• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 30.jūlijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.08.2009., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/195643

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Apmeklējot pārtikas nozares uzņēmumus

Vēl šajā numurā

04.08.2009., Nr. 122

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 30.jūlijā


 

FM: Par jaunu valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību

30.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti no jauna sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību.

Atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem valsts aizdevumus turpmāk varēs saņemt tikai pašvaldības, valsts speciālā budžeta izpildītāji, kapitālsabiedrības, kurās valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50%, vairāku pašvaldību veidotas kapitālsabiedrības, kurās pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65%, kā arī tie zinātniskie institūti un augstskolas, kam noteikts atvasinātās publiskās personas statuss. Salīdzinot ar spēkā esošo regulējumu, plānots precizēt arī valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtību, kā arī saistību izpildes uzraudzības sistēmas pamatprincipus.

Ar jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem tiks reglamentēts maksimālais valsts aizdevumu atmaksas termiņš, kas nevarēs pārsniegt 30 gadus, savukārt valsts aizdevumiem, kas tiek izsniegti realizējamo projektēšanas darbu finansēšanai, atmaksas termiņš noteikts līdz pieciem gadiem. Plānots ierobežot arī atliktā maksājuma termiņu, nosakot, ka tas nevar pārsniegt trīs gadus, skaitot no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas. Līdz šim valsts aizdevuma atmaksas un atliktā maksājuma maksimālie termiņi regulējumā nebija noteikti.

Turpmāk valsts aizdevumiem, kuru atmaksa ir nodrošināta ar hipotēku vai komercķīlu, pēc Valsts kases pieprasījuma komercķīlas (hipotēkas) devējam būs jāiesniedz sertificēta vērtētāja komercķīlas novērtējums, savukārt komercķīlas devējam būs jānodrošina, ka komercķīlas priekšmets ir nepārtraukti apdrošināts par labu Finanšu ministrijai. Izmaiņas normatīvajā regulējumā arīdzan paredz kapitālsabiedrībai, kuras pamatkapitālā ieguldītas pašvaldības kapitāldaļas, valsts aizdevuma atmaksu nodrošināt tikai ar attiecīgās pašvaldības galvojumu.

Ar jaunajiem noteikumiem reglamentēts, ka gadījumā, ja izsniedzamais valsts aizdevums tiek klasificēts kā komercdarbības atbalsts un saņemts atbilstošs Eiropas Komisijas atzinums, izsniedzot valsts aizdevumu, tiks ņemti vērā Eiropas Komisijas norādījumi.

Precizēta arī valsts aizdevuma procentu noteikšanas metodika, riska procentu likmes piemērošanas kārtība, kā arī noteikts, ka valsts aizdevuma saņēmējam līdzekļu saņemšanai būs jāatver konts Valsts kasē.

Stājoties spēkā jaunajiem MK noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2007.gada 19.jūnija MK noteikumi Nr.395 “Valsts aizdevumu izsniegšanas un apkalpošanas kārtība”. Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par MK noteikumu projektu lems valdība.

 

FM: Par normatīvo regulējumu valsts un pašvaldību nekustamo īpašumu uzskaitei kapitālsabiedrību grāmatvedībā

Lai nodrošinātu vienotu normatīvo regulējumu grāmatvedības kārtošanai valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kas pārņēmušas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā valsts un pašvaldību nekustamos īpašumus, valsts sekretāru sanāksmē 30.jūlijā tika izsludināti grozījumi gada pārskatu likumā.

Grozījumi tiesību aktā izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā valsts un pašvaldības kapitālsabiedrība atspoguļo bilancē uz valsts vai pašvaldību vārda reģistrētu nekustamo īpašumu, kas tai nodots pārvaldīšanā un apsaimniekošanā. Izmaiņas likumā arīdzan paredz noteikt kārtību, kādā kapitālsabiedrības gada pārskatā (grāmatvedībā) atspoguļo ieguldījumus pārvaldīšanā un apsaimniekošanā pieņemtajos valsts vai pašvaldības nekustamajos īpašumos vai publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā ar šo līgumu tam nodotajos publiskā partnera pamatlīdzekļos.

Stājoties spēkā grozījumiem, paredzams, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām būs jāpapildina grāmatvedības kontu plāns, lai atvērtu jaunus grāmatvedības kontus pārvaldīšanā un apsaimniekošanā pieņemto valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu un tajos veikto ieguldījumu uzskaitei.

Tāpat būs jāizvērtē katrs pārvaldīšanā un apsaimniekošanā pieņemtais valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu objekts, lai noteiktu pamatlīdzekļu lietderīgās lietošanas laiku un tam atbilstošas nolietojuma normas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par budžeta iestāžu bilancēs iekļautu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un to lietošanas nosacījumiem.

Kapitālsabiedrībām arīdzan būs attiecīgi jāpielāgo grāmatvedības datorprogrammas jaunajiem grāmatvedības kontiem, jaunajai kontu korespondencei un jaunajām pamatlīdzekļu nolietojuma normām.

Šādas izmaiņas tiesību aktos nepieciešamas, jo saskaņā ar Valsts nekustamā īpašuma vienotās pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju ministriju valdījumā esošie valsts nekustamie īpašumi ir nodoti valsts kapitālsabiedrībām pārvaldīšanā un apsaimniekošanā.

Paredzams, ka izmaiņas likumā būs piemērojamas ar 2010.gada pārskata gadu, tomēr kapitālsabiedrības tās varēs piemērot jau ar 2009.gada pārskata gadu. Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par izmaiņām tiesību aktā lems Ministru kabinets un Saeima.

 

FM: Par regulējumu sadarbībai ar ārzonu, zemu nodokļu un beznodokļu valstīm

Lai sniegtu priekšlikumus valdībai par ārzonu, zemu nodokļu un beznodokļu valstīs reģistrēto subjektu darbības Latvijā tiesiskā regulējuma uzlabošanu, 30.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavots informatīvais ziņojums un atbilstošs Ministru kabineta (MK) protokollēmumu projekts.

Finanšu ministrija rosina papildināt likumu “Par nodokļiem un nodevām”, uzliekot pienākumu zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumu pilnvarotajiem pārstāvjiem neatkarīgi no tiem piešķirtā pilnvarojuma apjoma reģistrēt pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā. Šā priekšlikuma mērķis ir mazināt iespēju izvairīties no pastāvīgās pārstāvniecības reģistrēšanas un nodokļu nomaksas Latvijā gadījumos, kad zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju uzņēmumi saimnieciskās darbības veikšanai Latvijā izmanto pilnvarotos pārstāvjus, kuri nav pilnvaroti veikt šādas darbības.

Tāpat FM sniedz priekšlikumu grozīt MK noteikumos par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām, aktualizējot zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu. No saraksta tiek plānots izslēgt Kampiones pilsētu, Madeiras salu un Santamartijas salu.

Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju saraksts tiek izmantots, lai piemērotu šādus likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN) un likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN) noteikumus par nodokļu sistēmas ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu:

• no maksājumiem personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās, tiek ieturēts UIN un IIN pēc vispārējās 15% un 23% likmes;

• Latvijas uzņēmuma ar UIN apliekamais ienākums tiek palielināts par dividenžu ienākumu no zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām;

• Latvijas uzņēmuma ar UIN apliekamais ienākums tiek koriģēts atbilstoši preču un pakalpojumu tirgus cenai, ja uzņēmums pārdod vai pērk preces vai pakalpojumus no sabiedrības vai citas personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstī vai teritorijā, par cenām, kas ir zemākas vai augstākas par tirgus cenām.

Pēc saskaņošanas ar ministrijām un citiem interesentiem par ziņojumā sniegtajiem priekšlikumiem lems valdība.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par sporta federāciju atzīšanas un kontroles kārtību

Lai noteiktu sporta federāciju atzīšanas kārtību un pilnveidotu atzīto federāciju darbības regulējumu, nodrošinot demokrātiskas darbības principus, Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Sporta federāciju atzīšanas un atzīto sporta federāciju kontroles kārtība”.

Jaunu noteikumu izstrādi noteica grozījumi Sporta likumā, kas stājās spēkā 2009.gada 19.februārī, līdz ar kuriem spēku zaudēja Ministru kabineta noteikumi Nr.73 “Noteikumi par sporta federācijas atzīšanas kritērijiem un kārtību”.

Atbilstoši grozījumiem jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts nosaka sporta federāciju atzīšanas kārtību, atzīto sporta federāciju reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā kontrolē atzīto sporta federāciju darbību sporta jomā.

Noteikumu projekts nosaka sporta federācijas iesniegumā par sporta federācijas atzīšanu obligāti iekļaujamo informāciju un iesniegumam pievienojamos dokumentus.

Noteikumu projekts paredz, ka izstrādāto noteikumu izpildi nodrošinās biedrība “Latvijas Sporta federāciju padome”, kas pieņems lēmumu par sporta federācijas atzīšanu, atteikumu to atzīt vai lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu un kontrolēs atzīto sporta federāciju darbību sporta jomā. Tāpat ir noteikts, ka Latvijas Sporta federāciju padomes pārziņā būs atzīto sporta federāciju reģistrs, kas publiski pieejams internetā www.latsports.lv.

Noteikumu projekts 30.jūlijā tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē un pēc saskaņošanas procesa tiks virzīts apstiprināšanai Ministru kabinetā.

 

IZM: Par valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanu Liepājas 1.ģimnāzijai

Lai nodrošinātu sabalansētu valsts ģimnāziju tīklu Latvijā, Izglītības un zinātnes ministrija sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt valsts ģimnāzijas statusu Liepājas 1.ģimnāzijai. 30.jūlijā rīkojuma projekts izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, pēc tā apstiprināšanas Ministru kabinetā skola būs otrā valsts ģimnāzija Kurzemē.

Šobrīd Latvijā ir 19 valsts ģimnāzijas, no kurām tikai viena Kurzemē – Talsos. Valsts ģimnāzijās mācās talantīgākie un spējīgākie Latvijas skolēni, turklāt tās veic arī reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas. Valsts ģimnāziju darbība ir svarīga, lai kopumā paaugstinātu Latvijas skolēnu zināšanu kvalitāti, kā arī nodrošinātu talantīgāko un spējīgāko skolēnu potenciāla attīstību visos Latvijas reģionos.

Valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.129 “Ģimnāzijas un valsts ģimnāzijas statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība un kritēriji.” Noteikumi nosaka, ka uz valsts ģimnāzijas statusu var pretendēt izglītības iestāde, kura īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā trijos virzienos, kuras 10. līdz 12.klasē mācās ne mazāk par 350 skolēniem republikas pilsētā, kurā iepriekšējos divos mācību gados ne mazāk kā 75 procentiem skolēnu mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos nav bijis zemāks par C līmeni, kura veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas. Liepājas 1.ģimnāzija atbilst visiem noteiktajiem kritērijiem.

Liepājas 1.ģimnāzija iepriekšējā mācību gadā īstenoja trīs vispārējās vidējās izglītības programmas, plānots, ka 2009./2010.mācību gadā 10., 11. un 12.klasē kopā mācīsies 363 skolēni. 2007./2008.m.g. mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos 85% Liepājas 1.ģimnāzijas skolēnu nav bijis zemāks par C līmeni.

Jau šobrīd skola veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas, Liepājas 1.ģimnāzijā strādā četri pilsētas mācību priekšmetu metodisko apvienību vadītāji.

Metodisko centru darba nodrošināšanai Izglītības un zinātnes ministrija ik gadu izskata iespēju valsts ģimnāzijām piešķirt papildu finansējumu, turklāt pedagogu darba samaksas noteikumi paredz, ka pedagogiem valsts ģimnāzijās nosaka piemaksu līdz 10 procentiem no mēneša darba algas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra funkcijām

30.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Vides ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektos, kas nosaka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras funkciju deleģēšanu jaunizveidotajam SIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs”.

Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.243 “Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem” paredz, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram jāsagatavo un jānosūta Eiropas Komisijai ziņojums par stāvokli Latvijas transportlīdzekļu tirgū, nolietotajiem transportlīdzekļiem valsts teritorijā un nolietotu transportlīdzekļu materiālu un sastāvdaļu otrreizējās izmantošanas un reģenerācijas vai otrreizējās izmantošanas un pārstrādes apjomiem.

Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 19.maija noteikumos Nr.354 “Derīgo izrakteņu ieguves atkritumu apsaimniekošanas kārtība” paredz, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs līdz 2012.gada 1.maijam sagatavo un ievieto savā mājaslapā internetā, kā arī regulāri aktualizē tādu slēgtu ieguves atkritumu apsaimniekošanas objektu sarakstu, kuri rada būtisku ietekmi uz vidi vai kuri var radīt draudus cilvēku veselībai vai videi.

Grozījumos Ministru kabineta 2001.gada 17.jūlija noteikumos Nr.323 “Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai” paredzēts, ka reģionālā vides pārvalde informē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centru par visiem gadījumiem, kad pieļautas atkāpes no šo noteikumu prasībām, tās izvērtē un informē Eiropas Komisiju. Centrs ievieto minēto pārskatu un visu atkritumu sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtu sarakstu savā mājaslapā.

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 13.jūnija noteikumos Nr.474 “Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi” nosaka, ka Valsts vides dienesta reģionālā vides pārvalde apkopo un iesniedz Vides ministrijā un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrā gada pārskatos ietverto informāciju. Centrs nodrošina, lai attiecīgā informācija būtu pieejama sabiedrībai.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

VidM: Par Gaujas Nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikumu

30.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Vides ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumu projektā “Gaujas Nacionālā parka konsultatīvās padomes nolikums”.

Noteikumu projekts paredz noteikt konsultatīvās padomes galvenās funkcijas un tiesības. Konsultatīvās padomes sastāvs noteikts Gaujas Nacionālā parka likuma 12.panta pirmajā daļā.

Padomes galvenās funkcijas ir piedalīties nacionālā parka dabas aizsardzību un izmantošanu reglamentējošo normatīvo aktu izstrādāšanā, dabas aizsardzības plāna izstrādāšanā un aktualizēšanā, to īstenot, kā arī veicināt un atbalstīt sadarbību starp valsts un pašvaldību institūcijām un privātpersonām, tostarp biedrībām un nodibinājumiem, ārvalstu un starptautiskām institūcijām, lai īstenotu nacionālā parka izveidošanas mērķus.

Padomei ir tiesības reizi gadā pieprasīt un saņemt no Dabas aizsardzības pārvaldes Gaujas Nacionālā parka administrācijas pārskatu par tās darbību, sniegt ieteikumus administrācijas darba pilnveidošanai un sadarbībai ar sabiedrību un pašvaldībām. Tai ir tiesības pieaicināt padomes darbā nozaru speciālistus un ekspertus, izskatīt ar nacionālā parka teritoriju saistītos teritoriju plānojumus un būvprojektus, infrastruktūras attīstības projektus un koncepcijas, kas var būtiski ietekmēt ekosistēmas, un izvērtēt to atbilstību nacionālā parka izveidošanas mērķiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par Agroķīmisko pētījumu centra likvidāciju

Zemkopības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Agroķīmisko pētījumu centrs” likvidāciju”, ko 30.jūlijā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē.

Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrija turpina veikt izmaiņas saistībā ar pakļautībā esošo iestāžu strukturālajām izmaiņām, tādējādi optimizējot administratīvās izmaksas ministrijā, rīkojuma projekts paredz likvidēt valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Agroķīmisko pētījumu centrs”, nododot tās funkcijas un saistības Valsta augu aizsardzības dienestam.

Paredzams, ka turpmāk Valsts augu aizsardzības dienests, veicinot konkurētspējīgas produkcijas ražošanu un vides piesārņojuma samazināšanu, veiks augšņu agroķīmisko izpēti zemes auglības līmeņa un tā pārmaiņu noteikšanai, apkopos informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un uzturēs augsnes agroķīmisko īpašību datubāzi.

Dienests pēc pieprasījuma veiks arī analīzes augšņu agroķīmiskajā jomā un augsnes minerālā slāpekļa monitoringu īpaši jutīgās teritorijās, kā arī dažas citas funkcijas.

Valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Agroķīmisko pētījumu centrs” 100% kapitāla daļu turētāja ir Zemkopības ministrija.

Rīkojuma projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!