Labklājības ministrija: Par jaunām iniciatīvām krīzes seku mazināšanai

Labklājības ministrs Uldis Augulis un Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji 5.augustā tikās ar pašvaldību un sociālo dienestu vadītājiem, lai skaidrotu izmaiņas sociālajā jomā un iepazīstinātu ar jaunām iniciatīvām krīzes seku mazināšanai.

Tikšanās laikā viens no galvenajiem apspriežamajiem jautājumiem bija LM piedāvātie jaunie nodarbinātības pasākumi. Vienu no tiem, jau sākot ar šā gada septembri, īstenos Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām. Tā būs darba prakse pašvaldībās, kurā varēs piedalīties tie bezdarbnieki, kas nesaņem bezdarbnieka pabalstu. Prakses laikā bezdarbnieki pašvaldībās varēs strādāt fiziskus, sabiedrībai derīgus darbus. Par katru dalības mēnesi viņi varēs saņemt 100 latu stipendiju.

Savukārt otrs nodarbinātības pasākums – atbalsts darbiniekiem uzņēmuma dīkstāves apstākļos. Tas nozīmē, ka bezdarba riskam pakļautos un šobrīd nodarbinātos cilvēkus apmācīs, lietojot apmācības kupona metodi (nauda seko cilvēkam), vienlaikus apmācību laikā piešķirot 70 latu stipendiju.

Šo pakalpojumu varēs izmantot darbinieki, kuru noteiktais darba laiks uzņēmumos nepārsniegs 20 stundas nedēļā, savukārt tas iepriekš samazināts ekonomiskās krīzes ietekmes dēļ. Pasākums ir vērsts uz noteikta cilvēka individuālā bezdarba riska samazināšanu, nevis uzņēmumu atbalstu. Darba devējam tiks dota iespēja pamatot, kādēļ konkrētā darbinieka darba vieta ir uzskatāma par ilgtspējīgu un kādā veidā noteiktās apmācības samazinās darbinieka bezdarba risku un palielinās viņa darba ražīgumu.

Mācību kupona summa ir no 300 līdz 500 latiem atkarībā no izvēlētās apmācības programmas. Mācību maksimālais ilgums ir līdz sešiem mēnešiem.

Vienlaikus tikšanās laikā LM valsts sekretārs Ringolds Beinarovičs informēja klātesošos par LM veiktajām un plānotajām strukturālajām reformām. Saistībā ar Sociālo pakalpojumu pārvaldes likvidāciju un Bērnu, ģimenes un sabiedrības integrācijas lietu ministrijas reorganizāciju ar 1.jūliju paplašinājies LM īstenojamo funkciju skaits. Tagad LM ir atbildīga par valsts sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas koordināciju.

Tāpat ministrija pārņēmusi valsts politikas izstrādi un veidošanu bērnu tiesību aizsardzības un bērnu un ģimenes tiesību jomā. LM īsteno arī bāriņtiesu uzraudzību un metodisko vadību. Tāpat LM ir atbildīga par ārpusģimenes aprūpi un ģimeniskās aprūpes metodisko vadību un atbalstu. LM padotībā ir arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija.

Savukārt jau ar 1.septembri paredzēts likvidēt Tehnisko palīglīdzekļu centru, tā funkcijas nododot valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari””.

Saistībā ar izdevumu samazinājumu nozarei, t.sk. valsts sociālās aprūpes centriem, R.Beinarovičs uzsvēra, ka ministrija pašlaik strādā pie risinājumu izvēles, lai mobilizētu valsts sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas resursus un pārvērtētu iespējas to mērķtiecīgākam izlietojumam, tādējādi saglabājot iespējas sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanai tām personām, kuras atrodas pilnā valsts apgādībā.

Līdz ar to šobrīd tiek izvērtētas iespējas 33 valsts sociālās aprūpes centru (SAC) reorganizācijai, tos apvienojot un samazinot administratīvās izmaksas. Lai to paveiktu, turpmāk būs nepieciešams pašvaldību atbalsts reformu veikšanā un sociālās spriedzes mazināšanā.

Tāpat ar 1.septembri pārmaiņas skars arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru (VSAA). Proti, līdzšinējās 27 VSAA teritoriālās nodaļas tiks reorganizētas, izveidojot deviņas reģionālās nodaļas ar 27 klientu apkalpošanas centriem. VSAA direktore Inese Šmitiņa norāda, ka reģionālo nodaļu izveidošana nekādā gadījumā nemainīs klientu apkalpošanu klātienē, jo saglabāsies visas esošās klientu apkalpošanas vietas.

Pasākuma laikā LM pašvaldību pārstāvjiem skaidroja arī izmaiņas bāriņtiesu darbībā pēc administratīvi teritoriālās reformas un informēja par aktuālo sociālo pakalpojumu un sociālās aprūpes jomā. Proti, pēc administratīvi teritoriālās reformas bāriņtiesas veidošana ir katras pašvaldības autonomā funkcija. Bāriņtiesas darbība jānodrošina visos novada pagastos un novada pilsētās.

LM speciālisti norāda, ka vienā novadā vai republikas pilsētā var izveidot vairākas bāriņtiesas vai vairākas pašvaldības – kopīgu bāriņtiesu. Veidojot bāriņtiesu un nosakot tās darbības teritoriju, pašvaldībai ir jānodrošina, lai katrā novada pilsētā un pagastā bāriņtiesas kompetencē esošos pienākumus veic vismaz viens bāriņtiesas pārstāvis.

Vienlaikus līdz vienas vai vairāku bāriņtiesu izveidošanai novadā, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 30.septembrim darbību turpina pagastu un pilsētu bāriņtiesas atbilstoši to kompetencei un darbības teritorijai.

Tāpat pēc administratīvi teritoriālās reformas katrā pašvaldībā neatkarīgi no iedzīvotāju skaita kā neatkarīgai iestādei būtu jābūt Pašvaldības sociālajam dienestam ar ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālistiem, t.sk. vienu sociālo darbinieku.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments