Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 4.augustā

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

4.augustā Ministru kabineta sēdē pieņemts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums, un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts profesorei, pedagoģijas habilitētai doktorei, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Pedagoģijas zinātniskā institūta direktorei un vadošajai pētniecei Ausmai Šponai par nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskajā, zinātniskajā un sabiedriskajā darbā.

Par nozīmīgu ieguldījumu pedagoģiskajā, zinātniskajā un sabiedriskajā darbā MK Atzinības raksts piešķirts profesorei, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajai loceklei, filoloģijas habilitētai doktorei, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektorei Dacei Markus.

Saldus novada jaunatnes lietu koordinatorei un Saldus pilsētas Jaunatnes atpūtas un iniciatīvu centra “Šķūnis” darbiniecei Rudītei Muraševai MK Atzinības raksts piešķirts par nozīmīgu ieguldījumu jauniešu pilnvērtīgā un vispusīgā attīstībā, viņu veiksmīgā iekļaušanā sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Ausmai Šponai, Dacei Markus un Rudītei Muraševai pasniedz izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

ĀM: Par nozaru politiku virzību Čehijas prezidentūrā un plānoto attīstību Zviedrijas prezidentūras laikā

4.augustā Ministru kabineta sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums “Par nozaru politiku virzību Čehijas prezidentūrā un plānoto attīstību Zviedrijas prezidentūras laikā”. Šādu ziņojumu Ārlietu ministrija sadarbībā ar nozaru ministrijām gatavo divas reizes gadā, mainoties ES Padomē prezidējošajai valstij. Ziņojums veidots kā koncentrēts pārskats par nozaru politiku attīstību, atspoguļojot Latvijas interešu aizstāvības ES rezultātus Čehijas prezidentūras laikā, kā arī definējot valsts prioritātes un būtiskus nozaru jautājumus Zviedrijas prezidentūrā. Tāpat ziņojums iezīmē citu ministriju atbildībā esošu jautājumu virzību un Latvijas intereses tajos.

Gatavojoties Čehijas prezidentūrai, par Latvijas prioritātēm tika noteikts Enerģētikas rīcības plāns 2010.–2012.gadam un Baltijas starpsavienojumu plāns, gatavošanās Kopenhāgenas klimata konferencei, ekonomikas atveseļošanas pasākumi, daudzgadu programma 2010.–2014.gadam tieslietu un iekšlietu jomā, Eiropas imigrācijas un patvēruma pakta ieviešana, ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam, teritoriālā kohēzija, Kopējās lauksaimniecības politikas nākotne, rūpnieciskās emisijas, akcīzes nodokļa pārskatīšana tabakas izstrādājumiem, pārrobežu veselības aprūpe, Vienotās Eiropas gaisa telpas izveide un elektronisko sakaru nozares pārskats.

Izvērtējot Čehijas prezidentūras vadībā notikušās diskusijas, ministrijas secinājušas, ka Latvijas interešu aizstāvība šajos jautājumos kopumā bijusi sekmīga. Diskusiju rezultātā ir izdevies sasniegt Latvijai izdevīgas kompromisa vienošanās vai izvairīties no sasteigtiem, nelabvēlīgiem risinājumiem.

Zviedrijas prezidentūras galvenās prioritātes un izaicinājumi ir ekonomikas stabilizācija un nodarbinātības sekmēšana, kā arī gatavošanās ANO klimata konferencei, kas notiks decembrī Kopenhāgenā.

Izvērtējot Zviedrijas prezidentūras darba programmu, ministrijas ir vienojušās par valsts prioritātēm, kurās Latvijas interešu aizstāvībai veltāma īpaša uzmanība: Lisabonas līguma ieviešana, ES institucionālie jautājumi un ES ikgadējā budžeta procedūra, Lisabonas stratēģijas prioritātes pēc 2010.gada, ES Kohēzijas politika, kā arī klimata pārmaiņas, tai skaitā oglekļa noplūdei pakļauto nozaru noteikšana. Dalībvalstu diskusiju rezultāti par šiem jautājumiem noteiks ES virzības un nozaru politiku ietvaru turpmākajos gados, kas tieši ietekmēs arī Latviju.

Kā citi Latvijai nozīmīgi nozaru jautājumi Zviedrijas prezidentūras laikā ir noteikti Austrumu partnerība, ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam, enerģētikas drošība, finanšu sistēmas uzraudzības reforma, Stokholmas programma tieslietās un iekšlietās, ES budžeta pārskatīšana, kopējās zivsaimniecības politikas reforma, kā arī lauksaimniecībai mazāk labvēlīgo apvidus maksājumu pārskatīšana.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par nekustamā īpašuma nodokļa prognozes iesniegšanas termiņu

4.augustā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām.

Šobrīd spēkā esošajos MK 2002.gada 7.maija noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa prognozi un saskaņošanu ar pašvaldībām noteiktais termiņš, līdz kuram FM ir jānosaka NĪN prognoze, ir 15.augusts. Savukārt pašvaldībām informāciju par aprēķināto NĪN prognozi ir jāiesniedz FM līdz 7.augustam. Tā kā šobrīd nav pieņemts lēmums, vai nodoklis tiks aprēķināts atbilstoši spēkā esošajām kadastrālajām vērtībām, vai kadastrālās vērtības 2010.gadam tiks aktualizētas, tad noteikto informācijas iesniegšanas termiņu nav iespējams ievērot.

Lai atrisinātu izveidojušos situāciju, valdība vienojās, ka 2010.gada NĪN prognozi FM nosaka līdz taksācijas perioda 15.septembrim, pamatojoties uz pašvaldību līdz šā gada 7.septembrim iesniegto informāciju.

Tātad prognozes iesniegšanas termiņš ir pagarināts par vienu mēnesi. Turklāt noteikts, ka jaunizveidotajām novada domēm jāiesniedz FM apkopota informācija par novadu veidojošām teritoriālajām vienībām – novada pilsētām un pagastiem.

FM: Par pilnvaroto un neatkarīgo proves uzraudzības iestāžu sarakstu

4.augustā valdība atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par Eiropas Savienības dalībvalstu, Šveices Konfederācijas, Turcijas un Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilnvaroto un neatkarīgo proves uzraudzības iestāžu (publisko vai privāto) sarakstu, kārtību, kādā šīs proves uzraudzības iestādes iekļaujamas sarakstā, un kārtību, kādā atzīstami šo proves uzraudzības iestāžu zīmogi vai proves zīmogi līdz šo proves uzraudzības iestāžu iekļaušanai sarakstā.

Dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumu tirdzniecība Eiropas Savienībā ir neharmonizēta, un to nereglamentē kopējas direktīvas un regulas, nepārtraukti notiek dalībvalstu nacionālo normatīvo aktu sakārtošana un tuvināšana šajā jomā.

Eiropas Kopienas tiesas spriedums atzīst par pamatotu prasību testēt dārgmetālu izstrādājumus kompetentās un neatkarīgās institūcijās un nosaka par pienākumu savstarpēji atzīt testēšanas rezultātus. Šobrīd Latvijā šāds kompetento un neatkarīgo Eiropas Savienības institūciju saraksts nav izveidots, nav noteikta arī kārtība, kādā šo sarakstu papildina un groza.

Līdz ar to izstrādāti noteikumi, kas skaidri noteiks to iestāžu loku, kuru zīmogi vai proves zīmogi ir atzīti Latvijas Republikā. Tāpat noteiks kārtību, kādā šo iestāžu zīmogi vai proves zīmogi atzīstami līdz iekļaušanai sarakstā.

Paredzams, ka šāda saraksta esamība pilnveidos saimnieciskās darbības ar dārgmetālu un dārgakmeņu izstrādājumiem vidi un atvieglos brīvu preču kustību.

Noteikumi ir izstrādāti, lai izpildītu likumā par valsts proves uzraudzību MK uzdoto deleģējumu.

FM: Par reģionālās attīstības atbalstu Latvijā līdz 2013.gadam

Valdība 4.augustā Ministru kabinetā (MK) atbalstīja noteikumus par reģionālās attīstības atbalstu Latvijas Republikā līdz 2013.gadam.

Noteikumos ir definēti reģioni (teritorijas), kuros Latvijā pieļaujams piešķirt reģionālās attīstības atbalstu komercsabiedrībām saskaņā ar Eiropas Komisijas valstu reģionālā atbalsta pamatnostādnēm 2007.–2013.gadam, kā arī maksimāli pieļaujamās atbalsta intensitātes.

Līdz ar jauno noteikumu apstiprināšanu spēku zaudēs 2006.gada 13.jūnija noteikumi Nr.477 “Noteikumi par reģionālo atbalstu Latvijas Republikā 2007.–2013.gadā”.

Noteikumi no jauna ir izdoti, lai nodrošinātu nepārtrauktību reģionālā atbalsta piešķiršanai.

FM: Par administratīvā sloga mazināšanu tonnāžas nodokļa maksātāja statusa iegūšanai

4.augustā valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par tonnāžas nodokļa maksātāja statusa piešķiršanu iekšzemes uzņēmumiem.

Grozījumi izstrādāti, lai mazinātu administratīvos šķēršļus iekšzemes uzņēmumiem, un paredz turpmāk izslēgt prasību uzņēmumiem iesniegt tādus dokumentus, kuri jau pieejami Valsts ieņēmumu dienesta (VID) teritoriālajai iestādei. Līdz šim saimnieciskās darbības veicējiem, lai pretendētu uz tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, VID bija jāiesniedz desmit dokumenti. Pēc MK noteikumu grozījumu spēkā stāšanās saimnieciskās darbības veicējiem, lai pretendētu uz tonnāžas nodokļa maksātāja statusu, VID būs jāiesniedz trīs dokumenti.

FM: Par līdzekļiem ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets (MK) 4.augustā atbalstīja MK rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 16 880 224 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Satiksmes ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu pārdalīt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 13 881 160 lati Satiksmes ministrijai 2004.–2006.gada plānošanas perioda Kohēzija fonda projekta īstenošanai;

• 2 999 064 lati Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai 2007.–2013.gada plānošanas perioda Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu īstenošanai.

Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts budžetu 2009.gadam Ministru kabinetam ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 79 022 382 latus Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai.

FM: Par Eiropas Komisijas papildu atbalsta pasākumiem komercsabiedrībām

Valdība 4.augustā Ministru kabinetā (MK) atbalstīja noteikumus par de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem un de minimis un cita ierobežota apmēra atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību.

Ņemot vērā globālās finanšu krīzes ietekmi uz ekonomiku, 2009.gadā tika veikti grozījumi Eiropas Komisijas (EK) 2008.gadā pieņemtajā Komisijas paziņojumā par valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos. Paziņojums ievieš jaunu ierobežota apmēra atbalsta pasākumu, paredzot, ka vienai komercsabiedrībai piešķirtais de minimis atbalsts un cits ierobežota apmēra atbalsts saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātu īpašu ekonomiskās krīzes situācijas atbalsta programmu no 2008.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim nevarēs pārsniegt 500 000 eiro.

Noteikumi izstrādāti, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību uz vienkāršotiem atbalsta nosacījumiem līdz 500 000 eiro (nav jāievēro atbalsta intensitātes un pieļaujamās atbalsta izmaksas).

Līdz šim saskaņā ar EK 2006.gada regulu de minimis atbalsts vienai komercsabiedrībai nevarēja pārsniegt 200 000 eiro trīs gadu laikā. Ja komercsabiedrība ir saņēmusi un piesakās uz de minimis atbalstu tikai saskaņā ar minēto regulu, tad atbalsta uzskaitei piemēro MK 2008.gada 5.februāra noteikumus “Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par pierobežas zemes nenodošanu privatizācijai

Ministru kabineta sēdē 4.augustā pieņemts lēmums atteikt nodot privatizācijai divus valstij piederošus neapbūvētus zemesgabalus Vecumu pagastā, Viļakas novadā, jo šī zeme uzskatāma par pierobežas joslu un nepieciešama robežsardzei tās funkciju pildīšanai.

Kāda Rīgā dzīvojoša privātpersona iepriekš bija iesniegusi Privatizācijas aģentūrā iesniegumu par vēlmi privatizēt divus valstij piederošus neapbūvētus zemesgabalus Vecumu pagastā 14,2 un 14,5 ha platībā, taču Iekšlietu ministrija, kuras valdījumā šī zeme atrodas, sagatavotajā rīkojuma projektā valdību rosināja abu zemesgabalu nodošanu privatizācijai nepieļaut, jo zeme nepieciešama robežsardzes tiešo funkciju veikšanai – Latvijas un Krievijas robežas uzraudzībai. Valdības rīkojuma projektā skaidrots, ka abi zemesgabali atrodas 12 metru joslā no valsts robežlīnijas, tāpēc tie uzskatāmi par pierobežas joslu, kas tiek izmantota patrulēšanai un citām darbībām, nodrošinot pienācīgu kārtību uz valsts robežas.

Valdības rīkojumu mēneša laikā no publicēšanas dienas oficiālajā laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā tiesu namā Rīgā, Antonijas ielā 6.

Valsts robežas likums nosaka, ka robežas josla ir noteikta platuma zemes josla, kas piegulst valsts robežai, uz to attiecas valsts robežas režīms un ir aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība.

Valdība 4.augusta sēdē nolēma arī ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas izmantoto nekustamo īpašumu Rīgā, Ķengaraga ielā 3, kā arī VUGD Gulbenes brigādes depo būvi Gulbenē, Brīvības ielā 42.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments