Ministru kabineta rīkojums Nr.520

Rīgā 2009.gada 3.augustā (prot. Nr.50 2.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu – zemesgabalu “Užingorska” – Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis Aivara Lapiņa (adrese – Tukuma rajons, Lapmežciems, Liepu iela 11–24, LV-3118) iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 28.augustā ar Nr.2.685).

2. Aivars Lapiņš ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu – zemesgabalu “Užingorska” (zemes vienības kadastra apzīmē­jums 6096 009 0010) – Krāslavas rajona Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā (turpmāk – neapbūvētais zemesgabals).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. saskaņā ar Valsts zemes dienesta izgatavoto zemes robežu plānu neapbūvētā zemesgabala kopplatība ir 15,7 ha, tajā skaitā 8,3 ha valsts meža zeme;

3.2. īpašuma tiesības uz neapbūvēto zemesgabalu nostiprinātas Ūdrīšu pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr.529 uz valsts vārda Aizsardzības ministrijas personā;

3.3. neapbūvētais zemesgabals nav iznomāts;

3.4. saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepcijas (apstiprināta ar Saeimas 2008.gada 19.jūnija lēmumu) 24.2.6.apakšpunktu viens no valsts aizsardzības sistēmas attīstības galvenajiem virzieniem ir apmācību sistēmas pilnveidošana Nacionālo bruņoto spēku profesionalitātes paaugstināšanai, lai katram karavīram nodrošinātu militārajam dienestam nepieciešamās zināšanas un profesionālās izaugsmes iespējas, bet vienību lauka taktiskās nodarbības būtu tuvinātas iespējamiem kaujas apstākļiem. Neapbūvētais zemesgabals tiek izmantots kā Latvijas Republikas Zemessardzes 35.kājnieku bataljona mācību poligons taktiskajiem un kaujas šaušanas vingrinājumiem. Neapbūvētajam zemesgabalam ir īpašs apvidus reljefs un atbilstoši uzbērumi, lai nodrošinātu taktisko mācību un kaujas šaušanas vingrinājumu veikšanu atbilstoši drošības prasībām;

3.5. saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības līgumiem starp Latvijas Republikas Zemessardzes 2.Zemessardzes novadu un Krāslavas rajona policijas pārvaldi (reģistrēts Zemessardzes štāba Lietvedības birojā 2008.gada 30.jūnijā ar Nr.83), Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes centru (reģistrēts Zemessardzes štāba Lietvedības birojā 2008.gada 30.jūnijā ar Nr.84) un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldi (reģistrēts Zemessardzes štāba Lietvedības birojā 2008.gada 30.jūnijā ar Nr.85) neapbūvētais zemesgabals tiek izmantots Krāslavas rajona policijas un Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes darbinieku apmācībām, kā arī Aizsardzības ministrijas Jaunsardzes centra uzdevumu veikšanai. Zemessardzes sadarbība ar Aizsardzības ministrijas padotībā esošajām valsts institūcijām un citām valsts un pašvaldību institūcijām noteikta likuma “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” 3.pantā. Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepcijas 23.punktu Valsts robežsardze piedalās valsts aizsardzības nodrošināšanā Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.panta trešajā daļā paredzētajos valsts apdraudējuma gadījumos, pārejot Nacionālo bruņoto spēku sastāvā un pildot tiesību aktos un rīcības plānošanas dokumentos noteiktos uzdevumus;

3.6. saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.pantu Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa. Saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” 2.pantu Zemessardzei ir šādi uzdevumi:

3.6.1. aizsargāt valsts sauszemes teritoriju;

3.6.2. pildīt Nacionālo bruņoto spēku kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkciju;

3.6.3. piedalīties avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos un ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidēšanā;

3.7. neapbūvētā zemesgabala sastāvā ir valsts meža zeme 8,3 ha platībā. Meža likuma 44.panta pirmā daļa nosaka, ka valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas laikā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskām vai juridiskām personām, kā arī tā meža zeme, kas pieder vai piekrīt valstij. Savukārt Meža likuma 44.panta trešā daļa nosaka, ka valsts meža zeme nav privatizējama, izņemot šā panta ceturtajā daļā noteiktos gadījumus, kas attiecas uz apbūvētu valsts meža zemi;

3.8. neapbūvētais zemesgabals atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā – dabas parkā “Daugavas loki” – un iekļaujas aizsargājamo ainavu apvidū “Augšdaugava”. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 22.jūlija noteikumu Nr.415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 18.11.apakšpunktu dabas parku teritorijās aizliegts sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 ha;

3.9. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu – zemesgabalu “Užingorska”, Ūdrīšu pagastā, Krāslavas novadā, Krāslavas rajonā” tika nosūtīts privatizācijas ierosinātājam – Aivaram Lapiņam. Privatizācijas ierosinātāja atbilde nav saņemta.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko iegūst sabiedrība, Ministru kabinetam atsakot nodot privatizācijai neapbūvēto zemesgabalu, ir lielāks nekā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta Zemessardzes kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma funkcijas izpilde un tiek nodrošināta valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu īstenošana valsts aizsardzības jomā.

Līdz ar to secināms, ka neapbūvētais zemesgabals ir saglabājams valsts īpašumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Ministru kabinets nolemj atteikt nodot privatizācijai neapbūvēto zemesgabalu.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu, 79.panta pirmo daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā (Jelgavā, Atmodas ielā 19, LV-3007) mēneša laikā no šā rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Aizsardzības ministrs I.V.Lieģis