Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs: Tiekoties ar Latgales reģiona pašvaldību vadītājiem

Latgales reģiona pašvaldības 30.jūlijā sarunā ar reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministru Edgaru Zalānu pauda satraukumu par izglītības reformas norisi. Ministrs atzina, ka daļēji izmaksas, kas saistītas ar reformu, jāsedz no Pasaules bankas aizdevuma.

Pašvaldību vadītāji ir neizpratnē par Izglītības un zinātnes ministrijas nostāju saistībā ar sākumskolu turpmāko darbību. Lai gan esot uzstādījums tās saglabāt, vienlaikus noteiktie koeficienti sākumskolu pedagogiem to neveicina. Pašvaldību pārstāvji uzskata, ka pašvaldībām būtu jādod lielākas pilnvaras, izlemjot par izglītības nodrošināšanu sava novada teritorijā, balstoties uz vietējās situācijas apzināšanu.

Novadu vadītāji arī izteica bažas par to, ka izglītības reformas rezultātā pašvaldībām nāksies no sava budžeta izmaksāt kompensācijas darbu zaudējušajiem pedagogiem.

E.Zalāns informēja, ka izglītības un veselības nozaru reformu seku mazināšanai ir jāizmanto daļa Pasaules bankas piedāvātā 200 miljonu latu aizdevuma. Daļu finansējuma tiek plānots atvēlēt arī garantētā minimālā ienākuma saņēmēju loka paplašināšanai, samazinot pašvaldību maksājamo daļu.

Ministrs ar novadu domju priekšsēdētājiem pārrunāja arī situāciju pašvaldību budžetos un iespējas piesaistīt Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus infrastruktūras attīstībai.

Novadu vadītāji tika iepazīstināti ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas priekšlikumiem īpašam likumam, kas noteiks kārtību, kādā pašvaldības varēs atteikties no atsevišķu funkciju, uzdevumu un pienākumu pildīšanas uz laiku, ja pašvaldību rīcībā tam nav pietiekamu finanšu līdzekļu. Vienlaikus pašvaldības saistošajos noteikumos varētu paredzēt brīvprātīgās iniciatīvas, lai nodrošinātu ar funkcijas, uzdevuma vai pienākuma, no kuras pildīšanas pašvaldība atsakās uz laiku, saistīto uzdevumu risināšanu vietējo iedzīvotāju interesēs. Tuvāko nedēļu laikā likumprojekts tiks virzīts izskatīšanai valdībā.

Pašvaldību vadītājus interesēja arī iespējas piesaistīt ES fondu finansējumu. E.Zalāns informēja par valdībā panākto vienošanos izveidot jaunu aktivitāti “Atbalsts novadu pašvaldību kompleksai attīstībai”, nosakot 9 484 399 latu publisko finansējumu. Ministrs uzskata, ka, turpinot pārskatīt ES fondu programmas, atbalstam novadu pašvaldību kompleksai attīstībai varētu rast vēl papildu finansējumu aptuveni 300 miljonus latu.

Tikšanās laikā tika apspriesti arī citi pašvaldībām aktuāli jautājumi. RAPLM speciālisti novadu vadītājus informēja par juridiskajiem aspektiem, sākot jaunizveidoto novadu darbu, un plānotajām izmaiņām pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā.

Dace Kārkliņa, ministra preses sekretāre