Ministru prezidents:

— akcijas "Latvijas prece XXI gadsimtam" uzvarētājiem

Foto: Jānis Pipars, A.F.I.

Starp šī gadsimta beigu Latvijas precēm — arī tūrisms. Ministru prezidents Vilis Krištopans un asociācijas "Lauku ceļotājs" prezidente Asnate Ziemele

Labvakar visiem! Labvakar visiem Latvijas veiksmīgākajiem uzņēmējiem un viņu atbalstītājiem!

Tieši tā vēlos uzrunāt jūs visus pirmajā "Latvijas veiksmes" balvas pasniegšanas ceremonijā. Ikviens no jums, kas pieteica savu ražoto produkciju akcijai "Latvijas prece XXI gadsimtam" , ir veiksmīgs uzņēmējs, jo veiksme vispirmām kārtām ir drosme, uzdrīkstēšanās un mērķtiecība.

Uzsākot šo akciju pirms vairākiem mēnešiem, es teicu, ka tās galvenais mērķis ir mūsu uzņēmēju pašapziņas celšana, jo tikai pašapzinīgs uzņēmējs nezaudēs apņēmību, iekarojot pircēju atzinību un savu vietu brīva tirgus apstākļos.

Deviņdesmit viens uzņēmums atsaucās uz aicinājumu un pieteica savu produkciju akcijai. Sākotnēji piesardzīgi un apdomīgi, tomēr akcijas beigu daļā atsaucība un interese bija neviltota, par ko man patiess prieks. Teikšu vēl vairāk — jau iedibinot šo akciju, esmu iecerējis to kā ilglaicīgu pasākumu, kas varētu palikt mantojumā arī nākamajiem valdību vadītājiem.

Mēs zinām, ka Latvijas uzņēmēja pašlepnums un pašapziņa augs tikai tad, ja valdība veidos pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi un ja pircējs, ienākot veikalā un izvēloties starp vietējo un ārvalstu ražojumu ar līdzīgu cenu, priekšroku dos pašmāju ražotajai produkcijai. Protams, šajā jomā ar patriotismu vien būs par maz. Tādēļ valdības redzeslokā allaž jābūt sabalansēta iekšējā tirgus jautājumam, vienlaikus paturot prātā, ka uz vienas nozares rēķina nedrīkstam pazaudēt citas veiksmīgas un perspektīvas tautsaimniecības sastāvdaļas. Tādēļ valdībai allaž lemts atrasties pa vidu un dažkārt pat nonākt krustugunīs, meklējot zelta vidusceļu, lai galarezultātā vairākums Latvijas iedzīvotāju varētu sevi saukt par pārtikušiem cilvēkiem.

Un, kaut arī akcijas "Latvijas prece XXI gadsimtam " noslēgums netieši sasaucas ar nupat notikušajām zemnieku akcijām, es patiesi ticu, ka Latvijas tautsaimniecība ir tikusi pāri smagajai krīzei, kas aizvadītā gada augustā vienas dienas laikā arī daudziem no jums faktiski aizvēra Austrumu noieta tirgu. Arī prognozes liecina, ka Latvijas tautsaimniecība sāk atveseļoties un, tikusi pāri tik smagiem pārbaudījumiem, kļūst arvien spēcīgāka.

Godātie klātesošie! Dāmas un kungi!

Es vēlos pateikties visiem un ikvienam, kas atsaucās aicinājumam un tādējādi atbalstīja ideju par Latvijas veiksmi, par veiksmīgo Latvijas uzņēmēju, kuram, esmu pārliecināts, ir nākotne.

Mums ir jātic Latvijas uzņēmējam un tam, ka Latvija arī nākamajā — XXI — gadsimtā būs valsts ar savu nacionālo tautsaimniecību un augstu darba kultūru, kuras dēļ ne mazums ārvalstu uzņēmēju iegulda naudu mūsu uzņēmumos.

Un, noslēdzot savu uzrunu, šajā svinīgajā ceremonijā vēlos sniegt atbildi uz jautājumu, kas droši vien radās vairākumam no jums, kad saņēmāt uzaicinājumu uz balvu pasniegšanas ceremoniju — kāpēc šim pasākumam izraudzīta tieši lidosta? Atbildu: XXI gadsimtā Latvijai jākļūst par modernu un attīstītu valsti, bet Rīgai — par centru, kur satiekas Rietumu un Austrumu uzņēmēju intereses. Mūsu valsts un mūsu ražotāji, prasmīgi un gudri rīkojoties, no tā var tikai gūt. Bet lidosta allaž būs tā vieta, no kuras XXI gadsimta Latvijas uzņēmējs spers soli pasaulē un pasaules uzņēmēji ienāks pie mums. Mums jādzīvo līdzi laika tempam, saglabājot savu individualitāti un pašvērtības apziņu arī XXI gadsimtā.

Vēl par notikumu — 6.lpp.

Apsveikums akcijas "Latvijas prece XXI gadsimtam" uzvarētājiem lidostā "Rīga" 1999. gada 25.maijā

— konferences "Sabiedrības integrācija Latvijā" dalībniekiem

Dāmas un kungi!

Ar patiesu gandarījumu atskatos uz 10. martu, kad es nodevu Sabiedrības integrācijas koncepcijas projektu apspriešanai un to, cik plašā mērā Latvijas tauta ir piedalījusies šajā procesā.

Šī ir pirmā reize, kad Latvijas valdība ir lūgusi un veicinājusi sabiedrības viedokļu apzināšanu tik svarīgā jautājumā. Jāsaka, ka šis ir unikāls gadījums, jo neviena cita valsts pasaulē nav veikusi plaša mēroga apspriešanu par tik būtisku, kaut arī grūtu un daudzveidīgu jautājumu.

Pēc aptuvenām aplēsēm, vismaz 25 000 iedzīvotāju tanī ir aktīvi piedalījušies, bet vismaz pusmiljons ir saņēmuši informāciju par šo procesu. Tādējādi var uzskatīt, ka valdības piešķirtie līdzekļi ir bijis labs ieguldījums, kas sevi attaisnojis.

Lai arī sabiedrības integrācijas jautājumā nekad nevarēsim panākt simtprocentīgu visu Latvijas iedzīvotāju vienprātību, es aicinu ikvienu no jums turpināt piedalīties pilsoniskas sabiedrības attīstībā Latvijā, nevis no tā atteikties.

Neapšaubāmi, liela loma demokrātijas veicināšanā un nostiprināšanā ir aktīvai sabiedrības līdzdalībai valsts procesos. Nākamais solis pēc koncepcijas projekta apstiprināšanas Ministru kabinetā būs reālas programmas un konkrētu uzdevumu izstrāde. Līdz šī gada 15. decembrim tas tiks izdarīts.

Kad koncepcijas projekts tika nodots sabiedrībai, es uzsvēru, ka mūsu mērķis ir vienota, saliedēta Latvijas tauta. Lai sasniegtu šo mērķi, mums ir jāvelta īpaša uzmanība šādām galvenajām tēmām:

1) iedzīvotāju aktīvāka iesaistīšana un līdzdalība valsts un pašvaldību dzīvē, kā arī nevalstiskajās organizācijās;

2) politika, kas sekmē vidusslāņa veidošanos, tā mazinot ienākumu un iespēju atšķirības dažādo sociālo slāņu starpā;

3) tāda tautsaimniecības politika, kas sekmē un atbalsta vājāko reģionu attīstību;

4) latviešu valodas lomas stiprināšana kā tautu saliedējošs faktors. Vienlaikus ir svarīgi saglabāt kultūras daudzveidību un katra identitāti.

Atbildība gulstas uz mums visiem, Latvijas iedzīvotājiem. Neatkarīgi no tā, vai mēs esam pilsoņi vai ne, latvieši, krievi, ebreji, ukraiņi vai citas tautības pārstāvji, pilsētā dzīvojoši vai laukos, latvieši Latvijā vai ārzemēs, mums visiem ir viens kopējs mērķis — būt brīviem cilvēkiem brīvā valstī.

Es vēlos izteikt atzinību visiem, kuri ir virzījuši un atbalstījuši līdzšinējo procesu: valdības vadības grupai un tās vadītājai Eiženijai Aldermanei, ekspertiem, atbildīgajai ministru grupai un ministrijām, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un neskaitāmām personām, kuras ir pielikušas savas rokas pie šī svarīgā darba. Papildus vēlos pateikties Apvienoto Nāciju Attīstības programmai, Eiropas Savienībai, Sorosa fondam — Latvija un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.

Novēlu jums visiem veiksmi darbā un diskusijās!

Uzruna konferencē "Sabiedrības integrācija Latvijā" Rīgā 1999. gada 29. maijā

Vēl par konferenci — 6.lpp.

— savā iknedēļas preses konferencē vakar, 31.maijā

Par budžetu. Jūs informējot, es varu teikt, ka pat tāds finansists ar izglītību un lielu pieredzi kā Gundars Bērziņš nevar pateikt, kā pildīsies iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze.

Kā jūs zināt, plānojot budžetu, mēs šo 1999. gadam prognozēto skaitli samazinājām no 6,5 līdz 4 procentiem. Pašlaik, kad ir pagājuši jau pieci mēneši, statistika rāda, ka ekonomika atveseļojas, bet iekšzemes kopprodukta pieaugums četru procentu apjomā šobrīd nav redzams. Precīzāku iekšzemes kopprodukta pieauguma ainu mēs redzēsim tikai augustā vai septembrī.

Tādēļ valdība šodien nolēma šī gada jūnijā, jūlijā, augustā "iesaldēt" veselu virkni budžeta izdevumu. Tie nav budžeta grozījumi, tā ir tikai budžeta izdevumu aizkavēšana, ko pieļauj likuma "Par budžeta un finansu vadību" 25. pants.

Attiecībā uz zemnieku akcijām es varu izteikt savu gandarījumu par to, ka autoceļiem nodarītie zaudējumi ir bijuši mazāki, nekā tika prognozēts. Tātad zemnieki, piedaloties šajā akcijā, ir bijuši saudzīgi pret ceļiem un ceļu nomalēm. Tas, ka šie zaudējumi ir tikai pāris tūkstoši latu, mani iepriecina.

Lai uzturētu kārtību un organizētu kustību šajā akcijā, papildu spēkus bija spiestas mobilizēt arī mūsu valsts varas struktūras, tie bija 256 policisti un 768 robežsargi. Tās arī bija tūkstošu latu izmaksas valsts budžetam.

Bet šādas akcijas ir demokrātijas izpausmes, un tur neko nevar darīt. Esmu gandarīts par to, ka ir parafēts Latvijas — Lietuvas jūras robežas līgums, un es ceru, ka manas valdības laikā tas tiks arī parakstīts un ratificēts Saeimā. Šīs diskusijas ir ilgušas jau piecus gadus.

Šodien pirmo reizi notiks Latvijas valdības un lielo investoru pārstāvju tikšanās — diskusija, kuru vadīšu es un Somijas uzņēmēju pārstāvis Juka Hermele. Mēs ceram uz abpusēji — valdībai un investoriem — izdevīgu dialogu.

Vēl es gribu pateikties visiem par līdzdalību akcijā "Latvijas prece XXI gadsimtam". Šī akcija neizmaksāja Latvijas valsts budžetam nevienu santīmu, un mēs redzējām, ka reizēm arī bez naudas var izdarīt labas lietas. Es esmu pārliecināts, ka šī akcija kļūs tradicionāla un iegūs daudz nopietnāku formu. Vismaz Mārupes gurķu audzētāji bija gandarīti par vienu no trim ekspertu padomes piešķirtajām balvām.

Pēc tam V.Krištopans atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.