Ekonomikas ministrija: Par jauno Būvniecības likumprojektu

Sadarbībā ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi jaunā Būvniecības likuma projektu un sāk tā saskaņošanu ar ministrijām un sociālajiem partneriem.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars atzīst, ka jauns Būvniecības likums bija nepieciešams jau sen – pašreiz spēkā esošais likums pieņemts 1995.gadā. “Pašreiz spēkā esošais likums jau ir morāli novecojis un nepieciešams jauns likums. Ministrija to izstrādājusi sadarbībā ar būvniecības nozares nevalstiskajām organizācijām. Īsi raksturojot jauno likumu, varu teikt, ka tas būtiski uzlabos uzņēmējdarbības vidi, jo kardināli vienkāršos pašreiz visai smagnējo un birokrātisko būvniecības procesu,” pauda ministrs. A.Kampars cer, ka jaunais likums stāsies spēkā jau no 2010.gada 1.janvāra.

Likums paredz būtiski vienkāršot būvniecības procesu:

• vienkāršot būvniecības procesu, it īpaši privātmājām;

• mazināt administratīvo slogu būvniecībā, samazinot nepieciešamo atļauju un saskaņojumu skaitu būvniecības uzsākšanai;

• skaidri noteikt valsts un pašvaldību kompetenci būvniecības jomā;

• noteikt būvniecības dalībnieku tiesības un pienākumus;

• saskaņot Būvniecības likumu ar Administratīvā procesa likumu.

Paredzams, ka līdz ar likumprojekta apstiprināšanu tiks novērsta šobrīd bieži vien novērotā situācija, kad Būvniecības likuma normas var tikt dažādi interpretētas un atsevišķās jomās (ceļu, elektroapgādes jomās u.c.) radīja situāciju, kad piespiedu kārtā – lai neradītu pārlieku lielus zaudējumus iedzīvotājiem – Būvniecības likuma normas tiek pārkāptas.

Vienlaikus, izstrādājot likumprojektu, ir ņemts vērā Pasaules bankas pētījuma “Doing Business” vērtējums, kurā norādīts, ka būvniecības saskaņošanas procedūru ziņā Latvija ir 78.vietā.

Oficiālās būvniecības saskaņošanas procedūras Rīgā vidēja lieluma noliktavas būvniecībai un tās pieslēgšanai komunikāciju tīkliem prasa 187 dienas, izpildot 25 dažādas procedūras. Salīdzinājumam – Dānijā būvniecības saskaņošanai jāveic sešas procedūras, Igaunijā – 13. Dānijā saskaņošanu var veikt 69 dienās, Igaunijā – 118 dienās.

Paredzams, ka pēc likumprojekta pieņemšanas Latvija pietuvosies Dānijas rādītājiem, tādējādi būtiski uzlabojot uzņēmējdarbības vidi un palielinot Latvijas pievilcību vietējo un ārvalstu investoru acīs.

Vadoties no citu Eiropas valstu pieredzes, likumprojektā paredzēti vairāki nosacījumi, kad būvniecības procedūra tiek vēl vairāk vienkāršota, un paredzēts, ka būvprojekts nav nepieciešams, būvējot viendzīvokļa dzīvojamās mājas un to palīgēkas. Vienkāršotas procedūras tiek saglabātas arī renovācijas, rekonstrukcijas darbiem, inženiertīklu pievadu izbūvei un mazēkām. Tiek risināts jautājums par konteinertipa ēku uzstādīšanu.

Lai saskaņotu Būvniecības likuma normas ar Administratīvā procesa likuma regulējumu, likumprojektā ir skaidri noteikts, kuru būvniecības procesā pieņemto lēmumu var apstrīdēt trešās personas (kaimiņi, sabiedriskās organizācijas). Lai izbēgtu no zaudējumu radīšanas būvniecības ieceres ierosinātājam, kā arī apkārtējai videi un sabiedrībai kopumā, trešajām personām ir dota iespēja iesaistīties procesā pirms būvdarbu veikšanas, kad ir dots pirmais konceptuālais būvvaldes atbalsts iecerei. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka būvdarbus nevar uzsākt, kamēr par būvniecības tiesiskumu pastāv strīds.

Būvniecības nozare veido būtisku Latvijas tautsaimniecības aktivitāšu daļu, un tās ieguldījums ekonomikā sastāda 7,9% no IKP. Tādēļ Ekonomikas ministrijas kā par nozari atbildīgās ministrijas izaicinājums ir nodrošināt būvniecības nozares komersantu konkurētspēju Latvijā un ārvalstu tirgos, radot papildu darba vietas un uzlabojot Latvijas tirdzniecības bilanci.

Vienlaikus, lai esošajā ekonomiskajā situācijā palielinātu pieprasījumu nozarē un uzlabotu ēku energoefektivitāti, ministrija īsteno valsts atbalsta programmu “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi”.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa