Iesniedzot pieteikumu Satversmes tiesā

Valsts prezidents Valdis Zatlers ir izmantojis savas Satversmes tiesas likuma 17.panta pirmajā daļā nostiprinātās tiesības iesniegt pieteikumu Satversmes tiesā par lietas ierosināšanu par likumu atbilstību Satversmei, apstrīdot Saeimas 2009.gada 16.jūlijā pieņemtā likuma “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (turpmāk – Likums) regulējuma atbilstību Satversmei.

Valsts prezidents V.Zatlers lūdz Satversmes tiesu atzīt Likuma 46.pantu daļā, ar kuru Publisko iepirkumu likums papildināts ar 83.2pantu, un 50.pantu daļā, ar kuru Publisko iepirkumu likuma pārejas noteikumi papildināti ar 12.punktu, par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 1.pantam un 92.pantam. Apstrīdētās tiesību normas Valsts prezidents lūdz atzīt par spēkā neesošām no Likuma pieņemšanas brīža.

2009.gada 26.jūnijā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, Valsts prezidents nosūtīja Likumu otrreizējai caurlūkošanai, motivētā vēstulē Saeimas priekšsēdētājam norādot uz Likumā paredzētā iesnieguma nodrošinājuma ieviešanas neatbilstību Satversmes 92.pantam. Saeima 2009.gada 16.jūlija sēdē, izskatot Likumu atkārtoti, pretēji atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lēmumam Valsts prezidenta suspensīvo veto neņēma vērā un Likumu negrozīja. Otrreiz Valsts prezidents ierunas celt nevar. Likums tika izsludināts 2009.gada 30.jūlijā.

Valsts prezidents V.Zatlers uzskata, ka Likumā noteiktais pienākums par vēršanos ar iesniegumu Iepirkumu uzraudzības birojā iemaksāt iesnieguma nodrošinājumu nepamatoti ierobežo Satversmes 92.pantā nostiprinātās personas tiesības aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses. Tiesības apstrīdēt iepirkuma procedūras īpašā uzraudzības iestādē – Iepirkumu uzraudzības birojā – ir būtisks mehānisms, lai novērstu iespējamu valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu nepamatotu izlietošanu, kā arī mazinātu korupcijas riskus valsts budžeta līdzekļu izmantošanā. Iesnieguma iesniegšana Iepirkumu uzraudzības birojā ir vienīgais efektīvais līdzeklis, kuram jābūt iespējami pieejamam bez nesamērīgiem finansiāliem šķēršļiem.

Nodrošinājuma apmērs naudas izteiksmē Likumā nav noteikts, tiesības noteikt iesnieguma nodrošinājuma apmēru, tā samaksas un atbrīvošanas no samaksas kārtību ar Likumu deleģētas Ministru kabinetam. Pieteikumā Satversmes tiesai Valsts prezidents secinājis, ka viens no iemesliem Saeimas lēmumam iesnieguma nodrošinājuma apmēru noteikt nevis pašā Likumā, bet gan izvēlēties pilnvarojumu Ministru kabinetam, bijis deputātu nespēja Likuma izstrādes gaitā rast vienotu tiesisku kompromisu parlamentārajās debatēs. Tomēr jebkuram būtiskam personas tiesību ierobežojumam ir nepieciešama Saeimas kā tautas ievēlēta likumdevēja izšķiršanās un nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu. Tādēļ Valsts prezidents uzsvēris, ka būtiski ir izvērtēt Likumā ietvertā deleģējuma Ministru kabinetam atbilstību valsts varas dalīšanas principam.

Likuma pieņemšanas gaitā atbildīgās Saeimas komisijas un citu institūciju uzmanību uz iesnieguma nodrošinājuma ieviešanas neatbilstību Satversmes 92.pantam un, iespējams, arī citām augstāka juridiskā spēka tiesību normām vairākkārtīgi vērsis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Kopš Satversmes tiesas likuma pieņemšanas Valsts prezidents Satversmes tiesā ar pieteikumu vēršas pirmo reizi.

Valsts prezidenta preses dienests