Apmeklējot pārtikas nozares uzņēmumus

31.jūlijā Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apmeklēja pārtikas uzņēmumus, lai iepazītos ar situāciju pārtikas pārstrādē un ražošanā, kā arī uzklausītu uzņēmēju viedokli par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos un citos procesu regulējumos, lai krīzes situācijā iespēju robežās sniegtu valsts atbalstu nozares attīstībai, mazinātu administratīvos šķēršļus un birokrātiskās procedūras.

Ogu un augļu pārstrādes un tirdzniecības uzņēmuma “Pure Food” apmeklējuma laikā Ministru prezidents apskatīja ievārījumu rūpnīcu, kas ir viena no modernākajām ražotnēm Baltijas jūras valstu vidū, kā arī tikās ar uzņēmuma vadību – padomes priekšsēdētāju Aivaru Žimantu, valdes priekšsēdētāju Aigaru Balodi un finanšu direktori Zani Pētersoni. Iepazīstoties ar kompānijas darbības un finanšu rādītājiem, Ministru prezidents pauda gandarījumu par uzņēmuma spēju attīstīties arī pašreizējā tirgus situācijā. “Pūres piemērs apliecina, ka arī krīzes laikos iespējams strādāt ar augošiem peļņas un apgrozījuma rādītājiem. Bet pats galvenais, saglabājot un pat paplašinot darba vietu skaitu, kas šobrīd ir izšķiroši svarīgi arī mūsu valsts iedzīvotājiem,” atzina V.Dombrovskis.

Pēc “Pure Food” sniegtās informācijas, uzņēmuma 2008.gada apgrozījums bija 10,2 miljoni latu, nodarbinot 165 cilvēkus. Pērn ražošanas optimizācijā un jaunu produktu ieviešanā uzņēmums investējis ap 200 000 latu. Apmēram 60% no saražotā tiek eksportēts uz Igauniju, Lietuvu, Krieviju, Somiju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Poliju, Ukrainu, Zviedriju u.c. valstīm.

“Pure Food” vadība atzina, ka pozitīvu signālu darbības nodrošināšanā dod elektroenerģijas un transporta pakalpojumu cenu kritums, kas ir tiešs ekonomikas lejupslīdes ietekmes rezultāts. Tāpat atzinīgi tika vērtētas valdības iniciatīvas – darba grupas izveide Ekonomikas ministrijas paspārnē, kas strādā pie nodokļu politikas iniciatīvām, kā arī akceptētās izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas un iekasēšanas kārtībā par savvaļā lasītām ogām un sēnēm. “Pure Food” vadība uzsvēra, ka divkāršs nodokļa samazinājums un ikgadējas sēņotāju vai ogu lasītāju deklarēšanās atcelšana ievērojami atvieglo birokrātiskās procedūras.

Savukārt maizes ceptuves “Lāči” apmeklējuma laikā Ministru prezidents apskatīja ceptuvi, kā arī tika aicināts izveidot pats savu rupjmaizes klaipu un ielikt to krāsnī. Apmeklējuma nobeigumā V.Dombrovskis no uzņēmuma “Lāči” saimnieka un maizniekmeistara Normunda Skauģa rokām saņēma svaigi cepto maizes klaipu kā dāvanu no “Lāču” ceptuves.

Apmeklējuma laikā notika arī V.Dombrovska saruna ar “Lāču” vadošajiem speciālistiem. Tās laikā N.Skauģis aicināja valdību iespējami laicīgāk informēt uzņēmējus par iespējamajām likumdošanas vai nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžeta projekta kontekstā. Maizniekmeistars uzsvēra, ka uzņēmējiem krīzes apstākļos galvenais ir prognozējamība tieši nodokļu politikas jautājumos, kas šobrīd ir aktuālākā tēma. Ministru prezidents informēja, ka nākamā gada budžeta projekts tiks izstrādāts saskaņā ar iepriekš apstiprinātu budžeta procedūru un ciešā sadarbībā ar uzņēmējiem, ko jau šobrīd aktīvi veic ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Sarunā ar maizes cepējiem tika apspriesti jautājumi, kas skar produktu realizēšanas iespējas lielveikalu tīklos, pievienotās vērtības nodokļa politiku attiecībā uz pirmās nepieciešamības pārtikas precēm, kuru vidū ir arī maize, kā arī eksporta tirgu apgūšanas iespējas Baltijā un citās Eiropas valstīs, tai skaitā bijušajās PSRS republikās.

Maizniekmeistars N.Skauģis aicināja valdību pēc iespējas plašāk atbalstīt mazo uzņēmēju iniciatīvas, uz ko V.Dombrovskis norādīja, ka mikrouzņēmumu stimulēšanas programma šobrīd ir darba kārtībā un tiks ieviesta vēl šajā gadā. N.Skauģis pastāstīja par lielākajiem investīciju projektiem ceptuvē, kuru vidū ir arī attīrīšanas iekārtu būve, kam izmantota ES fondu nauda. Šai sakarā maizniekmeistars izteica aicinājumu Latvijas augstskolās sagatavot attīrīšanas iekārtu speciālistus, jo šobrīd šādas profesijas pārstāvju Latvijā trūkst, ar ko projekta ieviešanas gaitā saskāries arī pats N.Skauģis.

Maizes ceptuve “Lāči” dibināta 1993.gadā, sākot maizes cepšanu ar malku kurinātā krāsnī. Raudzēšanas process norit koka kublos, lielākā daļa no izejvielām ir ekoloģiski tīri produkti no Latvijas laukiem. Uzņēmuma neto apgrozījums 2008.gadā sasniedza 3,4 miljonus latu, kas ir par 5,6% vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2009.gadā ceptuves mērķis ir palielināt apgrozījumu līdz 3,7 miljoniem latu, attīstot jaunus tirgus segmentus un paplašinot produktu sortimentu.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre