LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS
UN
EIROPAS KOSMOSA AĢENTŪRAS LĪGUMS PAR SADARBĪBU KOSMOSA JOMĀ MIERMĪLĪGIEM MĒRĶIEM

Latvijas Republikas valdība (turpmāk tekstā “Latvija”)

un

Eiropas Kosmosa aģentūra, kas dibināta ar Konvenciju, kas atvērta parakstīšanai 1975.gada 30.maijā Parīzē un stājās spēkā 1980.gada 30.oktobrī (turpmāk tekstā “Aģentūra”),

(turpmāk tekstā abas kopā “Puses”),

ATGĀDINOT, ka Aģentūra dibināta ar mērķi nodrošināt un veicināt tikai un vienīgi miermīlīgos nolūkos sadarbību starp Eiropas valstīm kosmosa izpētē un tehnoloģijā un to saistītajos kosmosa pielietojumos,

PIEBILSTOT, ka kosmoss ir kļuvis par tehnoloģisku, ekonomisku, zinātnisku un kultūras attīstības faktoru,

ŅEMOT VĒRĀ Latvijas pausto vēlmi sadarboties ar Aģentūru,

ŅEMOT VĒRĀ, ka Latvija kopš 2004.gada 1.maija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un tādējādi saistīta ar vispārējo Eiropas Kosmosa politikas definīciju,

ŅEMOT VĒRĀ Aģentūras Padomes 2007.gada 22.maija sanāksmē pieņemto rezolūciju par Eiropas Kosmosa politiku (ESA/C/CXCIV/Res.1 (galīgā redakcija)),

ŅEMOT VĒRĀ pamatnolīgumu starp Eiropas Kopienu un Aģentūru, kas parakstīts 2003.gada 25.novembrī, ar kuru nodibināts “pamats, kas nodrošina kopīgu bāzi un piemērotus operatīvos pasākumus efektīvai un savstarpēji efektīvai sadarbībai starp pusēm attiecībā uz kosmosa darbībām saskaņā ar to attiecīgajiem uzdevumiem un pienākumiem un pilnībā atbilstoši to institucionālajai struktūrai un operatīvajām sistēmām” un kas veido pamatu kopīgām Aģentūras un Eiropas Kopienas iniciatīvām,

ŅEMOT VĒRĀ Aģentūras Padomes 2005.gada 6.decembrī valdību līmenī pieņemto rezolūciju par Aģentūras attīstību (ESA/C-M/CLXXXV/Res.5 (galīgā redakcija)) un jo īpaši tās IV nodaļas 17.punktu, ar kuru Padome “NORĀDA uz vairāku jauno Eiropas Savienības dalībvalstu pieaugošo interesi progresīvi piedalīties Aģentūras programmās un veicināt sabiedrības interesi par kosmosa izpēti un ATGĀDINA par kopīgām Aģentūras un Eiropas Kopienas iniciatīvām, piemēram, Galileo un GMES, kurās iesaistītas visas šīs jaunās dalībvalstis”,

IEVĒROJOT 1967.gada 27.janvāra Līguma par principiem, ar ko regulē valstu kosmosa, tostarp Mēness un citu debess ķermeņu izpētes un lietošanas darbības, noteikumus un citus daudzpusējus līgumus par kosmosa izpēti un lietošanu, kuru līgumslēdzējas Puses ir Aģentūras dalībvalstis un kurus Aģentūra ir pieņēmusi,

ŅEMOT VĒRĀ Konvenciju, ar ko dibināta Aģentūra un jo īpaši tās XIV panta 1.punktu par starptautisko sadarbību, ar kuru ir noteikts, ka “Aģentūra pēc Padomes pieņemtiem lēmumiem, par kuriem vienbalsīgi nobalsojušas visas dalībvalstis, var sadarboties ar citām starptautiskām organizācijām un iestādēm un ar trešo valstu valdībām, organizācijām un iestādēm un šim nolūkam slēgt ar tām līgumus”,

VĒLOTIES veidot mehānismus, lai veicinātu un stiprinātu sadarbību starp pusēm uz savstarpēji izdevīgām darbībām saistībā ar miermīlīgu kosmosa izmantošanu,

PĀRLIECINĀTAS par labumu, ko šādas sadarbības rezultātā gūs abas Puses,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO:

1.PANTS
Mērķis

Šī Līguma mērķis ir nodibināt tiesisko pamatu Pušu sadarbībai kosmosa izpētes un miermīlīgas izmantošanas jomā un nosacījumus kopīgu interešu projektu īstenošanā.

2.PANTS
Sadarbības jomas

1. Puses informē viena otru par visām attiecīgajām darbībām un programmām, un to progresu un regulāri konsultējas viena ar otru saskaņā ar 3.pantā minēto procedūru par jomām, kurās ir iespējama sadarbība.

2. Starp jomām, kurās Puses redz sadarbības iespējas saskaņā ar šo Līgumu, it īpaši svarīgas ir šādas:

(a) kosmosa zinātne, īpaši astronomija un astrofizika, saules sistēmas izpēte un saules-zemes fizika;

(b) Zemes novērošanas pētījumi un pielietojumi, tajā skaitā Aģentūras satelītu novērojumi atskaites un koordinātu sistēmu metereoloģiskās bāzes nodrošināšanai, vides uzraudzība, meteoroloģija un aeronomija, ģeoinformātika, dabas katastrofu pārraudzība;

(c) telekomunikācijas, tai skaitā pakalpojumu demonstrējumi, kā arī satelītnavigācija;

(d) mikrogravitācijas izpēte, īpaši kosmosa bioloģija un medicīna un materiālzinātne;

(e) tehnoloģijas attīstība, tai skaitā pro­grammatūras un aparatūras izstrāde;

(f) zemes segmenta inženierzinātne un izmantošana;

(g) inovatīvu materiālu un konstrukciju tehnoloģiju izstrāde jaunākās paaudzes Eiropas nesējraķetēm, būvēm zemes orbītā un uz Zemes dabīgiem pavadoņiem.

2.1 Parakstot šo Līgumu, Latvija informē Aģentūru par tām jomām, par kurām Latvijai ir īpaša interese. Nosakot kopīgu interešu programmu, Puses noslēdz atsevišķas vienošanās, nosakot Pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar 3.panta 1.punkta noteikumiem.

3. Lai īstenotu kopīgus projektus jomās, kas noteiktas 2.panta 2.punktā minētajās jomās, Puses vienojas veicināt zinātnieku un inženieru apmaiņas pasākumus, informācijas apmaiņu, kā arī attiecīgo industriālo partneru kontaktus .

4. Sadarbība attiecas arī uz:

(a) stipendiju piešķiršanu, lai ļautu katras Puses kandidātiem piedalīties apmācībā vai citās zinātniskās vai tehniskās darbībās stipendiju piešķirošās Puses ierosinātajās iestādēs;

(b) ekspertu apmaiņu, lai nodrošinātu līdzdalību mācībās;

(c) kopīgu konferenču un simpoziju organizēšanu;

(d) produktu un pakalpojumu, kas izstrādāti saskaņā ar Aģentūras programmām, lietošanas kopīgu sekmēšanu;

(e) izglītības darbību veicināšanu kosmosa zinātnes un tehnoloģijas jomā;

(f) ekspertu atzinumu un atbalstu nodrošināšanu kosmosa projektu vadībā.

5. Puses pēc vajadzības savstarpēji konsultējas par starptautisko struktūru sanāksmju darba kārtībās iekļautiem kopīgiem interešu jautājumiem kosmosa izpētē un izmantošanā.

6. Puses veicina starptautisko sadarbību to abpusēji interesējošo juridisko jautājumu izpētē, kas var izrietēt no kosmosa izpētes un izmantošanas.

3.PANTS
Sadarbības īstenošana

1. Lai panāktu 2.pantā minēto sadarbību kopīgu interešu programmās, Puses par katru gadījumu veic pārrunas un slēdz vienošanos.

2. Latvija par atbildīgo šī Līguma īstenošanā nozīmē Izglītības un zinātnes ministriju.

3. Katra Puse ieceļ “kontaktpersonu”, kura ir atbildīga par šī Līguma īstenošanas uzraudzību un par pasākumu veikšanu, lai atbalstītu sadarbības turpmāku attīstību. Šādas kontaktpersonas ir parastie Pušu saziņas kanāli sadarbības priekšlikumu iesniegšanai.

4. Lai detalizēti izpētītu priekšlikumus jomās, ko Puses norādījušas saskaņā ar šī Līguma 2.panta 1.punktu, kā arī iesniegtu pusēm ieteikumus, var veidot kopīgas darba grupas.

5. Lai vērtētu šī Līguma īstenošanā panākto progresu, tik bieži cik nepieciešams starp kontaktpersonām, kas ieceltas saskaņā ar šī panta 3.punktu, tiek rīkotas īpašas tikšanās.

6. Katra Puse sedz izmaksas, kas tai rodas no šī Līguma saistību izpildes.

7. Latvija piekrīt nodrošināt šī Līguma īstenošanai administratīvo atbalstu, it īpaši attiecībā uz personu ieceļošanas un izceļošanas un preču un materiālu ievešanas un izvešanas atvieglošanu saistībā ar projektiem, par kuriem Puses vienojušās šī Līguma ietvaros, tostarp atbrīvot no 6.pantā minētās ievedmuitas un izvedmuitas, ko parasti piemēro. Latvija izdod preču un materiālu, kas attiecas uz projektiem, par kuriem Puses vienojušās, ievešanas un izvešanas atļauju, izņemot preces, kas tiek kontrolētas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem par stratēģiskas nozīmes preču apriti, iesniegšanai muitas iestādēm. Šī atļauja garantē, ka ievestās vai izvestās preces un materiāli tiek izmantoti projektos, par kuriem Puses vienojušās.

4.PANTS
Novērotāja statuss

Latvija ir aicināta apmeklēt Aģentūras Padomes sanāksmes ministru līmenī kā novērotāja viena pārstāvja personā, kuru var pavadīt padomdevēji. Latvija saņem darba kārtības projektu un attiecīgos dokumentus, kas pieejami Aģentūras dalībvalstīm, lai varētu piedalīties šādās sanāksmēs.

5.PANTS
Informācija un dati

1. Puses apmainās ar zinātnisko un tehnisko informāciju par kopīgu interešu jautājumiem attiecībā uz kosmosa zinātni, tehnoloģiju un pielietojumu, pārraidot tehniskus un zinātniskus ziņojumus un piezīmes atbilstoši Pušu attiecīgajiem informācijas un datu izplatīšanas noteikumiem.

2. Tiek nodrošināta vienas Puses kopīgu eksperimentu vai projektu gaitā iegūtā zinātniskās un tehniskās informācijas pieejamība otrai Pusei, ja tiek ievēroti tie noteikumi, par kuriem Puses varētu būt vienojušās attiecībā uz informāciju un datu izplatīšanu.

3. Ja viena Puse apgādā otru pusi ar precēm, datiem vai informāciju, Saņēmējpuse šīm precēm, datiem vai informācijai piešķir tādu intelektuālās īpašumtiesības aizsardzības pakāpi, kas ir vismaz līdzvērtīgs tai pakāpei, kāda tiek nodrošināta ar Apgādātājpuses piemērojamo tiesisko sistēmu. Par īpašiem pasākumiem, kas pēc Apgādātājpuses viedokļa ir nepieciešami, lai sasniegtu šādu aizsardzības pakāpi, Puses savstarpēji vienojas.

6.PANTS
Privilēģijas un imunitāte

1. Aģentūrai Latvijas teritorijā ir juridiskas personas statuss attiecībā uz jebkurām Latvijā veiktajām darbībām šī Līguma ietvaros. Šim nolūkam Latvija piešķir Aģentūrai privilēģijas un imunitāti, kas noteiktas ar 1947.gada 21.novembrī Apvienoto Nāciju ģenerālasamblejā pieņemto Konvenciju par specializēto Aģentūru privilēģijām un imunitātēm, kas Latvijā stājās spēkā ar 2005.gada 19.decembri. Ar šo jāsaprot, ka iepriekšminētajā konvencijā noteiktais atbrīvojums no nodokļiem un nodokļu atvieglojumi netiek piemēroti Aģentūras amatpersonām, kuras ir arī Latvijas pilsoņi vai kurām ir pastāvīgas uzturēšanās atļauja Latvijā, kad šīs personas ir ieceltas par Aģentūras amatpersonām.

2. Attiecībā uz katru noteiktu kopīgu interešu programmu, saskaņā ar Līguma 6.panta 1.punktā minēto, privilēģiju un imunitātes īstenošana var būt sīki izklāstīta īstenošanas pasākumos, kas minēti 3.panta 1.punktā.

7.PANTS
Personāla apmaiņa

Ņemot vērā 6.panta noteikumus, Latvija saskaņā ar piemērojamajiem valsts normatīvajiem aktiem atvieglo un paātrina to personu ieceļošanu Latvijas teritorijā un izceļošanu no tās, kuras nepieciešamas šī Līguma īstenošanai. Aģentūra saskaņā ar tās dalībvalstu valsts normatīvajiem aktiem atvieglo un paātrina to personu ieceļošanu tās dalībvalstu teritorijās un izceļošanu no tām, kuras nepieciešamas šī Līguma īstenošanai.

8.PANTS
Atbildība

Ievērojot jebkurus citus noteikumus, kas minēti 3.panta 1.punktā minētajās vienošanās, katra Puse ir atbildīga par jebkuriem zaudējumiem vai kaitējumu, kas nodarīts tās personām vai īpašumam, ko šī Puse izmanto, lai izpildītu šajā Līgumā paredzētās darbības, izņemot gadījumus, ja šie zaudējumi vai kaitējums radies otras Puses tīšas darbības vai rupjas nolaidības rezultātā.

9.PANTS
Strīdu atrisināšanas kārtība

1. Jebkurus strīdus attiecībā uz šī Līguma skaidrošanu vai piemērošanu Puses atrisina, savstarpēji vienojoties. Ja jautājumu neizdodas atrisināt savstarpēji vienojoties, jautājums pēc jebkuras Puses lūguma tiek iesniegts atrisināšanai šķīrējtiesas tribunālam, kas sastāv no katras Puses iecelta viena kandidāta un priekšsēdētāja, kuru ievēl Puses, savstarpēji vienojoties. Ja Puses nespēj vienoties par priekšsēdētāja kandidatūru, katra Puse var uzaicināt Starptautiskās tiesas priekšsēdētāju iecelt iepriekšminēto priekšsēdētāju. Tribunāla lēmums ir galīgs un saistošs abām pusēm.

2. Šī Līguma 3.panta 1.punktā minētajās vienošanās ir ietverti noteikumi par strīdu atrisināšanas kārtību, kuros ietvertas arī šķīrējtiesas procedūras un metodes.

10.PANTS
Spēkā stāšanās un grozījumi

1. Līgums stājas spēkā dienā, kad to parakstījušas abas Puses.

2. Līgums ir spēkā piecus gadus no tā spēkā stāšanās brīža. Gadu pirms šī Līguma darbības termiņa izbeigšanās Puses pārskata Līguma īstenošanas rezultātus un izvērtē veidus, kā turpināt vai turpmāk attīstīt šādu sadarbību. Puses it īpaši izvērtē iespēju noslēgt Eiropas sadarbības valsts līgumu.

3. Ja esošā sadarbība tiek turpināta, Līgumu var pagarināt un grozīt ar abpusēju rakstisku piekrišanu.

4. Izņemot pirmos divus gadus pēc Līguma parakstīšanas, katra Puse var izbeigt šo Līgumu, rakstiski par to brīdinot otru pusi sešus mēnešus iepriekš. Ja šādas izbeigšanas rezultātā Līguma spēkā esamība izbeidzas, Līguma noteikumi paliek spēkā uz to periodu un tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai nodrošinātu jebkuras 3.panta 1.punktu minētās vienošanās izpildi, kas ir spēkā brīdī, kad šī Līguma spēkā esamība tiek izbeigta, īstenošanu.

 divos oriģinālos latviešu un angļu valodā. Atšķirīgas šī Līguma interpretācijas gadījumā, noteicošais ir teksts angļu valodā. Aģentūra nodrošina tulkojumus franču un vācu valodā.