Tiekoties ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas biedriem

Vakar, 30.jūlijā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis tikās ar Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedriem, lai pārrunātu aktuālās problēmas veselības, izglītības un ES fondu finansējuma jomā.

Lielāko daļu sarunas laika tās dalībnieki veltīja tēmām, kas skar veselības aprūpi un tās finansējuma pārdali pēc pēdējiem budžeta grozījumiem. Pilsētu vadītāji un Ministru prezidents bija vienisprātis, ka slimnīcu finansējuma samazinājums ir neadekvāti augsts iepretī pārējiem izdevumu samazinājumiem nozarē. Ministru prezidents informēja lielo pilsētu mērus par veselības ministres Baibas Rozentāles pirmdien iesniegtajiem datiem, kas ataino finansējuma samazinājuma sadalījumu pa programmām.

Valdības vadītājs atzina, ka pašlaik saņemtā informācija vairākās pozīcijās ir klaji pretrunīga, kas tai mazina ticamību. Proti, nesakrīt skaitļi par kopējo nozares finansējuma samazinājumu, kas iepriekš tika uzrādīts kā 89,9 miljoni latu. Veselības ministrijas iesniegtajā tabulā norādīts, ka kopējais samazinājums ir 80,2 miljoni latu. Tas sastāda tikai 13,8%, nevis 20% un vairāk no 2009.gada budžeta izdevumiem pirms samazinājuma (578,711 miljoni latu).

Vienlaikus ministrijas datos norādīts, ka samazinājums sabiedrības veselības veicināšanai un veselības aprūpes nodrošināšanai ir 81,62 miljoni latu, kas pārsniedz kopējo samazinājuma summu nozarei. Savukārt kvalitātes atbilstības un ekonomiskajam novērtējumam, tirgus uzraudzībai pat pēc samazinājuma otrajā pusgadā ir paredzēts ap 6,3 miljoniem latu.

Pēc B.Rozentāles iesniegtajiem datiem, vidējās darba algas samazinājums, salīdzinot ar 2008.gadu, ir no 372 uz 294 latiem, kas sastāda 48,98 miljonus latu. Pie šāda aprēķina atlikušais samazinājums, kas attiecas arī uz veselības aprūpes nodrošināšanu, veselības budžetā ir tikai 30 miljoni latu. Šādi secinājumi izriet no ministrijas iesniegtajiem materiāliem, kas ar premjera starpniecību tika nodoti arī lielo pilsētu vadītājiem.

LLPA pārstāvji atkārtoti uzsvēra, ka veselības aprūpes strukturālās reformas stingri jābalsta uz māsterplānu, kas nozīmē reģionālo slimnīcu saglabāšanu un stiprināšanu, neveidojot jaunas apvienības, kurām nav sasaistes ar reģionālo slimnīcu.

Sarunā piedalījās arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta direktore Renāte Pupele, kura sniedza pārskatu par vienotā valsts dienesta veidošanas gaitu un mērķiem. R.Pupele apliecināja, ka NMP nedraud līdzekļu izsīkums un nav pamata bažām, ka gada beigās tam vairs nebūs finansējuma. NMP dienesta vadītāja uzsvēra, ka valsts līmenī centralizētas ātrās palīdzības veidošanas pamatmērķis ir koordinācija, lai pacients nonāktu ārstēšanai atbilstoša līmeņa slimnīcā. Tādēļ katrā reģionā strādās arī reanimācijas brigāde, lai pacientu bez dzīvības apdraudējuma varētu nogādāt tajā slimnīcā, kur tam tiktu sniegta visa nepieciešamā palīdzība. Tāpat 1.septembrī būšot zināms hospitalizācijas plāns, kurā tiks ietvertas tās slimnīcas, kas turpinās darbu un ar kurām sadarbosies NMP brigādes. No Latvijas lielo pilsētu pašvaldību vadītājiem izskanēja arī principiālas iebildes pret centralizētu neatliekamās palīdzības veidošanu.

Ministru prezidents lielo pilsētu vadītājiem apstiprināja, ka jautājums par veselības aprūpes finansējumu ir neatliekams un tādēļ tas tiks izskatīts jau nākamajā nedēļā. Pirmdien pēc koalīcijas partneru lūguma veselības ministrei koalīcijas sadarbības padomē jāsniedz skaidrojums par neadekvāto finansējuma samazinājumu slimnīcām, kā arī jāpiedāvā risinājums finansējuma pārdalei, lai tās slimnīcas, kurām ir vieta māsterplānā, varētu turpināt darbu un nenonāktu līdz maksātnespējai.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktors Jānis Gaigals, kurš sapulcē piedalījās, lai plašāk informētu par izglītības nozares reformām, uzsvēra: nav pamatots uzskats, ka profesionālās izglītības iestādes pašvaldībām tiks nodotas piespiedu kārtā. Galvenais skolu apvienošanas mērķis ir to racionāla apsaimniekošana un līdzekļu taupīšana. 15% administratīvo izdevumu samazinājumu skolu tīklā J.Gaigals nosauca par orientējošu skaitli. Ministrijas pārstāvis informēja, ka šobrīd ir apsekoti 95% skolu un jau augusta beigās IZM nāks klajā ar savu redzējumu skolu tīklam Latvijā. Atbildot uz jautājumu par piecgadīgo un sešgadīgo bērnu pirmsskolas apmācību, departamenta direktors izklāstīja ministrijas priekšlikumu no nākamā (2010./2011.) mācību gada sākt sešgadnieku uzņemšanu 1.klasēs, kas ļautu gan ietaupīt valsts finansējumu izglītībai, gan nākotnē ātrāk darba tirgū nonākt jauniem papildspēkiem, kas beidz skolu 18, nevis 19 gadu vecumā. Šajā mācību gadā laika trūkuma dēļ šāds modelis vēl nav ieviešams.

Sanāksmē tika pārrunāti arī jautājumi, kas skar ES struktūrfondu finansējuma apguvi, kas ir vitāli svarīgi pašvaldībām, lai nodrošinātu projektiem nepieciešamo priekšfinansējumu. Ministru prezidents informēja par fondu pārdales rezultātā apstiprinātajām finansējuma pozīcijām, kas šobrīd novirzītas uzņēmējdarbības veicināšanai, ēku siltināšanai, sociālajam “spilvenam”, pašvaldību infrastruktūras projektiem. Valdības vadītājs apsolīja veicināt ES fondu apguves paātrināšanu un nepieciešamo līdzekļu novirzīšanu pašvaldībām.

Ministru prezidents un lielo pilsētu mēri vienojās sadarboties arī 2010.gada budžeta sagatavošanas gaitā, kā arī nākamās sarunas rīkot septembra vidū.

Šīsdienas sarunā piedalījās Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs R.Eigims, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs A.Rāviņš, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks G.Ansiņš, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs A.Bartaševičs, Rīgas domes priekšsēdētājs N.Ušakovs, Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks G.Blumbergs, Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs I.Boķis, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs L.Salcevičs, Ventspils pilsētas domes izpilddirektora vietniece investīciju jautājumos K.Krasovska, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors J.Kalviņš, Valmieras pilsētas domes Attīstības nodaļas vadītāja Z.Iļķēna.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre