• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par sadarbību ar Japānu ekonomikā un tūrismā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 7.08.2009., Nr. 125 https://www.vestnesis.lv/ta/id/195847

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par sadarbību ar Uzbekistānu mājokļu politikas jomā

Vēl šajā numurā

07.08.2009., Nr. 125

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Par sadarbību ar Japānu ekonomikā un tūrismā


 

Ekonomikas ministrs Artis Kampars 5.augustā tikšanās laikā ar Japānas Ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministrijas (METI) Eiropas departamenta direktoru Hidehiro Muramatsu ielūdza Japānas ekonomikas, tirdzniecības un rūpniecības ministru Tošihiro Nikai apmeklēt Latviju.

Japānas ārējās tirdzniecības organizācijas (JETRO), kas ir līdziniece Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, Stokholmas biroja vadītāja Mihoko Ueoka, H.Muramatsu un A.Kampars tiekoties pārrunāja līdzšinējo sadarbību un iespējas to paplašināt.

 “Latvijas kā izdevīga sadarbības partnera potenciāls slēpjas tās ģeogrāfiskajā novietojumā – mēs esam krustcelēs starp Rietumiem un Austrumiem. No Latvijas un Rīgas ir pieejams plašais Krievijas tirgus, kā arī Eiropas, Ziemeļvalstu un Centrāleiropas valstu tirgus,” uzsvēra A.Kampars.

Latvijas ekonomikas ministrs Artis Kampars un Japānas puses pārstāvji bija vienisprātis, ka Latvijai un Japānai ir liels sadarbības potenciāls daudzās jomās: tūrisma, kokapstrādes, pārtikas ražošanas, farmācijas, informācijas tehnoloģiju. Tāpat Japānas uzņēmējiem Latvija, tās ostas Ventspilī un Rīgā ir interesantas no loģistikas pakalpojumu sniegšanas viedokļa.

Tikšanās dalībnieki atzina, ka galvenais šķērslis daudz ciešākai sadarbībai ir informācijas trūkums Japānā par Latvijas un Baltijas sniegtajām iespējām. Tiekoties tika atzīts, ka jāpieliek lielākas pūles Japānas uzņēmēju informēšanā par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā, kā arī jāsniedz informācija par konkrētiem Latvijas un Japānas uzņēmēju veiksmīgiem sadarbības projektiem. JETRO Stokholmas biroja vadītāja M.Ueoka gan atzīmēja, ka par Latviju pēdējā laikā ir pieaugusi Japānas mediju interese.

Sarunas gaitā arī noskaidrojās, ka jau tuvākajā laikā notiks vairāki pasākumi, kuros būs iespējams uzzināt plašāk par uzņēmējdarbības iespējām Latvijā un Japānā.

Tā, piemēram, jau 9.septembrī Tokijā Latvijas Investīciju attīstības aģentūra piedalās semināra rīkošanā par Japānas uzņēmēju iespējām investēt Baltijā. Arī Japānas puse rīkos līdzīgus pasākumus, kas varētu radīt iespēju Latvijas uzņēmējiem piesaistīt investīcijas no Japānas.

5.augustā ekonomikas ministrs Artis Kampars tikšanās laikā ar augsta līmeņa Japānas tūrisma nozares pārstāvjiem Japānas Tūrisma aģentūras komisāra Jošiaki Hompo un Japānas Tūrisma aģentu asociācijas priekšsēdētāja Akiras Kanai vadībā pārrunāja iespējas Rīgai un Latvijai kļūt par vienu no Japānas tūrisma nozares jaunajiem ceļojuma mērķiem Eiropā. Šīs sadarbības rezultātā čārterreisi no Japānas uz Latviju varētu kļūt daudz biežāki, bet tuvākajā nākotnē varētu tikt atvērts pastāvīgs avioreiss starp Rīgu un Tokiju.

Tiekoties J.Hompo pastāstīja, ka Japānas pieeja tūrisma jomā ir unikāla, jo tā orientējas nevis tikai uz ienākošā tūrisma veicināšanu, bet uz divpusējā – ienākošā un izejošā – tūrisma veicināšanu. “Mēs esam izvirzījuši ambiciozu mērķi – līdz 2010.gadam panākt, ka ik gadu 20 miljonu japāņu dodas ceļojumos ārpus valsts robežām,” atzina J.Hompo.

Japānas Tūrisma aģentūras komisārs atzina, ka kopš 2000.gada izejošā tūrisma apjomi Japānā ir samazinājušies, jo jaunā paaudze mazāk izmanto iespējas doties ceļojumos ārpus valsts.

Līdz ar to Japānas valdība kopā ar tūrisma industriju un vadošām lidsabiedrībām ir sākusi īpašu projektu, lai motivētu Japānas iedzīvotājus daudz vairāk ceļot apkārt pasaulei, un pašlaik meklē jaunus ceļojuma mērķus, pieturas punktus pasaulē.

J.Hompo un A.Kanai sarunā atzina, ka Eiropa vienmēr ir bijusi interesants ceļojuma mērķis Japānas tūristiem, tāpēc gan tūrisma industrija, gan lidsabiedrības meklē jaunus ceļojuma mērķus Eiropā. Japānas valdības pārstāvis atzina, ka viens no pēdējiem jaunajiem un veiksmīgajiem ceļojuma mērķiem ir Horvātija. Savukārt Latvija, Baltijas valstis ir iekļautas kā vēl viens jauns potenciāls ceļojuma mērķis un pašlaik notiek rūpīga tirgus izpēte.

Latvijas ekonomikas ministrs apliecināja Latvijas patiesu ieinteresētību Latvijas un Japānas sadarbības veicināšanā tūrisma jomā. “No savas puses mēs – gan Latvijas valdība, gan tūrisma industrija, gan arī citas iesaistītās puses – esam gatavi darīt visu, lai tūristi no Japānas brauktu uz Rīgu un Latviju,” uzsvēra ministrs.

Viņš norādīja, ka Latvija un Rīga Japānas tūristiem varētu būt jauns un patīkams atklājums Eiropā. “Latvija japāņiem var kļūt par patīkamu piedzīvojumu, mūsu piedāvājums ir daudzveidīgs, jo Latvija ir zeme ar bagātu kultūras un vēstures mantojumu, skaistu arhitektūru, modernām viesnīcām un vienu no ekoloģiski tīrākajām lauku vidēm Eiropā,” pauda ministrs.

A.Kampars atzīmēja, ka Rīga kā būtisks reģiona tranzīta punkts ar attīstītu lidostu varētu būt vieta, no kurienes japāņu tūristi varētu doties tālākos ceļojumus uz kaimiņvalstīm – Lietuvu, Igauniju, Ziemeļvalstīm, Krieviju un citām Neatkarīgo Valstu Savienības dalībvalstīm.

Noslēdzot tikšanos, ministrs novēlēja Japānas tūrisma delegācijai sarunā ar Latvijas tūrisma industrijas pārstāvjiem atrast kopīgu valodu un vienoties par turpmāku sadarbību, lai veidotu veiksmīgus un tirgū pieprasītus tūrisma produktus.

Par Latvijas un Japānas ekonomisko sadarbību

2008.gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums ar Japānu sasniedza 53,6 miljonus eiro, kas ierindoja Japānu 32.vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū.

Eksports uz Japānu veidoja 23,7 miljonus eiro (0,3% no kopējā eksporta), savukārt imports – 30,0 miljonus eiro (0,2% no kopējā importa), tādējādi Japāna kā Latvijas partneris eksporta jomā ierindojās 32.vietā, bet importa jomā – 31.vietā.

2009.gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības bilance ar Japānu bija pozitīva: eksports veidoja 10,29 miljonus eiro (+23,5%), savukārt imports – 5,67 miljonus eiro (-60,6%).

Nozīmīgākās preču grupas, kas tika eksportētas uz Japānu, ir koksne un tās izstrādājumi, dažādas rūpniecības preces un ķīmiskās rūpniecības un saskarnozaru produkcija, savukārt nozīmīgākās importa preču grupas ir transporta līdzekļi, mašīnas, mehānismi un elektriskās iekārtas.

Saskaņā ar “Lursoft” datiem 2009.gada sākumā Latvijā darbojās pieci uzņēmumi ar Japānas kapitālu. Pēc investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā Japāna ierindojas 92.vietā, investīciju apjomam sasniedzot 10 340,00 latu. Lielākie Japānas investori ir Maekava Kazumi (SIA “KTM Trading Ltd”), Jukiko Ivamoto Kaps (SIA “Re Service”) un Noda Nobuhito (SIA “Welcome Inn”).

Latvijas tiešās investīcijas Japānā 2008.gadā bija 0,3 miljoni eiro un tika ieguldītas apstrādes rūpniecībā. Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Japānā 2009.gada pirmā ceturkšņa beigās sastādīja 0,1 miljonu latu. Visas Latvijas tiešās investīcijas Japānā uzkrātas apstrādes rūpniecībā.

 

Sandris Sabajevs, ekonomikas ministra preses sekretārs

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!