Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Edvīns Danovskis. Iestādes lēmuma un civiltiesiska līguma mijiedarbība

Iestāde privāto tiesību jomā var darboties tikai tad, ja kādā tiesību normā ietverts attiecīgs pilnvarojums. Vispārējais pilnvarojums iestādes darbībai privāto tiesību jomā noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87.pantā. Tomēr vairākos normatīvajos aktos noteikts, ka iestādei pirms līguma noslēgšanas ir jāizdod administratīvais akts, kas vai nu nosaka, ar kuru personu līgums slēdzams, vai arī pēc būtības izlemj, vai personai ir subjektīvās tiesības prasīt attiecīga līguma noslēgšanu. Šajos gadījumos notiek divu dažādu tiesību apakšnozaru centrālo institūtu – administratīva akta un civiltiesiska līguma – mijiedarbība, kuras izpausmju izklāstam un problēmu risinājumiem veltīts šis raksts.

• Andrejs Judins. Kriminālatbildība par transportlīdzekļu vadīšanu reibuma stāvoklī

2008.gadā no 10 767 notiesātajām personām 2371 persona, tas ir 22%, tika sodīta saskaņā ar Krimināllikuma 262.pantu, kas paredz atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Papildus tam 268 personām naudas sods un piespiedu darbs par šo nodarījumu tika piemērots ar prokurora priekšrakstiem par sodu. Latvijas noziedzības struktūrā noziedzīgi nodarījumi pret satiksmes drošību ieņem otro pozīciju, atpaliekot vien no kriminālnodarījumiem pret īpašumu, savukārt transportlīdzekļu vadīšana reibuma stāvoklī ir izplatītākais noziedzīgs nodarījums pret ceļu satiksmes drošību. Vērtējot problēmas mērogu, jāņem vērā, ka par transportlīdzekļu vadīšanu reibuma stāvoklī ir noteikta ne tikai kriminālā, bet arī administratīvā atbildībā. Turklāt Latvijas sodu sistēma un tiesu prakse pieļauj situāciju, kad saukšana pie kriminālatbildības rada personai labvēlīgākas sekas nekā soda piemērošana par analogu administratīvu pārkāpumu.

• Zane Sedlova. Blakus sūdzības iesniegšana par atteikumu pieņemt prasības pieteikumu

Šajā publikācijā sniegts komentārs par tiesu praksi saistībā ar Civilprocesa likuma 442.panta pirmās daļas piemērošanu attiecībā uz atteikumu pieņemt prasības pieteikumu bez lietas dalībnieka klātbūtnes. 2008.gada 25.septembrī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par nokavēta procesuāla termiņa atjaunošanu blakus sūdzības iesniegšanai par atteikumu pieņemt pieteikumu izskatīšanai tiesā (materiāls Nr.3-10/506/08). Minētais lēmums ir zīmīgs šādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tiesa vienlaikus piemēro divas tiesību tālākveidošanas metodes, t.i., teleoloģisko redukciju un analoģiju. Otrkārt, tiesa uz pašas pareizi izdarītiem secinājumiem kļūdaini veido lēmuma rezolutīvo daļu. Lai arī metodoloģijas ziņā Latvijā ir saglabājusies sociālistisko tiesību iezīme, tiek sagaidīts, ka likumu nepilnības tiks risinātas ar likuma grozījumu palīdzību, kas tiek uzskatīta par likumdevēja, nevis tiesību piemērotāja uzdevumu – lēmums efektīvi un principiāli parāda veidu, kā tiesību normu piemērotājs sakārto likuma robu.

• Aleksejs Dimitrovs. Latvijas nepilsoņi un balsstiesības: kompromisi un risinājumi

Sakarā ar aizvadītajām pašvaldības vēlēšanām vēlreiz uzjundīja diskusija par Latvijas nepilsoņu statusu un balsstiesībām pašvaldību līmenī. Tādējādi turpmāk tiks sniegta Latvijas nepilsoņa statusa un tiesību analīze un to salīdzinājums ar Igaunijas regulējumu. Igaunijas nepilsoņa statuss būtiski atšķiras no Latvijas nepilsoņa statusa, jo Igaunijā nepilsoņu tiesiskā saikne ar valsti tiek atzīta mazākā mērā. Igaunijas nepilsoņi nav īpaša kategorija. Viņi tiek uzskatīti par personām ar nenoteiktu pilsonību, kuru statusu regulē Ārzemnieku likums (Välismaalaste seadus). Tādējādi Igaunijas nepilsoņiem jāsaņem uzturēšanās atļauja.

“Jurista Vārda” redakcija