Dr. Juris Dzelme, Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

Saskaņā ar Ministru kabineta 1995. gada 28. novembrī pieņemtajiem Augstskolu akreditācijas noteikumiem 1996. gadā uzsāktā Latvijas augstskolu un to studiju programmu novērtēšana un akreditācija Latvijā turpinās. Visas studiju programmas jāakreditē ne retāk kā vienu reizi sešos gados, augstskolas – vienu reizi, ja izglītības un zinātnes ministrs nepieprasa atkārtotu akreditāciju. Privātajām augstskolām jāiesniedz dokumenti akreditācijai ne vēlāk kā divus gadus pēc licences saņemšanas. Līdz akreditācijai visas valsts augstskolas saglabā tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus saskaņā ar Augstskolu likuma pārejas noteikumu 4. punktu: "Augstskolām, kurām Latvijas Republikas Izglītības likumā noteiktajā kārtībā ir apstiprinātas satversmes, līdz akreditācijai ir tiesības izsniegt izglītības dokumentu atbilstoši šā likuma 7. panta otrās daļas nosacījumiem, kā arī piedalīties Rektoru padomes darbā." Juridisko personu dibinātās (privātās) augstskolas iegūst tiesības izsniegt valsts atzītus diplomus pēc augstskolas un atbilstošās studiju programmas akreditācijas un augstskolas satversmes un rektora apstiprināšanas LR Ministru kabinetā.

Augstskolas vai studiju programmas kvalitātes novērtēšanas galvenie posmi ir šādi:

1) augstskolas vai/un tās studiju programmas(u) pašnovērtēšanas ziņojuma sagatavošana. Notiek augstskolas attīstības iespēju apspriešana, kurā piedalās studenti, akadēmiskais personāls un darba devēju pārstāvji;

2) starptautiskas Novērtēšanas komisijas (kas sastāv no vismaz 2 ārzemju ekspertiem un 1 Latvijas pārstāvja) kopīgā un tās ekspertu individuālo ziņojumu sagatavošana, balstoties uz iepazīšanos ar pašnovērtēšanas ziņojumu un augstskolā notikušās vizītes rezultātiem;

3) saskaņā ar Augstskolu likumu izveidotās Augstākās izglītības padomes vai Akreditācijas komisijas lēmumu par akreditāciju, balstoties uz saņemtajiem ziņojumiem un atklātu diskusiju;

4) ieteikumu, rekomendāciju un lēmumu ieviešana.

Novērtēšanas komisijas eksperti vizītes laikā augstskolā strādā konstruktīva dialoga formā ar studentiem, akadēmisko personālu, darba devējiem. Pēc pārrunām un diskusijām eksperti sniedz augstskolai konkrētus ieteikumus darba uzlabošanai. Novērtēšanas komisija savos ziņojumos (kopīgajā un visu ekspertu individuālajos) tikai iesaka vienu no iespējamajiem lēmuma variantiem par augstskolas un/vai studiju programmas akreditāciju un to pamato.

Lēmumu par augstskolas akreditāciju pieņem Saeimas apstiprinātā Augstākās izglītības padome, kuras sastāvā ir pa vienam deleģētam pārstāvim no Latvijas Zinātņu akadēmijas, Radošo savienību padomes, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Tirdzniecības un rūpniecības kameras; augstākās izglītības jomu padomē pārstāv pa vienam deleģētam pārstāvim no Izglītības un zinātnes ministrijas akceptētajām rektoru, augstskolu profesoru un studējošo organizācijām. Izglītības un zinātnes ministrs saskaņā ar ieņemamo amatu ( ex officio ) kā Augstākās izglītības padomes loceklis pārstāv padomi valdības sēdēs.

Lēmumu par studiju programmas akreditāciju pieņem izglītības un zinātnes ministra izveidota Akreditācijas komisija, kuras sastāvs ir līdzīgs Augstākās izglītības padomes sastāvam (pavisam 11 izglītības un tautsaimniecības pārstāvju).

Novērtēšanas komisiju ekspertus apstiprina Augstākās izglītības padome un/vai Akreditācijas komisija. Gan Augstākās izglītības padomes, gan Akreditācijas komisijas sēdes ir atklātas, bet lēmums par akreditāciju tiek pieņemts, aizklāti balsojot.