Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 28.jūlijā

 

EM: Par labvēlīgākiem nosacījumiem projektu īstenošanai

28.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos par aktivitātes “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” īstenošanu, kas paredz labvēlīgākus nosacījumus projektu iesniedzējiem.

Turpmāk projekta iesniedzējs starpposma maksājumus varēs saņemt reizi trīs mēnešos, ja starpposma pārskatu iesniedz par summu, kas nepārsniedz 200 000 latu, vai biežāk, ja starpposma pārskatu iesniedz par summu, kas pārsniedz 200 000 latu.

Projekta iesniedzējam nebūs jāsaskaņo iepirkuma procedūra ar sadarbības iestādi pirms līguma slēgšanas ar iepirkuma procedūrā noteikto uzvarētāju.

Papildus grozījumi paredz, ka visiem projekta iesniedzējiem tiks sniegta informācija par atbilstību visiem projekta iesniegumu vērtēšanas kritērijiem. Ja kāds no projektu iesniedzējiem atteiksies īstenot projektu, sadarbības iestāde aicinās īstenot projektu to projekta iesniedzēju, kura projekta iesniegums būs nākamais rindā ar lielāko novērtējumu.

Atbalsta programmas “Augstas pievienotās vērtības investīcijas” mērķis ir sniegt atbalstu komersantiem jaunas saimnieciskās darbības sākšanai vai esošās saimnieciskās darbības paplašināšanai, produkcijas dažādošanai vai ražošanas procesa būtiskai maiņai. Programmas ietvaros komersanti varēs iegādāties jaunas iekārtas (un aprīkojumu), nepieciešamos patentus un licences, kā arī veikt ēku un būvju būvniecību un rekonstrukciju. Minimālais kopējo attiecināmo izmaksu apjoms vienam projektam ir 3 000 000 latu. Programmas kopējais finansējums šobrīd sasniedz 35 287 884,42 latus.

Atgādinām, ka šīs programmas ietvaros komersanti projekta īstenošanu varēs sākt jau uzreiz pēc projekta iesniegšanas valsts aģentūrā “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”.

Taču, sākot būvdarbus vai noslēdzot līgumus par iekārtu, patentu vai licenču iegādi pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas ar sadarbības iestādi, projekta iesniedzējam projekta neapstiprināšanas gadījumā izmaksas būs jāsedz no paša resursiem.

Ekonomikas ministrija informē, ka projektu iesniegumu pieņemšana programmas ietvaros tiks sākta 7.augustā.

 

EM: Par projektu vienkāršotu pieteikšanu un īstenošanu daudzdzīvokļu māju siltināšanai

Ministru kabinets 28.jūlijā apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētajā atbalsta programmā “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”, kas paredz vienkāršot projektu pieteikšanu un īstenošanu.

Viens no galvenajiem atvieglojumiem ir vienkāršotā energoaudita ieviešana. Ja projekta iesniegumu iesniedz par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras siltumenerģijas patēriņš pēdējos piecos kalendāra gados ir pārsniedzis 180 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā, būs jāiesniedz vienkāršots energoaudita pārskats, norādot siltumenerģijas patēriņa datus un veicamās siltināšanas aktivitātes.

Lai aktivitātē varētu piedalīties arī lielākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tiks atcelts nosacījums, ka projektam maksimālais Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un valsts budžeta finansējums ir 100 000 latu, bet saglabāts nosacījums, ka ERAF un valsts budžeta finansējums nepārsniedz 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru.

Lai nodrošinātu sekmīgu un kvalitatīvu projekta īstenošanu pēc tā apstiprināšanas, noteikumi ir papildināti ar prasību iesniegt būvniecības izmaksu tāmi.

Turklāt, lai vienkāršotu dokumentu iesniegšanu un samazinātu slogu projektu iesniedzējiem, tiks atviegloti arī šādi nosacījumi:

• dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas akta kopiju, ja tā nav pieejama uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi, varēs iesniegt projekta īstenošanas laikā;

• tiek atcelta prasība iesniegt dzīvojamās mājas pārvaldnieka izziņu, kurā norādīti aprēķinātie maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu iepriekšējo 12 kalendāra mēnešu periodā;

• tiek vienkāršota projekta iesnieguma veidlapa, samazinot norādāmās informācijas apjomu, jo to var iegūt no papildus pievienojamiem dokumentiem;

• projekta īstenošanu varēs sākt pēc tam, kad būs pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai pēc sadarbības iestādes atzinuma parakstīšanas par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi (līdz šim projekta īstenošanu var sākt pēc līguma noslēgšanas par projekta īstenošanu);

• turpmāk projekta iesniegums papīra formā jāiesniedz vienā eksemplārā, nevis divos kā līdz šim.

Lai nodrošinātu augstāku energoauditu veikšanas kvalitāti, noteikts, ka energoauditus, kuri tiks veikti pēc 2010.gada 1.janvāra, būs jāveic sertificētiem energoauditoriem.

Noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 18.augustā, tādējādi tie būs attiecināmi uz projektu iesniegumu atlases kārtām, kas tiks organizētas pēc šā datuma.

 

EM: Par prasībām projektu iesniedzējiem programmā par pilsētbūvniecību un infrastruktūras pielāgošanu tūrismam

28.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotās izmaiņas Eiropas Savienības struktūrfondu aktivitātē “Valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu saglabāšana, atjaunošana un infrastruktūras pielāgošana tūrisma produktu attīstībai”, kas atvieglo prasības projektu iesniedzējiem.

Aktivitātes ietvaros atbalstu varēs saņemt pašvaldība, kuras īpašumā ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa daļa, kas līdz 2007.gada 1.janvārim ir iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Šā gada septembrī plānots sākt otru projektu atlases kārtu aktivitātē. Otrajai kārtai pieejamais ERAF finansējums ir 5 322 864,28 lati. Maksimālais ERAF finansējums vienam projektam ir noteikts 400 000 latu.

Turpmāk tie projektu pieteicēji, kas iesniedz pieteikumu papīra formātā, varēs iesniegt tikai vienu tā eksemplāru. Lai atvieglotu projektu iesniedzēju pieteikšanos, ir izslēgtas prasības iesniegt papildu dokumentus – Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, Zemesgrāmatas apliecinājumu un Valsts zemes dienesta izziņu par īpašuma piederību.

Ar šiem grozījumiem tiek izslēgta avansa pieejamība projektu iesniedzējiem, savukārt noteikts, ka starpposma maksājumu projekta īstenotājs varēs pieprasīt reizi trīs mēnešos, nevis reizi pusgadā, kā tas ir bijis līdz šim. Grozījumos tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējam projekts ir jāfinansē no saviem līdzekļiem, savukārt atmaksu finansējuma saņēmējam sadarbības iestāde veiks pēc tam, kad tiks saņemti Eiropas Savienības fondu līdzekļi no Eiropas Komisijas.

Lai paātrinātu fondu apguvi, projektu īstenošanas termiņš ir samazināts no trim gadiem uz diviem gadiem. Savukārt, lai neaizkavētu fondu apguvi, ir noteikts, ka finansējuma saņēmējam mēneša laikā ir jānoslēdz vienošanās un trīs mēnešu laikā pēc vienošanās noslēgšanas ir jāizsludina pirmais iepirkums par plānotajiem būvdarbiem, ja tam ir gatavs tehniskais projekts, savukārt deviņu mēnešu laikā, ja, iesniedzot projekta iesniegumu, tam nebija pievienots tehniskais projekts.

Gadījumā, ja netiek noslēgta vienošanās par apstiprinātā projekta īstenošanu, finansējums tiek piešķirts nākamajam projektam rindas kārtībā, kas ir ieguvis visvairāk punktu vērtēšanas kritērijos.

 

EM: Par tūristu gidu sertificēšanas atcelšanu

28.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Tūrisma likumā un likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kas paredz atcelt tūristu gidu sertificēšanu.

Pašlaik pēc gidu asociāciju iniciatīvas izstrādātie Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka tūristu gida pakalpojumus Latvijā ar 2009.gada 1.novembri varēs sniegt tikai tā persona, kas ir atbilstoši sertificēta. EM saņēma Latvijas Tūrisma konsultatīvās padomes aicinājumu pašreizējā ekonomiskajā situācijā neuzlikt tūrisma nozarei jaunu apgrūtinošu administratīvo slogu un neieviest tūristu gidu sertificēšanu. Turklāt līdz šim neviena institūcija nav akreditējusies, lai sāktu tūristu gidu sertificēšanu. Ņemot vērā faktu, ka līdz šim nav bijušas sūdzības par gidu darbību, kā arī iepriekšminēto, EM sagatavoja grozījumus normatīvajos aktos, lai atceltu prasību par obligātu tūristu gidu sertificēšanu.

Pēc likumprojektu pieņemšanas spēku zaudēs Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumi Nr.943 “Tūristu gida sertificēšanas un pakalpojumu sniegšanas kārtība”, kas stājās spēkā šā gada 1.jūlijā.

Grozījumus Tūrisma likumā un likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” vēl jāapstiprina Saeimā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par paveiktajiem uzdevumiem ekonomikas stabilizācijas programmas ieviešanā

28.jūlijā Ministru kabinetā (MK) Finanšu ministrija (FM) iepazīstināja valdību ar informatīvo ziņojumu par laikā no 1.jūnija līdz 30.jūnijam paveiktajiem uzdevumiem Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāna īstenošanā.

Pie būtiskākajiem paveiktajiem darbiem jāmin Saeimā pieņemtie grozījumi likumā par valsts budžetu 2009.gadam, samazinot budžeta deficītu par 500 miljoniem latu. Tāpat Saeimā pieņemts likums par budžetu un finanšu vadību, saskaņā ar kuru finanšu ministram noteiktos gadījumos ir tiesības aizkavēt vai samazināt piešķīrumus.

Likumdošanas jomā izstrādāti un Saeimā pieņemti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, paredzot patērētājam tiesības vērsties pie kredīta devēja ar lūgumu mainīt tam izsniegtā kredīta termiņu un valūtu.

MK apstiprināts Valsts kancelejas izstrādātais pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai. Pārvaldes optimizācijas plāna pasākumi strukturēti četros rīcības virzienos, kas vērsti uz valsts lielumam samērīgas pārvaldes izveidi, pārvaldē strādājošo profesionālās kompetences celšanu, orientāciju uz iedzīvotājiem un publisko pakalpojumu saņēmējiem, kā arī atklātību un taupību valsts pārvaldes iestāžu darbā. Svarīgākie pasākumi jāīsteno vēl šā gada laikā.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un valdība apstiprinājusi uz visām tautsaimniecības nozarēm vērstu eksporta veicināšanas stratēģiju – Latvijas preču un pakalpojumu eksporta veicināšanas un ārvalstu investīciju piesaistes pamatnostādņu projektu 2010.–2016.gadam.

Lai izlīdzinātu nodokļu režīmu un veicinātu banku kreditoru ilgtermiņa atbalstu dzīvotspējīgām bankām, Saeimā pieņemti grozījumi likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Ņemot vērā rīcības plāna darba uzdevumu izpildes progresu, valdība lēma, ka turpmāk ministrijām informāciju par iepriekšējā periodā paveikto Finanšu ministrijā jāiesniedz reizi ceturksnī, tāpat arī Finanšu ministrijai Ministru kabinetā. Līdz šim informācija bija jāsniedz reizi mēnesī.

Līdz ar grozījumiem Rīcības plānā atbildīgā par publiskās privātās partnerības ieviešanu noteikta FM. Atbilstoši šā gada jūnija MK sēdes lēmumam Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plāns ir papildināts ar uzdevumiem, kas izriet no MK 25.jūnija sēdē apstiprinātā pārvaldes optimizācijas plāna un atspoguļo veicamās reformas publiskās pārvaldes darbībā.

Tāpat plāns papildināts ar jaunu punktu, kas paredz MK izskatīšanai iesniegt Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam, kas noteiks Latvijas ilgtermiņa stratēģiskās iespējas un rīcības virzienus.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas mērķtiecīga un savlaicīga ieviešana ir būtiskākais priekšnoteikums starptautiskā aizdevuma līdzekļu saņemšanai.

 

FM: Par stipendiju, kuras neapliek ar nodokli, saraksta papildināšanu

Lai precizētu un papildinātu starptautisko izglītības un sadarbības programmu sarakstu, kuru ietvaros stipendijām netiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), 28.jūlijā valdība Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināja grozījumus MK rīkojumā par biedrībām, nodibinājumiem un starptautiskajām izglītības un sadarbības programmām.

Atbilstoši likumam par IIN ar šo nodokli netiek apliktas stipendijas, kas izmaksātas no budžeta, MK apstiprināto biedrību un nodibinājumu līdzekļiem vai no starptautisko izglītības vai sadarbības programmu līdzekļiem, kurās līdzdalību ir apstiprinājis MK.

Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājumu papildināts starptautisko izglītības un sadarbības programmu saraksts ar nodibinājumu “Iespējamā misija”.

Grozījumi arī paredz, ka turpmāk nodoklis netiks piemērots šādu programmu stipendijām – Uzbekistānas Republikas valdības stipendiju programma un Latvijas un Šveices sadarbības programmas īpašā atbalsta forma “Stipendiju fonds”.

 

FM: Par Eiropas Savienības fondu finansējuma pārdali sociāli jutīgiem sektoriem

Valdība 28.jūlijā atbalstīja grozījumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājumā, lai pārdalītu finansējumu tādiem sociāli jutīgiem sektoriem kā profesionālā izglītība, pedagogu konkurētspēja, nodarbinātība un sociālā iekļaušana.

Finansējuma pārdale veikta 94,9 miljonu latu apmērā, attiecīgi mainot finansējuma sadalījumu arī starp prioritātēm un pasākumiem. Papildu finansējums piešķirts profesionālajai izglītībai – 15 miljoni latu, pedagogu konkurētspējas veicināšanai – 20 miljoni latu, sociālās iekļaušanas pasākumiem – 14 miljoni latu un nodarbinātības pasākumiem – 45,9 miljoni latu. Grozījumi darbības programmas papildinājumā izstrādāti saskaņā ar 7.jūlija Ministru kabineta lēmumu par grozījumiem darbības programmā.

Pārveidota arī apakšaktivitāte “Politikas veidošanas, ieviešanas un tās ietekmes izvērtēšanas pilnveidošana”. Turpmāk tās ietvaros tiks atbalstīta valsts pārvaldes analītiskās kapacitātes stiprināšana tādās jomās kā budžeta un finanšu politika, industrijas un pakalpojumu politika, uzņēmējdarbības politika, publiskās pārvaldes politika u.c. Apakšaktivitāte pārveidota kā “Atbalsts strukturālo reformu īstenošanai un analītisko spēju stiprināšanai valsts pārvaldē”. Tās ietvaros publiskais (Eiropas Sociālā fonda un valsts) finansējums būs pieejams 3,3 miljoni latu.

Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” ietvaros pieejamais ES finansējums ir 551 miljons eiro jeb 12% no kopējā 4,53 miljardu eiro 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda pieejamā finansējuma.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par prioritātēm Eiropas Savienības projektu līdzfinansēšanai

28.jūlijā pēc nopietnām diskusijām koalīcijas partneru starpā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto un šābrīža ekonomiskajā situācijā būtisko Ministru kabineta (MK) sēdes protokollēmumu par FM budžeta apakšprogrammas “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” papildu līdzekļu pārdali 2009.gadā.  

Valdība lēma apakšprogrammas ierobežoto finansējumu 52,4 miljonus latu 2007.–2013.gada plānošanas periodā Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektiem nepiešķirt pēc principa “kas pirmais nāk, tas pirmais maļ”, jo esošās vajadzības lēšamas lielākas nekā pieejamais finansējums. Lai panāktu ierobežoto resursu maksimāli efektīvu izmantošanu, valdība pēc ilgstošas un detalizētas ES fondu aktivitāšu izvērtēšanas noteica šābrīža prioritātes finansējuma piešķiršanai.

Izceltas tiek tās ES fondu aktivitātes, kuru ietvaros projektus īsteno pašvaldību iestādes un uzņēmumi, kā arī sociālo spriedzi mazinošas un ekonomiku sildošas aktivitātes (tai skaitā finanšu instrumenti).

Finansējums aptuveni 20 miljonu latu (40%) piešķirts Labklājības ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas (EM) administrētajām Eiropas Sociālā fonda jeb “sociālā spilvena” aktivitātēm, kas galvenokārt vērstas uz sociālās spriedzes mazināšanu un bezdarba prevenciju.

ES fondu aktivitātēm, kuru ietvaros projektus īsteno pašvaldību iestādes un uzņēmumi, piešķirti aptuveni 10,8 miljoni latu, tai skaitā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas pārziņā esošajai aktivitātei “Nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centru izaugsmes veicināšana līdzsvarotai valsts attīstībai”.

Valdība vienojās arī par finansējuma piešķiršanu (1,16 miljoni latu) EM pārziņā esošajiem māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumiem un centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai, kā arī ir dota iespēja vēl šogad 20 miljonus latu novirzīt garantijām komersantu konkurētspējas uzlabošanai.

Valdības lēmums sekmēs ātrāku Latvijas ekonomiskās situācijas uzlabošanos. Gan iestādes, gan projektu ieviesēji aicināti sekmēt naudas līdzekļu maksimāli ātru apriti un kvalitatīvu projektu ieviešanu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par Valsts policijas koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

Ministru kabinets 28.jūlijā nolēmis papildināt Valsts policijas koledžas sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, ļaujot tai turpmāk saņemt samaksu arī par tādiem papildu pakalpojumiem kā printēšana, ar izglītības apguvi nesaistītu izziņu sagatavošana, kā arī profesionālās izglītības pakalpojumu sniegšana fiziskām un juridiskām personām.

Printēšana kā oficiāls maksas pakalpojums ieviests tādēļ, ka kadetiem mācību procesā jāsagatavo dažādi referāti un pētnieciskie darbi, taču ne visiem ir pieeja printerim, lai šos darbus izdrukātu. Ja students šo pakalpojumu vēlēsies veikt ar koledžas aparatūru un uz mācību iestādes iegādāta papīra, šis pakalpojums viņam turpmāk izmaksāt sešus santīmus (ieskaitot PVN) par lapu. Savukārt izziņas sagatavošana iesniegšanai kredītiestādēm un citām komerciālajām iestādēm par dienestu Valsts policijas koledžā un darba samaksu kredīta saņemšanai vai citiem mērķiem turpmāk maksās 2,42 latus.

Tāpat jauns maksas pakalpojums būs profesionālo kursu un apmācības nodarbību vadīšana Valsts policijas koledžā vai tās reģionālajās klasēs, kā arī kvalifikācijas eksāmenu pieņemšana gan fiziskām personām, gan citu iestāžu un organizāciju darbiniekiem – zemessargiem, pašvaldību policistiem u.c. Par šādām nodarbībām koledža varētu saņemt 11 latus par katru akadēmisko stundu, ja nodarbība notiek koledžas telpās, un 16 latus – ja koledžas reģionālajās klasēs. Kvalifikācijas eksāmena pieņemšana maksās 10 latu par katru personu.

Kopumā ar jauno maksas pakalpojumu ieviešanu un citu jau iepriekš sniegto maksas pakalpojumu cenu izmaiņām Policijas koledža šā gada budžetu cer palielināt par nepilniem 2 tūkstošiem latu, savukārt nākamgad tas varētu nest papildu 4875 latus.

Valsts policijas koledža ir Valsts policijas pakļautībā esoša izglītības iestāde. Koledžas pamatuzdevums ir sagatavot policijas darbiniekus profesionālajam dienestam policijā atbilstoši noteiktajām prasībām un pasūtījumam, kā arī īstenot Valsts policijas darbinieku profesionālās pilnveides sistēmas izveidi saistībā ar dienesta gaitas turpmāko virzību.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IZM: Par finansēšanas kārtību valsts izlašu dalības nodrošināšanai Eiropas un pasaules mēroga sporta sacensībās

Finansējuma saņemšanas kārtību jauniešu, junioru un pieaugušo valsts izlašu dalības nodrošināšanai Eiropas un pasaules mēroga sporta sacensībās turpmāk regulēs 28.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprinātie Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātie MK noteikumi “Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un Olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās”.

Noteikumi paredz, ka valsts finansējumu var saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzītas sporta spēļu federācijas. Lai arī prioritāri valsts finansējums joprojām paredzēts basketbola, futbola, handbola, hokeja un volejbola valsts izlasēm, attiecīgi Latvijas Basketbola federācijai, Latvijas Futbola federācijai, Latvijas Handbola federācijai, Latvijas Hokeja federācijai un Latvijas Volejbola federācijai, 28.jūlijā apstiprinātie MK noteikumi nosaka, ka pārējām sporta spēļu federāciju valsts izlasēm finansējums sastāda ne mazāk kā desmit procentus no valsts finansējuma.

Noteikumos norādīts, ka ik gadu sporta spēļu federācijām pieejamo valsts finansējuma apmēru nosaka pēc kārtējā gada valsts budžeta likuma apstiprināšanas.

Noteikumu projekts izstrādāts sadarbībā ar biedrību “Latvijas Olimpiskā komiteja” un biedrību “Latvijas Sporta federāciju padome”.

 

IZM: Par jauniem pedagogu darba samaksas noteikumiem

Lai vairotu pašvaldību, skolu direktoru brīvību pieņemt lēmumus saistībā ar izglītības procesa organizēšanu atbilstoši konkrētajai situācijai novadā un skolā, lai mazinātu regulējumu un administratīvos šķēršļus, kā arī lai nodrošinātu caurskatāmu pedagogu atalgojumam paredzētā finansējuma izlietojumu, ņemot vērā likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” noteikto mērķdotācijas apjomu pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Pedagogu darba samaksas noteikumi”, kurus 28.jūlijā apstiprināja Ministru kabineta sēdē. Jaunie noteikumi stāsies spēkā 1.septembrī.

Ministru kabineta noteikumu projekts sagatavots atbilstoši pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “nauda seko skolēnam” ieviešanai vispārējā izglītībā, kā arī veicinot pedagogu darba samaksai novirzītā valsts finansējuma caurskatāmības nepieciešamību.

Izstrādātie Pedagogu darba samaksas noteikumi palielina pašvaldību kompetenci izglītības iestāžu tīkla pilnveidē, lai efektīvi izlietotu pedagogu darba samaksai paredzēto finansējumu, veicinātu izglītības kvalitāti un pedagogu konkurētspēju, nepieļaujot situāciju, kurā skolotāju atalgojums tuvojas minimālajai algai. Vienlaikus noteikumu projekts veicinās skolotāju un skolēnu skaita attiecības palielināšanos, kas nodrošinās optimālu izglītības iestāžu tīkla veidošanu un cilvēkresursu koncentrāciju.

Saskaņā ar grozījumiem valsts budžetā, kas saistīti arī ar valsts sektorā strādājošo atalgojuma samazinājumu, tostarp arī pedagogu, šie noteikumi pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi nosaka 250 latu. Pedagogiem papildus tiks maksāts par klases audzināšanu, rakstu darbu labošanu, gatavošanos mācību stundām un individuālo darbu ar skolēniem. Pedagogu darba kvalitātes stimulēšanai piemaksu par darba kvalitāti varēs noteikt līdz 7% apmērā no attiecīgās izglītības iestādes pedagogu darba algas fonda.

Saskaņā ar Pedagogu darba samaksas noteikumiem pašvaldību pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, vadītājiem, viņu vietniekiem un metodiķiem zemāko mēneša darba algas likmi noteiks attiecīgā novada vai republikas pilsētas pašvaldība.

 

IZM: Par Rīgas Būvniecības vidusskolas izveidošanu

Turpinot mērķtiecīgu profesionālās izglītības sistēmas sakārtošanu un ņemot vērā esošo demogrāfisko situāciju un finansiālās iespējas, kā arī raugoties ilgtermiņā, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sadarbībā ar sociālajiem partneriem sagatavojusi Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par Rīgas 13.arodvidusskolas, Rīgas Būvamatniecības vidusskolas un Rīgas Jūras transporta profesionālās vidusskolas reorganizāciju, izveidojot jaunu izglītības iestādi – Rīgas Būvniecības vidusskolu. IZM sagatavotais MK rīkojuma projekts 28.jūlijā apstiprināts Ministru kabineta sēdē.

Visu trīs skolu audzēkņiem būs iespēja turpināt mācības izvēlētajā vai šai programmai līdzīgā izglītības programmā, mācības turpinot Rīgas Būvniecības vidusskolā vai citā profesionālās izglītības iestādē pēc pašu izvēles.

Trīs profesionālās izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā, izveidojot vienu izglītības iestādi, tiks samazinātas ēku uzturēšanas izmaksas, kā arī nodrošināts valsts budžeta līdzekļu un profesionālās izglītības iestāžu materiāli tehniskās bāzes racionāls izlietojums, veicināta profesionālās izglītības kvalitātes uzlabošana un profesionālās izglītības programmu aktualizēšana atbilstoši darba tirgus prasībām. Rīgas Būvniecības vidusskolā tiks nodrošināts optimāls audzēkņu skaits, līdz ar to palielināsies finansējums vidusskolas uzturēšanai un tiks nodrošināta sekmīga tās turpmākā darbība.

Rīgas Jūras transporta profesionālajā vidusskolā pēc datiem uz 2009.gada 1.janvāri mācījās 251 audzēknis, lai gan skolas ēkas ietilpība ir 350 audzēkņu. Izmaksas uz vienu audzēkni veidoja 1818 latus. Rīgas 13.arodvidusskolā 2009.gada 1.janvārī mācījās 424 audzēkņi, skolas ēkas ietilpība ir 600 audzēkņu. Izmaksas uz vienu audzēkni veidoja 1851 latu.

Rīgas Būvamatniecības vidusskolā pēc datiem uz 2009.gada 1.janvāri mācījās 696 audzēkņi, skolas ēkas ietilpība ir 850 audzēkņu. Izmaksas uz vienu audzēkni veidoja 1568 latus. Rīgas Būvamatniecības vidusskola ir iekļauta reģionālās attīstības plānos, 2007.–2013.gadā paredzot skolā ieguldīt Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļus.

 

IZM: Par trīs ministrijas padotībā esošo sporta skolu slēgšanu

Lai nodrošinātu efektīvu sporta politikas īstenošanu, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izvērtē padotības iestāžu funkcijas un darbības rādītājus, kā arī ir iepazinusies ar sporta izglītības iestāžu tīklu un programmu piedāvājumu Rīgā, tādēļ 28.jūlijā Ministru kabinets (MK) atbalstīja Rīgas specializētās peldēšanas skolas, Sporta pārvaldes specializētās tenisa skolas un Sporta pārvaldes specializētās vingrošanas skolas slēgšanu ar 2009.gada 1.septembri.

IZM, veicot padotībā esošo sporta skolu funkciju un uzdevumu analīzi, secināja, ka Rīgas specializētās peldēšanas skolas, Sporta pārvaldes specializētās tenisa skolas un Sporta pārvaldes specializētās vingrošanas skolas audzēkņi pārsvarā ir Rīgas pilsētas pašvaldības iedzīvotāju bērni un Rīgas pilsētas teritorijā jau ir līdzīga profila Rīgas pilsētas pašvaldības dibinātas sporta skolas (piemēram, Rīgas vingrošanas skola, Bērnu un jauniešu sporta centrs “Daugavas sporta nams”), kurās jau šobrīd tiek īstenotas tādas pašas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas.

Likvidējamo sporta skolu audzēkņiem būs iespējas turpināt sporta nodarbības vai nu iepriekšminētajās, vai arī citās Rīgas pilsētas pašvaldības dibinātās sporta skolās. Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajā valsts aģentūrā “Nacionālais olimpiskais sporta metodiskais centrs” ir tenisa, peldēšanas un sporta vingrošanas nodaļas, kur turpmāk papildus tiks atbalstīti likvidējamo sporta skolu īstenotie sporta veidi.

Sporta skolu likvidācijas rezultātā šogad plānots ieekonomēt 12 846 latus, kuri tiks novirzīti IZM budžeta apakšprogrammā 09.13.00 “Sporta administrēšana un sagatavošanas centri” pārējo no valsts budžeta finansēto valsts sporta iestāžu darbības nodrošināšanai.

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem turpina darbu arī pie pārējo IZM padotībā esošo valsts sporta iestāžu funkciju un uzdevumu analīzes un tuvākajā laikā tiks sagatavoti un izskatīšanai Ministru kabinetā iesniegti tiesību aktu projekti, paredzot šo iestāžu optimizāciju.

 

IZM: Par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētā profesijā

Lai atvieglotu Eiropas Ekonomikas zonas īslaicīgo pakalpojumu sniedzēju Latvijā administratīvo procedūru saistībā ar profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, Ministru kabinets (MK) 28.jūlija sēdē apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Noteikumi par īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā reglamentētā profesijā”.

Atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem īslaicīgo pakalpojumu sniedzējs ir persona, kuras mītnes un sniegto pakalpojumu izcelsmes valsts ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalsts, ja personas profesionālajai kvalifikācijai atbilstoša profesionālā darbība attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā ir ierobežota ilguma, biežuma un apjoma ziņā, personas uzturēšanās Latvijas Republikā nav pastāvīga un šā persona veic pastāvīgu profesionālo darbību savā mītnes valstī. Noteikumi nosaka īslaicīgo pakalpojumu sniedzēju Latvijā iesniedzamās deklarācijas saturu, deklarācijai pievienojamos dokumentus, deklarācijas iesniegšanas, izskatīšanas un atjaunošanas kārtību, kā arī profesijas, kurās īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniedzējam tiek veikta kvalifikācijas pārbaude, un šādas pārbaudes veikšanas kārtību.

Noteikumi pārņem Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 7.septembra Direktīvas 2005/36/EK “Par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu” 7.pantā noteikto ES un EBTA dalībvalstu īslaicīgo profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtību un precizē likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 42.pantā noteiktās normas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu 2008.gadā

28.jūlijā Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts LNB projekta uzraudzības padomes vadītāja, finanšu ministra Einara Repšes iesniegtais informatīvais ziņojums par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu 2008.gadā. Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likuma 8.pantu, kurā noteikts, ka Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzraudzības padome reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekta īstenošanu.

LNB projekta īstenošanu 2008.gadā veica divas institūcijas – valsts aģentūra “Jaunie “Trīs brāļi””, kuras funkcijas ir organizēt un vadīt ēkas būvniecību, infrastruktūras izveidi informācijas pakalpojumu sniegšanai uzceltajā ēkā, bibliotēkas iekārtošanu, un valsts aģentūra “Kultūras informācijas sistēmas”, kuras funkcijas ir organizēt un veikt valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveidošanu. Ar projekta īstenošanu cieši ir saistīta Latvijas Nacionālā bibliotēka, kura projektā piedalās kā nākotnes lietotājs, veido digitālo bibliotēku, atbild par krājumu pārvietošanu un darbības uzsākšanu jaunajā ēkā.

LNB projekta īstenošanu uzrauga Ministru kabineta izveidota uzraudzības institūcija – LNB projekta uzraudzības padome, kuru vada finanšu ministrs. Uzraudzības padomes darbību nosaka Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.379 “Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas uzraudzības padomes nolikums”. 2008.gadā notikušas trīs LNB projekta uzraudzības padomes sēdes.

Ziņojums ietver informāciju par galvenajiem pārskata periodā veiktajiem pasākumiem LNB ēkas būvniecībā: būvlaukuma sagatavošanu, LNB ēkas būvdarbu veicēja izvēli, līguma slēgšanu par LNB ēkas būvdarbu veikšanu, būvuzraudzības un inženierkonsultāciju pakalpojumu līguma slēgšanu, autoruzraudzības pakalpojumu līguma slēgšanu, LNB ēkas būvdarbu sākšanu, būvniecības un uzraudzības koordinēšanas pasākumiem, LNB infrastruktūras objektu projekta izstrādi un līdzekļu izlietojumu LNB būvniecības īstenošanai galvenajās pozīcijās no 2004. līdz 2008.gadam.

Informatīvā ziņojuma otrajā daļā apkopota informācija par valsts vienotās bibliotēku informācijas projekta īstenošanu, bet trešajā daļā – par Latvijas Nacionālās digitālās bibliotēkas projekta ietvaros veiktajiem pasākumiem.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

LM: Par darba aizsardzības prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus

Lai darba devējiem samazinātu administratīvo slogu, turpmāk viņiem vairs nebūs jāgatavo papildu dokumenti, nosakot darba vides riska faktorus un tiem nepieciešamos individuālos aizsardzības līdzekļus.

Darba devēji šādi varēs rīkoties, ja individuālie aizsardzības līdzekļi būs noteikti darba vides risku novērtējumā vai darba aizsardzības pasākumu plānā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi noteikumos “Darba aizsardzības prasības, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus”, ko 28.jūlijā apstiprināja valdība.

Noteikumi nosaka, kā veikt darba vides risku novērtējumu un izvēlēties atbilstošus individuālos aizsardzības līdzekļus. Veiktas izmaiņas arī terminu lietošanā, piemēram, termins “radiācija” aizstāts ar “starojums”. Papildināts arī to darbu saraksts, kurus veicot ir jālieto individuālie aizsardzības līdzekļi, piemēram, galvas aizsardzības līdzekļi, strādājot augstumā.

Noteikumus izstrādāja darba grupa, kurā darbojās pārstāvji no LM, Valsts darba inspekcijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Rīgas Stradiņa universitātes aģentūras “Darba drošības un vides veselības institūts”, Latvijas Augstkāpēju un augstumdarbu uzņēmēju asociācijas.

Individuālie aizsardzības līdzekļi ir ierīces, iekārtas, izstrādājumi, t.sk. darba apģērbs un apavi, ko darbinieki lieto, lai aizsargātu savu drošību un veselību no darba vides riska faktoru iedarbības. Darba devējam ir pienākums bez maksas darbiniekiem nodrošināt nepieciešamos aizsardzības līdzekļus.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par administratīvā sloga mazināšanu valsts attīstības plānošanā un uzraudzībā

28.jūlijā Ministru kabinets izskatīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam (NAP), Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas ietvara 2008.–2010.gadam (MAFPI) un Valsts stratēģiskā ietvardokumenta 2007.–2013.gadam (VSID) integrēšanu vienā dokumentā – Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam.

Analizējot iespējas integrēt NAP, MAFPI un VSID, tika ņemti vērā vairāki būtiski ar esošo ekonomisko situāciju saistīti faktori, secinot: lai gan NAP īstenošanas sistēmas daļējs uzlabojums, iespējams, būtu panākams ar minēto trīs dokumentu integrāciju vienā dokumentā – NAP rīcības programmā, šādas programmas izstrādes nepieciešamību 2009.gadā jāvērtē atbilstoši esošajai finanšu un ekonomiskajai situācijai un tās izmaiņām kopš pagājušā gada.

RAPLM norāda, ka, reaģējot uz straujajām izmaiņām ekonomikā, kopš 2008.gada decembra ir pieņemti vairāki dokumenti, kas uzliek saistības budžeta plānošanai un nozaru strukturālām pārmaiņām. Tāpat 2009.gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas termiņi, kas nosaka arī strukturālo reformu pasākumu plānu sagatavošanu, norāda uz nepieciešamību elastīgi pieiet budžeta plānošanas procesam, neradot liekas administratīvās procedūras, piemēram, NAP rīcības programmas izstrādi. Vienlaikus RAPLM uzsver, ka, veicot strukturālās reformas un budžeta izdevumu optimizāciju, jāievēro NAP noteiktos vidējā termiņa uzstādījumi, lai nodrošinātu ilgtspējīgu tautsaimniecības izaugsmi.

Attiecībā uz VSID un NAP integrāciju, RAPLM norāda, ka makrolīmenī VSID un NAP ir savstarpēji integrēti, jo ES fondu atbalsts 2007.–2013.gadā visās darbības programmās ir primāri virzīts uz iedzīvotāju izglītību, uzņēmumu tehnoloģisko izcilību un elastību, kā arī zinātnes un pētniecības attīstību, lai veicinātu zināšanu ietilpīgas ekonomikas veidošanos valstī, vienlaikus radot nepieciešamos priekšnoteikumus ilgtspējīgai ekonomiskai attīstībai un cilvēku dzīvei Latvijā kopumā, kas atbilst NAP noteiktajai valsts attīstības stratēģijai. Tādēļ šobrīd nebūtu lietderīgi izstrādāt atsevišķu attīstības plānošanas dokumentu, kas tehniski integrētu NAP un VSID.

Tomēr RAPLM uzsver, ka turpmāk, veicot izmaiņas ES fondu plānošanas dokumentos, jānodrošina, ka ES fondu finansējums tiek novirzīts ne tikai īstermiņa problēmu risināšanai, bet tiek koncentrēts NAP noteikto vidējā termiņa uzstādījumu īstenošanai.

Papildus, ņemot vērā esošo ekonomisko situāciju valstī, kā arī administratīvo kapacitāti valsts pārvaldē, RAPLM ierosina pārskatīt un atvieglot NAP īstenošanas uzraudzības procesu, izmantojot jau pastāvošos attīstības plānošanas uzraudzības mehānismus, piemēram, institūcijas darbības stratēģijas, kuras nosaka attiecīgās iestādes attīstības plānošanas un budžeta plānošanas sasaisti.

Lai to veiktu, jāizmanto un jāpilnveido esošo rezultatīvo rādītāju sistēma. Ievērojot rezultatīvo rādītāju un attīstības plānošanas dokumentu hierarhiju, institūcijas varētu plānot rezultātus un rezultatīvos rādītājus, par pamatu izmantojot NAP īstenošanas uzraudzības rezultatīvos rādītājus.

Tādēļ valdība uzdeva Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai sadarbībā ar ministrijām un Valsts kanceleju līdz šā gada 1.decembrim vienoties par iespējām Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam uzraudzības rezultatīvos rādītājus iekļaut institūciju darbības stratēģijās 2010.–2012.gadam.

Papildus MK noteica, ka, sākot ar 2010.gadu, RAPLM reizi divos gados jāsniedz informācija par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam īstenošanu.

 

RAPLM: Par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai Eiropas Savienības fondu līdzfinansētiem projektiem

Ministru kabinets 28.jūlijā apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātos noteikumus par kritērijiem un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Izstrādātie noteikumi nosaka kritērijus un kārtību valsts budžeta dotācijas piešķiršanai Eiropas Savienības fondu līdzfinansētiem projektiem, kuri ES fondu finansējuma saņemšanai ir iesniegti līdz šā gada 30.jūnijam.

Lai nepieļautu noteikumu nekorektas interpretācijas iespējas un vienkāršotu dotācijas aprēķinu, MK noteikumos ir iekļauta precizēta valsts budžeta dotācijas aprēķināšanas formula.

Tāpat MK noteikumos iekļauta atruna par to, ka valsts budžeta dotācijas piešķiršanas nosacījumi neattiecas uz aktivitātes “Vides risku samazināšana” apakšaktivitātēm, kā arī aktivitātes “Reģionālu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu attīstība” apakšaktivitāti “Normatīvo aktu prasībām neatbilstošo izgāztuvju rekultivācija”.

Valsts budžeta dotācijas apmēru nosaka saskaņā ar pašvaldības un plānošanas reģiona teritorijas attīstības indeksu, kas noteikumos norādīts atbilstoši spēkā esošajam administratīvo teritoriju iedalījumam.

Noteikumi paredz, ka gadījumos, kad tiek mainīta teritorijas attīstības indeksa aprēķināšanas kārtība un tā vērtības, lēmums par projekta apstiprināšanu un dotācijas piešķiršanu tiek pieņemts, balstoties uz tādu attīstības indeksu, kāds tas ir bijis projekta iesnieguma iesniegšanas laikā.

Līdz šim valsts budžeta dotāciju varēja saņemt saskaņā ar noteikumiem Nr.815 “Noteikumi par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par sakaru un IT nozares konsultatīvo padomi drošības jautājumos

Lai veicinātu drošību sakaru un informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, kā arī sekmētu kiberdrošību Latvijā, tiks izveidota elektronisko sakaru un IT nozares konsultatīvā padome drošības jautājumos. To nosaka 28.jūlijā valdībā atbalstītais MK noteikumu projekts “Elektronisko sakaru un informācijas tehnoloģiju nozares konsultatīvās padomes drošības jautājumos nolikums”.

Jaunizveidotā padome darbosies kā konsultatīva institūcija, koordinējot valsts iestāžu saskaņotu un sistēmisku savstarpējo sadarbību un sadarbību ar pašvaldībām un komersantiem. Padomes uzdevums būs izvērtēt elektronisko sakaru un IT drošības jomā izstrādātos normatīvos aktus, politikas plānošanas dokumentu un starptautisko organizāciju sanāksmēm sagatavoto nacionālo pozīciju projektus u.c.

Sagatavotais normatīvais akts nosaka, ka padomes kompetencē būs arī elektronisko sakaru un IT kritiskās infrastruktūras drošības plānu izstrādes, kā arī valsts līmeņa risku pārvaldības plānu izstrādes jautājumi.

Padomes sastāvā būs pārstāvji no Satiksmes, Aizsardzības, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Valsts kancelejas, Valsts policijas, Militārās drošības un izlūkošanas dienesta, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Satversmes aizsardzības biroja, VAS “Valsts informācijas tīkla aģentūra”, kā arī nacionālās datoru drošības incidentu reaģēšanas vienības un Latvijas pārstāvis no NATO Kiberaizsardzības izcilības centra. Padomi vadīs un tās sekretariāta funkcijas pildīs Satiksmes ministrija.

 

SM: Par risinājumu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu ātrākai realizācijai

Izstrādāti grozījumi noteikumos, lai paātrinātu ES fondu aktivitātes “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” īstenošanu. Paredzēts, ka projektā radušās izmaksas varēs uzskatīt par attiecināmām no brīža, kad pieņemts lēmums apstiprināt projektu.

Iepriekš bija jāsagaida, kad tiek noslēgts sadarbības līgums ar atbildīgo iestādi, t.i., Satiksmes ministriju. Savukārt šāda vienošanās tika slēgta tikai tad, kad atbildīgā iestāde saņēma ES naudu no Finanšu ministrijas.

Tā kā pieejamais ES finansējuma apmērs ir diezgan ierobežots un līdzekļu piešķiršana prasa daudz laika, radās nepieciešamība noteikt citu attiecināmības perioda sākuma datumu, lai pašvaldības varētu sākt projektu īstenošanu, bet naudas atmaksu saņemt pēc tam.

Par attiecināmajām izmaksām, protams, varēs uzskatīt tikai tās, kuras atbildīs valdības noteikumos ietvertajām prasībām. Nākamajā šīs aktivitātes atlases kārtā saņēmējiem vairs neizsniegs avansu un nepiešķirs arī valsts budžeta dotāciju nacionālā līdzfinansējuma nodrošināšanai. Savukārt pievienotās vērtības nodoklis tiks iekļauts attiecināmajās izmaksās, lai daļu no tā atmaksātu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Izstrādātie grozījumi MK 2008.gada 15.septembra noteikumos Nr.743 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.2.aktivitāti “Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās” atbalstīti 28.jūlija MK sēdē.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Ministru kabineta kārtības rullī un Tieslietu ministrijas nolikumā

28.jūlijā valdība pieņēma grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī un Tieslietu ministrijas (TM) nolikumā, kas paredz izslēgt funkciju – valdības pārstāvība Satversmes tiesā (ST). Grozījumus izstrādājuši TM speciālisti.

Kā teikts anotācijā, par 20% samazinātā finansējuma dēļ TM turpmāk nevarēs nodrošināt tai doto funkciju – Ministru kabineta pārstāvību ST.

Līdz šim, lai nodrošinātu šīs funkcijas izpildi, Tieslietu ministrija sagatavoja valdības atbildes raksta un vēstuļu projektus ST un pārstāvēja Ministru kabinetu ST, kā arī veica ST spriedumu analīzi un koordinēja to izpildi.

Turpmāk būs spēkā kārtība, ka Ministru kabineta viedokļa sagatavošanu un pārstāvību ST koordinēs Valsts kanceleja tai piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.

Valsts kanceleja, saņemot valdībai adresētus ST dokumentus, elektroniskā veidā par to informēs ministriju, kura ir bijusi apstrīdētā tiesību akta sagatavotāja, kā arī vienosies par termiņu, kādā ministrija iesniegs atbildes projekta darba variantu. Valsts kanceleja, saņemot ministrijas sagatavoto materiālu, to juridiski izvērtēs un elektroniskā veidā saskaņos ar ministriju, pēc tam iesniegs izskatīšanai MK sēdē.

Ministru kabinetu ST sēdē pārstāvēs atbildīgās ministrijas un Valsts kancelejas attiecīgi pilnvarots pārstāvis.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Vides politikas pamatnostādnēm

28.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptētas Vides ministrijas izstrādātās Vides politikas pamatnostādnes 2009.–2015.gadam. Tas ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kurā atspoguļota pašreizējā situācija, formulēti vides politikas mērķi, risināmās problēmas, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, kā arī rīcības virzieni politikas mērķu sasniegšanai.

Pamatnostādņu tematiskajās sadaļās – gaiss, ūdens, zeme, daba, klimats – identificētas galvenās problēmas. Piemēram, Latvijas lielākajās pilsētās ir pārsniegti gaisa kvalitātes normatīvi, lielāko gaisa piesārņojumu rada transports. Iekšējos ūdeņos, īpaši Rīgas līča dienvidu daļā, risku rada eitrofikācija, novērojama arī lauksaimniecības ietekme uz ūdens kvalitāti. Ekonomiskās krīzes apstākļos problēmu rada otrreizējo izejvielu izmantošana, ņemot vērā būtisko cenu un pieprasījuma kritumu, problemātiska ir atkritumu pārstrādes mērķu sasniegšana. Citu nozaru plānošanas dokumentos nepietiekami atspoguļoti dažādi vides faktori – gaisa kvalitāte un troksnis, ģeoloģiskie riski, plūdu riski, rūpniecisko avāriju risku novēršanas pasākumi. Sabiedrībā vērojams izpratnes trūkums par saimnieciskās darbības veida un paņēmienu saistību ar dabas vērtību ilglaicīgu pastāvēšanu. Trūkst ilgtermiņa, sistemātisku zinātnisko pētījumu par iespējamo klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, klimata pārmaiņu radītiem riskiem, klimata ietekmes samazināšanas pasākumu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī nav izstrādāti ekonomiskie un sociālie piemērošanās pasākumi un programma to īstenošanai.

Piedāvātie risinājumi iesaka veikt plānveida sabiedrības izglītošanu, informēšanu un veicināt sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības pasākumu plānošanā un ieviešanā, kā arī veicināt valsts institūciju un privāto uzņēmēju sadarbību, vides aizsardzības institūciju rīcībspējas paaugstināšanu, veicināt vides jautājumu integrēšanu un aktualizēšanu citu nozaru politikā.

Pamatnostādnēs ietverto pasākumu īstenošanai plānots izmantot gan valsts budžeta finansējumu, gan piesaistīt ES finanšu līdzekļus un privāto kapitālu. Pamatnostādnēs arī tiek ņemts vērā, ka ekonomiskās krīzes apstākļos tuvākajos gados būs nepietiekams finansējuma apjoms, līdz ar to būs iespējams īstenot tikai svarīgākos uzdevumus. Vienlaikus tiek izdarīts pieņēmums, ka aptvertā perioda beigu posmā finansiālā situācija valstī uzlabosies. Pasākumus, kas saistīti ar tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentu izstrādi un ar to saistīto pētījumu veikšanu, institūcijas īsteno tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

 

VidM: Par otro projektu atlases kārtu ūdenssaimniecības attīstībai apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000

28.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Vides ministrijas izstrādātie grozījumi MK 2008.gada 28.jūlija noteikumos Nr.606 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.1.1.aktivitāti “Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība apdzīvotās vietās ar iedzīvotāju skaitu līdz 2000””. Lai nodrošinātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējuma apguvi, grozījumi paredz 2.projektu iesniegumu atlasi sāk paātrināti – jau līdz šā gada 1.septembrim, nevis 2010.gadā, kā tika plānots iepriekš.

Tāpat grozījumi nosaka, ka pēc civiltiesiskā līguma vai vienošanās noslēgšanas Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde finansējuma saņēmējam pārskaitīs avansa maksājumu līdz 10 procentu apmērā no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un valsts budžeta finansējuma līdzšinējo 20 procentu apmērā. Šīs izmaiņas gan neattieksies uz pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas projektiem, par kuriem jau pieņemts lēmums par apstiprināšanu.

Aktivitātes ietvaros pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā tika apstiprināts 71 projekts 50,28% apmērā no atlases kārtā pieejamā ERAF līdzfinansējuma. Pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas ERAF līdzfinansējuma kvota Vidzemes plānošanas reģionā izmantota 42,18% apmērā, Rīgas plānošanas reģionā – 47,89%, Kurzemes plānošanas reģionā – 94,80%, Zemgales plānošanas reģionā – 30,94% un Latgales plānošanas reģionā – 47,33% apmērā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par grozījumiem Pārtikas aprites uzraudzības likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām”

28.jūlijā valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos likumprojektus “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kuros noteiktas izmaiņas Pārtikas aprites uzraudzības likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām”, lai Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) sniegtos maksas pakalpojumus pārveidotu par valsts nodevas objektiem.

Likumprojektos “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” un “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” paredzēts, ka turpmāk valsts nodeva būs jāmaksā par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju, iebilduma paziņojuma lēmuma izsniegšanu un grozījuma par ģeogrāfiskās izcelsmes norādi reģistrāciju, kā arī nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas kontroles institūcijas apstiprināšanu. Tāpat paredzēts, ka valsts nodeva būs jāmaksā par pārtikas uzņēmuma darbības atzīšanas apliecības un pārtikas uzņēmuma darbības reģistrācijas apliecības izsniegšanu, uztura bagātinātāju reģistrāciju, diētiskās pārtikas un mākslīgo maisījumu zīdaiņiem reģistrāciju, atļaujas izsniegšanu dabīgā minerālūdens izplatīšanai tirgū, kā arī atļaujas izsniegšanu komersantam tirdzniecībai ar mājas (istabas) dzīvniekiem.

Vienlaikus tiks atcelti MK 2007.gada 10.jūlija noteikumi Nr.486 “Noteikumi par valsts nodevu atļaujas saņemšanai un atļaujas izsniegšanas kārtību transportlīdzekļu grupām, kurām nepieciešama atļauja pārtikas pārvadāšanai”, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmējiem, kā arī racionāli izmantotu budžeta līdzekļus, kas paredzēti valsts uzraudzības un kontroles veikšanai. Tādējādi turpmāk PVD izvērtēs transportlīdzekļu atbilstību higiēnas prasībām kārtējās uzraudzības laikā, apsekojot pārtikas uzņēmuma darbību.

Turklāt likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” paredz precizēt nodevas objektus, nosakot nodevas nevis par iesnieguma izvērtēšanu konkrētajai darbībai, bet par pašu darbību, piemēram, par šķirnes iekļaušanu katalogā vai personas reģistrāciju Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā.

Savukārt likumprojekts “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” paredz, ka jomā, kurā būs steidzami jārisina jautājums par pārtikas draudu cilvēka veselībai vai dzīvībai vai kurā ir iespējama pārtikas izraisīto slimību vai saindēšanās masveida izplatība, valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors būs tiesīgs noteikt ierobežojumu vai aizliegumu pārtikas ievešanai valstī vai izplatīšanai Latvijā ar lēmumu, kas izpildāms nekavējoties. Paredzēts arī, ka nekavējoties izpildāma lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs šā lēmuma izpildi.

Likumprojektā “Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā” paredzēts, ka mākslīgo maisījumu zīdaiņiem reklāma būs atļauta tikai specializētajās publikācijās par zīdaiņu aprūpi un zinātniskajās publikācijās. Likumprojekts arī paredz no PVD funkcijām izslēgt funkciju nodrošināt Ģenētiski modificēto organismu un jaunās pārtikas uzraudzības padomes darbu, jo Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā noteikts, ka ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padome ir MK izveidota konsultatīva institūcija, kas koordinē nacionālās bioloģiskā drošuma sistēmas politikas izstrādi.

Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām” stāsies spēkā pēc to izskatīšanas Saeimā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par izmaiņām Lauku atbalsta dienesta nolikumā

Valdība 28.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) grozījumus noteikumiem “Lauku atbalsta dienesta nolikums”.

Grozījumi paredz, ka turpmāk Lauku atbalsta dienests (LAD) neveiks hidromelioratīvās būvniecības kontroli, jo visas vietējās nozīmes meliorācijas sistēmu būves un ierīces ir nodotas zemes īpašnieku īpašumā, tāpēc šīs funkcijas turpmāka īstenošana nav nepieciešama.

Tāpat LAD vairs nebūs jāorganizē valsts meliorācijas sistēmu, hidrotehnisko būvju, polderu, sūkņu staciju un attiecīgo ierīču ekspluatācija, jo šīs funkcijas veic valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”.

No nolikuma tiek svītrota arī funkcija par meliorācijas sistēmu būvatļauju un citu dokumentu izsniegšanu. Šis uzdevums Valsts pārvaldes iekārtas likumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā tiks deleģēts privāto vai publisko tiesību subjektam.

Lauku atbalsta dienestam nebūs jānodrošina lauksaimniecības statisko apsekojumu veikšana, kas turpmāk būs Zemkopības ministrijas pārziņā.

Ar mērķi samazināt administratīvo slogu zemes īpašniekiem paredzēts, ka LAD neizsniegs atzinumus par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformāciju citos zemes lietošanas veidos.

Izmaiņas stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dzeramā ūdens kvalitātes prasībām, monitoringu un kontroles kārtību

Valdība 28.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.235 “Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība””.

Izmaiņas noteikumos izstrādātas ar mērķi saglabāt augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, precizējot dzeramā ūdens obligātās kvalitātes un nekaitīguma prasības, kā arī monitoringa un kontroles kārtību.

Noteikumos precizētas monitoringa veikšanas prasības atsevišķos pārtikas apritē iesaistītos pārtikas uzņēmumos.

Lai samazinātu administratīvo slogu dzeramā ūdens monitoringa veikšanai mazajiem ūdens piegādātājiem un komersantiem, kas piegādes zonā izplata vai saražo ūdeni līdz 100 m³ dienā, grozījumi paredz samazināt auditmonitoringa skaitu līdz vienai reizei sešos gados, kā arī noteikt, ka Sabiedrības veselības aģentūra (SVA) var samazināt nosakāmos rādītājus audita monitoringā.

Turpmāk komersantiem, kuriem dzeramais ūdens tiek piegādāts pa publiskajām ūdensapgādes sistēmām, nebūs jāsaskaņo ikgadējā kārtējā monitoringa programma SVA.

Noteikumos precizētas dzeramā ūdens atbilstības vietas, piemēram, izglītības, ārstniecības un sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, kā arī ūdens piegādātāja, ūdensvada īpašnieka vai komersanta atbildība un rīcība, veicot korektīvus pasākumus neatbilstību novēršanai.

Tāpat noteikumos veikti precizējumi īpašo normu piešķiršanas kārtībai, kā arī kontrolējošo institūciju, SVA un Veselības ministrijas rīcība.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par zāļu lietošanas kārtību dzīvniekiem un prasībām dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei

Valdība 28.jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā dzīvniekiem lieto zāles, kuru lietošanā noteikti ierobežojumi, kā arī ārstēto dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu aprites kārtību.

Izstrādāto noteikumu mērķis ir saglabāt augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni, novēršot aizliegto vielu (augšanas stimulatoru, kancerogēno vielu) vai to atliekvielu klātbūtni dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos un nokļūšanu apkārtējā vidē, kā arī novērst hormonālas un tireostatiskas iedarbības vielu lietošanu lauksaimniecības dzīvnieku produktivitātes stimulēšanā, vienlaikus uzlabojot nepieciešamo zāļu pieejamību mājas (istabas) dzīvnieku ārstēšanai.

Normatīvajā aktā noteiktas vielas, kuras saturošas zāles aizliegts izmantot, lai ārstētu lauksaimniecības dzīvniekus vai mainītu to organisma fizioloģiskās funkcijas un stimulētu augšanu, kā arī tās vielas, kuras saturošas zāles atļauts lietot lauksaimniecības dzīvniekiem tikai noteiktu slimību ārstēšanai vai noteiktu organisma funkciju mainīšanai.

Paredzēts, ka noteikumos minētās vielas būs atļauts lietot tikai tiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kuri ir reģistrēti, identificējami un atrodas pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā. Noteiktās vielas dzīvnieku ārstēšanai varēs lietot tikai praktizējošs veterinārārsts vai tā uzraudzībā dzīvnieka īpašnieks.

Tāpat noteikumu projekts paredz kārtību, kādā no trešajām valstīm ieved dzīvniekus, kam lietotas minētās vielas, un no tiem iegūtos produktus.

Prasību ievērošanu uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VK: Par grozījumu kārtībā, kādā sniedz un uzrauga galvojumu par VAS “Privatizācijas aģentūra” saistībām

Ministru kabinets 28.jūlija sēdē pieņēma grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 12.maija noteikumos Nr.434 “Kārtība, kāda sniedz un uzrauga galvojumu par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” saistībām”, lai precizētu atsauci uz Akcionāru līgumu un Akciju pirkuma līgumu.

Šā gada 16.aprīlī tika noslēgti divi līgumi: Akcionāru līgums starp VAS “Privatizācijas aģentūra”, AS “Parex banka”, Latvijas Republiku un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Akciju pirkuma līgums starp VAS “Privatizācijas aģentūra”, AS “Parex banka”, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un Latvijas Republiku. Minētajos līgumos ir noteikts Latvijas Republikas pienākums izsniegt galvojumu 89 miljonus latu par VAS “Privatizācijas aģentūra” saistībām.

Ministru kabineta noteikumi “Kārtība, kādā sniedz un uzrauga galvojumu par valsts akciju sabiedrības “Privatizācijas aģentūra” saistībām” tika pieņemti 2009.gada 12.maija MK sēdē un stājās spēkā 2009.gada 27.maijā.

Šobrīd Akcionāru līgumā un Akciju pirkuma līgumā ir izdarīti grozījumi. Grozījumi līgumos izstrādāti, lai iepriekš noslēgtā darījuma nosacījumi atbilstu Eiropas Komisijas atļautajam valsts atbalsta apmēram un nodrošinātu darījuma pabeigšanu divos posmos.

Līdz ar to, lai nodrošinātu minētajos MK noteikumos korektu atsauci uz Akcionāru līgumu un Akciju pirkuma līgumu, ir jāveic grozījums Ministru kabineta noteikumos.

Grozījumu izdarīšana Akciju pirkuma līgumā, Akcionāru līgumā un galvojuma sniegšana tiks saskaņota ar Eiropas Komisiju saistībā ar plānotā atbalsta saderību ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

Zane Šneidere, Valsts kases preses sekretāre