Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 4.augustā 

EM: Par Latvijas ekonomikas atveseļošanas plānu

Vakar, 4.augustā, ekonomikas ministrs Artis Kampars iepazīstināja valdību ar Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā”.

Ziņojumā sniegts ieskats Latvijas ekonomikas attīstībā vidēja termiņa periodā līdz 2015.gadam ar pašreizējās krīzes raksturojumu; noteiktas politikas prioritātes tautsaimniecības modeļa maiņai, norādīti attīstības virzieni konkurētspējas veicināšanai un mērķtiecīgu, selektīvu valsts atbalsta instrumentu ieviešanai. Tāpat ziņojumā uzskaitīti nevalstisko organizāciju priekšlikumi ekonomikas atveseļošanas nodrošināšanai un sniegts ieskats par tālāko rīcību ekonomikas atveseļošanas plāna sagatavošanā.

Informatīvajā ziņojumā pausts, ka pašreizējā krīze Latvijā, kuras saknes meklējamas nesabalansētā attīstībā uzplaukuma gados, ir strukturālā krīze. Latvijas ekonomikas struktūra nav ilgtspējīga, ar zemu rūpniecības īpatsvaru un neefektīvu valsts pārvaldi, izglītības un veselības sistēmu. Tas nozīmē, ka krīzes pārvarēšana un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās nav iespējama bez kardinālām strukturālām reformām.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmā, ko Saeima pieņēma 2008.gada 12.decembrī un aktualizēja 2009.gada 16.jūnijā, ir noteikti galvenie valdības rīcības virzieni, lai stabilizētu un atdzīvinātu finanšu sistēmu, uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti, samazinot tās tēriņus, un pārstrukturētu tautsaimniecību, paaugstinot tās konkurētspēju.

Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programma kopumā paredz Latvijas ekonomikā uzņēmējdarbības atbalsta veidā iepludināt 600–700 miljonus latu. Reāli darbību jau ir uzsākuši vairāki finanšu instrumenti. Pirmkārt, ir pieejami aizdevumi komersantu konkurētspējas uzlabošanai. Otrkārt, uzņēmēji var saņemt garantijas konkurētspējas uzlabošanai. Vēl plānots ieviest atbalstu riska kapitālam un tehnoloģiju pārnesei, augsta riska aizdevumu programmai, pašnodarbinātības un uzņē­mējdarbības uzsākšanai.

Būtisks ekonomikas atjaunošanas instruments ir no 1.jūnija ieviestā eksportkredīta garantiju sistēma. Tāpat reāli sākusi darboties aprīļa vidū uzsāktā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes palielināšanas un siltināšanas programma, kas tiek īstenota ar ES struktūrfondu atbalstu.

Lai Latvijas uzņēmēji būtu konkurētspējīgi, atsākoties globālai izaugsmei, Ekonomikas ministrija, konsultējoties ar nevalstiskajām organizācijām, ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā. Priekšlikumi ir vērsti divos pamatvirzienos: konkurētspējai labvēlīgas vides veicināšana un mērķtiecīga un selektīva valsts atbalsta nodrošināšana. Pamatojoties uz šiem priekšlikumiem un pēc turpmākām konsultācijām ar iesaistītajām valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām, š.g. septembrī Ekonomikas ministrija plāno iesniegt Ministru kabinetā jau detalizētu ekonomikas atveseļošanas plānu.

Tāpat Informatīvajā ziņojumā pausts, ka ekonomikas atveseļošanas plāna īstenošanas rezultātā iecerēts sasniegt: 2011.–2015.gadā vidējais IKP pieauguma temps ir 5% gadā, saglabāta mērena inflācija, kā rezultātā perioda beigās IKP sasniedz 17 miljardus latu; bezdarba līmenis ir mazāks par 8%; pētniecībai un attīstībai novirzītie līdzekļi ir 1,5% apmērā no IKP.

20.augustā paredzēta konference, kurā plānots apspriest EM priekšlikumus, īpaši valsts atbalsta prioritātes un instrumentus. Pamatojoties uz konferences rezultātiem, EM septembrī plāno iesniegt MK jau detalizētu ekonomikas atveseļošanas plānu.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par šodienas risinājumiem kreditēšanas tirgū

4.augustā Ministru kabinetā (MK) Finanšu ministrija (FM) sniedza valdībai informatīvu ziņojumu par privātā sektora parādu restrukturizācijas stratēģiju.

Ziņojums izstrādāts, lai varētu izvērtēt iespējamos risinājumus pašreizējai situācijai kreditēšanas tirgū. Stratēģijas izstrādi paredz nodomu protokols, kuru Latvija iesniedza Starptautiskajam valūtas fondam (SVF) 2008.gada decembrī un kurā izteikta apņemšanās līdz 2009.gada aprīļa beigām stratēģiju izstrādāt. Tāpat šis uzdevums iekļauts MK 2009.gada februārī apstiprinātajā Ekonomikas stabilizācijas rīcības plānā.

Informatīvajā ziņojumā attiecībā uz mājokļu kreditēšanas restrukturizāciju ietverti četri dažādi valsts atbalsta modeļi, kas paredz:

1. sniegt valsts galvojumu par paaugstināta riska kredītiem (nepieciešamais valsts finansējums ir no 67 miljoniem līdz 336 miljoniem latu);

2. sniegt valsts galvojumu par restrukturizētajiem kredītiem (nepieciešamās izmaksas gadā ir no 6,6 miljoniem līdz 31,2 miljoniem latu);

3. izveidot neatkarīgu aktīvu pārvaldības struktūru (nepieciešamā summa portfeļa pārņemšanai un nodošanai specializētas institūcijas rīcībā ir no 89,7 miljoniem līdz 314,1 miljonam latu);

4. nodrošināt atbilstošu tiesisko regulējumu kredītņēmēju aizsardzībai (papildu līdzekļi nav nepieciešami).

Stratēģijas izstrādes darba grupa, konsultējoties ar komercbankām un SVF, par prioritāro variantu ir izvirzījusi otro modeli. Šā modeļa mērķis ir veicināt bankas restrukturizēt tos hipotekāros kredītus, kuru atmaksa ekonomiskās situācijas pasliktināšanās rezultātā ir apdraudēta vai pārtraukta. Uz atbalstu var pretendēt kredītņēmēji, kuru kredīts mājokļa iegādei un/vai remontam nepārsniedz 100 000 latu, kredīta nodrošinājums ir ģimenes vienīgais mājoklis un pārējo kredītsaistību apjoms nepārsniedz 5000 latu.

Šis modelis arī paredz garantijas restrukturizētajiem kredītiem. Gadījumā, ja restrukturizētā kredīta ņēmējs atkārtoti nonāks maksātnespējas situācijā, tad valsts turpinās ikmēneša kredīta maksājumus šā kredītņēmēja vietā līdz programmas beigām vai līdz brīdim, kad kredītņēmējs atgūs maksātspēju. Valsts maksājumi šajā situācijā nebūs dāvinājums, bet gan aizdevums kredītņēmējam, kas vēlāk (10 gadu laikā) būs jāatmaksā valstij.

Vienlaikus ir nosacījumi, kas nosaka kredītu restrukturizācijas principus. Daļa kredīta (vismaz 20%) tiek iesaldēta līdz programmas beigām, un par šo iesaldēto daļu netiek prasīti ikmēneša maksājumi (gan pamatsumma, gan procenti). Otrs nosacījums – pēc restrukturizācijas kredītņēmēja mēneša maksājumi par kredītu nedrīkst pārsniegt 40% no viņa mēneša ienākumiem.

Atsevišķos gadījumos uz atbalstu var pretendēt arī kredītņēmējs, kurš zaudējis darbu, ja pēc bankas novērtējuma šis kredītņēmējs varētu drīzumā atgūt maksātspēju. Šajā gadījumā uz bezdarba periodu banka iesaldē 50% kredīta. Kad kredītņēmējs ir atguvis maksātspēju, banka restrukturizē kredītu atbilstoši faktiskajai maksātspējai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 SM: Par jaunu sistēmu maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā

Turpmāk tiesības izmantot maksas atvieglojumus sabiedriskajā transportā reģionālajos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutos tiks piešķirtas sešām pasažieru kategorijām līdzšinējo vienpadsmit vietā.

Šādas izmaiņas paredz 4.augustā valdībā atbalstītais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos”. To izstrādājusi un valdībā izskatīšanai iesniegusi Satiksmes ministrija, ņemot vērā vairāku atbildīgo ministriju, kā arī vairāku biedrību un asociāciju ieteikumus.

Turpmāk bez maksas reģionālajos starppilsētu un vietējas nozīmes maršrutos varēs pārvietoties pirmsskolas vecuma bērni, 1.grupas invalīdi, bērni invalīdi, kā arī bāreņi un bez vecāku gādības palikušie bērni, kuri atrodas audžuģimenēs, aizbildnībā, bērnu aprūpes institūcijās vai mācās vispārējās un profesionālajās izglītības iestādēs. Politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki, tāpat kā līdz šim, bez maksas varēs izmantot reģionālos starppilsētu nozīmes maršrutus. Savukārt 2.grupas invalīdi un personas, kuras pavada 1.grupas invalīdu vai bērnu invalīdu reģionālos starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutus turpmāk varēs izmantot ar 50% atlaidi.

Braukšanas maksas atvieglojumus līdzšinējā apmērā saņems arī ārpus pilsētas teritorijas dzīvojošie skolēni. 1.–9.klases bērniem būs tiesības saņemt kompensāciju 100% apmērā par sabiedriskā transporta izmantošanu mācību gadā pilsētas nozīmes, reģionālajā starppilsētu un vietējās nozīmes maršrutā pašvaldības administratīvajā teritorijā. Savukārt uz 10.–12.klases skolēniem, kas mācās klātienē, attieksies braukšanas izdevumu kompensācija 50% apmērā iepriekš minētajā maršrutu tīklā. Biļete skolēniem būs jāiegādājas par pilnu maksu, bet braukšanas izdevumi iepriekš noteiktā kārtībā tiks atlīdzināti no pašvaldības budžeta.

Nosacījumi par piešķirtajiem braukšanas maksas atvieglojumiem personām ar invaliditāti stāsies spēkā tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas likumā par invaliditātes jautājumiem. Līdz tam 1. un 2.grupas invalīdiem, bērniem invalīdiem un personai, kas pavada 1.grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus pilsētas nozīmes, reģionālā starppilsētu un reģionālā vietējās nozīmes maršrutā.

Jauni noteikumi maksas atvieglojumiem sabiedriskajā transportā tika izstrādāti, jo valsts budžeta līdzekļi, lai kompensētu pārvadātājiem radītos zaudējumus, ir nepietiekami. Dotācija sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai samazināta par 7,5 miljoniem latu, lai varētu samazināt valsts budžeta deficītu par 500 miljoniem latu. Finansējums dotācijai veidojās no vairākām budžeta programmām – Satiksmes ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās un pašvaldību lietu ministrijas un citām. Tādēļ, lai izstrādātu jaunos noteikumus, ņemot vērā valsts budžeta iespējas, Satiksmes ministrija un Autotransporta direkcija konsultējās un panāca vienošanos ar atbildīgajām institūcijām (Izglītības un zinātnes ministriju, Labklājības ministriju, Latvijas Pašvaldību savienību u.c.) par kategorijām, kurām tiks piešķirti braukšanas maksas atvieglojumi.

Kā jau ziņots, no šā gada 1.jūlija zaudējumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu pilsētas nozīmes pārvadājumos pilnībā kompensējami no attiecīgās pašvaldības budžeta. Pašvaldībām ir tiesības noteikt braukšanas maksas atvieglojumus savā administratīvajā teritorijā, tādējādi kompensējot pārvadātājam radītos zaudējumus no pašvaldības budžeta. Reģionālajos vietējās nozīmes un pilsētas nozīmes maršrutos braukšanas maksas atvieglojumus pašvaldības var noteikt brīvprātīgi, ievērojot pašvaldības budžetā paredzētos finanšu līdzekļus. Iepriekš minēto paredz Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums.

Plānots, ka Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā 2009.gada 1.septembrī.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa