BALTI ASSAMBLEE

BALTIJAS ASAMBLEJA

BALTIJOS ASAMBLEJA

Latvija, Lietuva, Igaunija — gan sāncensībā, gan sadarbībā

Trīs dienas, no 27. līdz 29.maijam, Viļņā norisinājās Baltijas asamblejas 14.sesija un vienlaikus, 28.maijā, — Baltijas padomes 5.sesija

Tāpēc nedrīkst aizmirst principu, kas ir Baltijas vienotības pamatu pamats, — vienas valsts sasniegums ir visu Baltijas valstu panākums, Baltijas valstu politiskā filozofija visus šos gadus ir nemainīga — balstīt vienai otru, uzsvēra V.Landsberģis. Viņš aicināja arī domāt par Baltijas asamblejas lēmumu ieviešanu dzīvē, par Baltijas Ministru padomes lomu to īstenošanā. "Baltijas asambleja ir kā diskusiju klubs, kas dod rekomendācijas, bet ir svarīgi, lai tā būtu rīcībspējīga. Baltijas asamblejā būtu jāapspriež un jāpieņem reģionam svarīgākie lēmumi," uzskata V.Landsberģis.

Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess savā runā atzina, ka pārmetumi par Baltijas valstu nepietiekamu sadarbību ir nepamatoti — Baltijas valstis ir radījušas efektīvas kopējas institūcijas, sekmīgi realizē daudzus kopīgus projektus. Tomēr, kā atzīmēja T.H.Ilvess, viena lieta ir runāt par sadarbību, otra — darīt. "Vai starp Baltijas valstīm pastāvēs sadarbība vai politiska sacensība, iezīmējot sfēras, kurās nesadarbosimies?" vaicāja Igaunijas ārlietu ministrs, kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem aktualizējot Baltijas brīvās tirdzniecības līguma ievērošanu kontekstā ar Latvijas Saeimas pieņemto likumu "Par pasākumiem cūkgaļas tirgus aizsardzībai". Likums, kas paredz paaugstināt ievedmuitas tarifus cūkgaļai un gaļas izstrādājumiem, būtiski skar Igaunijas intereses, jo Igaunija ir viena no lielākajām cūkgaļas importētājām Latvijā. Igaunijai pieder iniciatīva sasaukt Baltijas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas sēdi, lai apspriestu radušos problēmsituāciju.

T.H.Ilvess sarunā ar žurnālistiem pauda uzskatu, ka Igauniju neinteresē iemesli, kāpēc Latvija pieņēmusi šādu likumu, Igaunija to uzskata par vienlaicīgu Baltijas brīvās tirdzniecības līguma un Pasaules tirdzniecības organizācijas līguma pārkāpumu. Viņš arī uzsvēra, ka šādu — reāli nedarbojošos — brīvās tirdzniecības līgumu Igaunija nevarēs aizstāvēt sarunās ar ES Komisiju. Diskusijā ar Igaunijas ārlietu ministru par godīgas konkurences iespējām Baltijas brīvās tirdzniecības līguma ietvaros iesaistījās Latvijas delegācijas pārstāvis, Saeimas deputāts Andris Šķēle.

Neraugoties uz domstarpībām atsevišķos jautājumos, Baltijas asamblejas ietvaros netika apšaubīts Baltijas valstu savstarpējās sadarbības nozīmīgums un nepieciešamība. Kā savā ziņojumā uzsvēra Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks: "Par "olu", "cūku", "reņģu" un citiem "kariem", kurus mēs jau esam pārdzīvojuši, un par tiem, kas vēl priekšā. Tās ir ekonomiskās sadarbības dzīvības pazīmes, kas liecina, ka process notiek. Sadarbība nenozīmē tikai to, ka nav konfliktu. Tas ir process, kas veicina savstarpēju pielāgošanos un darbības saskaņošanu sarunu ceļā. Starpvalstu sadarbība var notikt, pastāvot gan kopīgajām, gan konkurējošajām interesēm. Un ir pilnīgi normāli un saprotami, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir katrai savas valstiskās intereses, kuras ne vienmēr saskan, bet tāpēc jau ir Baltijas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotā komiteja, lai risinātu šos strīdīgos jautājumus." Vienotas Baltijas ekonomiskās telpas tālāka veidošana tika izvirzīta kā prioritārs uzdevums Baltijas Padomes 5. sesijas laikā, to par svarīgāko darbu savas prezidentūras laikā izvirzīja arī Latvija. "Ārpus Baltijas valstīm mēs joprojām tiekam uztverti kā kopums — pieredze rāda, ka vienas valsts situācija starptautiskā kontekstā reflektējas uz visām Baltijas valstīm kopumā. Tādēļ mums jāstrādā, lai sekmētu pozitīvu Baltijas valstu sadarbības atspoguļojumu, jo tas dod papildu iespējas arī pozitīvam katras Baltijas valsts tēlam," savā runā atgādināja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs.

Pozitīvus Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sadarbības piemērus savās runās minēja arī triju Baltijas valstu aizsardzības un iekšlietu ministri.

Baltijas asamblejas 14.sesijā tika apstiprināti Baltijas asamblejas statūti. To projekta autors ir bijušais Igaunijas parlamenta un Baltijas asamblejas deputāts Daimārs Līvs, kas bija īpaši ieradies Viļņā, lai pastāstītu par galvenajiem principiem, kas ievēroti statūtos, un pamatotu to nepieciešamību, kā arī skaidrotu, kādas izmaiņas statūti ieviesīs Baltijas asamblejas darbībā. Baltijas asamblejas statūtos noteikts, ka Baltijas asambleja ir starptautiska organizācija Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentu sadarbībai, tā ir starptautisko tiesību subjekts. "Apstiprinot Baltijas asamblejas statūtus, visa Eiropa uzzinās par šo organizāciju," atzīmēja D.Līvs.

Turpmākos sešus mēnešus Baltijas asamblejas prezidējošā valsts būs Latvija, kas par savas darbības prioritātēm noteikusi vienotas ekonomiskās telpas tālāku veidošanu Baltijā, Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbības veicināšanu, Baltijas asamblejas atbalsta nodrošināšanu valdībām ārpolitikas prioritātēs un Baltijas sadarbības publicitāti.

Liena Pilsētniece,

"LV" iekšlietu redaktore

Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks:

Trīs uzdevumi nākamajam pusgadam

Godātie kolēģi! Jūsu ekselences! Dāmas un kungi!

Es gribētu runāt par to, kādas prioritātes Latvija izvirzīs savas prezidentūras laikā. Un kā pirmo uzdevumu es gribētu minēt vienotas Baltijas ekonomiskās telpas veidošanu. Katras Baltijas valsts ierobežotais tirgus lielums nosaka īpašo interesi veidot kopējo ekonomisko telpu, lai palielinātu savstarpējās tirdzniecības iespējas, kā arī piesaistītu ārvalstu investīcijas. Baltijas valstu ekonomiskā telpa šobrīd ir gandrīz vienīgā reālā iespēja Baltijas valstu uzņēmējiem veikt investīcijas ārpus savas valsts. Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir arī kopīgas ekonomiskās intereses, tādēļ ir pamats saskaņoti darboties to aizstāvēšanai noteiktos sektoros. Līdzšinējās diskusijas liecina, ka visas puses izprot vienotas ekonomiskās telpas veidošanas nozīmi un šajā jomā jau paveikts liels darbs. Svarīgi ir turpināt līgumtiesiskās bāzes veidošanu un noslēgt līgumus par brīvu pakalpojumu kustību un brīvu darbaspēka kustību. Šā gada 5.februārī Baltijas valstu premjerministri vienojās, ka tiks turpināts darbs, izstrādājot līgumu par brīvu pakalpojumu kustību. Saskaņā ar premjerministru rezolūciju šis darbs jāpabeidz līdz šā gada 1.jūlijam. Brīva pakalpojumu kustība ir cieši saistīta ar brīvu personu kustību, tāpēc ir svarīgi, lai vienlaikus tiktu sagatavots arī līgums par brīvu darbaspēka kustību. Kontekstā ar brīvu darbaspēka kustību aktuāls ir jautājums par kopējo izglītības telpu. Pagājušajā gadā Baltijas valstis noslēdza līgumu par kopējo izglītības telpu vidējās un profesionālās izglītības jomā, un šobrīd sagatavošanā ir līgums par kopējo augstākās izglītības telpu.

Brīvās tirdzniecības līguma ieviešanas un realizācijas gaita ir pierādījusi nepieciešamību izvērst tālāku praktisku sadarbību un koordināciju dažādos līmeņos. Baltijas asamblejas interese un pārraudzība dotu iespēju paātrināt praktisko jautājumu risināšanu. Deformācijas Baltijas tirgū rada tas, ka mūsu valstīm nav harmonizētas ekonomiskās sektorpolitikas, pirmām kārtām lauksaimniecības atbalsta politikas un konkurences politikas, un šo virzienu mums vajadzētu uzsvērt parlamentārā līmenī.

Runājot par vienotu ekonomisko telpu, jāatzīmē arī sadarbība stratēģiskā eksporta un importa kontrolē. Šajā līgumā katrā ziņā vajadzētu ietvert vienotu datorizētu stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta kontroles informācijas apmaiņas sistēmu un šo preču kontroles atcelšanu savstarpējā tirdzniecībā, izņemot kodolmateriālus un militāra rakstura preces. Svarīgi ir turpināt darbu pie vienotas tranzīttelpas izveides. Pagājušā gada jūlijā mūsu valstis parakstīja līgumu par vienotu tranzītprocedūru, un parlamenti to ir ratificējuši. Vienotas tranzīta procedūras priekšnoteikums ir galvojuma sistēmas ieviešana muitas procedūrās. Visās trijās Baltijas valstīs šī sistēma arī darbojas, un tas ļauj turpināt garantiju sistēmas izveidi. Šobrīd jāstrādā, lai panāktu vienošanos par savstarpēju maksājumu atlīdzināšanas kārtību.

Kā nākamo prioritāti es gribētu minēt Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes darba tuvināšanu, attīstot ciešāku sadarbību starp Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi. Tas parādītu Baltijas sadarbības realitāti, to, ka no publisku, deklaratīvu uzdevumu definēšanas mēs pārejam uz reālu un pragmatisku sadarbību. Baltijas asambleja teorētiski ir institūcija, kas varētu ģenerēt idejas par Baltijas valstu trīspusējo sadarbību un iezīmēt virzību konkrētās jomās, kurās tā pieņem lēmumus.

Baltijas asamblejai būtu jāpalielina sava aktivitāte un jāizstrādā koncepcija par Baltijas sadarbības attīstību, tādējādi nodrošinot savu konsultatīvo funkciju pilnvērtīgāku izmantošanu. Šobrīd mēs jau esam no tīri deklaratīvas darbības pievērsušies konkrētām lietām, tomēr mūsu darbs vēl neliecina par konsekventu, mērķtiecīgu rīcību un spēju aptvert visas mums paredzētās lēmumu pieņemšanas sfēras. Baltijas asamblejas rezolūcijām būtu jāatspoguļo Baltijas valstu attīstības virzība, prioritārās sadarbības jomas un jāizvērtē sasniegtais progress. Šīm rezolūcijām ir jānodrošina atgriezeniskā saite ar Baltijas Ministru padomi. Ir jābūt sasaistei starp Baltijas Ministru padomes darba kārtībā iekļautajiem projektiem un pasākumiem, kā arī Baltijas asamblejas darba kārtību.

Pieaugošajām aktivitātēm Baltijas valstu praktiskajā sadarbībā būtu jāatspoguļojas arī sistēmas institucionālajās izmaiņās. Pašreizējam modelim trūkst kapacitātes, lai īstenotu politiskā līmenī deklarētos mērķus. Baltijas asamblejai ir jābūt aktīvai līdzdalībniecei, izstrādājot pozīciju par tālāku Baltijas sadarbības institucionalizēšanu, pilnveidojot jau izveidotās struktūras. Tāpēc Latvijas delegācija, jau pošoties uz šo sesiju, ir sagatavojusi Aicinājumu Baltijas Ministru padomei, kurā ierosina izveidot pastāvīgi funkcionējošu Baltijas Ministru padomes sekretariātu, kas veicinātu Baltijas valstu institūciju savstarpēju sadarbību, kā arī sadarbību ar Ziemeļu Ministru padomi. Baltijas asamblejai ir izveidojusies laba sadarbība ar Ziemeļu padomi, un mūsu interesēs ir šādu sadarbību izvērst arī starp Ziemeļu Ministru padomi un Baltijas Ministru padomes Vecāko amatpersonu komitejām, lai sekmētu ziemeļvalstīm raksturīgos ciešos kontaktus. Taču grūtības rada tas, ka Baltijas Ministru padomei nav Ziemeļu Ministru padomes sekretariātam atbilstošas institūcijas. Baltijas un ziemeļvalstu sadarbībai ir reāla nākotne, jo astoņu līdzvērtīgu reģiona valstu saskaņota darbība pastiprinās reģiona nozīmi Eiropas un globālajā sadarbībā kopumā.

Latvijas delegācija uzskata, ka integrācija eiroatlantiskajās struktūrās un Baltijas valstu savstarpējā sadarbība ir viens otru papildinoši procesi, ka būtiska ir abu šo procesu mērķtiecīga aktivizēšana, nevis viena aizstāšana ar otru. Mēs augstu vērtējam regulāro politisko dialogu, kas paver iespēju viedokļu apmaiņai un to saskaņošanai mūsu valstīm būtiskos ārpolitikas jautājumos. Īpaši liela nozīme tam ir pašreizējā posmā, kad nepieciešama operatīva informācijas apmaiņa un saskaņota pozīcija. Atcerēsimies, ka Baltijas sadarbība šobrīd ir vienīgā sadarbības forma, kurā mēs paši nosakām savu darba kārtību. Tas dod lielas iespējas un uzliek atbildību, jo viss ir atkarīgs vienīgi no mums pašiem. Un es domāju, ka Baltijas reģions ieņems tam pienākošos nozīmīgo vietu nākotnes Eiropā. Mēs jau tagad piederam pie Eiropas stabilitātes joslas. Baltijas valstis ir izveidojušas labu un darbotiesspējīgu sadarbības modeli. Par to liecina kaut vai Baltijas valstu līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm. Jā, šeit ir problēmas, bet tās ir jārisina, un tās var atrisināt. Lauksaimniecība, kā zināms, ir vājā vieta arī Eiropā, un tā ir radījusi lielas problēmas gan Beniluksa integrācijas procesā, gan arī Eiropas Savienībā. Tas, ka, saskaņojot savu ārējās tirdzniecības politiku ar Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības politiku, Latvija, tāpat kā Igaunija, plāno pārejas periodā saglabāt Baltijas valstu līgumu par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm, ir unikāls reģionālās tirdzniecības liberalizācijas piemērs un liecina par Baltijas valstu spēju iekļauties integrācijas procesos. Jācer, ka visām trim Baltijas valstīm šajā jautājumā būs vienota nostāja.

Un tagad es gribētu pateikt dažus vārdus par "olu", "cūku", "reņģu" un citiem "kariem", kurus mēs jau esam pārdzīvojuši, un tiem, kuri vēl priekšā. Tās ir ekonomiskās sadarbības dzīvības pazīmes, kas liecina, ka process notiek. Sadarbība nenozīmē tikai to, ka nav konfliktu. Tas ir process, kas veicina savstarpēju pielāgošanos un darbības saskaņošanu sarunu ceļā. Starpvalstu sadarbība var notikt, pastāvot gan kopīgām, gan konkurējošām interesēm. Un ir pilnīgi normāli un saprotami, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir katrai savas valstiskās intereses, kuras ne vienmēr saskan, bet tāpēc jau ir Baltijas Brīvās tirdzniecības līguma Apvienotā komiteja, lai risinātu šos strīdīgos jautājumus. Ekonomiskas domstarpības ir arī starp Eiropas Savienības valstīm, tās bijušas starp ASV un Japānu un citām valstīm, kurām ir aktīva tirdzniecības politika. Es gribētu lūgt žurnālistus necelt ažiotāžu no katra atsevišķa gadījuma, kad mēs nevaram panākt tūlītēju un visus apmierinošu risinājumu. Savukārt politiķu uzdevums būtu novērtēt Baltijas sadarbības ilgtermiņa iespējas un nepakļaut tās riskam dažādu iekšpolitisku apsvērumu dēļ. Brīvās tirdzniecības līguma īstenošana ir process, kuram vajadzīgs laiks.

Un, visbeidzot, pēdējā, bet ne mazsvarīgākā mūsu darbības prioritāte būs Baltijas valstu sadarbības publiskā tēla veidošana. Būtiski ir pievērst uzmanību tam, kā mēs atspoguļojam Baltijas sadarbību gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā. Un tieši šai ziņā mēs kā parlamentārieši varam daudz darīt. Baltijas asamblejai būtu svarīgi parādīt Baltijas sadarbības reālos ieguvumus un izvērtēt jomas, kurās tieši Baltijas sadarbības instrumenti varētu pavērt papildu iespējas. Baltijas valstu kopējās interesēs būtu pozitīvi atspoguļot Eiropā katras šīs valsts attīstības sasniegumus un mūsu praktisko sadarbību, kā arī mūsu kopējo izpratni par Eiropas un globālajiem jautājumiem. Tas dotu mums papildu iespējas apliecināt savu pragmatismu, spēju adekvāti darboties kopējos integrācijas procesos, kā arī realizēt kopēju lobiju un savstarpēji koordinētu taktiku mums būtiskos jautājumos. Vai mēs apzināmies, ka tās ir arī papildu iespējas veidot pozitīvu katras Baltijas valsts tēlu caur Baltijas valstu sadarbības pozitīvu atspoguļojumu? Un mums jāatceras arī tas, ka katras atsevišķas Baltijas valsts stāvoklis starptautiskā kontekstā reflektējas uz Baltijas valstu stāvokli kopumā. Mums ir jādomā, kā mēs atspoguļojam to, ko esam sasnieguši, un kā parādām tās problēmas, kuru risināšana neveicas tā, kā mēs to vēlētos.

Nobeidzot šo ziņojumu, atļaujiet man vēlreiz nosaukt Latvijas izvirzītās prioritātes savas prezidentūras laikā. Tās ir: vienotas Baltijas ekonomiskās telpas veidošana; ciešāka sadarbība starp Baltijas asambleju un Baltijas Ministru padomi un Baltijas asamblejas atbalsts valdībām ārpolitikas prioritātēs; Baltijas sadarbības publicitāte.

Runa Baltijas asamblejas 14.sesijā Viļņā 1999.gada 28.maijā

Ārlietu ministrs Valdis Birkavs:

Baltijas valstu sadarbības perspektīva

Godājamie kolēģi! Dāmas un kungi!

Baltijas valstu sadarbībai attīstoties no dažkārt publiski deklaratīvu mērķu izvirzīšanas uz reālu pragmatisku sadarbību, kas sekmē mūsu integrāciju Eiropas un transatlantiskajās sadarbības struktūrās, ir būtiski apzināties Baltijas valstu sadarbības reālo pamatu. To ir īpaši svarīgi atcerēties brīžos, kad mēs jūtam sevī nepiepildītas Baltijas sadarbības sajūtu, kad mums gribētos pārdomāt, kas mēs īsti esam — vai mūsu identitātes izpratne ietver arī to, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir Baltijas valstis. Šķiet, ka pamats šādām pārdomām ir atmiņas par Baltijas vienotību laikā, kad Baltijas valstīm bija nepārprotams mērķis — atjaunot savu valstu neatkarību, kā arī dažkārt joprojām pastāvoša ilūzija par to, ka Baltijas sadarbība automātiski nozīmē Baltijas vienotību un ka Baltijas valstīm "a priori" jābūt identiskiem uzskatiem.

Manā redzējumā, runājot par Baltijas valstu sadarbības reālo pamatu un mērķtiecīgi domājot par sadarbības perspektīvu, būtu jāuzsver šādi aspekti.

Baltijas valstu ārpolitikas un drošības politikas mērķi ir līdzīgi — mūsu aktivitātes ir veltītas, lai sekmētu integrāciju Eiropas un transatlantiskajā sadarbībā, vispirmām kārtām ES un NATO; attīstītu labas kaimiņattiecības; sekmētu sadarbību reģionā un reģiona nozīmes palielināšanos kopējā Eiropas sadarbībā.

Baltijas valstu kopīgo pamatu veido arī to ģeopolitiskais novietojums un šī gadsimta vēsturiskā pieredze, ar ko, darbojoties saskaņoti, mēs varam iegūt papildu politiskos resursus.

Mūs vieno kopēja nepieciešamība sekmēt Baltijas valstu drošību. Šādā aspektā īpaša nozīme ir kopējiem projektiem aizsardzības jomā, kuri veicina Baltijas valstu aizsardzības sistēmu savietojamību ar NATO.

Katras Baltijas valsts ierobežotais tirgus lielums nosaka īpašo interesi veidot kopējo ekonomisko telpu, lai palielinātu savstarpējās tirdzniecības iespējas un ekonomiskās sadarbības iespējas. Katras Baltijas valsts ārējās tirdzniecības bilancē nozīmīgu īpatsvaru ieņem abas pārējās Baltijas valstis. Kā rāda prakse, arī ārvalstu uzņēmēji savu attīstības un mārketinga stratēģiju plāno, domājot par reģionālu vienību — Baltijas valstis.

Baltijas valstīm, attīstot savu ekonomiku un kļūstot arvien konkurētspējīgākām pasaules tirgū, attīstīsies arī kopējas ekonomiskās intereses, tādēļ ir objektīvs pamats saskaņoti darboties ekonomisko interešu aizstāvēšanā noteiktos sektoros.

Ārpus Baltijas valstīm mēs joprojām tiekam uztverti kā kopums — pieredze rāda, ka vienas valsts situācija starptautiskā kontekstā reflektējas uz visām Baltijas valstīm kopumā. Tādēļ mums jāstrādā, lai sekmētu pozitīvu Baltijas valstu sadarbības atspoguļojumu, ja tas dod papildu iespējas arī pozitīvam katras Baltijas valsts tēlam.

Tradicionāli pašvaldību, nevaldības organizāciju līmenī ir attīstītas ciešas saiknes gan divpusējās, gan trīspusējās sadarbības ietvaros. Mūsu zemes vieno ciešas kultūras saites — kopīgais baltu un somugru mantojums.

Visbeidzot, Baltijas valstu sadarbības izveidotā institucionālā bāze nodrošina plašas iespējas attīstīt Baltijas valstu sadarbību atbilstoši tās prioritātēm.

Kopumā Baltijas valstu daudzveidīgā kultūras un vēstures pieredze, kā arī viedokļu dažādība gan kopējas ekonomiskās telpas, gan ārpolitikas un drošības politikas mērķu īstenošanā ir aspekts, kuru mēs dažkārt uztveram kā Baltijas sadarbības trūkumu, manā skatījumā, ir šīs sadarbības priekšrocība. Tai ir jādod pastiprinošs efekts mūsu konkurētspējai XXI gadsimtā un jākalpo arī kā mūsu kopējam ieguldījumam Eiropas dažādībā.

Kā jau iepriekš uzsvērts, mūsu ārpolitiskie mērķi ir līdzīgi un mūsu kopējās interesēs ir prast iespējami efektīvi izmantot Baltijas sadarbības dotās iespējas, lai sekmētu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Šim mērķim jākoncentrē mūsu kopējie pūliņi gan parlamentāriešu — Baltijas asamblejas — gan Baltijas Ministru padomes ietvaros.

Latvijai, Lietuvai un Igaunijai šobrīd Baltijas valstu sadarbība ir vienīgais sadarbības formāts, kurā mēs paši nosakām savu dienas kārtību. Tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir — tuvināt Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes dienas kārtības, attīstot ciešāku sadarbību starp šīm institūcijām.

Runājot par Baltijas valstu sadarbības attīstību, vēlos uzsvērt vairākas prioritārās jomas.

Pirmā no tām — vienotās ekonomiskās telpas veidošana.

Ir paveikts nozīmīgs darbs Baltijas valstu ekonomiskās telpas veidošanā. Jāatzīst, ka tas ir devis mums bagātu, kaut arī ne vienmēr vienkāršu, sadarbības pieredzi. Dažkārt esam krituši īsa mirkļa galējībās. Līdzšinējā sadarbības pieredze Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līguma ietvaros ir parādījusi, ka līgumā iestrādātie problēmjautājumu risināšanas instrumenti darbojas. Tagad varam atzīt: tas, ka esam iemācījušies pragmatiski risināt problēmjautājumus, savstarpējā dialogā meklējot labāko — visām pusēm pieņemamāko — risinājumu, tikai vēlreiz apliecina Baltijas sadarbības briedumu un dod papildu punktus Baltijas sadarbības pozitīvajam tēlam. Vienotas ekonomiskās telpas izveide ir arī labs apliecinājums spējai iekļauties ES plašajā tirgū.

Latvija nepārprotami ir ieinteresēta tālākā Baltijas valstu ekonomiskā integrācijā un brīvās tirdzniecības telpas tālākā attīstībā. Saskaņojot ārējās tirdzniecības politiku ar Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības politiku, Latvija, tāpat kā Igaunija, plāno pārejas periodā saglabāt Baltijas valstu brīvās tirdzniecības līgumu attiecībā uz lauksaimniecības precēm, kas ir unikāls reģionālās tirdzniecības liberalizācijas piemērs. Mēs sagaidām, ka visām Baltijas valstīm šajā jautājumā būs vienota nostāja.

Objektīvi tirgus deformācijas rada atšķirīgie tirgus nosacījumi, kas darbojas katrā no Baltijas valstīm, tādēļ turpmāk būtu jāaktivizē darbs sektorpolitiku harmonizēšanā, vispirmām kārtām — lauksaimniecības atbalsta politikas un konkurences politikas jomā. Latvijā ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota ekspertu grupa, kas izstrādās priekšlikumus par Baltijas vienotās ekonomiskās telpas turpmāko attīstību. Latvija cer, ka Lietuva un Igaunija atbalstīs šo iniciatīvu. Manuprāt, parlamentu loma, pārraugot saskaņotas sektorālās politikas veidošanu, būtu īpaši uzsverama.

Ar gandarījumu jāatzīmē, ka šobrīd sekmīgi tiek turpināts darbs pie Baltijas vienotās ekonomiskās telpas attīstīšanas, sagatavojot līgumtiesisko bāzi — tiek saskaņoti līgumi par brīvu darbaspēka kustību, par brīvu pakalpojumu kustību, kā arī stratēģiskas nozīmes preču eksporta, importa un tranzīta kontroli. Ceru, ka, nākamreiz tiekoties Baltijas valstu premjerministriem Viļņā, mēs redzēsim jau konkrētus rezultātus.

Šo līgumu noslēgšana būs indikators mūsu gatavībai integrēties Eiropas struktūrās, piemēram, Baltijas valstu līguma par brīvu darbaspēka kustību ieviešana būs pirmais solis, kas parādīs, ka Latvijas darba tirgus reaģēs uz ārvalstu darbaspēka migrāciju.

Nodrošinot brīvu darbaspēka kustību Baltijas valstīs, svarīgs jautājums ir kopējas izglītības telpas veidošana. Pagājušā gadā tika noslēgts Baltijas valstu līgums par kopējas izglītības telpas izveidošanu vidējās izglītības un profesionālās izglītības jomā, šobrīd sagatavošanā ir līgums par kopējo augstākās izglītības telpu.

Enerģētikā uzsvars liekams uz Baltijas valstu vienotā enerģijas tirgus veidošanu. Tas ir svarīgi gan drošības, gan ekonomiskā aspektā. Ar drošības aspektu es domāju nepieciešamību nodrošināt enerģijas avotu daudzveidību, kas īpaši svarīgi ir, runājot par dabasgāzi, perspektīvā arī par elektroenerģiju. Ekonomisko aspektu minu saistībā ar enerģijas tirgus liberalizāciju.

Mūsu kopīgais mērķis ir — strādāt pie Baltijas valstu kopējā enerģijas tirgus attīstīšanas. Attiecībā uz Ignalīnu Latvija sagaida, ka Lietuvas dialogā ar Eiropas Komisiju tiks rasts abām pusēm pieņemams risinājums, kas nenoliedzami sekmēs Lietuvas eirointegrācijas procesu kopumā.

Viena no sekmīgākajām mūsu sadarbības jomām ir aizsardzība.

Novērtējot Vašingtonas sanāksmes rezultātus, kā pozitīvu panākumu vēlos atzīmēt NATO piedāvāto Rīcības plānu dalībai, kas Latvijai dos iespēju labāk sagatavoties dalībai aliansē. Latvijai paveras iespējas, kādas Polijai, Čehijai un Ungārijai bija dotas tikai pēc uzaicinājuma iestāties NATO. Latvija ir gatava pilnībā izmantot Rīcības plāna dalībai piedāvātās iespējas un sagaida aktīvu alianses iesaisti šajā procesā.

Vašingtonas sanāksmes lēmumi ir stimuls Latvijai turpināt savu aizsardzības spēju attīstību. Laikā līdz nākamajai NATO sanāksmei, kas notiks ne vēlāk kā 2002.gadā, Latvija veltīs visas pūles, lai sagatavotos dalībai aliansē.

Uzskatu, ka jautājums par nākamo paplašināšanos ir jautājums par Baltijas valstu uzņemšanu. Lai sasniegtu šo mērķi, mūsu uzdevums ir turpināt darbu savu aizsardzības spēju nostiprināšanā un savietojamībā ar NATO.

Latvija augstu vērtē sekmīgos Baltijas valstu sadarbības projektus aizsardzības jomā — BALTBAT, BALTRON, BALTNET, BALTDEFCOL. Baltijas valstu kopīgie projekti parāda Baltijas valstu spēju sadarboties, tie stiprina Baltijas valstu militārās spējas. Lai iespējami pilnīgāk izmantotu Baltijas sadarbības potenciālu, būtu nepieciešams apzināt iespējas, kā izvērst mūsu sadarbību aizsardzības jomā. Saskaņā ar jau izskanējušajiem priekšlikumiem varētu tikt attīstīta sadarbība starp gaisa spēkiem, veikti kopēji ieroču iepirkumi, kā arī uzsākta mazizmēra aizsardzības rūpniecības, piemēram, mīnu detektoru, ražotne. BMP Aizsardzības komiteja varētu izstrādāt šos priekšlikumus detalizētāk.

Laba iespēja attīstīt Baltijas sadarbības publisko tēlu ir pārējo Baltijas valstu militāro vienību piedalīšanās nacionālo bruņoto spēku parādēs. Noderīga varētu būt arī savstarpējā pieredzes apmaiņa, kā publiski veidot pozitīvu armijas tēlu. Man ir zināms, ka Igaunijai šāda pieredze ir — populāri Igaunijas politiķi ir piedalījušies rezerves virsnieku kursos.

Baltijas valstu eirointegrācijas kontekstā nozīmīgu vietu ieņem mūsu sadarbība iekšlietās un tieslietās.

ES III pīlāra jautājumi raksturīgi ar savu nozīmi reģionālā mērogā. Sadarbībai iekšlietās un tieslietās ir pastiprinošs efekts stabilitātes un drošības veicināšanai reģionā. Aktīva sadarbība šajā jomā tuvina Baltijas valstis Eiropas Savienībai. ES II pīlārs ir kļuvis par nozīmīgu kritēriju katras kandidātvalsts izvērtēšanai, un nākotnē tā nozīme vēl pastiprināsies.

Drīzumā ar visām Šengenas nolīguma dalībvalstīm mums būs noslēgti līgumi par vīzu režīma atcelšanu. Tas vēl vairāk pastiprina mūsu atbildību un uzliek par pienākumu efektīvi sadarboties iekšlietās un tieslietās. Tāpēc jo īpaša uzmanība būtu jāveltī vienotas Baltijas valstu tiesību sargājošo institūciju informācijas apmaiņas sistēmas izveidošanai pēc Šengenas informatīvās sistēmas (SIS) parauga. Baltijas valstu kopējās interesēs ir koordinēt aktivitātes ārpolitikā un darboties savstarpēji papildinoši. Par to liecina sekmīgā darbība pirms NATO Vašingtonas sanāksmes savstarpēji papildinošais lobijs, Baltijas valstu prezidentu kopējais paziņojums.

Latvija augstu vērtē regulāro politisko dialogu, kas dod iespēju apmainīties un koordinēt viedokļus par mūsu valstīm būtiskiem ārpolitikas un drošības politikas jautājumiem. Parlamentārā līmenī ir vēl iespējas pastiprināt Baltijas valstu saskaņoto darbību. Viena no tādām — attīstīt Baltijas valstu parlamentāriešu kontaktus ar ASV likumdevēju institūcijām, darbojoties gan trīspusēji, gan iespējami koordinēti arī divpusējā līmenī, tādējādi atbalstot Baltijas valstu un ASV hartu.

Runājot par ES jautājumiem, šobrīd aktuāli kopējiem spēkiem panākt, lai Latvija un Lietuva iespējami drīz tiktu uzaicinātas uz sarunām par pievienošanos ES. Vēl jo vairāk tāpēc būtu lietderīgi attīstīt Baltijas valstu parlamentāros kontaktus ar ES dalībvalstīm pēc formulas 3+1.

Domājot par tālāku Baltijas valstu sadarbības perspektīvu, nav sagaidāms, ka tā zaudēs aktualitāti pēc Baltijas valstu iekļaušanās ES un NATO, un tieši ārpolitiku un drošības politiku es redzu kā jomas, kurās Baltijas valstu sadarbība iegūs jaunu nozīmi.

Runājot par Baltijas sadarbības nozīmi reģionā, īpaša uzmanība ir pievēršama Baltijas valstu sadarbībai ar ziemeļvalstīm. Baltijas un ziemeļvalstu sadarbībai ir reāla perspektīva, jo astoņu līdzvērtīgu reģiona valstu saskaņota darbība pastiprinās reģiona nozīmi Eiropas un globālajā sadarbībā kopumā. Astoņu valstu sadarbības nozīme būtu uzsverama arī parlamentārā līmenī.

Laba sadarbība jau ir izveidojusies starp Ziemeļu padomi (ZP) un Baltijas asambleju — notiek kopējās sesijas, ZP piešķir stipendijas parlamentāriešiem, izveidotas sadarbības atbalsta grupas parlamentos. Laba sadarbība ir starp Ziemeļu Ministru padomi (ZMP) un Baltijas Ministru padomi (BMP) — ZMP Sadarbības programmas ar ziemeļvalstīm tuvajiem reģioniem ietvaros. Mūsu interesēs ir šo sadarbību paplašināt arī institucionāli starp ZMP un BMP vecāko amatpersonu komitejām, lai sekmētu ziemeļvalstīm raksturīgos ciešos, pat neformālos kontaktus valsts institūciju ierēdņu zemākajā līmenī. Grūtības rada tas, ka BMP nav ZMP sekretariātam atbilstošas institūcijas, kas ir vēl viens arguments, lai mēs domātu par Baltijas sadarbības institūciju attīstīšanu.

Šim jautājumam es vēl pievērsīšos, bet pirms tam vēlos dažus vārdus teikt par jomu, kura ir tradicionāla sadarbības joma, — izglītība un kultūra.

Baltijas valstu sadarbībai izglītībā un kultūrā ir objektīvs pamats. Tas ir mūsu kopējais baltu mantojums, kopējais somugru mantojums. Šajā jomā tiek ierosināti daudzi projekti — vārdnīcu sagatavošana, baltu valodu studijas, somugru mantojuma apzināšana. Tomēr pagaidām tikai stihiski notiek Baltijas valstu oriģinālliteratūras tulkošana, valodu mācības. Viena no ierosmēm, kuru būtu vērts attīstīt, ir doma izveidot Baltijas studiju un pētniecības centru, kā arī fondu, kas varētu sniegt atbalstu šāda veida projektiem. Manuprāt, ir vērts arī padomāt par iespējām piešķirt stipendijas pētījumiem par Baltijas valstu sadarbības perspektīvas dažādiem aspektiem.

Bez tam atbalstāmi ir uz visām Baltijas valstīm vērstie izglītības projekti, kā Rīgas Ekonomiskā augstskola, Rīgas Juridiskā augstskola u.c.

Lai veiktu izvirzītos uzdevumus, mūsu rīcībā ir jābūt instrumentiem darba veikšanai. Tāpēc vēlreiz vēlos pievērsties domai par BMP struktūru pilnveidošanu, izveidojot pastāvīgi darbojošos institūciju — sekretariātu.

Institucionālas izmaiņas ir nepieciešamas, lai nodrošinātu efektīvāku praktiskās sadarbības koordināciju un tās kontinuitāti, mainoties prezidentūrai Baltijas Ministru padomē. Mērķis — panākt Baltijas sadarbības funkcionējošu atskaites sistēmu, nodrošināt saikni starp politisko lēmumu pieņemšanu un to izpildi.

Jādomā būtu ar par Baltijas sadarbības institūciju darbības pārskatāmību mūsu valstu pilsoņiem. Jāpiekrīt igauņu kolēģiem, ka plašas iespējas paver virtuālā realitāte — būtu jāstrādā pie kopējas BMP mājas lapas veidošanas, lai sekmētu regulāru virtuālu dialogu ar cilvēkiem, dodot iespēju uzdot jautājumus un saņemt atbildes par Baltijas sadarbības jautājumiem. Arī šādā aspektā ir nepieciešami cilvēku resursi, kas pastāvīgi darītu šo darbu. Ekonomiskākais veids ir — apvienot spēkus, tad arī pavisam neliela vienība, teiksim, trīs cilvēku sastāvā, varēs nodrošināt mūsu sadarbības attīstību.

Visbeidzot, dažas domas par Baltijas valstu sadarbības publisko tēlu.

Būtiski ir pievērst uzmanību tam, kā mēs veidojam un atspoguļojam Baltijas sadarbību gan iekšpolitiski, gan uz āru. Baltijas valstu kopējās interesēs ir pozitīvi reflektēt sekmīgos katras Baltijas valsts attīstības un to savstarpējās sadarbības soļus, kā arī mūsu kopējo izpratni par Eiropas un globālajiem jautājumiem. Tas dotu mums papildu iespējas apliecināt savu pragmatiskumu, spēju adekvāti un savstarpēji saskaņoti darboties kopējos integrācijas procesos.

Ieteicama un katrā ziņā nepieciešama ir Baltijas valstu parlamentu dalība sadarbības publiskā tēla veidošanā. Tā varētu būt dažādu pasākumu organizēšana, piemēram, Baltijas valstu skolēnu parlamenta sēde vai visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju aptauja par mums visiem aktuālu tēmu — Baltijas valstu sadarbības perspektīva.

Runa Baltijas padomes 5.sesijā Viļņā 1999.gada 28.maijā

Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

Latvijas militārā sagatavotība dalībai NATO

Cienījamās dāmas un godātie kungi!

Latvijas pagātnes pieredze un tās ģeopolitiskais stāvoklis nosaka mūsu stratēģisko izvēli — aktīvi iesaistīties Eiropas stabilitātes un drošības nodrošiņašanā integrējoties Eiropas un transatlantiskajās drošības organizācijās.

Saskaņā ar Dalības darbības plānu ( Membership Action Plan ), kas tika apstiprināts Vašingtonas samitā, pašreizējais Latvijas integrācijas plāns NATO tiks pārstrādāts, lai atbilstu Dalības darbības plāna piecās nodaļās iekļautajām prasībām tādās jomās kā politiskie ekonomiski jautājumi, aizsardzības militārie jautājumi, resursu jautājumi, drošības un likumdošanas jautājumi.

Šie jaunie pienākumi uzliek mums atbildību kļūt mērķtiecīgākiem savā individuālajā attīstībā virzībā uz NATO. Aizvadītā Baltijas valstu aizsardzības ministru tikšanās Tartu iezīmīga ar Baltijas valstu aizsardzības ministru vienošanos par iespēju aktīvi sadarboties jaunā rīcības plāna dalībai NATO izpildē. Tas nozīmē, ka mēs strādāsim kopā, lai saskaņotu, izpildītu šo plānu. Un tajā pašā laikā es ar gandarījumu klausījos savu kolēģu uzstāšanos un jāatzīst atklāti, mūsu Baltijas kaimiņvalstu virzība uz NATO līdz šim ir bijusi veiksmīgāka. Nav noslēpums, ka aizvadītajā gadā Latvijas budžetā joprojām tikai 0,63 procenti no nacionālā kopprodukta paredzēti valsts aizsardzībai. Valdībai, kura pirms pusgada stājās pie pienākumu pildīšanas, reāli nācās saskarties ar stāvokli, kāds valdīja mūsu bruņotajos spēkos. Tomēr Latvijas valdība savā deklarācijā ir atzīmējusi būtisku politisku virzību, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Mēs par 43 procentiem esam palielinājuši valsts aizsardzības budžetu. Tajā pašā laikā mēs esam iezīmējuši virzību uz to, lai tuvāko trīs četru gadu laikā Latvijas valsts aizsardzības budžets būtu divu procentu apjomā no nacionālā kopprodukta. Ko tas dod? Tas dod ticību tam, ka Latvijas politiskā griba tiek definēta un realizēta ar konkrēta finansiāla atbalsta palīdzību tām reformām, kuras ir jāveic bruņotajos spēkos. Lai šos līdzekļus efektīvi izmantotu, ir izstrādāta Aizsardzības ministrijas rīcības programma. Es gribētu teikt, ka pirmo reizi šajā gadā mēs esam aizsākuši plānošanas, programmēšanas, finansēšanas attīstības sistemātisku ieviešanu mūsu bruņoto spēku un ministrijas darbā. Ar šo plānu ir pārvarēts zināmais haotisms, kas valdīja līdz šim mūsu bruņoto spēku attīstībā. Diemžēl iepriekšējos gados tādām lietām kā draudu analīze, aizsardzības koncepcija, to izstrāde, pārskatīšana piemīt neregularitāte. Šajā gadā valdība un Aizsardzības ministrija jau ir izskatījusi draudu analīzi, ir izstrādāta jauna aizsardzības koncepcija un pašreiz ir izskatīts jauns bruņoto spēku attīstības plāns. Gribētu teikt, ka pirmo reizi šobrīd strādājam pie četru gadu vidēja un divpadsmit gadu ilglaicīga attīstības plāna bruņotajiem spēkiem.

Kāpēc ir tik svarīgi pieminēt šos plānus? Tāpēc, ka bruņoto spēku attīstībai ir nepieciešama sistēmiska pieeja, tālredzīga, ilglaicīga stratēģija, lai tie mērķi un plāni, kuri tiek izvirzīti sākumā, sasniegtu gaidīto rezultātu un būtu šī procesa rezultātā tikai jāprecizē.

Jāatzīst, lai pārvarētu iepriekšējo gadu atpalicību, aizvadītais periods nav bijis viegls. Tikai tagad, pēc pusgada, mēs varam īsti pabeigt darbu pie ministru ziņojuma parlamentam un sabiedrībai jeb tā sauktās Baltās grāmatas, kurā ietverta jaunā aizsardzības politika, un šo sistēmu nodibināt. Šis apraksts dod iespēju Latvijas parlamentam un sabiedrībai pārskatīt un kontrolēt bruņoto spēku attīstības procesu, redzēt kā un cik lietderīgi un mērķtiecīgi tiek izmantots bruņoto spēku attīstībai paredzētais finansējums. Šāda sistēmiska vadība ir priekšnoteikums tam, lai NATO savietojamības prasības būtu ne tikai prasības, bet loģisks attīstības un bruņoto spēku iekšējās organizētības rezultāts. Nedaudz pieskaršos NATO bruņoto spēku atīstības plānam un tā pamatnostādnēm. Kā jau minēju, iepriekšējos gados mūsu bruņoto spēku attīstība nesaņēma pietiekamu politisko atbalstu. Veidojās stagnācija. Tika apdraudēta ne tikai pašas Latvijas, bet arī visas Baltijas militārā sadarbība un virzība uz NATO. Pašreiz tiek izstrādāta jauna bruņoto spēku attīstības struktūra miera un kara laika situācijai. Tas dos reālu pamatu bruņoto spēku lieluma noteikšanai pirmoreiz mūsu valsts vēsturē pēc tās neatkarības atgūšanas.

Viena no prioritātēm jau esošā budžeta ietvaros ir bruņoto spēku personālsastāvs. Jūnijā tiks ieviestas jaunās štata tabulas, kas mūsu bruņoto spēku vienību personālu sakārto atbilstoši Rietumu standartiem — kaujas virsnieki, virsnieku vietnieki un instruktori tiks sadalīti atsevišķās grupās.

Aizvadītajā gadā ir izdevies ar Rietumu speciālistu atbalstu pārveidot Nacionālās aizsardzības akadēmijas mācību sistēmu atbilstoši Rietumu prasībām. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka joprojām ļoti aktuāls un akūts ir profesionālu pasniedzēju trūkums. Esam uzsākuši domāt par to, lai tiktu izveidota profesionāla virsnieku vietnieku un instruktoru koledža. Šā gada vasarā tiks sagatavoti šīs koledžas izveides priekšnoteikumi. Šī procesa sastāvdaļa neapšaubāmi ir arī civilā sabiedrība, civilās augstskolas, vispārizglītojošās skolas, kurās šobrīd mūsu jaunatne mācās un gatavojas dienestam bruņotajos spēkos obligātā dienesta ietvaros. Un tieši tāpēc šobrīd liela uzmanība tiek pievērsta speciālas mācību sistēmas izveidošanai. Pateicoties sadarbībai ar Zviedriju, sekmīgi attīstās personāla menedžmenta sistēma, kas palīdzēs sekmīgi veidot mobilizācijas un rezervju sistēmu bruņotajiem spēkiem. Pašreizējā aizsardzības koncepcijā, kas tikai pirms mēneša tika pieņemta valdībā, ir noteikts, ka Latvijas mobilizācijas apjoms ir 50 tūkstoši karavīru, kuri jāsagatavo mūsu valsts aizsardzības sistēmai.

Nevar nepieminēt tādu būtisku jautājumu, kā infrastruktūra. Neapšaubāmi, līdzekļu trūkuma dēļ iepriekšējos gados bruņoto spēku infrastruktūra nav pietiekami izvērsta. Pašreiz mēs strādājam pie tālredzīgas, ilglaicīgas ieroču sistēmas izvēles programmām. Domājams, ka šī sistēma tiks sakārtota līdz 1999. gada rudenim. Svarīgs šobrīd ir jautājums par autotransporta un sakaru sistēmas attīstīšanu. Diemžēl līdzšinējie līdzekļi joprojām ir nepietiekami autotransporta vajadzībām un šīs sistēmas sakārtošana tikai tālākā nākotnē dos mums iespēju piesaistīt nepieciešamos līdzekļus.

Viens no svarīgākajiem jautājumiem ir arī apgādes sistēmas izveide un sakārtošana atbilstoši Rietumu prasībām, modifikācija nomenklatūrai, kas ir mūsu bruņoto spēku noliktavās. Tas viss kopumā prasa Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku nepārtrauktu un mērķtiecīgu rīcību. Jāatzīmē, ka Latvijas Aizsardzības ministrijā ir mazāk nekā simts cilvēku. Arī tas ir rezultāts tai politikai, kas diemžēl iepriekšējos gados mūsu valstī tika realizēta, kad militārais un civilais personāls tika maksimāli samazināts. Līdz ar to ar šo nelielo cilvēku skaitu mums ir jāpaveic visas reformas. Lai visus šos nosauktos projektus sekmīgi realizētu, lai mūsu bruņoto spēku komandieri un civilās personas spētu dziļāk izprast reformu būtību, filozofisko izpratni, lai mēs spētu nepieciešamās reformas un NATO prasības padarīt skaidras līdz katram ierindas karavīram, veidoju savu padomnieku komandu no latviešu izcelsmes ASV un citās valstīs NATO bruņoto spēku sastāvā dienējušiem virsniekiem un ceru, ka tas būs labs pamats, lai visus šos nosauktos plānus varētu realizēt. Turpinām darboties arī programmas "Partnerattiecības mieram" ietvaros un uzskatām, ka šī programma palīdz bruņotajiem spēkiem jau šodien apgūt nepieciešamās prasmes un spēju sadarboties ar mūsu partneriem NATO prasību ietvaros. Latvija šī gada pavasarī ir aktīvi izvērsusi sadarbību ar Čehijas Republiku kā valsti, kas tikko integrēta NATO un ir panākta vienošanās, ka Čehija savu svaigo pieredzi nodos Latvijas bruņotajiem spēkiem.

Protams Baltijas valstu militārā sadarbība ir ārkārtīgi svarīga un nozīmīga mūsu valstij. Ikviens no kopējiem projektiem mūsu valstu starpā uzliek dubultatbildību. Katra no Baltijas valstīm ir uzņēmusies atbildību par kādu no Baltijas projektiem, Latvijā dislocēts Baltijas bataljonu štābs Ādažos. No iepriekšējiem gadiem mantojumā man nācās saņemt kritiku par nepietiekamo infrastruktūru un sadzīves apstākļiem Baltijas bataljona instruktoriem un karavīriem. Šogad vien Ādažu infrastruktūras projekta realizācijai investēti vairāk nekā miljons dolāru. Šāda pati tendence tiks saglabāta arī nākamajā gadā.

Saskaņā ar vienošanos centīsimies attīstīt jūras spēku mācību centru BALTRON ietvaros, mēģināsim izvērst rezerves bāzes Liepājā. Nevar neatzīmēt arī BALTRON operāciju Bosnijā un Hercegovinā, jo Baltijas valstu sadarbība, nomainot vienai militārai vienībai otru, dod mums politisku atbalstu Eiropā un Ziemeļatlantijas savienībā. Vienai valstij šādu projektu realizēt būtu neiespējami, bet visiem kopā to paveicot, mēs parādam sevi kā uzticamu partneri. Albānijā Beļģijas militārās mediķu vienības sastāvā iekļauta Latvijas mediķu vienība. Latvija ir piedalījusies arī kā novērotāja EDSO sastāvā Kosovā un jāsaka, arī turpmāk mēs gaidām konkrētus piedāvājumus no NATO par tālākas sadarbības iespējām Kosovā miera uzturēšanas spēku sastāvā. Neskatoties uz to, ka mūsu valstī ir pietiekami sarežģīts ekonomiskais stāvoklis es ticu, ka valdība atradīs nepieciešamos līdzekļus, kas šobrīd šādai misijai nav paredzēti aizsardzības budžetā.

Kā jau sākumā minēju, nepieciešama skaidra politiska griba, lai integrāciju NATO sasniegtu. Latvijā tiek meklēti jauni ceļi, kā efektivizēt parlamentārās demokrātijas modeli, lai valsts galvenās amatpersonas un institūcijas, kuras tādā vai citādā statusā ir atbildīgas par valsts aizsardzību, savā starpā spētu vienoties un lai pēc iespējas mazāk būtu dublējošu politisku figūru, kas veicina neefektivitāti, mazina atbildību, bet lai mēs izveidotu struktūru, kurā kontrole un atbildība ir pamatprasība. Tāpēc ir izstrādāts Nacionālās drošības likumprojekts, ko, es ceru, rudens sesijā mūsu parlaments pieņems.

Dāmas un kungi! Integrācija NATO ir reāli sasniedzams mērķis. Tas prasa spējas saprasties ar partneriem, protams, uzticamiem partneriem, spēju sarunāties vienotā valodā, rīkoties saskaņā ar vienotas vadības principiem, izmantot maksimāli savietojamas, drošas komunikācijas līdzekļus, izmantot pēc iespējas savietojamu bruņojumu un tehniku. Es domāju, tas nav daudz, un vienlaicīgi tas ir ļoti daudz. Tas prasa gadus. Taču mūsu rīcībā tie ir tikai pāris. Tāpēc beidzot savu uzstāšanos, vēlēšu kolēģiem ministriem, bruņotajiem spēkiem kaimiņvalstīs atrast visus iespējamos resursus, prāta gaismu, lai mērķtiecīgi spētu visas trīs valstis vienlaicīgi NATO mērķi sasniegt. Paldies par uzmanību!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā

Runa Baltijas asamblejas 14.sesijā Viļņā 1999.gada 28.maijā

Iekšlietu ministrs Roberts Jurdžs:

Pret organizēto noziedzību un nelegālo migrāciju — vienotiem spēkiem

Priekšsēdētāj, dāmas un kungi!

Sākumā atļaujiet man pateikties Baltijas asamblejas 14.sesijas organizatoriem par radušos iespēju informēt par situāciju Latvijā organizētās noziedzības un nelegālās migrācijas apkarošanā un valsts robežu apsardzībā.

Kā mēs visi zinām, līdz ar Baltijas valstu straujo ekonomiskās situācijas attīstību un progresu kļūst arvien vienkāršāk ceļot uz ārzemēm un izmantot modernus tehnikas līdzekļus. Daudzi noziedznieki, īpaši tie, kuri pieder pie organizētās noziedzības grupām, izdara dažādus noziegumus, izmantodami joprojām pilnveidojamo robežu kontroles sistēmu, brīvās tirdzniecības attiecības un jaunākos tehnikas sasniegumus. Tāpēc esmu pārliecināts, ka organizētās noziedzības apkarošana būtu realizējama ne tikai nacionālā līmenī, bet arī divpusējā, reģionālā un starptautiskā līmenī.

Triju Baltijas valstu sadarbība valstu iekšējās drošības un organizētās noziedzības apkarošanā var tikt minēta kā labs piemērs efektīvai un sekmīgai sadarbībai.

Tālāk vēlos jūs informēt par situāciju organizētās noziedzības apkarošanā Latvijas Republikā.

Tiesiskais pamats cīņai ar organizēto noziedzību ir Latvijas Krimināllikums, kas stājās spēkā 1999.gada 1.aprīlī, Kriminālprocesa kodekss un Operatīvās darbības likums, kā arī atsevišķas instrukcijas un starptautiskās vienošanās.

Cīņai ar organizēto noziedzību un korupciju ir noteikti šādi prioritārie darbības virzieni:

• cīņa pret korupciju, īpašu uzmanību pievēršot organizēto noziedzīgo grupējumu dalībniekiem un viņu atbalstam no amatpersonu puses, kā arī privatizācijas procesam valstī;

• darba aktivizācija smago noziegumu, kas saistīti ar organizēto noziedzību, atklāšanai;

• organizēto noziedzīgo grupējumu dalībnieku un līderu apzināšana, viņu darbības sfēru kontrole;

• sadarbība ar citiem dienestiem un valdības institūcijām, kas cīnās pret organizēto noziedzību.

Cīņā ar organizēto noziedzību ir iesaistīts Latvijas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs. Birojs plāno un koordinē darbu, kas saistīts ar organizētās noziedzības, kontrabandas un korupcijas apkarošanu, koordinē citu Valsts policijas struktūrvienību darbu, kā arī tieši iesaistās šajā darbā, prognozē organizētās noziedzības attīstību, atklāj un novērš noziegumus, kas saistīti ar organizēto noziedzību un korupciju, kā arī neitralizē organizētās noziedzības grupu darbību. Birojs savas kompetences ietvaros veic izziņas un operatīvo darbu valsts teritorijā, kā arī vāc, analizē un uzkrāj oficiālo, legālo un slepeno informāciju par personām, grupējumiem un faktiem, kas sekmē organizētās noziedzības apkarošanu un kontroli.

Pildot šos uzdevumus, biroja darbinieki sadarbojas ar Valsts robežsardzi, Drošības policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, Muitas pārvaldi, Finansu policiju un citām valsts institūcijām.

Analizējot Iekšlietu ministrijas Valsts policijas paveikto darbu 1998.gadā organizētās noziedzības apkarošanas jomā, būtu nepieciešams minēt pozitīvās tendences šāda veida noziedzīgu nodarījumu atklāšanā. 1998. gadā tika atklāti 606 noziegumi, kas saistīti ar organizēto noziedzību un korupciju, šīs lietas tika procesuālajā kārtībā nodotas tālākai virzībai uz prokuratūru. Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs ir piedalījies arī 258 ekonomisko noziegumu atklāšanā.

Ir uzlabojies darbs tāda veida noziegumu atklāšanā kā izspiešana.1998.gadā Latvijā tika juridiski atklāti 79 no šiem noziegumiem, 68 no tiem — Rīgā.

1998.gadā Valsts policijas darbinieku uzmanība, jo sevišķi to darbinieku, kuru tiešie darba pienākumi ir saistīti ar cīņu pret organizēto noziedzību, bija galvenokārt koncentrēta uz to, lai noskaidrotu organizēto noziedznieku grupu ietekmes sfēras un vadītājus, izmantojot tās iespējas, ko nodrošina Likums par operatīvo darbību. Izmantojot operatīvo informāciju un īstenojot operatīvos pasākumus, tika aizturētas 750 personas, kurām bija sakari ar organizēto noziedzību, ieskaitot 7 kriminālās autoritātes, kuras jau ilgāku laiku tika meklētas par agrāk izdarītiem smagiem noziegumiem.

1994.gadā nopietna darba rezultātā Valsts policija atklāja visbīstamākā organizētās noziedzības grupējuma "Haritonova grupējuma" kriminālās aktivitātes. Tā rezultātā tika likvidēts lielākais organizētās noziedzības grupējums Latvijā un tā līderi saukti pie kriminālās atbildības. Pēc šī panākuma mēs varam teikt: pašreizējā situācijas analīze rāda, ka pastāvošie kriminālie grupējumi ir sadrumstaloti un nav spējīgi izveidot līdzīgu organizāciju, kāds bija "Haritonova grupējums".

Kriminālpolicija kontrolē noziedzības situāciju valstī, tiek turpināta organizēto noziedznieku grupu dalībnieku un viņu darbības virzienu noskaidrošana. Jaunais Krimināllikums ievērojami atšķiras no iepriekšējā, nosakot stingrāku atbildību par likumpārkāpumiem, papildinot soda sankcijas utt. Runājot par organizēto noziedzību — detalizētāk ir izstrādāts termins "organizēta grupa", ir diferencēti atbildības līmeņi dažādiem organizētas noziedznieku grupas dalībniekiem, bet "organizētās noziedzības" jēdziens jaunajā Krimināllikumā nav definēts — tas vēl jāpaveic kopīgi IeM un Saeimas deputātiem.

Pirmo trīs 1999.gada mēnešu laikā Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja darbinieki reāli atklāja 314 un juridiski — 126 likumpārkāpumus, tajā skaitā izspiešanu, kontrabandu, kukuļdošanu, slepkavības, amata ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu viltošanu, zādzības, krāpšanu u.c. Par dažādu likumpārkāpumu pastrādāšanu kopumā tika aizturētas 232 personas.

Pašlaik organizētās noziedznieku grupas Latvijā ir ierobežojušas savas aktivitātes un mēģina atrast iespējas legalizēt savus nelikumīgi iegūtos līdzekļus.

Ir noslēgti atsevišķi starptautiski līgumi par sadarbību cīņā pret organizēto noziedzību un par savstarpējo tiesisko palīdzību, kā arī noteikta juridiskā kārtība, lai nodrošinātu iespēju apmaiņai ar dažādu informāciju, ieskaitot operatīvo informāciju.

Likumdošanas akti atbilst Eiropas Savienības prasībām. Pieņemot likumdošanu, tiek ņemta vērā dažādu valstu pieredze.

Cīņu pret nelegālo migrāciju arī var minēt kā vienu no priekšnosacījumiem sekmīgai cīņai pret organizēto noziedzību.

Latvijas parlaments 1992.gadā pieņēma likumu "Par ārzemju pilsoņu un nepilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos valstī". Lai reāli ieviestu šī likuma noteikumus dzīvē, 1995.gadā tika nodibināta Imigrācijas policijas pārvalde kā Latvijas Valsts policijas struktūrvienība. Tika arī izdarīti grozījumi likumā "Par policiju". Norādot, ka viens no Valsts policijas galvenajiem uzdevumiem ir kontrolēt ārvalstnieku un bezvalstnieku uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā.

Latvijas nacionālajā likumdošanā bija noteikts, ka līdz 1993.gadam bijušās Padomju Savienības pilsoņi varēja šķērsot Latvijas Republikas robežu ar Padomju Savienības pasēm. Šie noteikumi, no vienas puses, atvieglināja robežas šķēršošanu un tādējādi atbilda iedzīvotāju interesēm, bet, no otras puses, radīja vienu no pirmajām problēmām Imigrācijas policijas darbā. Nelegālo imigrantu lielākā daļa ir personas no Pakistānas, Afganistānas, Armēnijas, Azerbaidžānas un citām valstīm.

Kā cita nelegālās migrācijas tendence ir jāmin mēģinājumi šķērsot Latvijas teritoriju, lai sasniegtu Rietumeiropu un Skandināviju, bet es varu sacīt, ka tādi gadījumi ir novērojami ļoti reti.

Viena gada laika Latvijas Republikā ir aizturēti apmēram 350 nelegālie imigranti, un apmēram tikpat nelegālo imigrantu ir izraidīts no Latvijas tajā pašā laika periodā.

Pašlaik Latvijā ir 70 personas, kas tiek uzskatītas par nelegālajiem imigrantiem vai arī ir pārkāpušas vīzu režīmu. Situācijas nelegālās migrācijas jomā Latvijas Republikā uzlabojas, pateicoties diviem galvenajiem iemesliem: tiek īstenota stingra robežkontrole, jo sevišķi attiecībā uz austrumu robežu, un sekmīgi strādā Imigrācijas policija.

Par jautājumiem, kas saistīti ar bēgļu lietām, ir atbildīgs Bēgļu lietu centrs. Laika periodā no 1998.gada 1.janvāra līdz šodienai kopumā ir saņemts 41 iesniegums no 67 personām. Bēgļa statuss piešķirts 5 personām. Pašreiz tās personas, kurām Latvijā ir atteikts piešķirt patvēruma meklētāja vai begļa statusu, tiek vai nu pārvietotas no patvēruma meklētāju izvietošanas centra "Mucenieki" uz nelegālo imigrantu pagaidu aizturēšanas nometni Olainē, vai arī repatriētas no valsts.

1998.gada otrajā pusē un šī gada sākumā tika īstenoti vairāki pasākumi, lai nodrošinātu likuma "Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā" ieviešanu. 1998.gada 7.jūlijā Ministru kabinets pieņēma noteikumus "Par bēgļa pabalstu". Ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Patvēruma meklētāju izvietošanas centra "Mucenieki" nolikums", Ministru kabineta rīkojums "Par patvēruma meklētāju izmitināšanas centra"Mucenieki" izveidi". Ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos Baltijas un ziemeļvalstu reģionālo biroju Stokholmā starpniecību Amerikas Savienotās Valstis ir piešķīrušas līdzekļus — 1 miljonu ASV dolāru, kas ir nepieciešami, lai izveidotu minēto centru.

Zviedrijas Imigrācijas padome patvēruma meklētāju izvietošanas centram "Mucenieki", Bēgļu lietu centram, Bēgļu lietu apelācijas padomei un Imigrācijas policijas pārvaldei ir dāvinājusi mēbeles, biroja iekārtas un citus priekšmetus, kas palīdzēja uzlabot darba efektivitāti.

1998.gada 17.decembrī tika atklātas patvēruma meklētāju īstermiņa izvietošanas centrs lidostā "Rīga". Ar Apvienoto Nāciju Augstā komisāra bēgļu jautājumos Baltijas un ziemeļvalstu reģionālo biroju Stokholmā starpniecību un atbalstu Somijas nodarbinātības ministrija piešķīra 50 000 ASV dolāru remontdarbiem un 72 000 Somijas markas iekārtu iepirkšanai.

Latvijas iekšlietu ministrija uzskata, ka Baltijas valstu imigrācijas dienestiem būtu nepieciešams izstrādāt papildu protokolu līgumam starp Latvijas Republikas valdību, Igaunijas Republikas valdību un Lietuvas Republikas valdību par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras attiecīgo valstu teritorijā uzturas nelikumīgi. Papildu protokolā vajadzētu regulēt dažāda veida jautājumus, kuri rodas, praktiski piemērojot līgumu.

Valsts austrumu robežas apsardzība tiek veikta, lai samazinātu vai pilnīgi novērstu robežu nelegālu šķēršošanu, nelegālo imigrantu un noziedzīgo elementu iekļūšanu valstī, lai cīnītos pret zagto transporta līdzekļu tirdzniecību, preču, šaujamieroču, narkotiku, toksisko un radioaktīvo vielu kontrabandu pāri Latvijas Republikas valsts robežām.

Par valsts robežu apsardzību ir atbildīga Valsts robežsardze, kas veic valsts robežu šķērsojošo personu un transporta līdzekļu robežkontroli. Valsts robežsardzes personāls sastāv no 3001 personas, ieskaitot 1148 darbiniekus uz austrumu robežas.

Valsts robežsardzē vairs netiek pieņemtas obligātajā militārajā dienestā iesauktās personas. Valsts robežsardzes personāls sastāv no speciāli apmācītiem profesionāļiem. Viss Valsts robežsardzes personāls tiek mācīts saskaņā ar 5 nedēļu sākotnējo apmācību programmu Robežsardzes skolā Rēzeknē. Pie Latvijas Policijas akadēmijas ir izveidota Robežsardzes koledža. 1998.gadā koledžā sāka mācīt robežsargus saskaņā ar trīs gadu mācību programmu neklātienes nodaļā. 1999.gada janvārī koledžā sākās Valsts robežsardzes virsnieku mācības klātienes nodaļā saskaņā ar trīs gadu mācību programmu.

Valsts robežsardzē ar citu Iekšlietu ministrijas struktūrvienību palīdzību ir izstrādāta jauna robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas programmu pakete, kas nodrošina datu automātisko nolasīšanu un apstrādi, lai paātrinātu robežkontroles procedūras un uzlabotu robežkontroles kvalitāti. Jaunā programma jau ir sekmīgi pārbaudīta, un šogad ir uzsākta tās ieviešana praksē robežkontroles punktos.

Ņemot vērā Eiropas Savienības eskpertu rekomendācijas, tika izveidota darba grupa, kas izvērtēs jautājumus, kas saistīti ar Krasta apsardzes iespējamo turpmāko pakļautību krasta apsardzības funkciju veikšanai. Lai gan krasta apsardzība joprojām ir Nacionālo bruņoto spēku kompetence, Valsts robežsardze ir uzsākusi ostu akvatorija kontroles realizāciju un 117 reizes veikusi robežapsardzības un uzraudzības uzdevumus Latvijas Republikas iekšējos un teritoriālajos ūdeņos.

Savas uzstāšanās noslēgumā atļaujiet man izteikt apliecinājumu, ka pašreizējā veiksmīgā sadarbība starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tiesību aizsardzības institūcijām jautājumos, kas saistīti ar cīņu pret organizēto noziedzību, nelegālo migrāciju un valsts robežu apsardzību tālāk veicinās mūsu valstu progresu iekšējās stabilitātes un sabiedriskās drošības nodrošināšanā un cilvēku tiesību ievērošanu demokrātiskajā sabiedrībā, lai mēs varētu sekmīgi un ātri integrēties Eiropas Savienībā un transatlantiskajās struktūrās.

Runa Baltijas asamblejas 14.sesijā Viļņā 1999.gada 28.maijā