Trešdien, 28.jūlijā, atzīmējot Ata Ķeniņa 125. dzimšanas dienu

Tā bija Ķeniņu svētku dienu. Dzimtas patriarha dzejnieka, pedagoga un politiķa Ata Ķeniņa 125. dzimšanas dienas pasākumi bija pulcinājuši kopā kuplo radu saimi piecās paaudzēs, kā arī plašu jo plašu kultūras cilvēku loku. Pie nama Tērbatas ielā 15/17 tika atklāta piemiņas plāksne ar uzrakstu "Šo namu 1905. gadā cēluši Atis un Anna Ķeniņi Latvijas kultūrai un izglītībai. Namā bija iekārtota Annas Ķeniņas meiteņu ģimnāzija un Ata Ķeniņa reālskola. Ēka gadsimta sākumā kļuva par latviešu valodas, kultūras un mākslas centru kā iedīgli Latvijas neatkarībai. Arhitekti Eižens Laube un Konstantīns Pēkšēns." Pēc Ķeniņu dzimtas lūguma plāksni atklāja Valdis Birkavs, kura pašreizējais tieslietu ministra un bijušais ārlietu ministra amats sasaucas ar dažām Ata Ķeniņa daudzpusīgās darbības šķautnēm. Turklāt viņiem sakrīt arī dzimšanas dienas datums. Ministrs sirsnīgi pateicās Ķeniņu dzimtai par visu, ko tā darījusi Latvijas labā tajā tālajā laikā un šajos jaunajos laikos, un aicināja atrotīt piedurknes un strādāt tālāk, jo viss nebūt vēl nav padarīts. Sabiedrību viņš aicināja celt jaunas skolas un ģimnāzijas, veicinot tautas attīstību, un atgādināja vecveco patiesību — cik tālu mēs atcerēsimies savus senčus, tik tālu mēs paliksim nākamajās paaudzēs.

Patlaban skaistajā jūgendstila namā atrodas Rīgas 40. vidusskola. Kā sacīja Tālivalža Ķeniņa mazmeita Gunta Veismane, — ar brīnišķīgiem skolotājiem un izciliem bērniem. Direktore Gaļina Jefremova viņu vārdā solījās turēt godā Ķeniņu koptās sirds un gara apgaismības idejas un izteica cerību, ka šī varētu kļūt par Ata Ķeniņa skolu.

Literāri muzikālo Ata Ķeniņa atceres sarīkojumu Mūzikas akadēmijā ievadīja dzejnieka dēls Gundars Ķeniņš, nolasot viņam adresēto Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas vēstuli:

"Es ļoti pateicos par Jūsu laipno ielūgumu un man no sirds žēl, ka 28. jūlijā nevarēšu būt klāt Jūsu tēva Ata Ķeniņa 125. dzimšanas dienas atcerei veltītajā pēcpusdienā.

Esmu pārliecināta, ka dzejnieka un izcilā sabiedriskā darbinieka Ata Ķeniņa mājup pārnākšana būs svētku brīdis visiem latviešiem Latvijā un pasaulē, kam nav vienaldzīga Latvijas vēsture un kultūra."

Pēc tam Gundars Ķeniņš savā vārdā saka uzmanīgi nomērītus tieši simt vārdus:

"Pieminot Ata Ķeniņa dzīvi un darbus, es aicinu jūs, latviešu kultūras un izglītības darbinieku saimi, turpināt viņa darbu.

Jūsu tālākais darbs ir bezgala svarīgs gan Latvijas valsts, gan latviešu tautas nākotnei. Atis Ķeniņš ticēja, ka mūsu valsts nākotne būs visdrošākā tad, kad Latvijas pilsoņi būs lepni uz to un tās devumu brīvu valstu saimes kopīgai kultūrai.

Šo pilsoņu lepnums ir cieši saistīts ar augošu izglītības līmeni, tā saknēm latviešu valodā un mūsu kultūras izpratnē. Pilsoņu lojalitāte un apziņa, pārliecība par iegūtās izglītības noderību nākotnē, un šo pilsoņu kopīgie latviešu un tomēr daudzveidīgie kultūras pamati nav šķirami.

Vēlu Jums lieliskas sekmes!"

Sarīkojumu vadīja Nora Ikstena. Viņa ir arī grāmatas sakārtotāja un pēcvārda autore. Tajā ir arī trāpīgs Ata Ķeniņa raksturojums:

"Kā īsts romantisma patriots Atis Ķeniņš tautu neskatīja tās daudzo veidotāju pretrunās, tāpēc nekad tajā nevīlās. Un sirds — šī dīvainā matērija, kas Ata Ķeniņa dzīvē absorbējusi daudz ciešanu un radījusi daudz mīlestības, — tomēr situsies ritmiskā dzīves priekā līdz pēdējam brīdim. Pats Atis Ķeniņš to savā dzejā nosaucis par "Mūža pilnestību". Pilnestība nenoskrien gar acīm kā mirklis. Pilnestība ir ziemciete. Atgriežas no jauna, ja to kopj."

Sarīkojumā muzicēja Antra Bigača, Ventis Zilbertis un Tālivaldis Deksnis, Katrīna Pasternaka un Juris Kalniņš lasīja Ata Ķeniņa dzeju. Svinīgi tika atvērta Ata Ķeniņa piemiņas un dzejas grāmata "Mājup".

"LV" informācija

Plašāk par sarīkojumu un dzejas grāmatu — nākamajā numurā.