— Latvijas Pašvaldību savienības 9. kongresa dalībniekiem

Valsts prezidents Guntis Ulmanis, sasveicinoties ar Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdi Andri Jaunsleini un namatēvu — Viesītes domes priekšsēdētāju Jāni Dimitrijevu

Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa runa "Orientējoties uz vienmērīgu un dinamisku novadu attīstību" Latvijas Pašvaldību savienības 9.kongresā Viesītē 1999.gada 28.maijā

Labrīt, godātie pašvaldību vadītāji, masu mediju pārstāvji, dāmas un kungi!

Man ir patiess prieks šodien tikties ar jums Viesītē, savdabīgā Sēlijas novada vidū, kas šajās dienās ir pratis piesaistīt sev uzmanību, caur novada vēstures izpēti raugoties nākotnes attīstības gaitā.

Esmu ar jums kopā jau sešus gadus. Ja jūs jautātu, ko uzskatu par nozīmīgu šajā laikā, tad es teiktu — tās ir mūsu regulārās tikšanās reizes, kad pašvaldību vadītāji stāstīja par savām rūpēm un par to, kas notiek viņu reģionā.

Šis laiks Valsts prezidenta amatā man ir devis neatkārtojamu iespēju pabūt ikvienā mūsu zemes nostūrī. Sākot pildīt man uzticēto pienākumu, es ikkatrā pagastā un rajonā sastapu vienu vēlmi — redzēt sakoptību, attīstību un labklājību. Arī šodien ikviens no mums vēlas redzēt Latvijas nākotni plaukstošu un perspektīvu. Nākotni kā saskaņu starp mūsu pilsētām un laukiem, starp dažādiem Latvijas reģioniem un to iedzīvotājiem, kā harmoniju valstī un tās sabiedrībā.

Deviņos neatkarības gados Latvija ir kļuvusi bagātāka. Šodien lepojamies ar iekšzemes kopprodukta pieaugumu, augstajiem kredītreitingiem, makroekonomisko stabilitāti. Ir papildinājušās cilvēku zināšanas un pieredze jaunajā ekonomiskajā sistēmā. Ir pieaugušas mūsu prasības. Tomēr ne visur Latvijas iedzīvotājs jūt labklājības pieaugumu. Jo sevišķi Latvijas laukos. Mēs saprotam, ka šis pārejas laiks iezīmē reģionu attīstību, bet varbūt pirms tam tas ir bijis par lēnu. Valdībai un arī jums, pašvaldību vadītāji, ir jārisina dialogs, kā veikt šo reģionu attīstību, jo tik pat labi kā no valdības un parlamenta, tā arī no pašvaldību vadītājiem ir atkarīga mūsu lauku attīstības nākotne.

Tāpēc ir nepieciešama konkrēta un uz nākotni orientēta Latvijas lauku attīstības valsts politika. Politika, kas būtu vērsta uz Latvijas lauku iedzīvotāju iniciatīvas un spēju realizāciju, nodrošinot darba, izglītības un informācijas pieejamību. Politika, kuras pamatā būtu lauku apdzīvotības saglabāšana un lauku vides sakārtošana. Politika, kas nodrošinātu lauku uzņēmumu un lauksaimniecības attīstību, kā arī konkurētspējas palielināšanos.

Situācija laukos pašlaik ir valsts, ja tā varētu sacīt, "karstākā" aktualitāte. Bet vai mēs varam runāt par sekmīgu Latvijas lauku attīstību, ja pašreiz kavējas administratīvā reforma? Reforma, kuras mērķis ir izveidot patstāvīgas un uz attīstību vērstas pašvaldības. Mainās ministri, viedokļi, bet reforma paliek turpat, kur bijusi jau pirms četriem gadiem.

Valsts pārvaldes struktūra un reģionālā politika Latvijā šobrīd vēl nenodrošina vienmērīgu un dinamisku novadu attīstību. Piemēram, Eiropas Savienības valstīs ir notikusi varas un finansu decentralizācija par labu vietējām varām, līdz ar to vietējās varas ir ieguvušas iespējas pašas risināt uz tām attiecināmus jautājumus. Latvijā šajā jomā vēl ir daudz darāmā. Eiropas valstu pieredze rāda, ka dinamiskāka valsts attīstība ir tad, ja pagasti ir apvienojušies, izveidojot spēcīgus reģionos. Jautājums ir — kā? Administratīvi teritoriālā reforma arī dotu priekšrocību pašvaldībām mērķtiecīgāk izmantot līdzekļus iedzīvotāju vairākuma labā, kā arī ļautu samazināt birokrātisko aparātu.

Mani satrauc tas, ka ir jūtama zināma neuzticība starp pašvaldībām un valdību, un tās cēlonis ir neziņa, jo nav skaidra mērķa. Par administratīvi teritoriālo reformu tiek runāts jau kopš 1991.gada. Ir bijuši mēģinājumi to īstenot gan 1994., gan 1996.gadā, taču, iespējams, ir pietrūcis politiskās gribas un valstiskās atbildības, lai reformu īstenotu. Iepriekšējo gadu reformu koncepciju maiņa un to savstarpējā nesaskaņotība ir radījusi pārrāvumu reformu secībā. Tādēļ politiķiem un valdībai, kā arī pašvaldībām, vajadzētu uzņemties pilnu atbildību par administratīvi teritoriālo reformu, kā arī skaidri noteikt tās mērķus un uzdevumus. Tāpat vienlaicīgi veicama valsts pārvaldes un pašvaldību reforma, kas balstītos uz subsidaritātes principu, pieņemot lēmumus iespējami zemākajā līmenī.

Es redzu, ka pašvaldības māc šaubas, vai tām ir izdevīga reģionālā reforma un ko tā varētu dot pašvaldībām. Īpaši mazajos lauku ciemos valda uztraukums, ka reformas rezultātā visa apkalpojošā sfēra tiks koncentrēta reģionu centros, tātad samazināsies darba vietu skaits un ienākumi. Bet vai šodien pietiek darba vietu un vai cēlonis tam nav reformu pārrāvums. Taču šis process ir jāskata kompleksi, jo šādu centru izveidošanās spēs sekmēt apdzīvoto vietu izaugsmi un ar laiku dos kvalitatīvākus pakalpojumus.

Latvijā jau ir vairāki pozitīvi paraugi tam, kā pašvaldības apvienojas uz savstarpēji izdevīgiem principiem. Esmu pārliecināts, ka šie paraugi iedrošinās arī citas pašvaldības kopīgiem spēkiem lūkoties uz savas puses attīstības stratēģiju un valdība darīs visu, lai rosinātu, un vēlreiz skaidrojot, argumentētu šādas rīcības lietderību. Reģionālajai reformai ir jārada priekšnoteikumi Latvijas attīstībai, kas balstītos uz teritoriju īpatnējo priekšrocību atklāšanu un izmantošanu. Liekas, ka par katras teritorijas priekšrocībām mēs neesam runājuši konkrēti, kādus ienesumus tās varētu dot Latvijas attīstībai. Šī tēma ir palikusi ēnā.

Kā jūs zināt, Saeima un valdība ir apstiprinājusi īpašu uzdevumu ministru valsts pārvaldes un pašvaldību reformas jautājumos. Nodibinot šādu īpašu uzdevumu ministra amatu, valdība ir uzņēmusies politisko atbildību, un tas liek secināt, ka reforma ir sabangojusi Latvijas pašvaldības. Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām teorētiski ir iespējams veikt administratīvi teritoriālo reformu, lai arī likums paredz to īstenot līdz 2004.gadam. Atļaujiet teikt, ka 2004.gads varbūt ir bijis noteikts, lai novilcinātos, nekā patiesa vēlme virzīt reformu.

Laikā līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām joprojām aktuāls ir jautājums par tieši vēlētām reģionālajām pašvaldībām, kas veicinātu demokrātijas attīstību un sekmētu iedzīvotāju pašapziņu jautājumā par vienu no svarīgākajām pilsoņa izpausmēm — iesaisti valstī notiekošajos procesos. Runājot par demokrātiju šajā jomā, esmu gandarīts, ka Reģionālās attīstības padomē ir iekļauts Pašvaldību savienības pārstāvis, tādējādi ir dotas iespējas pārstāvēt pašvaldību intereses un viedokļus. Tāpat apsveicama ir Pašvaldību savienības iestāšanās Pasaules pašvaldību savienības Eiropas sekcijā, tas ir konkrēts solis integrācijai Eiropā notiekošajos valsts pārvaldes procesos.

Uzskatu, ka būtisks priekšnoteikums veiksmīgai administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai ir izglītība, bez kuras nav iedomājama pārveidošanās un attīstība. Domājot par reģionālo attīstību, skolu liktenis ir viens no tiem jautājumiem, kurā nepieciešama uzmanīga un izsvērta pieeja. Esmu patiesi gandarīts, ka arvien spēcīgāk sevi piesaka reģionālās augstskolas. Valmiera, Rēzekne, Daugavpils, Liepāja, Venstpils, šīs augstākās mācību iestādes nākotnē nozīmē kvalificētus speciālistus reģionos, kas būs spējīgi tieši kontaktēties ar Eiropas un pasaules institūcijām, uzņēmumiem, pārņemot pieredzi, informāciju un iedzīvinot to ne tikai pilsētās, bet arī katrā reģionā. Es domāju, ka nākotnē tie būs cilvēki, kas ar jaunu uzņēmību veicinās reģiona labklājību, sekmējot pārrobežu projektu īstenošanu un investīciju piesaisti.

Katra reforma izvirza nepieciešamību mainīt ierasto un atteikties no stereotipiem. Arī šī reforma prasa mums pilnībā atteikties no padomju iekārtas atstātajiem domāšanas un dzīvošanas stereotipiem. Arī šeit izglītībai ir noteicoša loma, jo mainīties var tas, kurš redz sev apkārt jauno, pozitīvo un cenšas to padarīt par savu.

Mēs runājam par tā sauktajiem veiksmīgajiem un depresīvajiem rajoniem. Neesmu sajūsmā par šādu dalījumu, kas nostāda reģionus pretnostatījumā bieži vien bez izsvērta pamatojuma. Katrai vietai Latvijā ir sava savdabība, kas izmantojama, lai pievērstu sev uzmanību. Protams, ir vajadzīgs milzīgs gribasspēks, zināšanas un uzdrīkstēšanās, lai kādu pašlaik ne tik bagātu un ne tik veiksmīgu pilsētu vai apgabalu padarītu par plaukstošu. Taču savos braucienos uz lauku rajoniem ne reizi vien esmu pārliecinājies, ka netiek pilnvērtīgi izmantotas iespējas piedalīties dažādos konkursos un programmās, lai konkrētā reģiona attīstība iegūtu dinamiskumu, piesaistot valsts investīcijas, kā arī ārvalstu kapitālu. Tāpēc aicinu visus pašvaldību vadītājus nezaudēt uzņēmību un izdomu, atklājot savas pilsētas, rajona, reģiona pievilcību. Savukārt valsts uzdevums, kā jau minēju, ir sniegt atbalstu šai uzņēmībai, radīt skaidru priekšstatu par to, kā noritēs administratīvi teritoriālā reforma un kādi būs tās rezultāti.

Novēlu jums šo dienu pavadīt auglīgās diskusijās un gūt ierosmi jauniem darbiem nākotnē!

Iepriekšējos gados mēs vairāk skatījāmies atpakaļ. Tagad mums daudz vairāk jādomā par nākotnes metiem, jādomā kopā, lai lauku reģionu attīstība būtu sekmīga un kompleksa.

Vēl par notikumu — 4.lpp.