Par daudzdzīvokļu māju siltināšanu*

Ekonomikas ministrs Artis Kampars:

I. Aktivitātes īstenošanas uzsākšana

2009.gada 10.februārī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi””. 3.4.4.1.aktivitātes “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” (3.4.4.1.aktivitāte) mērķis ir paaugstināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitāti, lai nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājumā noteiktais 3.4.4.1.aktivitātes finansējums ir 16 634 796,16 latu, no kuriem 14 139 549,12 latu veido Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums un 2 495 214,24 latu valsts budžeta finansējums.

Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra (BEMVA) 2009.gada 10.martā izsludināja projektu iesniegumu atlases pirmās četras kārtas 3.4.4.1.aktivitātē, nosakot, ka 1.projektu iesniegumu atlases kārtai pieejamais finansējums ir 4 000 000 latu, 2.atlases kārtai – 4 000 000 latu, 3.atlases kārtai – 4 000 000 latu, 4.atlases kārtai – 4 634 764,16 latu. Projektu iesniegumu iesniegšanas termiņi tika noteikti 1.atlases kārtai no 2009.gada 14.aprīļa – 2009.gada 14.maijam (ieskaitot), 2.atlases kārtai no 2009.gada 15.maija – 2009.gada 15.jūnijam (ieskaitot), 3.atlases kārtai no 2009.gada 16.jūnija – 2009.gada 16.jūlijam (ieskaitot) un 4.atlases kārtai no 2009.gada 17.jūlija – 2009.gada 17.augustam (ieskaitot).

Lai atvieglotu projektu iesniegumu sagatavošanu, pirms projektu iesniegumu atlases sākšanas tika izstrādāti un BEMVA mājaslapā publicēti standartizēti dokumentu paraugi:

• daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokols, kurā iekļauj lēmumu par mājas renovāciju, norāda veicamo renovācijas darbu izmaksas un pilnvaroto personu, kas ir tiesīga iesniegt projekta iesniegumu par dzīvojamās mājas renovāciju, kā arī veikt citas ar finansējuma saņemšanu saistītās darbības;

• pilnvarojuma līgums, kas regulē dzīvokļu īpašnieku kā pilnvarotāja un pilnvarotās personas tiesiskās attiecības, tai skaitā paredzot pilnvarnieka pienākumus, pilnvarotāja pienākumus, pilnvarojuma apjomu, pilnvarojuma līguma izbeigšanās jautājumus;

• dzīvojamās mājas pārvaldnieka izsniegta izziņa, kurā norādīti aprēķinātie maksājumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu iepriekšējo 12 kalendāra mēnešu periodā, ja tie sniegti ar pārvaldnieka starpniecību, faktiski veiktie maksājumi un dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku parādsaistības;

• metodiskie norādījumi projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai;

• projekta iesnieguma piemērs;

• būvniecības līguma paraugs;

• ieteikumi pilnvarojuma līguma slēgšanai;

• metodiskie norādījumi iepirkumu procedūras veikšanai.

2009.gada 7.aprīlī Ministru kabinets, izskatot jautājumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī, apstiprināja papildu finansējuma piešķiršanu 3.4.4.1.aktivitātei 23 732 159 latu apmērā, no tā ERAF līdzfinansējums 22 135 898 lati (Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa sēdes protokols Nr.23, 47.§ 1.12.punkts).

2009.gada 21.jūlijā Ministru kabinets, izskatot jautājumu “Par Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa sēdes protokollēmuma (prot.Nr.23 47.§)”Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda aktivitātēm, kuru īstenošana papildus izvērtējama saistībā ar ekonomisko situāciju valstī” 1.13.apakšpunkta izpildi”, apstiprināja papildu finansējuma piešķiršanu 3.4.4.1.aktivitātei 9 484 399 latu apmērā, no tā ERAF finansējums 8 061 739 lati (Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija sēdes protokols Nr.49, 49.§ 1.punkts). Tādējādi kopējais ERAF un valsts budžeta finansējums šai aktivitātei ir 49 851 322,86 lati.

2009.gada 12.maijā Ministru kabinets apstiprināja Ministru kabineta noteikumus Nr.435 “Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.februāra noteikumos Nr.138 “Noteikumi par darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1.aktivitāti “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”” (MK noteikumi Nr.435). MK noteikumi Nr.435 atvieglo iedzīvotāju pieteikšanos ERAF un valsts līdzfinansējuma saņemšanai māju siltināšanai un renovācijai, nosakot šādas izmaiņas:

• projekta ietvaros kā attiecināmās izmaksas tiks segts arī pievienotās vērtības nodoklis, ja projekta iesniedzējs to nevar atgūt normatīvajos aktos par nodokļiem noteiktajā kārtībā, kā arī sertificēta tāmētāja būvniecības izmaksu tāmes sagatavošanas izmaksas;

• lai atvieglotu finanšu plūsmu projektā, samazināts starpposma maksājuma termiņš – turpmāk to varēs saņemt reizi trijos mēnešos, ja projekta īstenošanas laiks pārsniedz sešus mēnešus;

• projektu iesniegumi, kas atlases kārtā noraidīti nepietiekamā finansējuma dēļ, tiks pārcelti vērtēšanai uz nākamo projektu atlases kārtu, tātad projekta iesniegums nebūs jāiesniedz atkārtoti;

• ir vienkāršota projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšana – nav nepieciešams aizpildīt veidlapas sadaļu par ietekmes uz vidi novērtējumu un sadaļu par projekta finansēšanas avotiem;

• projekta iesniedzējam BEMVA vairs nav jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta izziņa par projekta iesniedzēja pilnvarotās personas nodokļu parādu neesamību;

• dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolam, kā arī dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas aktam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai pilnvarotai personai var iesniegt tikai dokumentu kopijas, nevis oriģinālus.

II. Projektu iesniegumu atlases kārtu rezultāti

2009.gada 14.maijā noslēdzās projektu iesniegumu iesniegšana 1.projektu atlases kārtā. BEMVA tika iesniegti 17 projektu iesniegumi par kopējo pieprasīto līdzfinansējuma apjomu 672 778,51 lats, no tā ERAF finansējums 571 861,74 lati un valsts budžeta finansējums – 100 916,77 lati.

2009.gada 9.jūnijā tika pieņemti lēmumi par 1.projektu iesniegumu atlases kārtā iesniegto projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu. Par 16 projektu iesniegumiem tika pieņemts lēmums par apstiprināšanu ar nosacījumu, bet par vienu projekta iesniegumu – lēmums par projekta iesnieguma noraidīšanu. Tādējādi 1.projektu iesniegumu atlases kārtā tika apstiprināti projektu iesniegumi par kopējo pieprasīto līdzfinansējuma apjomu 643 853,00 lati, no tā ERAF finansējums 547 275,06 lati un valsts budžeta finansējums 96 577,94 lati.

2009.gada 15.jūnijā beidzās projektu iesniegumu iesniegšana 2.projektu atlases kārtā. BEMVA tika iesniegti 13 projektu iesniegumi, tai skaitā viens projekta iesniegums, kas tika noraidīts 1.atlases kārtā, par kopējo pieprasīto līdzfinansējuma apjomu 630 641,46 lati, no tā ERAF finansējums 536 447,13 lati un valsts budžeta finansējums 94 194,33 lati.

2009.gada 16.jūlijā noslēdzās projektu iesniegumu iesniegšana 3.projektu atlases kārtā. BEMVA tika iesniegti 17 projektu iesniegumi par kopējo pieprasīto līdzfinansējuma apjomu 928 313,51 lats, no tā ERAF finansējums 789 066,47 lati un valsts budžeta finansējums 139 247,04 lati.

Kopumā trijās atlases kārtās iesniegti 47 projektu iesniegumi (46 projektu iesniegumi, ja 2.kārtā atkārtoti iesniegto projekta iesniegumu ieskaita projekta iesniegumu kopskaitā vienu reizi). 46 projektu iesniegumi iesniegti par kopējo pieprasīto līdzfinansējuma apjomu 2 209 360,04 lati, no tā ERAF finansējums 1 878 454,49 lati un valsts budžeta finansējums 330 905,55 lati. Vidējais projekta attiecināmo izmaksu apjoms ir 95 986,89 lati, no tiem ERAF finansējums – 40 835,97 lati.

Vislielāko interesi izrādījuši Vidzemes un Rīgas reģioni, iesniedzot atbilstoši 16 un 13 projektu iesniegumus.

Vislielāko interesi māju siltināšanā izrādījusi Valmiera – no šīs pilsētas kopumā iesniegti 14 projektu iesniegumi. No Rīgas iesniegti 6 projektu iesniegumi, no Ventspils, Liepājas un Rēzeknes – no katras pilsētas pa 4 projektu iesniegumiem. No pārējām pilsētām atsaucība līdz šim bijusi mazāka.

Vērtējot projektu iesniegumus pēc dzīvojamo māju lieluma, secināms, ka lielākā daļa projektu iesniegumu iesniegti par dzīvojamām mājām, kurās ir līdz 60 dzīvokļiem. Kopā mājās, par kurām iesniegti projektu iesniegumi, ir 2036 dzīvokļi, tādējādi jau iesniegtajos projektu iesniegumos ieguvumus no ēkas siltināšanas varētu saņemt vairāk nekā 2000 mājsaimniecības.

Visvairāk projektu iesniegumu ir iesniegti par 103.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (19 mājas), kā arī mājām, kas būvētas pēc speciāla projekta (10 mājas). Vēl salīdzinoši daudz projektu iesniegumu iesniegti par 467.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām (8 mājas). Vidējais siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas īstenošanas mājās ir sagaidāms 43% apmērā gadā no standartizētā kopējā siltumenerģijas patēriņa.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju ir aptaujājusi lielo pilsētu pašvaldības ar mērķi noteikt:

1) daudzdzīvokļu māju pārņemšanas savā valdījumā un apsaimniekošanā tendenci,

2) pieteikto daudzdzīvokļu māju renovācijas projektu (tai skaitā arī vienkāršotās renovācijas apliecinājumu) skaitu būvvaldēs.

Rezultātā tika saņemta informācija, ka līdz ar aktivitātes ieviešanas uzsākšanu tendence pārņemt daudzdzīvokļu māju savā valdījumā un apsaimniekošanā ir ievērojami palielinājusies visā Latvijā, izņemot Latgales reģionu. Tāpat ir palielinājies arī pieteikto renovācijas projektu skaits, kas liecina, ka tuvākajā laikā ir paredzams liels skaits māju, kas pretendēs uz ERAF un valsts finansējumu siltumnoturības uzlabošanai. Minētais saistāms arī ar grozījumiem Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumos Nr.112 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas no 2009.gada 10.aprīļa paredz vienkāršotu būvniecības kārtību attiecībā uz ēku siltināšanu.

III. Turpmākā rīcība aktivitātes īstenošanas vienkāršošanai

Lai uzlabotu daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu kvalitāti, Ekonomikas ministrija 2009.gada jūnijā noslēdza līgumu par ekspertu piesaisti, lai izvērtētu veikto energoauditu kvalitāti un projektu iesniegumos piedāvāto tehnisko risinājumu atbilstību normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Šāds izvērtējums nepieciešams, lai nodrošinātu, ka projektu iesniegumos paredzētās darbības nodrošinās ēkas energoaudita pārskatā norādītos siltumenerģijas ietaupījumus, siltināšanas darbi tiks veikti atbilstošā kvalitātē un ka iedzīvotāju ieguldījumi mājas siltināšanā tiks izmantoti lietderīgi.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu grozījumu projektu, lai vēl vairāk atvieglotu iedzīvotājiem pieteikšanos līdzfinansējuma saņemšanai. Grozījumi paredz:

• lai nodrošinātu ātrāku siltināšanas darbu izpildi, noteikt, ka projekta iesniedzējs projekta īstenošanu var uzsākt pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai pēc sadarbības iestādes atzinuma parakstīšanas par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi (pirms līguma par projekta īstenošanu noslēgšanas);

• palielināt vienam projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamo ERAF un valsts budžeta līdzfinansējuma apjomu, svītrojot nosacījumu, ka projektam maksimālais finansējums ir 100 000 latu, bet saglabājot nosacījumu, ka finansējums nepārsniedz 35 latus uz vienu dzīvojamās mājas kopējās platības kvadrātmetru; 

• mainīt energoaudita formu, samazinot iesniedzamo datu apjomu;

• noteikt: ja projekta iesniegumu iesniedz par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kuras vidējais kopējais siltumenerģijas patēriņš pēdējos piecos kalendāra gados ir pārsniedzis 180 kWh uz apkurināmās platības kvadrātmetru gadā, projekta iesniedzējs var iesniegt vienkāršotu ēkas energoaudita pārskatu, un tiek pieņemts, ka siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas būs vismaz 20% gadā no standartizētā kopējā siltumenerģijas patēriņa, ja renovācijas projektā plānots veikt vismaz siltumapgādes sistēmas renovāciju un ēkas norobežojošo konstrukciju siltināšanu, tai skaitā logu maiņu vai renovāciju;

• vēl vairāk vienkāršot projekta iesnieguma veidlapu;

• atcelt prasību iesniegt izziņu par to, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku parādsaistības nepārsniedz 15%;

• veikt izmaiņas projektu iesniegumu iesniegšanas kritērijos, nosakot, ka procentuālais sadalījuma apjoms par to, ka daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, un vienam īpašniekam pieder ne vairāk kā 20% no kopējā dzīvokļu īpašumu skaita, neattiecas uz valstij un pašvaldībām piederošiem dzīvokļu īpašumiem;

• papildināt noteikumus ar prasību iesniegt būvniecības izmaksu tāmi, kas izstrādāta atbilstoši Latvijas būvnormatīviem vai noteikumu pielikumā iekļautai tāmes formai, lai nodrošinātu sekmīgu un kvalitatīvu projekta īstenošanu pēc tā apstiprināšanas;

• paredzēt, ka projekta iesniegums papīra formā jāiesniedz vienā eksemplārā, nevis divos (atbilstošs tehnisks precizējums izdarīts arī projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijos);

• lai vienkāršotu dokumentu iesniegšanu un samazinātu slogu projektu iesniedzējiem, paredzēt nosacījumu, ka dzīvojamās mājas nodošanas un pieņemšanas akta kopiju, ja tā nav pieejama uz projekta iesnieguma iesniegšanas brīdi, var iesniegt projekta īstenošanas laikā;

• lai nodrošinātu augstāku energoauditu veikšanas kvalitāti, noteikts, ka energoauditus, kurus veic pēc 2010.gada 1.janvāra, jāveic sertificētiem energoauditoriem.

Ekonomikas ministrija 2009.gada jūlijā uzsāka iepirkuma procedūru par 467.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku novērtēšanu energoefektivitātes uzlabošanai un renovācijas paraugprojekta izstrādāšanu, lai atvieglotu un paātrinātu daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanai paredzētā finansējuma apgūšanu. Paraugprojektā ietvertie risinājumi un metodes paredzēti tipveida izmantošanai 467.sērijas daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku renovācijai. Risinājumus varēs izmantot pilnībā vai arī varēs izmantot tikai atsevišķas paraugprojekta daļas, tie būs universāli izmantojami neatkarīgi no konkrētās ēkas sekciju vai stāvu skaita. Tādējādi iedzīvotājiem tiks atvieglota projektu iesniegumu sagatavošana un samazinātas projektu sagatavošanas izmaksas. Plānots, ka līgums ar paraugprojekta izstrādātāju tiks noslēgts līdz 2009.gada jūlija beigām un septembra vidū paraugprojekta izstrāde tiks pabeigta un tiks nodrošināta tā pieejamība potenciālajiem projektu iesniedzējiem 3.4.4.1.aktivitātē.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi priekšlikumus Finanšu ministrijai saistībā ar paredzamajiem grozījumiem likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli”, paredzot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus energoefektīvo ēku īpašniekiem. Šie nodokļa atvieglojumi īstenos valdības deklarācijas 7.6.6.punktu: “Izveidosim un iedzīvināsim atbalsta mehānismus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem dzīvojamajām, publiskajām un ražošanas ēkām”, īstenos Ēku energoefektivitātes likuma un Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 16.decembra direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti mērķi, kā arī stimulēs dzīvokļu īpašniekus vairāk izmantot valsts atbalstu un renovēt savus mājokļus.

Ekonomikas ministrija plāno uzsākt informācijas kampaņu sadarbībā ar pašvaldībām un reģionālajiem masu medijiem, lai popularizētu Latvijā jau nosiltinātās mājas un ieguvumus šo māju iedzīvotājiem. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar sociālajiem partneriem izstrādā komunikāciju plānu un ir sagatavoti vairāki priekšlikumi papildu informācijas izplatīšanai sabiedrībā.

Vienlaikus tiek izvērtēta nepieciešamība veikt papildu grozījumus dažādos normatīvajos aktos būvniecības, mājokļu un citās nozarēs, lai palielinātu siltumnoturības uzlabošanas darbu kvalitāti un precizētu daudzdzīvokļu īpašnieku tiesiskās attiecības ar mērķi palielināt drošību un paredzamību, iesaistoties mājas renovācijā.

* Ministra informatīvais ziņojums “Par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumu īstenošanas gaitu” Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta sēdē