Baltijas asamblejas 14. sesiju ievadīja delegāciju vadītāju — Latvijas delegācijas vadītāja Romualda Ražuka un Igaunijas delegācijas vadītāja Trivimi Vellistes — ziņojumi un Baltijas asamblejas prezidija priekšsēdētājas, Lietuvas delegācijas vadītājas Laimas Andrikienes pārskats par paveikto Lietuvas prezidentūras laikā.

Galvenās diskusiju tēmas bija Baltijas valstu militāro spēku sagatavotība iestājai NATO un cīņa pret organizēto noziedzību un nelegālo migrāciju, kā arī robežu drošība. Šo tēmu ietvaros visu triju Baltijas valstu ministri — Lietuvas aizsardzības ministrs Česlavs Stankēvičs, Igaunijas aizsardzības ministra vārdā Igaunijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Alars J. Rūdolfs Ollijums, Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Lietuvas iekšlietu ministrs Stasis Šedbars, Igaunijas iekšlietu ministrs Jiri Moiss, Latvijas iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs — ziņoja par stāvokli valstī attiecīgajā nozarē, par padarīto un nākotnes plāniem ne tikai katrai valstij atsevišķi, bet arī visām trim kopā.

Baltijas asamblejas 14.sesijas laikā komiteju sēdēs tika apspriestas un pieņemtas vairākas rezolūcijas ( "Latvijas Vēstnesis" publicē atsevišķi ). Vienbalsīgi tika pieņemti Baltijas asamblejas statūti, kā arī aicinājums Baltijas Ministru padomei par sadarbības institūcijas — pastāvīgi funkcionējoša Baltijas Ministru padomes sekretariāta — izveidošanu.

Baltijas padomes, kas ir Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes kopējs forums, 5.sesijas laikā ar ziņojumiem par trīspusējās sadarbības dažādiem aspektiem uzstājās Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs, Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess un Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Sesijas rezumējumā tika pausta apmierinātība ar Igaunijas, Lietuvas un Latvijas progresu, gatavojoties dalībai Eiropas Savienībā (ES) un NATO, sesijas dalībnieki kā īpaši svarīgus atzīmēja jautājumus par Baltijas kopējās ekonomiskās zonas attīstību, par tālāku trīspusējā brīvā tirdzniecības līguma īstenošanu, novēršot ar muitas tarifiem saistītos šķēršļus un domstarpības. Kā nepieciešamus un būtiskus uzdevumus atzīmēja līgumu par darbaspēka un pakalpojumu brīvu kustību, par stratēģiskas nozīmes preču importu un eksportu, kā arī tranzītu noslēgšanu.

Baltijas Ministru padomes ietvaros tika runāts arī par kopīgas Baltijas enerģētikas stratēģijas īstenošanas nepieciešamību, par projektu "Via Baltica" un "Rail Baltica" sekmīgu realizāciju, lai uzlabotu infrastruktūru un tādējādi arī biznesa vidi Baltijas valstīs. Kā veiksmīgs trīspusējās sadarbības piemērs tika minēta aizsardzības programma, kuras ietvaros Baltijas valstis realizē tādus kopīgus projektus kā "Baltbat", "Baltron", "Baltnet" un "Baltdefcol".

Baltijas asamblejas 14.sesijas laikā, diskutējot par visdažādākajām tēmām, vairākkārt tika skarti institūcijas vēstures un darbības principu jautājumi. Jau sveicot Baltijas asamblejas dalībniekus un atklājot sesiju, Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis atgādināja Baltijas asamblejas tapšanas laiku un to, ka toreiz Baltijas vārds pasaulē izskanēja kā patiesi vienots jēdziens. Laiks ir gājis uz priekšu, uz priekšu savā attīstībā ir gājušas arī visas trīs Baltijas valstis, un, kā atzīmēja V.Landsberģis, vienlaikus kopējiem centieniem ir vērojami atsevišķi sasniegumi. Savdabīgs pārbaudījums Baltijas valstu vienotībai ir gan Igaunijas uzaicināšana uz iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā, gan Lietuvas straujā virzība uz NATO.