Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

Izdarīt likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 16.nr.; 1996, 19.nr.; 1997, 2., 14.nr.; 1998, 12.nr.; 2000, 2., 17., 23.nr.; 2001, 3., 16.nr.; 2002, 16.nr.; 2003, 23., 24.nr.; 2004, 10.nr.; 2005, 7.nr.; 2006, 2., 13.nr.; 2007, 11.nr.; 2008, 8.nr.; 2009, 6.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 100.nr.) šādu grozījumu:

Papildināt likumu ar 51.¹ pantu šādā redakcijā:

“51.¹ pants. Dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūra, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci

(1) Ja ir izpildīti šā likuma 51.panta otrās daļas nosacījumi, bet dzīvokļu īpašnieki nav pieņēmuši lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai un nav noslēguši līgumu par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, pašvaldībai, valsts dzīvojamās mājas valdītājam vai vienam vai vairākiem dzīvokļu īpašniekiem (turpmāk — ierosinātājs) ir tiesības uzsākt dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci (turpmāk — lēmuma pieņemšanas procedūra).

(2) Lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros ierosinātājs katram dzīvokļa īpašniekam nosūta ierakstītā vēstulē vai izsniedz pret parakstu uzaicinājumu pieņemt lēmumu par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību pārņemšanu un par šo tiesību nodošanu ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotajai personai, balsojot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu (turpmāk — uzaicinājums). Uzaicinājumam pievieno šādus dokumentus:

1) lēmuma projektu par pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai. Pieņemamais lēmums formulējams skaidri un nepārprotami;

2) dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektu;

3) balsošanas biļetena veidlapu, kurā paredzēta arī iespēja izteikt dzīvokļa īpašnieka atšķirīgo viedokli;

4) citus dokumentus, kuriem var būt nozīme lēmuma pieņemšanā.

(3) Uzaicinājumā norāda termiņu, kurā dzīvokļa īpašnieks rakstveidā var balsot “par” vai “pret” lēmuma pieņemšanu. Šis termiņš nedrīkst būt īsāks par četrām nedēļām no uzaicinājuma izsūtīšanas dienas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav devis rakstveida atbildi, pieņemams, ka viņš balsojis “pret” lēmuma pieņemšanu.

(4) Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līguma projektā iekļaujami šādi nosacījumi:

1) līdzēji;

2) dzīvojamās mājas adrese;

3) pilnvarotajai personai uzdoto obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību uzskaitījums;

4) pilnvarotajai personai uzdotās citas atbilstoši dzīvokļu īpašnieku gribai veicamās pārvaldīšanas darbības, tajā skaitā darbības, kas saistītas ar mājas uzlabošanu un attīstīšanu;

5) termiņi un kārtība, kādā sniedzams pārskats par pārvaldīšanas uzdevuma izpildi, tajā skaitā pārskats par pilnvarotās personas rīcībā nodoto finanšu līdzekļu izlietošanu;

6) kārtība, kādā pilnvarotā persona sniedz informāciju dzīvokļu īpašniekiem;

7) jautājumi, kuros dzīvokļu īpašnieki pilnvarojuši pilnvaroto personu pieņemt lēmumus viņu vietā, kā arī slēgt līgumus viņu vārdā;

8) ar pārvaldīšanas uzdevuma izpildi saistīto pārvaldīšanas izdevumu apmērs, to noteikšanas un maksāšanas kārtība, atsevišķi norādot:

a) dzīvojamās mājas uzturēšanas obligāto izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

b) citu izdevumu, tajā skaitā dzīvojamās mājas uzlabošanai un attīstīšanai nepieciešamo izdevumu apmēru, to noteikšanas un maksāšanas kārtību,

c) atlīdzības par pārvaldīšanu apmēru, tās noteikšanas un maksāšanas kārtību;

9) noteikumi ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītās informācijas sniegšanai valsts un pašvaldību iestādēm;

10) pārpilnvarojuma apjoms, ja dzīvokļu īpašnieki vienojas par pārvaldīšanas uzdevuma tālākdošanu;

11) pārvaldīšanas līguma termiņš un spēkā stāšanās laiks;

12) līguma grozīšanas un izbeigšanas kārtība;

13) no pārvaldīšanas līguma izrietošo saistību un lietu pārņemšanas kārtība līguma grozīšanas vai izbeigšanas gadījumā;

14) pilnvarotās personas atbildības apjoms un tās iestāšanās laiks;

15) pilnvarojums pilnvarotajai personai iesniegt pieteikumu pašvaldībai vai valsts dzīvojamās mājas valdītājam par dzīvojamās mājas pārņemšanu.

(5) Ievērojot šā panta pirmajā un otrajā daļā noteikto, lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros ierosinātājs raksta protokolu par balsošanas rezultātiem un piecu darba dienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

1) uzaicinājuma izsūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašniekiem noteikto balsošanas termiņu;

2) pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

3) balsošanas biļetenos norādītos dzīvokļu īpašnieku atšķirīgos viedokļus;

4) citas balsojumam būtiskas ziņas.

(6) Lēmuma pieņemšanas procedūras ietvaros pieņemtais lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai uzskatāms par pieņemtu, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no visu dzīvojamā mājā esošo privatizācijas objektu skaita.

(7) Ierosinātājs atbilstoši balsošanas rezultātiem precizē līguma projektu un sagatavo to parakstīšanai. Pārvaldīšanas līgums tiek slēgts uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus.”

Likums Saeimā pieņemts 2009.gada 16.jūlijā.

Valsts prezidents V.Zatlers

Rīgā 2009.gada 30.jūlijā

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2009.gada 13.augustu.