, ministre nenoliedza iespēju, ka tiks samazināts skolēnu brīvdienu ilgums un pagarināts mācību gads.

Skaidrojot jēdzienu "skolu tīkla optimizācija", S.Golde atgādināja, ka vidēji Latvijā uz vienu pedagoģisko likmi ir astoņi skolēni. Eiropas vidējais rādītājs ir aptuveni 13 līdz 15 skolēnu uz vienu pedagoģisko likmi un lielāks. Pēc ministres domām, tas ir vēl viens iekšējo rezervju avots skolotāju atalgojuma palielināšanai. "Bet vēlreiz gribu uzsvērt — skolotāju algas nevar palielināt, balstoties tikai uz iekšējām rezervēm. Ir nepieciešams valsts atbalsts, valsts investīcijas, lai šo jautājumu sakārtotu," teica S.Golde. Bet viņa ir pārliecināta, ja izdosies optimizēt skolu tīklu, izsmelt visas iekšējās rezerves, nākotnē būs iespējams gūt valsts atbalstu ne tikai algu palielinājumam, bet arī skolu ēku sakārtošanai, skolu materiāli tehniskās bāzes papildināšanai un citām izglītības sistēmas vajadzībām.

Uz jautājumu, vai skolēnu skaita palielināšana uz vienu pedagoģisko likmi palielinās skolēnu skaitu klasēs, ministre atbildēja, ka tas mazāk attiecas uz lielu pilsētu skolām, tas vairāk skar lauku skolas. "Šādas rīcības rezultātā varētu rasties apvienotās klases, kas gan šobrīd tiek uztvertas diezgan negatīvi, bet pie šī jautājuma ir jāstrādā. Latvijā ir jāsagatavo skolotāji, kuri spētu strādāt apvienotajās klasēs, kuri pārvaldītu attiecīgu metodiku un varētu profesionāli un kvalitatīvi mācīt bērnus šādos apstākļos," uzskata S.Golde.

Jautājumu jaunajai izglītības un zinātnes ministrei bija daudz, kas liecina par sabiedrības pastiprināto uzmanību. Ministre vairākkārt atgādināja, ka šīs valdības viena no prioritātēm ir izglītība, "tikai daudzas lietas vienkārši nav iespējams īstenot, pastāvot valstī tādai finansu situācijai, kāda tā ir," atzina S.Golde. "Tas nenozīmē, ka problēmu risināšana tiek atlikta uz nezināmu laiku,— tiklīdz finansu situācija uzlabosies, izglītības jautājumi būs pirmie, kur tiks ieguldīti resursi."

Liena Pilsētniece, "LV" iekšlietu redaktore