Latvijā sausā laika dēļ daudzviet laukos graudu raža nav padevusies, taču zemnieku prātus vairāk uztrauc tas, kur likt izaudzēto.

Valdība šoreiz laikus informēja par labības pirkšanu valsts intervencē, arī cena zināma — novembrī Ls 67 par tonnu, aprīlī — Ls 72. Graudu iepirkšanu paredzēts uzsākt pēc 1.novembra, taču ir pamatotas bažas, vai varēs pietiekami iepirkt. No aizvadītā gada valsts intervencē iepirktajām 43 000 tonnām. Šobrīd ir liels graudu atlikums, kas vēl nav realizēts. Valsts labības intervencē šosezon plānots iepirkt apmēram 20 000 tonnu graudu, tas ir gandrīz divas reizes mazāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt jaunajā sezonā labības intervencē tiks noteiktas augstākas graudu kvalitātes prasības. Šobrīd spēkā ir nosacījums, ka labībā var būt 3 procenti dīgušu graudu. Speciālisti ir pārliecināti, ka kvalitātes rādītājiem jābūt stingrākiem, lai uzlabotu maizes izstrādājumu ražošanu.

Labības tirdzniecības aģentūrā tiks pārbaudīti pērn iepirktie un nerealizētie graudi, rezultāti būs zināmi nākamajā nedēļā. Vēl nav realizēti arī pērn importētie 9000 tonnu rudzu.

Zemkopības ministrs Aigars Kalvītis solīja, ka turpmāk netiks iepirkti graudi ārvalstīs, pirms nebūs izlietoti Latvijā izaudzētie. A.Kalvītis paziņoja, ka visdrīzākajā laikā tiks mainīts Graudu licencēšanas komisijas sastāvs. Jaunizveidotajā komisijā strādās pārstāvji no graudu ražotājiem un pārstrādātājiem, lauksaimniecības sabiedriskajām organizācijām, kā arī valsts ierēdnis.

Trešdien, 28.jūlijā, zemkopības ministrs tikās ar akciju sabiedrības "Dobeles dzirnavnieks" vadību, lai pārrunātu jaunās labības ražas iepirkšanu. Lielākais graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks" izaudzēto ražu no zemniekiem bija solījis pieņemt neierobežotā daudzumā, taču tikai glabāšanā. Pēc sarunas ar A.Kalvīti uzņēmuma vadība paziņojusi, ka graudu iepirkšanu uzsāks nākamnedēļ. Līdz gada beigām dobelnieki plānojuši iepirkt 35 000 tonnu labības, bet kopējais ražas iepirkuma apjoms būs ap 80 000 tonnu. Šis daudzums ir vairāk nekā puse no prognozējamā vietējā tirgū izaudzētā pārtikas kviešu daudzuma. Līdz šim "Dobeles dzirnavnieks", nosakot cenu, praktizēja izsoles metodi — iepirka graudus no tiem zemniekiem, kas pārdeva vislētāko labību. Arī šogad šis cenu noteikšanas princips tiks izmantots, tomēr tiek minēts variants, ka par tonnu augstākās kategorijas kviešu cena varētu sasniegt valsts intervences noteikto līmeni — Ls 67. Savukārt par pirmās kategorijas kviešu tonnu varētu saņemt no 60 līdz 63 latiem. Par lopbarības kviešiem, rudziem, auzām un miežiem uzņēmums sola maksāt 45 līdz 50 latus par tonnu. Turpmāk "Dobeles dzirnavniekā" graudu analīzi veiks datorizēti, nebūs jāgaida mēnesis, lai saņemtu rezultātus, par analīzi zemniekam nav jāmaksā, tā ir iekalkulēta izmaksās. Pārstrādātāji par būtisku uzskata arī savlaicīgu norēķināšanos ar graudu ražotājiem.

Arī pārējie lielākie labības pārstrādes uzņēmumi informējuši par labības iepirkšanu. Akciju sabiedrība "Rīgas dzirnavnieks" saviem klientiem par augstākās kategorijas kviešu tonnu maksās Ls 63, par pirmās kategorijas kviešu un rudzu tonnu — Ls 60. Uzņēmuma ģenerāldirektors Silvestrs Gerhards piebilda, ka šīs cenas var tikt grozītas. Kopumā "Rīgas dzirnavnieks" šogad iepirks līdz 30 000 tonnu pārtikas kviešu, 6 000 tonnu rudzu, apmēram 3 000 tonnu auzu. Līgumus par graudu pirkšanu "Rīgas dzirnavnieks" sāks slēgt augusta vidū, tas darbosies arī kā noliktava valsts intervences graudu tirgū. Šādā veidā, iespējams, tiks pieņemts ap 10 000 līdz 15 000 tonnu graudu.

Pavisam Latvijā ir 42 uzņēmumi, kas tiesīgi nodarboties ar graudu pārstrādi, trīs spirta pārstrādes uzņēmumi, kas darbojas valsts intervences graudu tirgū. Jaunās ražas graudus glabāšanā sākusi pieņemt arī akciju sabiedrība "Balticovo", kas iecerējusi šajā gadā iepirkt 3200 tonnu lopbarības kviešu un miežu. Akciju sabiedrība "Saldus labība" graudus pirks tāpat kā iepriekš. Uzņēmumā saņemti pieteikumi par vairāk nekā 18 000 tonnām graudu.

A.Kalvītis vērtē, ka līdz gada beigām labības pārstrādātāji varētu nopirkt apmēram 60 procentus no Latvijā izaudzētās ražas.

Dagnija Muceniece,  — "Latvijas Vēstnesim"