1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās (turpmāk – sacensības).

2. Noteikumu mērķis ir nodrošināt valsts izlases komandu sporta spēlēs gatavošanos un piedalīšanos sacensībās, lai veicinātu augstu rezultātu sasniegšanu.

3. Finansējumu no valsts budžeta var saņemt normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīta sporta spēļu federācija, kurai attiecīgajā gadā ir plānoti pasākumi, lai nodrošinātu tās pārstāvētā sporta veida jauniešu, junioru un pieaugušo valsts izlases (turpmāk – valsts izlase) gatavošanos un piedalīšanos sacensībās.

4. Kārtējā gadā sporta spēļu federācijām pieejamo valsts finansējuma apmēru, kas sadalāms šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, pēc likuma par valsts budžetu kārtējam gadam apstiprināšanas nosaka izglītības un zinātnes ministrs.

5. Lai nodrošinātu valsts izlases gatavošanos un piedalīšanos attiecīgajā gadā paredzētajās sacensībās, valsts finansējumu sadala, prioritāri paredzot finansējumu basketbola, futbola, handbola, hokeja un volejbola valsts izlasēm, ņemot vērā, ka pārējām valsts izlasēm finansējums ir ne mazāk kā 10 procentu no valsts finansējuma.

6. Lai sporta spēļu federācija varētu pretendēt uz valsts finansējumu, tā katru gadu līdz 1.decembrim iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā (turp­māk – ministrija) iesniegumu par valsts finansējuma saņemšanu (turpmāk – iesniegums). Iesniegumam pievieno:

6.1. pārskatu par sporta spēļu federācijas līdzšinējo darbību un tās pārstāvētajā sporta veidā sasniegtajiem rezultātiem;

6.2. informāciju par attiecīgajā gadā plānotajiem pasākumiem, lai nodrošinātu sporta spēļu federācijas pārstāvētā sporta veida valsts izlases gatavošanos un piedalīšanos sacensībās;

6.3. detalizētu izdevumu tāmi, lai nodrošinātu sporta spēļu federācijas pārstāvētā sporta veida valsts izlases gatavošanos un piedalīšanos sacensībās;

6.4. informāciju par iespējamo sporta spēļu federācijas piesaistīto papildu finansējumu no citiem avotiem, lai nodrošinātu sporta spēļu federācijas pārstāvētā sporta veida valsts izlases gatavošanos un piedalīšanos sacensībās;

6.5. sporta spēļu federācijas attīstības programmu;

6.6. informāciju par sporta spēļu federācijā reģistrēto (licencēto) sportistu skaitu.

7. Sporta spēļu federācijas iesniegumu un tam pievienotās informācijas atbilstību šo noteikumu 6.punktā noteiktajām prasībām izvērtē vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija).

8. Ja komisija, izvērtējot sporta spēļu federācijas iesniegto informāciju, konstatē, ka nav iesniegta visa šo noteikumu 6.punktā noteiktā informācija vai tajā konstatēti citi trūkumi, ministrija nosūta attiecīgajai sporta spēļu federācijai rakstisku pieprasījumu sniegt precizētu informāciju. Precizēto informāciju sporta spēļu federācija sniedz 10 darbdienu laikā pēc ministrijas pieprasījuma nosūtīšanas.

9. Komisija, ievērojot šo noteikumu 5.punktā minēto valsts finansējuma procentuālo sadalījumu, prioritārā secībā izvērtē sporta spēļu federāciju darbību un iesniedz izglītības un zinātnes ministram priekšlikumus par valsts finansējuma piešķiršanu attiecīgajai sporta spēļu federācijai un valsts finansējuma apmēru vai par atteikumu piešķirt valsts finansējumu. Komisija vērtē sporta spēļu federācijas darbību atbilstoši šādiem kritērijiem:

9.1. līgumsaistību izpilde iepriekš noslēgtajos ministrijas un sporta spēļu federācijas līgumos par valsts finansējuma piešķiršanu. Ja šādi līgumi nav noslēgti, komisija uzskata, ka sporta spēļu federācijai nav neizpildītu līgumsaistību;

9.2. pārstāvētajā sporta veidā sasniegtie rezultāti:

9.2.1. olimpiskajās spēlēs;

9.2.2. pasaules čempionātos;

9.2.3. Eiropas čempionātos;

9.2.4. pasaules čempionātos junioriem;

9.2.5. pasaules čempionātos jauniešiem;

9.2.6. Eiropas čempionātos junioriem;

9.2.7. Eiropas čempionātos jauniešiem;

9.2.8. citās starptautiskajās sporta sacensībās;

9.3. attiecīgajā gadā plānotās sacensības:

9.3.1. olimpiskās spēles;

9.3.2. pasaules čempionāts;

9.3.3. Eiropas čempionāts;

9.3.4. pasaules čempionāts junioriem;

9.3.5. pasaules čempionāts jauniešiem;

9.3.6. Eiropas čempionāts junioriem;

9.3.7. Eiropas čempionāts jauniešiem;

9.3.8. citas starptautiskās sporta sacensības;

9.4. sarīkotās sacensības un izglītības pasākumi;

9.5. izdevumu tāmes:

9.5.1. kopējās izmaksas, lai nodrošinātu sporta spēļu federācijas pārstāvētā sporta veida valsts izlases gatavošanos sacensībām un piedalīšanos tajās;

9.5.2. piesaistītais papildu finansējums no citiem avotiem, lai nodrošinātu sporta spēļu federācijas pārstāvētā sporta veida valsts izlases gatavošanos sacensībām un piedalīšanos tajās;

9.6. sporta spēļu federācijas attīstības programma:

9.6.1. tās atbilstība sporta nozari reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

9.6.2. plānotie pasākumi, lai popularizētu un attīstītu attiecīgo sporta veidu;

9.7. reģistrēto (licencēto) sportistu skaits.

10. Izglītības un zinātnes ministrs pēc šo noteikumu 9.punktā minētā komisijas priekšlikuma saņemšanas pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

10.1. par valsts finansējuma piešķiršanu un piešķiramā valsts finansējuma apmēru;

10.2. par atteikumu piešķirt valsts finansējumu.

11. Lēmumu par atteikumu piešķirt valsts finansējumu izglītības un zinātnes ministrs pieņem, ja:

11.1. sporta spēļu federācija neatbilst šo noteikumu 3.punktā minētajiem nosacījumiem;

11.2. sporta spēļu federācija pēc šo noteikumu 8.punktā minētā pieprasījuma saņemšanas nav iesniegusi precizēto informāciju;

11.3. viss valsts finansējums ir sadalīts.

12. Ministrija rakstiski informē attiecīgo sporta spēļu federāciju par pieņemto lēmumu.

13. Sporta spēļu federācija, kurai ar izglītības un zinātnes ministra lēmumu piešķir valsts finansējumu, noslēdz ar ministriju līgumu par piešķirtā valsts finansējuma izlietojumu, lai nodrošinātu sporta spēļu federācijas pārstāvētā sporta veida valsts izlases gatavošanos sacensībām un piedalīšanos tajās.

14. Komisijā iekļauj trīs ministrijas pārstāvjus, divus biedrības “Latvijas Olimpiskā komiteja” pārstāvjus un vienu biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” pārstāvi. Komisijas priekšsēdētājs ir ministrijas pārstāvis. Komisijas loceklis savu pienākumu pildīšanu nevar uzticēt citai personai. Komisijas sēdēs var uzaicināt piedalīties ekspertus ar padomdevēja tiesībām.

15. Komisijas personālsastāvu un komisijas priekšsēdētāju apstiprina izglītības un zinātnes ministrs.

16. Komisijas locekļi par amata pienākumu pildīšanu atlīdzību nesaņem.

17. Komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no komisijas locekļiem. Komisijas sēdes protokolē.

18. Komisija lēmumus pieņem, atklāti balsojot. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Ja kāds no komisijas sēdē klātesošajiem komisijas locekļiem iebilst pret pieņemto lēmumu, viņa iebildumus ieraksta sēdes protokolā.

19. Komisijas darbu materiāltehniski nodrošina ministrija.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Izglītības un zinātnes ministre T.Koķe