Par Ekonomikas ministrijas izstrādāto Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu

Ekonomikas ministrs Artis Kampars šodien, 4.augustā, Ministru kabineta sēdē iepazīstina kolēģus ar Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā” (ziņojums tiek gatavots publicēšanai nākamajā “LV” laidienā – Red.).

 “Ekonomikas ministrija pēc vairāk nekā mēnesi ilga, intensīva darba un konsultācijām ar nevalstiskajām organizācijām, uzņēmēju, pašvaldību un darba ņēmēju organizācijām informatīvā ziņojuma līmenī ir sagatavojusi ekonomikas atveseļošanas plānu. Tā galvenie atslēgvārdi ir konkurētspēja, produktivitāte, un produkcijas ražošana ar augstu pievienoto vērtību ar mērķi padarīt mūsu ekonomiku daudz “gudrāku” un orientētu uz eksportu, nevis iekšējo patēriņu. Gan pēc diskusijām valdībā, gan pēc turpmākām diskusijām 20.augustā paredzētā konferencē mēs septembrī valdībā iesniegsim jau detalizētu rīcības plānu, kurā būs konkrēta likumdošanas pakete valsts atbalsta instrumentu iedzīvināšanai prioritārajām tautsaimniecības nozarēm un uzņēmumiem ar augstu attīstības potenciālu, sākot ar 2010.gadu,” uzsver ekonomikas ministrs A.Kampars.

Informatīvajā ziņojumā ir sniegts ieskats Latvijas ekonomikas attīstībā vidēja termiņa periodā līdz 2015.gadam ar pašreizējās krīzes raksturojumu; noteiktas politikas prioritātes tautsaimniecības modeļa maiņai, norādīti attīstības virzieni konkurētspējas veicināšanai un mērķtiecīgu, selektīvu valsts atbalsta instrumentu ieviešana. Tāpat ziņojumā ir uzskaitīti nevalstisko organizāciju priekšlikumi ekonomikas atveseļošanas nodrošināšanai un sniegts ieskats par tālāko rīcību ekonomikas atveseļošanas plāna sagatavošanā.

“Pašreizējā krīze Latvijā, kuras saknes meklējamas nesabalansētā attīstībā tā dēvētajos treknajos gados, ir strukturālā krīze. Pašlaik Latvijas ekonomikas struktūra nav ilgtspējīga, ar zemu rūpniecības īpatsvaru un neefektīvu valsts pārvaldi, izglītības un veselības sistēmu. Tāpēc krīzes pārvarēšana un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās nav iespējama bez kardinālām reformām, tādām kā budžeta konsolidācija, finanšu sektora stabilizācija un tautsaimniecības restrukturizācija,” teikts ziņojumā.

Informatīvajā ziņojumā pausts, ka ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanas rezultātā iecerēts sasniegt:

• 2011.–2015.gadā vidējais IKP pieauguma temps ir 5% gadā, saglabāta mērena inflācija, kā rezultātā perioda beigās IKP sasniedz 17 miljardus latu;

• bezdarba līmenis ir mazāks par 8%;

• pētniecībai un attīstībai novirzīti līdzekļi 1,5% apmērā no IKP.

Dokumentā uzsvērts: lai sasniegtu nospraustos mērķus, ir jāīstenojas straujākam attīstības scenārijam un Latvijas ekonomikā ir jārada priekšnoteikumi pašlaik dominējošā modeļa maiņai no darbietilpīgas uz zināšanām balstītu ekonomiku. Tas nozīmē, ka jāveicina konkurētspēja, produktivitāte un produkcijas ražošana ar augstu pievienoto vērtību.

Ekonomikas modeļa maiņai jābūt vērstai divos virzienos:

• jārada konkurētspējai labvēlīga vide;

• ierobežota budžeta apstākļos valsts atbalstam ir jābūt mērķtiecīgam un selektīvam, tas ir, virzītam uz prioritārajām tautsaimniecības nozarēm un uzņēmumiem ar augstu attīstības potenciālu.

Prioritāru tautsaimniecības nozaru noteikšana un atbalsta sniegšana to attīstībai ir nepieciešama divu galveno apsvērumu dēļ.

Pirmkārt, tas ļautu koncentrēt valstī pieejamos ierobežotos resursus tautsaimniecības attīstības veicināšanai un līdz ar to palielinātu to izlietošanas mērķtiecīgumu un efektivitāti.

Otrkārt, tas ir nepieciešams esošā ekonomikas modeļa maiņai no zemo tehnoloģiju un lētā darbaspēka izmantošanas balstītā uz tādu modeli, kas balstās uz zināšanām un inovācijām. Latvija šobrīd specializējas salīdzinoši zemas pievienotās vērtības nozarēs, bet tirgus mehānismi paši par sevi negarantē tautsaimniecības pārstrukturēšanos uz ienesīgākām ražošanas nozarēm.

Ekonomikas teorija un empīriskie pētījumi liecina, ka bez aktīvas struktūrpolitikas iejaukšanās valstu nākotnes attīstība un labklājība nespēj izrauties no līdzšinējās ražošanas struktūras uzliktajiem nosacījumiem. Tādēļ prioritāru nozaru noteikšana un atbalstīšana būtu veids, kā sekmēt tautsaimniecības struktūras pārmaiņas augstas pievienotās vērtības virzienā.

Tāpat informatīvajā ziņojumā definēti valsts atbalsta galvenie virzieni. Tie ir:

• finanšu instrumenti;

• nodokļu stimuli;

• valsts atbalsta programmas;

• izglītība un zinātne;

• nodarbinātības pasākumi.

Atbalsta pasākumu mērķtiecīgums jāsaista ar šābrīža aktuālo problēmu risināšanu, ņemot vērā arī ilgtspējīgas izaugsmes priekšnosacījumu veidošanu. Izvēloties atbalsta instrumentus, ir jālīdzsvaro šābrīža ieguvumi ar nākotnes zaudējumiem un otrādi.

Darbs pie detalizētas valsts atbalsta instrumentu izstrādes tiks turpināts gan 20.augustā paredzētajā konferencē par ekonomikas atveseļošanas plānu, gan pēc tam plānotajā rīcības plāna izstrādē, un attiecīgi priekšlikumi par valsts atbalsta instrumentiem valdībā tiks iesniegti septembrī.

Ņemot vērā gan Ekonomikas ministrijas veikto analīzi tautsaimniecības nozaru griezumā, gan Latvijas Bankas veiktos pētījumus, ir izkristalizējušies šādi prioritārie segmenti:

• nozares ar nozīmīgu ieguldījumu pievienotās vērtības un eksporta pieaugumā, kā arī ar augstu izaugsmes un eksporta potenciālu;

• uzņēmumi ar augstu potenciālu, kas nav iepriekš minēto prioritāro nozaru sarakstā, kuru noteikšanai tiks izstrādāti noteikti kritēriji. Šajos kritērijos ir iekļaujami tādi punkti kā projekta izmaksu efektivitāte, nozares eksporta potenciāls, nodrošināta ilgtspējīga attīstība u.tml.

Līdz ar to EM par prioritārām tautsaimniecības nozarēm, kuras dos vislielāko ieguldījumu izaugsmē līdz 2015.gadam, ierosina noteikt:

• kokapstrādi;

• pārtikas ražošanu;

• ķīmisko rūpniecību

un tās saskarnozares;

• elektrisko un optisko iekārtu

ražošanu.

Sociālie partneri kā tautsaimniecībai nozīmīgas nozares atzīmēja arī tādas pakalpojumu nozares kā finanšu starpniecība, tūrisms un izglītība. Šīm nozarēm ir iespējams palielināt eksporta potenciālu, pilnveidojot likumdošanas bāzi, lai atvieglotu šo pakalpojumu pieejamību ārvalstniekiem.

Ziņojumā uzsvērts: pretendējot uz finanšu atbalsta instrumentu saņemšanu, no atbalsta nedrīkst izslēgt arī tos uzņēmumus, kuri nepārstāv prioritārās nozares, bet ir ar augstu produkcijas potenciālu eksporta pieaugumā un izaugsmē.

Lai dažādās valsts atbalsta programmās kvalitatīvi izvērtētu šo uzņēmumu projektus, tiks izstrādāti noteikti kritēriji, kas raksturo:

• konkurētspēju (eksporta paplašināšana un importa aizstāšanas iespējas);

• iespējas palielināt produktivitāti – augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošana (pamatlīdzekļu modernizācija, jaunu tehnoloģiju un produktu ieviešana);

• pakārtoto ietekmi uz citu nozaru attīstību (pasūtījumi citām apstrādes rūpniecības nozarēm, kā arī pakalpojumu izmantošana).

Vienlaikus informatīvajā ziņojumā rosināts pēc iespējas ātrāk ieviest mazo un mikrouzņēmumu atbalsta programmu. Tam ir vairāki iemesli:

• tautsaimniecības lejupslīde un pieaugošais bezdarbs rada sociālo spriedzi;

• bez darba palikušajiem cilvēkiem nav labu izredžu atrast algotu darbu un nav naudas uzkrājumu;

• sākt savu biznesu attur salīdzinoši augstās izmaksas, kā arī pārlieku sarežģītās likumu prasības;

• mazo uzņēmumu darbības vides problēmas sevišķi izgaismojas krīzes apstākļos. MVU darbības vides uzlabošana ir viens no veidiem, kā bez darba palikušos cilvēkus mudinātu sākt savu uzņēmējdarbību, kas ļautu risināt nodarbinātības problēmas;

• mazās uzņēmējdarbības atbalstam pašlaik tiek izskatīti vairāki priekšlikumi, tādi kā uzņēmuma pamatkapitāla samazināšana, lietvedības un grāmatvedības kārtošanas vienkāršošana, fiksēta nodokļa ieviešana un administratīvo sodu piemērošanas pārskatīšana.

20.augustā paredzēta konference, kurā plānots apspriest Ekonomikas ministrijas priekšlikumus, īpaši valsts atbalsta prioritātes un instrumentus. Konferencē tiks aicināti piedalīties iesaistīto valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Pamatojoties uz konferences rezultātiem, Ekonomikas ministrija septembrī plāno iesniegt Ministru kabinetā jau detalizētu ekonomikas atveseļošanas plānu.

Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs