Integrācijas dialogs sācies. Tas turpināms

Aizvadītajā sestdienā, 29.maijā, Rīgā risinājās sabiedrībai un visai valstij ļoti svarīga sanāksme. Latvijas sabiedrības integrācijas padome un valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" izstrādāšanas vadības grupa rīkoja konferenci par pirmo triju mēnešu darba rezultātiem, kopš valdība šo programmas koncepciju nodevusi sabiedrības apspriešanai.

Par pasākuma nozīmīgumu liecināja tā norises gaitas tiešais raidījums Latvijas radio, kā arī Ministru prezidenta Viļa Krištopana (skat. 1.lpp.) un izglītības un zinātnes ministra Jāņa Gaigala uzrunas konferences sākumā. Savas atziņas par ekspertu darbu un programmas koncepcijas apspriešanas gaitu un problēmām pauda arī ANO Attīstības programmas pastāvīgais pārstāvis Latvijā Jans Sands Sorensens un Eiropas Komisijas delegācijas pirmais padomnieks Džefrijs Barets, kuru pārstāvētās organizācijas atbalstījušas koncepcijas apspriešanu arī finansiāli.

J.Gaigals atzīmēja, ka īsajā laikā paveikts diezgan daudz, galvenais — uzsākta diskusija par valstī svarīgiem jautājumiem, kas "gruzdējuši tautas vēsturiskajā atmiņā". Un šī koncepcijas apspriešana liecina, ka pie viena sarunu galda spēj sēsties cilvēki ar dažādiem, pat pretējiem, viedokļiem un nereti atrod kopīgu valodu. Vēsturi, protams, nedrīkst aizmirst, tautai, kura to aizmirst, nav nākotnes. Taču nevar mūžīgi izvirzīt apsūdzības, jo arī tādai tautai nav nākotnes. Latvijas nākotne ir jāveido uz kopīgām vērtībām, ievērojot gan nacionālo identitāti, cilvēktiesības, gan demokrātiju. Ministrs atzīmēja, ka programmas koncepcijas apspriešanas pirmie soļi parādījuši cilvēku dažādo uztveri par integrācijas procesiem, bet būtiski ir tas, ka uzsākts dialogs starp valdību, valsti un tās pilsoņiem, Latvijas iedzīvotājiem. Viņiem jākļūst par savas zemes saimniekiem, jūtot atbildību par tās attīstību un pašu izaugsmi.

Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane savā runā, analizējot programmas koncepcijas projekta apspriešanu, minēja iespaidīgu skaitli: 25 000 cilvēku aktīvi piedalījušies dažādās konferencēs, sanāksmēs, aptaujās saistībā ar integrācijas procesiem, bet aptuveni pusmiljons saņēmis detalizētu informāciju. Informācijas centrā iesūtīts simtiem aizpildītu anketu, ko rakstījuši dažādu tautību un profesiju pārstāvji, izsakot daudz lietišķu priekšlikumu. Protams, ir arī kritiskas piezīmes par programmas koncepciju, norādes uz to, ko vajadzētu papildināt, kam pievēršama lielāka uzmanība. Eksperti turpina apkopot ierosinājumus, un jau tagad izkristalizējies secinājums, ka īpaši jāstrādā pie sadaļas par sociālo un reģionālo integrāciju, jāakcentē valsts un pašvaldību loma šīs programmas koncepcijas pilnveidošanā, bet pēc tās apstiprināšanas jāizstrādā mehānisms, kā to konkrēti īstenot.

— Taču ir gandarījums, ka kopā ar pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām, plašsaziņas līdzekļiem, pat ārvalstu vēstniecībām izdevies iegriezt šo riteni, — tā visai tēlaini atzina E.Aldermane. Jūnijā eksperti turpinās apkopot ierosinājumus, gaidīs vēstules ar viedokļiem no dažādiem sabiedrības slāņiem, bet jūlijā jāsāk strādāt pie juridiskās sadaļas, terminoloģijas, lai līdz gada beigām programma tiktu izstrādāta un pieņemta.

Konferencē konkrētāku pārskatu par Sorosa fonda—Latvija rīkoto diskusiju laikā izskanējušām domām un priekšlikumiem sniedza šī fonda Cilvēktiesību un etniskās saskaņas programmas direktors Nils Muižnieks. Viņš atzīmēja, ka programmas koncepcijas apspriešanas gaitā vairs nefigurēja pilsonības un naturalizācijas jautājumi, bet bija viedokļi, piemēram, par to, kāda ir koncepcijas saikne ar likumdošanu. Kā latvieši, tā cittautieši iestājās par savas identitātes saglabāšanu, kultūras vērtību vairošanu, bet daļa izteica šaubas par asimilāciju un tā joprojām. Tika atzīts, ka sabiedrības integrācija cieši saistāma ar sociālo problēmu risināšanu, pašlaik koncepcijā tā nav pietiekami atspoguļota.

ANO Attīstības programmas konsultante sabiedrisko attiecību jautājumos Anda Celma analizēja plašsaziņlīdzekļu līdzdalību koncepcijas apspriešanas gaitā, īpaši atzīmējot "Latvijas Vēstnesi", kas jau 10.martā publicēja Sabiedrības integrācijas koncepcijas projektu. No latviešu valodā iznākošajiem centrālajiem preses izdevumiem kā aktīvākos šajā jomā bez mūsu laikraksta minēja vēl "Dienu", "Lauku Avīzi", bet no krievu valodā drukātajiem — "SM", "Panorama Latvii", "Dienu". Atzinīgi tika novērtēta arī reģionālo preses izdevumu līdzdalība, atspoguļojot kā dažādos viedokļus, tā rajonos vai pilsētās notikušos pasākumus.

Pārdomas par Sabiedrības integrācijas koncepcijas projekta apspriešanas gaitu sabiedrībā izteica Latvijas Universitātes docents Ābrams Kleckins, atzīmējot, ka ir sarežģīti runāt par etnisko integrāciju, nerisinot sociālās dabas problēmas. Tieši visgrūtāk īstenojama ir šī sociālā integrācija. Valstī jādomā par to, lai nodrošinātu iespēju iegūt izglītību katram, lai nebūtu sabiedrībā simtiem ielas bērnu, kuru īsto skaitu neviens pat nezina. Un šādā situācijā veidojas grupa cilvēku, kas nākotnē var kļūt par sabiedrības pretmetu.

Īsi ziņojumi, jautājumi un atbildes liecināja par lielas sabiedrības daļas ieinteresētību sabiedrības stabilitātē, valodas un izglītības problēmu risināšanā, kā arī par iespējām sabiedrības locekļiem aktīvāk piedalīties valsts pārvaldē, likumu, citu programmu izstrādē. Nobeigumā Naturalizācijas pārvaldes priekšniece, koncepcijas apspriešanas vadības grupas vadītāja E.Aldermane pateicās visiem, kas līdz šim piedalījušies integrācijas programmas koncepcijas veidošanā un apspriešanā, iesnieguši savus ierosinājumus, kā arī aicināja šo darbu turpināt: "Kopīgi domāsim, kādā Latvijā dzīvosim!"

Rita Belousova,

"LV" nozares redaktore

 

Vakar, 31. maijā, Naturalizācijas pārvaldē notika valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijas projekta apspriešanas noslēgumam veltīta preses konference. Preses konferencē piedalījās Naturalizācijas pārvaldes priekšniece un valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" izstrādāšanas vadības grupas vadītāja Eiženija Aldermane un koncepcijas projekta autoru kolektīva pārstāvji — Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības stratēģijas departamenta Analīzes nodaļas vadītājs Elmārs Vēbers un Krievu valodas un literatūras pasniedzēju asociācijas priekšsēdētāja Tamāra Liguta.

Kā preses konferencē informēja E.Aldermane, valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijas projekta apspriešanas sākumā ticis izstrādāts konkrēts pasākumu plāns. Pretēji bažām, ka speciālistu, masu saziņas līdzekļu pārstāvju un iedzīvotāju interese par tiem nebūs pietiekami liela, apspriešanas gaitā šo plānu nācies pat papildināt — kopumā dažādos pasākumos piedalījušies vairāk nekā 25 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. Par šo pasākumu efektivitāti liecina fakts, ka šī dokumenta apspriešanas gaitā mainījies autoru kolektīva viedoklis par koncepcijas struktūru. Ja koncepcijas projektā tika rakstītas desmit sadaļas par katru atsevišķu problēmu (sākot ar izglītību un beidzot ar valsts institūcijām), tad pašlaik ir izveidoti pieci galvenie problēmu loki. E.Vēbers paskaidroja, ka koncepcijas pirmā sadaļa būs veltīta pilsoniskās līdzdalības problēmām, otrā — sociālajai un reģionālajai integrācijai, trešā — valodas, izglītības un kultūras problēmām, ceturtā — informatīvajam nodrošinājumam, bet piektā — institucionālajam nodrošinājumam. Vēl vienu ļoti svarīgu apspriešanas rezultātu minēja T.Liguta: "Tikai šādos pasākumos cilvēki pierod dzirdēt atšķirīgus viedokļus, un tas ir solis uz toleranci un savstarpēju sapratni."

Žurnālisti tika informēti arī par 475 tūkstošu eksemplāru tirāžā iespiestās informatīvās lapas izplatīšanu un iedzīvotāju atsaucību, aizpildot un atsūtot šajā lapā publicēto anketu. Jau nedēļu pēc informatīvās lapas izplatīšanas ir atsaukušies vairāk nekā tūkstotis iedzīvotāju, bez tam iedzīvotāji ne tikai atbildējuši uz anketas jautājumiem, bet papildus atsūtījuši savus priekšlikumus un ierosinājumus. Kā atzina E.Vēbers, šī aptauja nevar būt reprezentatīva no socioloģijas viedokļa, taču tās mērķis bija uzzināt iedzīvotāju domas par sabiedrības integrācijas jautājumiem. Vēl viens informatīvās lapas mērķis bija rosināt sabiedrības interesi par integrācijas jautājumiem un mudināt iedzīvotājus aktīvāk iesaistīties koncepcijas projekta apspriešanā. Lai arī koncepcijas projekta autori jau sākuši dokumentu pārstrādāt, visu jūniju Naturalizācijas pārvaldes Informācijas centrā turpināsies anketu un iedzīvotāju priekšlikumu pieņemšana un apkopošana.

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par tālāko valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijas izstrādāšanas gaitu, E.Aldermane informēja, ka divās nedēļās tiks izstrādāts un Ministru kabinetā iesniegts ziņojums par valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijas projekta apspriešanas gaitu, bet pati koncepcija Ministru kabinetā jāiesniedz līdz 15. augustam. Ja Ministru kabinets koncepciju apstiprinās, sāksies darbs pie valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā", tiks noteikti konkrēti pasākumi sabiedrības integrācijas problēmu risināšanai.

Valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepcijas projekta apspriešana izmaksāja vairāk nekā 60 tūkstošus latu, bet no tiem tikai 19 tūkstošus piešķīra Latvijas valdība. Tāpēc preses konferences noslēgumā E.Aldermane īpaši pateicās tām ārvalstu institūcijām, bez kuru finansiāla atbalsta nebūtu iespējams šo pasākumu īstenot, — ANO Attīstības programmai, Eiropas Savienības Eiropas Komisijas delegācijai Latvijā, EDSO misijai Latvijā un citiem sponsoriem.

Aigars Smiltnieks,

Naturalizācijas pārvaldes

preses sekretārs