Eiropas Komisija: Par standartiem neatbilstošu atkritumu poligonu sakārtošanu

16.jūlijs bija termiņš, līdz kuram Eiropas Savienībā standartiem neatbilstoši poligoni jāpiemēro ES prasībām. Dalībvalstīm bija dots laiks astoņi gadi, lai nodrošinātu, ka poligoni, kuri jau pastāvēja, pirms tika piemēroti Eiropas tiesību akti par atkritumu poligoniem, atbilst prasībām vai tiek slēgti. Komisija visām dalībvalstīm par šo pienākumu atgādināja rakstiski un apkopoja datus par atbilstību. Pret tām dalībvalstīm, kuras pārkāpj tiesību aktus, varētu celt prasību tiesā. Standartiem neatbilstoši atkritumu poligoni apdraud iedzīvotāju veselību un vidi. Šādi poligoni var radīt kaitīgu vielu izplūdes gaisā un smakas, piesārņot augsni, ūdeni un gruntsūdeņus.

Turklāt no 16.jūlija dalībvalstīm salīdzinājumā ar 1995.gada apjomu uz pusi jāsamazina uz poligoniem nosūtāmo bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu daudzums. Latvijai un vairākām citām dalībvalstīm šis termiņš gan pagarināts līdz 2013.gadam.

Eiropas komisārs vides jautājumos Stavrs Dimss sacīja: “Nepareizi apsaimniekoti un nekontrolēti atkritumu poligoni apdraud iedzīvotāju veselību un vidi. No šodienas tai jābūt pagātnei. Dalībvalstīm bija doti astoņi gadi laika, lai nodrošinātu poligonu atbilstību ES standartiem. Dalībvalstu pienākums ir garantēt visaugstāko aizsardzības līmeni iedzīvotājiem un videi.”

Termiņš standartiem neatbilstošu atkritumu poligonu sakārtošanai atbilstīgi ES noteikumiem

No 2009.gada 16.jūlija dalībvalstīm, kurām nav piešķirts termiņa pagarinājums, jānodrošina, ka standartiem neatbilstoši poligoni, kas izveidoti, pirms tika ieviesta direktīva par atkritumu poligoniem (Padomes Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem), tagad atbilst prasībām.

Direktīvas mērķis ir novērst vai samazināt atkritumu poligonu kaitīgo ietekmi uz vidi, jo īpaši uz virszemes ūdeņiem, gruntsūdeņiem, augsni, gaisu un cilvēku veselību, un tajā noteiktas stingras vadlīnijas poligonu apsaimniekošanai.

Bulgārijai, Polijai un Rumānijai ir piešķirts garāks termiņš, nosakot katru gadu samazināt prasībām neatbilstošajos poligonos noglabāto atkritumu daudzumu. Termiņi ir šādi: Bulgārijai (14 atkritumu poligoni) – 2014.gada 31.decembris, Polijai (305 atkritumu poligoni) – 2011.gada 31.decembris, Rumānijai (101 atkritumu poligons) – 2017.gada 16.jūlijs.

Jaunākie 2008.gadā apkopotie statistikas dati aptver 12 dalībvalstis, un tie liecina, ka pastāv aptuveni 1600 standartiem neatbilstošu atkritumu poligonu. Precīzāka aina par situāciju visās dalībvalstīs būs pieejama gada beigās, kad tiks saņemti pilnīgi dati. Patlaban Komisija uzrauga atbilstību visā ES. Ja dalībvalstīs turpinās darboties Eiropas standartiem neatbilstoši atkritumu poligoni, Komisija apsvērs iespēju pret attiecīgo dalībvalsti sākt tiesvedību.

Nesen Komisija iesniedza prasību tiesā pret Spāniju, Franciju, Itāliju, Īriju un Grieķiju. Eiropas Kopienu Tiesa konstatēja, ka šīs dalībvalstis nav izpildījušas pienākumus saistībā ar atkritumu noglabāšanu. Komisija cieši uzrauga dalībvalstu pasākumu izpildes gaitu, īstenojot ES tiesību aktus vides jomā.

Atkritumu poligonu pareiza apsaimniekošana

Atkritumu poligoni, kuri netiek pienācīgi apsaimniekoti, var nopietni apdraudēt iedzīvotāju veselību un vidi.

No poligoniem rodas izskalojumu un gāzveida izplūdes, kas satur metānu. Izskalojumi ir šķidrums, kas izplūst no atkritumu poligona un, iesūcoties zemē, var piesārņot gruntsūdeņus, padarot tos cilvēkiem lietošanai nederīgus. Sadaloties tādiem bioloģiski noārdāmiem atkritumiem kā dārza, mājsaimniecības un pārtikas atkritumi, var rasties metāns, kas ir siltumnīcefekta gāze, kura veicina klimata pārmaiņas 25 reizes vairāk nekā oglekļa dioksīds. ES poligonu gāzveida izplūdes rada vairāk nekā 2% siltumnīcefekta gāzu emisiju. Direktīvā par atkritumu poligoniem ir noteiktas stingras prasības par izskalojumu un gāzveida izplūdēm no poligoniem.

Poligonos noglabājamo bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu daudzuma samazināšana

Salīdzinājumā ar 1995.gadu dalībvalstīm no šodienas par 50% jāsamazina arī poligonos noglabājamo bioloģiski noārdāmu sadzīves atkritumu daudzums. Tas nozīmē, ka šie atkritumi jāapsaimnieko citos videi nekaitīgākos veidos, piemēram, tos kompostējot vai sadedzinot un iegūto siltumenerģiju rekuperējot. Komisija ir pieprasījusi informāciju no dalībvalstīm, lai uzraudzītu, vai šis mērķis tiek pildīts. Nākamais pavērsiens būs 2016.gadā, līdz kuram salīdzinājumā ar 1995.gada līmeni šādu atkritumu daudzums būs jāsamazina par 65%.

Bioloģiski noārdāmi atkritumi Eiropā vidēji ir aptuveni 40% no sadzīves atkritumu kopējā daudzuma. Paplašinātajā Eiropas Savienībā sadzīves atkritumu noglabāšana poligonos vēl aizvien ir visplašāk izmantotā to apsaimniekošanas metode. Tās iespējamā kaitīgā ietekme uz vidi ir labi zināma. Lai noteiktu, vai ir vajadzīgi jauni tiesību akti, kas varētu veicināt bioloģiski noārdāmu atkritumu plašāku novirzīšanu pārstrādei un tajā iegūtās enerģijas rekuperācijai, Komisija 2008.gada decembrī laidusi klajā Zaļo grāmatu (sk. IP/08/1879).

Vairākām dalībvalstīm, kuras 1995.gadā galvenokārt izmantoja atkritumu noglabāšanu poligonos (vairāk nekā 80% sadzīves atkritumu), piešķirts četru gadu termiņa pagarinājums, proti, atkāpe no prasības. Tām līdz 2010.gadam jānodrošina apjoma samazinājums par 25% un līdz 2013.gadam jāsasniedz 50% mērķis. Šīs dalībvalstis ir Apvienotā Karaliste, Bulgārija, Čehija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa