Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.06.1999., Nr. 177/178 (1637/1638) https://vestnesis.lv/ta/id/19589

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz Saeimas deputātu pieprasījumiem un jautājumiem iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

01.06.1999., Nr. 177/178 (1637/1638)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt! Sāksim 27. maija Saeimas plenārsēdi.

Pirms izskatām darba kārtību, mums ir jāizskata iespējamās izmaiņas darba kārtībā. Desmit deputāti ierosina šīsdienas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektus "Par deputāta Jāņa Bunkša atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva" un "Par Helēnas Soldatjonokas ieļaušanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Prezidijs ierosina šos lēmuma projektus iekļaut sadaļā "Lēmumprojektu izskatīšana" pēc 7. darba kārtības punkta. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Paldies!

Desmit deputāti lūdz iekļaut šā gada 27. maija sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu otrajam lasījumam likumprojektam "Valsts fondēto pensiju likums"" pirms darba kārtības 4. sadaļas — "Likumprojektu izskatīšana" — un lūdz pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam likumprojektam "Valsts fondēto pensiju likums" līdz šā gada 7. jūnijam. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Pieci Saeimas deputāti lūdz Saeimu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieku un Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo personu sociālās aizsardzības likums" . Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. (Starpsauciens: "Jābalso!") Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu, balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — nav, atturas — 21. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti... Runāt vēlas deputāts Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Atim Slakterim.

A.Slakteris

(TP). Cienījamie kolēģi! Ierosinu par atbildīgo komisiju noteikt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju, jo šajā gadījumā tabakas izstrādājumu ražošana, realizācija, reklāma — vismaz pirmie trīs vārdi vairāk attiecas uz tautsaimniecību nekā uz pārējām lietām.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu Pēterim Apinim!

P.Apinis

(LC). Lūdzu papildus nodot likumprojektu arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, jo daži jautājumi saistīti ar akcīzes nodokli.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vairāk priekšlikumu nav. Tātad vai ir iebildumi par to, ka par atbildīgo komisiju tiek noteikta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Iebildumu nav.

Vai ir iebildumi, ka likumprojekts tiek nodots arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai? Nav iebildumu. Paldies! Lēmums pieņemts.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par augu šķirņu aizsardzību"" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Beļģijas Karalistes konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem" nodot Ārlietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Jura Dalbiņa iesniegumu: "Lūdzu piešķirt man bezalgas atvaļinājumu šā gada 27. maijā." Saeimas Prezidijs ierosina šo iesniegumu iekļaut sadaļā "Lēmuma projektu izskatīšana" un izskatīt šodien. Nav iebildumu? Nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Antas Rugātes, Gundara Bērziņa, Jēkaba Sproģa, Aigara Kalvīša, Aivara Tiesneša, Andra Šķēles, Jura Dalbiņa, Dzintara Ābiķa, Silvas Goldes un Jāņa Estas pieprasījumu Ministru prezidentam V.Krištopanam un zemkopības ministram P.Salkazanovam "Par Latvjas iekšējā tirgus aizsardzību un situāciju lauksaimniecībā" . Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Labrīt, cienījamie kolēģi! Pieprasījumu komisija divās sēdēs — 19. maijā un 25. maijā — izskatīja šo pieprasījumu. Pirmajā sēdē komisija noklausījās zemkopības ministru Salkazanova kungu, kurš sniedza informāciju par to, ko ministrija darījusi un domā darīt, lai aizsargātu iekšējo tirgu šīs problēmas visplašākajā izpratnē. Komisijas deputāti bija vienoti lauksaimniecības stāvokļa vērtējumā. Tas ir visai kritisks, bet radies ne tikko, bet samilzis daudzos gados. Pirmajā sēdē komisija pieprasījumu noraidīja, pārveidot to par jautājumu nevēlējās pieprasītāji, un tā jautājums palika atklāts par to, vai pieprasījums pārveidojams daļēji par pieprasījumu.

Priekšlikums bija — komisija savā nākamajā sēdē izvērtē situāciju, izejot no tā, kāds būs Saeimas lēmums, 20. maijā izskatot likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā", un ko lems vadība savā 25. maija sēdē. Un tad lems vēlreiz — vai pieprasījumu daļēji pārveidot par pieprasījumu vai ne.

Vakar komisija izvērtēja Saeimā un valdībā nolemto un nāca pie secinājuma, ka process ir ieguvis pozitīvu virzību. Saeima uzsākusi izstrādāt likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas tirgus aizsardzībā", šodien tātad mēs izskatām šo likumprojektu otrajā lasījumā, arī valdība savā sēdē izskatīja šo problēmu, un tā guvusi, kā jau es teicu, pozitīvu risinājuma ievirzi.

Ekonomikas ministrija iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Antidempinga likums". Likumprojekta par kompensāciju pretsubsīdiju pasākumiem iesniegšanas termiņš ir 1. septembris. Ministru kabinetā pieņemti noteikumi — Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas nolikums — un noteikumi par kārtību, kādā veicami iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi, kā arī apstiprināts Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas sastāvs. Ekonomikas ministrija, piemēram, uzskata, ka līdz ar to šobrīd ir radīti priekšnoteikumi likuma "Par iekšēja tirgus aizsardzību" ieviešanai.

Komisijas lēmums tātad bija arī daļēji nepieņemt šo pieprasījumu. Tātad pieprasījums ir pilnībā noraidīts, uzskatot, ka valdībai, Zemkopības ministrijai, jādod laiks, lai paredzētos pasākumus realizētu dzīvē, un kā tas tiks realizēts, to rādīs laiks. Lūk, šāds ir mans komentārs komisijas vārdā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Jāzeps Šnepsts, Tautas partijas frakcijas deputāts.

J.Šnepsts

(TP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Protams, mēs varētu ilgi diskutēt par Pieprasījumu komisijas atzinumu — noraidīt šo Tautas partijas iesniegto atsevišķu deputātu priekšlikumu, bet es jūs visus gribu vērst uz vienu citu lietu. Šis pieprasījums ir radies ne jau tāpēc, lai sāktu kritizēt valdības vai atsevišķas nozares darbu, šis pieprasījums ir radies tāpēc, lai Saeima un valdība kopā sāktu strādāt un veidot jaunu koncepciju lauksaimniecības problēmu risināšanai. Lai mēs neturpinātu savu darbu, kā turpinām tagad, kad lauksaimniecības problēmas mēs risinām kā ugunsdzēsēji: tad, kad māja ir nodegusi, un te ir tātad svaigs piemērs ar gaļas tirgu, cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzību, tad mēs visi vienisprāt, simtprocentīgi sākam visu atbalstīt.

Bet, cienījamie kolēģi, ticiet man, pašlaik pārējās ar lauksaimniecību saistītajās nozarēs situācija absolūti nav labāka. Vienīgā atšķirība ir tā, ja ņemam pa pozīcijām, ka tagad graudus neviens nepļauj, tos sāks pļaut tikai jūlijā, augustā, un tad septembrī mēs risināsim graudu problēmu. Piena cena uz šodienu ir jau zem 1995. gada līmeņa. Ja jums tas nevienam neizraisa satraukumu, tad es minēšu vēl citus skaitļus. Ja pagājušogad pie 9,3 santīmiem vidējās cenas par vienu kilogramu piena zemnieki saņēma kopējā naudas izteiksmē 43,2 miljonus latu, tad šogad jau pie pašreizējā cenu krituma pie kopievākuma kopējā naudas izteiksmē zemnieki saņems kaut kur mazāk — no 10 līdz 15 miljoniem latu. Cienījamie kolēģi, es gribu no jums kaut kur saņemt atbildi — kas šos 15 miljonus latu vienā nozarē kompensēs? No kurienes? It sevišķi, ja tagad mēs spriežam par to, ka jāsamazina budžeta izdevumu daļa. Ja jau Latgales atsevišķas pienotavas uz šodienu par vienu piena kilogramu maksā 5 santīmi, tad, ticiet man, vairs nebūs tādas protesta akcijas kā uz šodienu, kad gatavojas bloķēt ceļus cūku audzētāji un tā tālāk. Ar pienu būs ļoti vienkārši — iespējams, ka to vedīs tepat pie Saeimas priekšā un lies ārā. Un tad mēs atkal ļoti lielā vienprātībā sāksim risināt tos jautājumus.

Tāpēc es jūs visus aicinu atbalstīt šo pieprasījumu, lai mēs beidzot sāktu diskutēt par tām problēmām, kas pašlaik ir lauksaimniecībā, un es nepiekrītu cienījamajam Tabūna kungam, ka valdībai ir maz laika, lai šīs problēmas risinātu. (No zāles: "Tas nav mans viedoklis.") Šī valdība strādā jau pusgadu, un šī pusgada laikā principā es neredzu nekādus kardinālus lēmumus, kas situāciju varētu izmainīt. Un valdības attieksmi un arī Zemkopības ministrijas attieksmi pret lauksaimniecību raksturo viens teikums dokumentā, kurš atrodas pie jums, un es ceru, ka jūs tāpat kā es visi esat rūpīgi izlasījuši, un uz jautājumu, ko darīs Zemkopības ministrijā un valdībā, lai palielinātu konkurētspēju Latvijas lauksaimniecības un pārtikas produkcijas iekšējā un ārējā tirgū, atbilde ir ļoti zīmīga — pakāpeniski tiks paaugstinātas veterinārās prasības, lai no aprites izslēgtu konkurētspējīgos pārtikas pārstrādes uzņēmumus. Palasiet, tā tas ir rakstīts. Es piekrītu, ka tur ir drukas kļūda vai pārskatīšanās, bet, ja zemkopības ministrs paraksta šādu dokumentu ar tādu rupju kļūdu, tas nozīmē, ka principā šādi dokumenti tiek parakstīti, nemaz nelasot, un tas kārtējo reizi apliecina, kāda ir attiecīgās nozares vadības pozīcija pret nozari. Tāpēc vēlreiz, lai mēs rudenī neatgrieztos pie graudiem, pie cukurbietēm, pie gaļas, pie piena un tā tālāk, aicinu balsot par šo pieprasījumu, lai mēs savlaicīgi varētu rast risinājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputāts.

I.Burvis

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es gribēju jums visiem atgādināt to, ka līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām vēl ir ļoti tālu, un tādēļ varbūt šobrīd ir pārāk agri imitēt lielās rūpes par zemniekiem. Lielu mīlestību pret viņiem mēs imitējam faktiski tikai tad, kad viņi sāk spiegt no tā, ka viņiem ir sāpīgi dzīvot. Viss ir pareizi! Es dzirdu, ka pašlaik māja ir nodegusi, es gribētu dzirdēt tādā gadījumā atbildi uz jautājumu — kurš, kad un cik ilgā laikā dedzināja šo māju, un kāpēc tagad ministram pieprasa pažarnieka lomu izpildīt burtiski dažās, ļoti īsās laika vienībās. Trīs gadus lielākie zemnieku draugi bija valdības vadītāji, trīs gadus zemnieks tika pakļauts personīgo biznesu interesēm, ne sava biznesā, bet valsts vadītāja interesēm. Šodien tas uz zemnieku atsaucas, un vainīgs ir ministrs, kurš šodien sēž. Varbūt beigsim tēlot šo mīlestību?

Sēdes vadītājs.

Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Protams, šī situācija lauksaimniecībā ir satraucoša, un tas, ka šāds pieprasījums parādījies, tas arī varētu būt saprotams. Taču lielā mērā šis pieprasījums ir veidots sakarā ar to, ka šobrīd zemnieki ir satraukušies par situāciju ar cūkgaļas importu, lēto cūkgaļas importu no Polijas, no Somijas, no citām valstīm. Bet es gribu atgādināt vienu balsojumu pagājušā sēdē. Pagājušā sēdē mēs nodevām komisijām un pieņēmām pirmajā lasījumā Likumu par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā. Vienīgais deputāts ir Jāzeps Šņepsts, kurš nobalsoja pret šī likuma nodošanu komisijām, vienīgais no visas Saeimas, no visiem simts deputātiem, vienīgais nobalso pret pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībā. Šodien viņš uzstājās tribīnē un aicināja atbalstīt pieprasījumu, kas ir tieši par to pašu tēmu. Cienītā Tautas partija, es nesaprotu jūsu divkosīgo politiku. No vienas puses, jūs izvirzāt pieprasījumus, kas kritizē valdību, valdība šajā brīdī ir izdarījusi maksimāli visus iespējamos pasākumus, lai aizsargātu iekšējo tirgu, jūsējais deputāts nobalso pret likumprojekta izskatīšanu un tajā pašā laikā kāp tribīnē un kritizē valdības darbību, un aicina pieņemt pieprasījumu. Es domāju, ka šāda taktika ir ļoti divkosīga.

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Patīkami, ka valdošais vairākums tik uzmanīgi kontrolē opozīcijas balsojumus, un iespējams, ka mēs beidzot varēsim uzzināt to cilvēku, kas pārstāv parlamentā cienījamo Ministru prezidentu, kas viņu informē par deputātu rīcību. Bet, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā man izbrīnu rada arī vairākuma pārstāvju, arī sociāldemokrātu kungu uztraukums. Nu, nosūtīsim šo pieprasījumu Salkazanova kungam un saņemsim atbildi. Patiešām es būtu priecīgs tur izlasīt, ka Salkazanova kungs rakstītu to, ka visas kļūdas bija iepriekšējā — Krasta kunga un Šķēles kunga laikā notikušas un ka cienījamais Salkazanova kungs plāno lauksaimniecībā izdarīt to, to un to. Un, ja šādu atbildi mēs saņemsim patiešām, tad ir nākamais solis.

Es personīgi uzskatu, ka sen ir laiks Saeimā noturēt ārkārtas sēdi par lauksaimniecību. Ir likums par lauksaimniecību, kuru pieņēma 6.Saeima. Salkazanova kungs mūsu komisijā pateica, ka tas ir novecojis. Tad mani interesē, kā tiks piedāvāta jauna koncepcija, kādi grozījumi ir jāizdara šajā likumā un kā to plāno darīt Lauksaimniecības ministrija. Man personīgi pēdējā laikā nogurdina — visu laiku mūsu Tautsaimniecības komisijai jābūt kā ugunsdzēsējam. Latvijai pāri veļas viena epidēmija pēc otras. Papriekšu ir olu epidēmija, piena epidēmija, cūkgaļas epidēmija, graudu epidēmija un uz gada beigām varbūt būs cukura epidēmija, pēc tam būs kartupeļu epidēmija, un tā mēs turpināsim visu laiku ugunsdzēsēju tempā kaut ko lāpīt.

Tādēļ, cienījamie kolēģi, es aicinātu šajā gadījumā, un patiešām paldies, ka Požarnova kungs informēja par tiem sliktajiem opozīcijas deputātiem, kas balso nepareizi, mēs šo jautājumu nopietni izskatīsim frakcijās un pārrunāsim šo balsojumu rezultātus, bet es aicinātu šajā gadījumā atbalstīt šo priekšlikumu un patiešām atbalstīt arī valdošam vairākumam, lai ministrs konkrēti atbild. Varbūt tad nebūs jātērē dārgais Saeimas laiks, nebūs jāsasauc atsevišķa sēde par lauksaimniecību, bet mēs vienkārši atrisināsim šo jautājumu, un nevajadzētu baidīties — arī ar politisku rīcību, un sociāldemokrātu kungi varēs parādīt, kā viņi pārstāv darba tautas intereses valdībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamais Šņepsta kungs! Jūs esat jauns deputāts — pirmo reizi Saeimā, un tāpēc es iesaku iepazīties tuvāk ar to, kā strādā Saeima, kā pieņem likumprojektus un pieprasījumus. Un tāpēc neizsakiet man pārmetumus. Komentārs, Šņepsta kungs, ko es sniedzu, nebija Tabūna komentārs, bet tas bija komisijas viedoklis. Un komisijas vairākuma viedoklis, ar kuru es iepazīstināju. Faktiski ar to vajadzēja iepazīstināt komisijas priekšsēdētājam, kurš visu laiku bija Bunkša kungs, bet, kā zināt, viņš ir kļuvis par ministru un nolicis deputāta mandātu, nākamais komisijas biedrs ir jūsu partijas biedrs Bērziņa kungs, kurš, būdams viens no pieprasītājiem, lūdza mani kā komisijas sekretāru iepazīstināt ar šo viedokli. Tāda ir secība, un patiesībā tas nav Tabūna komentārs, bet tas ir komisijas vairākuma viedoklis. Lūk, ko es gribēju paskaidrot. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Arnis Mugurevičs, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs.

A.Mugurevičs

(Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs). Godājamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Es gribētu teikt to, ka ministrija nav vairījusies un nevairīsies no situācijas apspriešanas lauksaimniecībā. Šī situācija tiešām ir smaga un prasa ļoti nopietnu un detalizēti sagatavotu sarunu. Taču es pašlaik gribētu protestēt tikai pret dažiem cienījamās opozīcijas izteicieniem, un konkrēti — pret deputāta Šņepsta teikto.

Man rokās ir ministra sagatavotā atbilde Saeimai, un es varu teikt, ka cienījamais Šņepsta kungs ir maldinājis Saeimu un klaji melojis. Tāda teksta kā viņš te citēja šajā... (Starpsaucins: "Izlasi dokumentu, kas ir Saeimā!") Es varu izlasīt, ar ministra parakstu, tā ka, es atvainojos, iespējams, ka šī kļūda ir radusies Saeimā, un šeit nav vainojama ministrija un ministrs. Paldies, cienījamie deputāti!

Sēdes vadītājs.

Imants Burvis— otro reizi.

I.Burvis.

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Paskatieties uz kalendāru, kāds šodien ir datums, un atšķiriet savus dokumentus. 17.maijā jau ministrija deva atbildi uz pieprasījumu. Vai nav pārāk bieži? Vai ministrija ir kantoris pieprasījumu atbilžu gatavošanai vai ministrijai ir jāstrādā? Man vienkārši gribas, lai jūs lasāt arī tos dokumentus, kurus jūs pieprasāt, lai jums iesniedz.

Sēdes vadītājs.

Gundars Bērziņš, Tautas partijas frakcijas deputāts.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka šeit lieta šobrīd aizgāja vairāk par to pozīciju, par opozīciju, kā opozīcijas deputāti balsoja. Es maz dzirdēju no runātājiem interesi par šo problēmu pēc būtības, par valsts, sabiedrības interesēm, un pieprasījums, manuprāt, ir viens no instrumentiem, kas ļauj šīs lietas risināt, jo Saeima nodarbojas ar likumdošanu, un pieprasījums faktiski ir vienīgā forma, kur tiek atvērta diskusija par kādu no jautājumiem, un Saeima var iesniegt lēmuma projektu un rast risinājumu.

Nebaidieties, cienījamā pozīcija, šeit nav nekādu uzbrukumu, un ministru neaiztiksim pagaidām. Mēs gribam palīdzēt kopīgi šo jautājumu risināt, un, balsojot par šo pieprasījumu, faktiski balsos par to, vai Saeima grib šo jautājumu pārrunāt vai ne. Es varu droši teikt, kad ministram neuzticību mūsu frakcija šobrīd neizvirzīs, mēs gribam izskatīt tikai jautājumus, kas palīdz risināt šīs lietas, jo cūkgaļa ir viena no mazas daļiņas. Šobrīd varbūt Saeimā sēdošiem deputātiem, kam ir mazāks sakars ar lauksaimniecību, liekas — nobalsosim šodien likumu, un Saeima savu lielo darbu būs padarījusi lauksaimniecības glābšanas jomā. Nebūs, kungi, tā, tā ir ļoti maza daļa no lauksaimnieciskām problēmām, un ir cukura problēmas, graudu problēmas, ir ilglaicīgās lauksaimniecības politikas jautājumi, eksporta iespējas un citas.

Tāpēc es aicinātu nebaidīties izskatīt šo jautājumu, es domāju, ka tas noņems spriedzi gan sabiedrībā, gan šeit Saeimā, un, konstruktīvi apspriežot šīs lietas, mēs tiksim pie vienota viedokļa un sniegsim arī palīdzību valdībai un ministram, kurš, protams, strādā vēl nedaudz vairāk nekā simts dienas. Protams, var prasīt no viņa arī padarīto darbu, bet zemnieki, manuprāt, visvairāk var prasīt skaidrību, kāda būs, jo šobrīd skaidrības veselā virknē jautājumu nav. Es aicinu pozīciju nebaidīties, vienīgais pieprasījums, ko mēs bijām iesnieguši un ko Saeima ļoti vienprātīgi pieņēma, bija telekomunikāciju jautājumā. Jūs redzat, ka šī lieta ļoti konstruktīvi risinās, un sabiedrība saprot, ar ko nodarbojas Saeima, un šī lieta virzās uz priekšu, un šis ir otrais gadījums, kad varētu konstruktīvi kopā ar pozīciju, ar opozīciju risināt valstiskas, sabiedrībai svarīgas lietas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Jānis Urbanovičs.

J.Urbanovičs

(PCTVL). Godātais Prezidij! Godātā Saeima! Skaidrs, ka formulējumi varētu būt precīzāki, atbilstošāki, bet es domāju— ja arī tie būtu pavisam precīzi, gan jau vairākuma pārstāvētā Pieprasījumu komisija atrastu kādu knifu, kāpēc tas būtu noraidāms vai pārformējams, lai to nevajadzētu šeit skatīt. No tā, vai mēs tagad risinām šo problēmu tā, kā dod mums šādas iespējas parlamentāra darba teorija un prakse, būtībā problēmas nemaz nemainās, un situācija ar katru gadu lauksaimniecībā pasliktinās. Kas šeit ir vistrakākais un vissliktākais? Vissliktākais un vistrakākais, ka kārtējo reizi kārtējā partija, paņemot savā pārraudzībā lauksaimniecības nozari, sāk kļūt par šīs nozares visu nedarbu advokātu, kas ir darīts pirms viņiem. Kā jūs, godātie sociāldemokrāti, nesaprotat, ka pašreiz tiek strādāts pie tā un darītais darbs gan ar šo pieprasījumu, gan arī ar iniciatīvu sasaukt ārkārtas sēdi par Lauksaimniecības likuma nedarbošanos ir būtībā palīdzēšana jums, tieši jums, (uzsveru), ja jūs gribat tiešām un jūsu ministrs grib kaut ko šajā nozarē sakārtot. Godīgi sakot, šodien izskatās, ka jūs ne velna no tā vai nu negribat darīt, vai nesaprotat. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Vilim Krištopanam un zemkopības ministram Pēterim Salkazanovam par Latvijas iekšējā tirgus aizsardzību un situāciju lauksaimniecībā. Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 37, atturas — 21. Pieprasījums ir noraidīts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības". Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcija.

V.Muižniece

(TP). Labdien, godātie deputāti! Šodien mums ir jāstrādā ar diviem Saeimas lēmuma projektiem. Ar dokumentu nr. 650 un vienlaikus lūdzu arī paskatīties dokumentu nr. 651. Tie ir divi līdzīgi Saeimas lēmuma projekti. Abi par piekrišanu Saeimas deputātu saukšanai pie administratīvās atbildības.

Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savā 18.maija sēdē izskatīja Valsts ieņēmumu dienesta iesniegumu — par deputātu saukšanu pie administratīvās atbildības sakarā ar to, ka valsts amatpersonu deklarācijas iesniegšana Korupcijas novēršanas likumā notiek noteiktajā termiņā. Komisija iepazinās ar piedāvātajiem materiāliem, uz sēdi bija uzaicināti arī abi deputāti. Deputāts Cilevičs bija mūs pagodinājis arī ar savu klātbūtni.

Kas tad ir teikts šajā Valsts ieņēmumu dienesta iesniegtajā dokumentā? Tātad ir norādīts, ka deputāti nav iesnieguši valsts amatpersonu ikgadējās deklarācijas likumā noteiktajā laikā un aicina tātad piemērot to atbildību, kas paredzēta Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166. 27.pantā. Šis pants saucas "Valsts amatpersonu deklarācijas neiesniegšana" un paredz, ka par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā kārtībā vai nepatiesu ziņu norādīšana deklarācijā noteikt naudas sodu, kas ir līdz 250 latiem. Komisijas viedoklis, par ko jau ir diezgan daudz informācijas, balsojot bija tāds, ka vairākums uzskatīja, ka deputāti nebūtu sodāmi un Saeimai nebūtu jāpiekrīt Saeimas locekļu saukšanai pie administratīvās atbildības.

Nedaudz vēlos komentēt, kādēļ radās šāds viedoklis. Tādēļ, ka daļa deputātu uzskatīja, ka ir atšķirīgi viedokļi par termiņu skaitījumu un par to, vai 3.maijs būtu uzskatāms par likuma pārkāpumu, bet es vēlos vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz tādu lietu, ka vispārējās ikgadējās amatpersonas deklarācijas iesniegšanas laiks ir 1.aprīlis, un atgādināt, ka Saeima pieņēma likuma grozījumus šā gada 18.martā. Likuma grozījumi stājās spēkā tikai 27.martā, tādēļ šā likuma pārejas noteikumos tika paredzēts, ka tikai šajā gadā, proti, par 1998.gadu, amatpersonas ikgadējo deklarāciju iesniedz līdz 1999.gada 1.maijam. Tā kā šie minētie divi deputāti šo deklarāciju līdz 1.maijam iesnieguši nebija, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka Saeimas Mandātu un iesniegumu komisija savlaicīgi atgādināja deputātiem arī par šo noteikumu. Katram deputātam tika individuāli atgādināts, kā arī tika vērsta visu frakciju uzmanība uz nepieciešamību ievērot likuma normas. Komisijas deputātu vairākums uzskatīja, ka ir vērā ņemams tas, ka atšķiras viedokļi par termiņu skaitījumiem, jo nav skaidri noteiktas Administratīvo pārkāpumu kodeksā šīs normas, bet jautājums par termiņu skaitījumu regulēts vienīgi Civilprocesa likumā, kurā gan ir noteikts, ka tādos gadījumos, ja ir minēts datums, līdz kuram ir jāveic kāda darbība, darbības izpildes laiks ir diena pirms minētā datuma. Turklāt tika uzskatīts, ka šis pārtraukums ir maznozīmīgs, jo deputāti nav vēlējušies deklarāciju neiesniegt vispār. Mazākumā šajā gadījumā palika komisijas priekšsēdētājs, uzskatot, ka deputāti ir pirmie starp līdzīgajiem, kuriem likuma normas ir jāpilda nešaubīgi.

Šajā gadījumā lūdzu jūs izteikt attieksmi pret jums piedāvāto Saeimas lēmuma projektu — piekrist 7.Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības par Administratīvo pārkāpumu protokolā norādīto pārkāpumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Borisa Cileviča saukšanai pie administratīvās atbildības". Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 14, atturas — 24. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības" .

V.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Jāatzīst, ka savā ziņojumā par iepriekšējo lēmuma projektu esmu izklāstījusi lietas apstākļus, kas attiecas arī uz deputāta Oskara Grīga saukšanu pie administratīvās atbildības. Vienīgā atšķirība ir tā, ka Grīga kungs nepagodināja komisiju ar savu klātbūtni un nācās vadīties vienīgi no šiem iesniegtajiem dokumentiem. Komisijas viedoklis bija tieši tāds pats attiecībā arī uz šo gadījumu. Komisijas vairākums uzskatīja, ka nebūtu jāpiekrīt deputāta saukšanai pie administratīvās atbildības. Mazākumā palika komisijas priekšsēdētājs. Lūdzu jūs izteikt savu viedokli!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Oskara Grīga saukšanai pie administratīvās atbildības". Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 16, atturas — 22. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Bunkša atsaukšanu no Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāva." Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — l ēmuma projekts "Par deputātes Helēnas Soldatjonokas iekļaušanu Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sastāvā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums, sakarā ar izmaiņām darba kārtībā— lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu otrajam lasījumam likumprojektam "Valsts fondēto pensiju likums" līdz šā gada 7.jūnijam" . Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo Saeimas lēmuma projektu — pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam likumprojektam "Valsts fondēto pensiju likums" līdz šā gada 7.jūnijam. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Jurim Dalbiņam šā gada 27.maijā". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Profesionālās izglītības likums" , otrais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Jānis Esta. Lūdzu! Jā, tad mēs lemsim par steidzamību.

Tātad, pirms mēs sākam izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā, ir saņemts priekšlikums — noņemt steidzamību šim likumprojektam. Vai kāds vēlas runāt par vai pret? Neviens runāt nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par steidzamības noņemšanu likumprojektam "Profesionālās izglītības likums". Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts. Lūdzu!

J.Esta

(TP). Cienījamie deputāti! Dokumenta nr. 558.- — "Profesionālās izglītības likums, otrais lasījums. 1.priekšlikums, Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikums. Komisija to ir pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

2.priekšlikums. Komisija pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

3.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija pieņēmusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

4.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Komisija pieņēmusi.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta.

5.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

6.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

7.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

8.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

9.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

10.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

11.priekšlikums — zemkopības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta.

12.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Tajā ir apkopoti visi iepriekšējie deviņi priekšlikumi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

13.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

14.priekšlikums— izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav

J.Esta.

15.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

16.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

17.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

18.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

19.priekšlikums — zemkopības ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

20.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

21.priekšlikums — Izglītības ministrijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

22. priekšlikums — labklājības ministra priekšlikums. Noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta.

23.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

24. priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

25.priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

26.priekšlikums — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

27.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

28. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

29. — Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

30.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

31. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

32. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli par 32. un 33.priekšlikumu.

J.Esta.

34. — Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

35.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

36. — labklājības ministra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta.

37. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

38.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

39. — zemkopības ministra priekšlikums — un līdzīgs 40.priekšlikums noraidīti.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39. un 40.priekšlikumu.

J.Esta.

41. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

42.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

43.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

44. — zemkopības ministra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta.

45.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

46.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

47. — Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

48. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

49.priekšlikums pieņemts. Līdzīgs 35.priekšlikumam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

50.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

51.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

52. — labklājības ministra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas redakcijai.

J.Esta.

53. — zemkopības ministra — un 54. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemti. Līdzīgi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

55. — labklājības ministra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta.

56. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

57.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

58.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta.

59. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

60. — Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

61. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

62.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

63.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

64. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

65.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

66. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta.

Tāpat 67.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

68.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

69.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

70.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

71. — Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

72. — zemkopības ministra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta.

73. — labklājības ministra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta.

74. — Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

75. — labklājības ministra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas slēdzienam.

J.Esta.

76. — atbildīgās komisijas priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

77. — Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

78.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

79.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

80. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

81.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

82.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

83.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

84. — zemkopības ministra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta.

85. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

86.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

87.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu. Pieņemts.

J.Esta.

88. — labklājības ministra priekšlikums — daļēji atbalstīts un ietverts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 88. un 89.priekšlikumu.

J.Esta.

89.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Mēs jau izlēmām, ka atbalstām.

J.Esta.

90.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

91.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

92. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

93. — labklājības ministra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta.

94. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

95.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

96.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

97.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

Tāpat 98.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

99. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta.

100. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

101.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

Numerācija sajukusi. 102. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

103.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

104. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

105.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

106.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

107. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

108.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

109.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

110. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

111.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

112.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

113.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

114.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

115.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

116. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

117.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta.

118.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

119.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

120. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

121.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Pieņemts.

J.Esta.

122.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Esta.

123. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

124. — zemkopības ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

125. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

126.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

127.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Arī nav iebildumu.

J.Esta.

128.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

129.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

130.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

131.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

132.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

133.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

134. — zemkopības ministra priekšlikums — noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta.

135. — Juridiskā biroja priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

J.Esta.

136. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Par 136.priekšlikumu atklājam debates. Ivars Godmanis — finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man ir lūgums balsot šo 136.priekšlikumu pa daļām. Jo neapšaubāmi mūsu Finansu ministrijas priekšlikumā — saistīti ar nodokļiem — tas ir absolūti pretēji tam, kā tiek formulēts sestajā, septītajā un astotajā daļā 136.priekšlikumam. Pirms mēs varētu pāriet pie apspriešanas, varbūt sestajā, septītajā un astotajā daļā — man ir lūgums tomēr balsot pa daļām, jo faktiski līdz piektajai daļai Finansu ministrijai nav komentāru. Pa daļām lūdzu balsot!

Man ir sekojošs priekšlikums — lūgt balsot pa daļām. Tas ir 136.priekšlikums. Šeit var redzēt — 33.pants. Un 33.pantā ir atsevišķās daļas — viens, divi, trīs, pieci. Finansu ministrijai visciešākie iebildumi ir, sākot no 6., 7. un 8. daļas, ko mēs nekādi nevaram atbalstīt trīs iemeslu dēļ.

Pirmais iemesls ir likums, kas regulē nodokļu atlaides, un kas vispār ir saistīts ar nodokļiem un nodevām, ir pilnīgi citi likumi. Tie ir likumi par nodokļiem, nevis speciālie likumi par profesionālo izglītību.

Otrs. Nevaram mēs nekādīgi izdalīt profesionālo izglītību kā īpašu izglītības formu, kam būtu šādas te privilēģijas. Tāda gadījumā ir jādiskutē konceptuāli par Izglītības likumu, par "galvas" likumu kopumā.

Trešais. Es domāju, ka šīs 6., 7., un 8. daļas saturs ir bīstams. Tas ir teorētiski uzrakstīts it kā ļoti skaidri, bet prakse parāda, ka neapšaubāmi tie ir kanāli, kā izmanto profesionālo izglītību, lai varētu noslēpt savu darbību un nemaksāt valstij nodokļus. Tāpēc man ir lūgums dalīt pa daļām. Tālāk tur ir mani priekšlikumi no Finansu ministrijas, mūsu priekšlikumi, bet katrā ziņā mums vislielākie iebildumi ir pret 6., 7. un 8. daļu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Mums ir jālemj par to, vai balsosim pa daļām 136.priekšlikumu. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Vai ir iebildumi par 33.panta pirmo, otro, trešo, ceturto un piekto daļu? Nav iebildumu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 33.panta sesto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 31, atturas — 37. Sestā daļa tiek svītrota.

Par septīto. Vai vēlaties debatēt, Inkēna kungs? Nē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 136.priekšlikuma septīto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 30, atturas — 48. Septītā daļa tiek svītrota.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 136.priekšlikuma astoto daļu. Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 31, atturas — 42. Arī astotā daļa tiek izslēgta no priekšlikuma.

Vai par devīto daļu arī tiek uzturēts balsojums? Netiek uzturēts. Devītā daļa paliek.

Lūdzu turpinām! 137. priekšlikums.

J.Esta.

137.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

138.priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

139. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums — pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

140.priekšlikums nobalsots.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas viedokli.

J.Esta.

141. — izglītības un zinātnes ministra priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

J.Esta.

142. priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

143. — labklājības ministra priekšlikums. No-raidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

144. priekšlikums pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

J.Esta.

145. —labklājības ministra priekšlikums. No-raidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

J.Esta.

146. — atbildīgās komisijas priekšlikums. Pieņemts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Esta.

Aicinu balsot par visu likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Profesionālās izglītības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem!

J.Esta.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 2. jūnijs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies!

J.Esta.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pirms izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu : "Lūdzam iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu trešajam lasījumam likumprojektam "Valsts prezidenta ievēlēšanas likums"" un izskatīt to pirms 11. darba kārtības jautājuma."

Lēmuma projekts — tātad pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam likumprojektam "Valsts prezidenta ievēlēšanas likums" līdz 1. jūlijam. Pret šo priekšlikumu vēlas runāt Juris Dobelis.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Es domāju, ka šis priekšlikums varētu ieņemt pirmo vietu visjocīgāko priekšlikumu sarakstā. Jo dabīgi, ja mēs šādu priekšlikumu pieņemam, tad arī nekāds likums tālāk netiks izskatīts. Man liekas, ka to vajadzētu saprast katram, kas tam seko līdzi. Uz pagājušajām prezidenta vēlēšanām mēs bijām spiesti konstatēt, ka ir izvirzīts cietumnieks kā prezidenta kandidāts, mani tagad interesē, kas vēl to varētu pārspēt. Es aicinu balsot pret tādu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Par šo priekšlikumu runās Indulis Bērziņš.

I.Bērziņš

(LC). Cienījamie kolēģi! Pirmkārt pašreizējais likumprojekts neizslēdz iespēju cietumniekam pieteikties uz prezidenta amatu jeb tikt pieteiktam — sāksim ar to. Tā kā šo problēmu, Dobeļa kungs, mēs neatrisināsim.

Tiešām visiem šeit viss ir pilnīgi skaidrs. Ja šis lēmuma projekts tiks iekļauts dienas kārtībā un pieņemts, tad attiecīgi mēs nākošo Latvijas Valsts prezidentu ievēlēsim tāpat, kā divas reizes jau tika ievēlēts Guntis Ulmanis. Bez nekādām juridiskām vai citām problēmām.

Attiecīgi, ja mums divas reizes to izdevās izdarīt bez nekādām problēmām, kāpēc lai mēs to neizdarītu arī šoreiz? Daudzi deputāti ir atzinuši šī likumprojekta absurdumu pēc būtības. Tas nozīmē, ka šodien, ja mēs uzsāksim debates, un tāds variants ir iespējams, ja nenobalso par šo te lēmuma projektu, tad mēs, pieņemsim, debatēsim divas vai trīs, vai četras stundas, tērēsim vajadzīgo laiku un pēc tam, piemēram, nobalsosim pret šo likumprojektu trešajā lasījumā. Arī nav nevienam noslēpums, daudzi deputāti grasās to darīt neatkarīgi no tā, kāds šis likumprojekts būs trešajā lasījumā.

Tātad, šis lēmuma projekts vienkārši būs mēģinājums. Ja vairākums negrib balsot par šo likumprojektu trešajā lasījumā, viņi jau iepriekš nobalso par šo lēmuma projektu, un mēs vienkārši ietaupām laiku un tajā skaitā arī naudas līdzekļus. Vienkārši lieki nerunājot parlamentā. Tāpēc es aicinu balsot par šī lēmuma projekta iekļaušanu dienas kārtībā.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis pret, viens — par. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projekta "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu trešajam lasījumam likumprojektam "Valsts prezidenta ievēlēšanas likums"" iekļaušanu dienas kārtībā. Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 36, atturas — 3. Lēmuma projekts iekļauts dienas kārtībā un tiks izskatīts pirms 11. darba kārtības jautājuma.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris

(TP). Prezidij, cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 643a. 1. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — aizstāt likumprojekta nosaukumā vārdu "pasākumiem" ar vārdiem "pagaidu pasākumiem". Komisija atbalstīja priekšlikumu, jo tādējādi mēs vairāk pietuvināmies likumam "Par iekšējā tirgus aizsardzību" un tā normām.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

A.Slakteris.

2. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 2. un 3. priekšlikumu.

A.Slakteris.

3. priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums...

Sēdes vadītājs.

Ir izskatīts jau, deputāti atbalsta.

A.Slakteris.

Jā, paldies! 4. priekšlikums — Ministru prezidenta Krištopana priekšlikums. Šis priekšlikums neguva komisijas atbalstu, lielā vienprātībā tika noraidīts, jo neatbilst mūsu likumdošanas praksei, konkrēti, svītrojot vārdus — 70%.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem nav iebildumu pret atbildīgās komisijas viedokli.

A.Slakteris.

5. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Slakteris.

6. priekšlikums — deputāta Kalvīša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā. Šeit ir būtiski ierosinājumi paplašināt — ne tikai kā cūkgaļu, bet arī kā cūkgaļas izstrādājumus.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Atvainojos, atklājam debates. Aigars Kalvītis, Tautas partijas frakcijas deputāts.

A.Kalvītis

(TP). Cienījamie deputāti! Šī likumprojekta mērķis bija paaugstināt cūkgaļas iepirkuma cenas Latvijas iekšējā tirgū un palielināt cūkgaļas iepirkumu Latvijā, kur zemnieki ir izvirzījuši šīs galvenās prasības, lai Latvijas valdība spētu nodrošināt. Bet mans priekšlikums ir nedaudz papildināt pirmajā lasījumā pieņemto. Jo, ja mēs runājam tikai par saldētu, svaigu vai atdzesētu cūkgaļu, tad šie divi mērķi netiks sasniegti. Tādēļ es ieteicu arī iekļaut šinī likumprojektā cūkgaļas izstrādājumus. Ja šie cūkgaļas izstrādājumu ierobežojumi tiks atbalstīti, tad, protams, mēs šos divus galvenos mērķus atrisināsim, bet, ja nē, tad Latvijā izveidosies divas uzņēmēju grupas. Vieni — kas ātri reaģēs pēc šī likuma pieņemšanas un noslēgs līgumus ar blakusvalstīs esošajiem gaļas pārstrādes uzņēmumiem par cūkgaļas izstrādājumu importu, un es domāju, ka nav liela atšķirība no kūpinājumiem Igaunijā, Lietuvā ar kūpinājumiem Latvijā. Šīs karbonādes maz atšķiras. Un, protams, viņi ievedīs šīs karbonādes Latvijas teritorijā un realizēs jau par pakāpi zemākām cenām, kas ir vismaz 340 lati par tonnu, kādu ierobežojumu mēs vēlamies šobrīd cūkgaļai uzlikt.

Otra grupa savukārt, nenoreaģējot vai dažādu citādu iemeslu dēļ, jutīs ļoti zemu iekšējā tirgus gatavo produktu cenu līmeni. Un viņiem cits nekas neatliks, kā samazināt cūkgaļas iepirkumu un, protams, samazināt arī iepirkuma cenas, jo tādā veidā mēs panāksim tieši cenu samazinājumu. Tādēļ šinī likumprojektā ir neizbēgami jāiekļauj gan svaiga, atdzesēta, saldēta cūkgaļa, gan arī tās izstrādājumi .

Vakardien Briselē pārrunās Eiropas Savienība pieprasīja Latvijai informāciju par cūkgaļu un tās izstrādājumiem. Eiropā šo lietu nemaz savādāk nesaprot. Ja mēs gribam aizsargāt kādu pozīciju, tad tā jāaizsargā kompleksi, jo pretējā gadījumā mēs tirgu vēl vairāk destabilizēsim.

Tādēļ es gribu griezties pie Iekšējā tirgus aizsardzības komitejas ar lūgumu, lai viņa turpmāk pieņemtu kompetentākus lēmumus un uzsāktu procedūras īstajā laikā un vietā, nevis, kā tas notika šinī gadījumā, kad tika saņemts iesniegums no Cūku audzētāju asociācijas par problēmām cūkgaļas tirgū, un tika pieņemts viens no konteksta izrauts pasākums, grupa 0203. Komisijas vieta un loma ir pieņemt kompetentus lēmumus.

Es esmu pateicīgs Tautsaimniecības komisijai par to, ka tā manu priekšlikumu ņēma vērā. Vakardien tas tika uzlabots, un es ceru, ka visas starptautiskās procedūras tādā veidā arī tiks īstenotas un mēs tiešām cūkgaļas tirgu aizsargāsim kompleksi un noteikti, un ar konkrētu mērķi, lai paaugstinātu cūkgaļas iepirkumu valstī un paaugstinātu iepirkuma cenas, nevis savādāk. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Valdis Birkavs — ārlietu ministrs

V.Birkavs

(ārlietu ministrs). Godātie kolēģi! Iekšējā tirgus aizsardzība un tās nepieciešamība neizraisa nekādas šaubas. Runa ir par ļoti precīzu procedūru ievērošanu. 5. maijā Slovēnija šogad ieviesa cūkgaļas importa aizsardzības pagaidu pasākumus un rezultātā, nepierādot nopietno kaitējumu un neievērojot procedūras, šobrīd ir saņēmusi attiecīgu lēmumu no Pasaules tirdzniecības organizācijas, kas pieprasa pagaidu pasākumu atcelšanu un eksportētājiem zaudējumu kompensāciju. Tātad es vēlreiz uzsveru — nav runa par to, ka nevajag aizsargāt tirgu. Otrkārt, nav šaubu arī par to, ka jāievēro procedūras. Vakar notika pirmās konsultācijas, un jāteic, ka divi speciālisti Zemkopības ministrijā, divi jauni speciālisti Ekonomikas ministrijā mums šobrīd nav pietiekami sagatavoti, lai pierādītu nopietnu kaitējumu. Tātad es esmu ierosinājis, ka mums ir jārīkojas ļoti profesionāli, un mums vajadzētu finansēt ekspertus, ņemot tos no valstīm, kas profesionāli to ir darījušas gadiem ilgi. ASV un Eiropas komisijā iekšējā tirgus aizsardzībai strādā simtiem speciālistu. Tas, ka mēs uzsākam šo procedūru, ir ļoti pozitīvi tādēļ, ka mums ir jāiemācās aizsargāt iekšējo tirgu atbilstoši mūsu starptautiskajām saistībām. Vēl vairāk, šīs starptautiskās saistības dod mums lieliskas iespējas aizsargāt tirgu. Ja būtu šobrīd pieņemts pretsubsīdiju likums, mēs varētu vērsties tikai pret to valsti, kas pielieto negodīgās konkurences principus. Tā kā mums šī likuma joprojām nav, mums jāattiecina tas uz absolūti visām valstīm, ieskaitot arī tās valstis, kas ir mūsu kaimiņos — Lietuvu un Igauniju, ar ko mūs saista brīvās tirdzniecības līgums, jo par to mēs vakar tikām skaidri brīdināti.

Kabinets gribēja izrādīt šo gribu attiecībā uz mūsu kaimiņvalstīm, bet tikām skaidri brīdināti par to, ka tas tiks uzskatīts par negodīgas konkurences un par diskriminācijas pasākumiem.

Tātad kāda ir šobrīd situācija, kas mums ir jādara un kādas mums ir iespējamās sekas? Tātad, lai mēs pierādītu savu labo gribu, tad pagaidu aizsardzības pasākumiem būtu jāstājas spēkā 27. jūnijā. Ja tie stājas spēkā ātrāk, kaut gan procedūras ir uzsāktas un notifikācijas asociācijas padomei ir iesniegtas, mums tomēr var rasties problēmas, ka pret mums tātad kompensācijas un koncesiju atņemšanas pasākumus pielieto daudz lielākā varbūtības pakāpē. Tātad, ja mūsu pieņemtais lēmums, un tas ir jāpieņem, stājas spēkā, bet pārbaudes gaitā mēs nespējam pierādīt kaitējumu vai reālos draudus, tādā gadījumā, atbilstošiem līguma punktiem stājoties spēkā, tiek ieviesti pretpasākumi, tātad iespēja atmaksāt zaudējumus no valsts budžeta vai arī atcelt koncesijas citos sektoros. Tieši tas ir tas, kas visrūpīgāk ir jāizvērtē.

Tādēļ, manuprāt, mums ir jākoncentrējas, pirmkārt, uz profesionālu ekspertu piesaistīšanu, lai pierādītu kaitējumus vietējam ražotājam un lai ievērotu procedūru, kura ļaus mums faktiski izvairīties no pretpasākumiem, jo pagaidu pasākumiem ir jātiek ieviestiem noteikti, taču kaitējuma pierādījums un procedūras ievērošana ir absolūti nosacījumi, ja mēs negribam nostādīt nedz citus lauksaimniecības sektorus sliktākā stāvoklī, nedz arī pašus cūkgaļas ražotājus. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Modris Lujāns, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas deputāts.

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kolēģi! Protams, bija dzirdams uzreiz troksnis sociāldemokrātu rindās, jo es ceru, ka nākamais pēc manis uzstāsies cienījamais Salkazanova kungs, jo mēs dzirdējām Ārlietu ministrijas problēmu par cūkkopību, bet varbūt Salkazanova kungs pastāstīs par problēmām Ārlietu ministrijas sistēmā. Protams, ir patīkami dzirdēt cienījamo Birkava kungu, un, protams, ir patīkami dzirdēt valdības pārstāvi, kas izsaka kritiku par to, ka nav pieņemts antisubsīdiju likums. Bet, Birkava kungs, jūsu partijas biedrs Krištopana kungs ir premjerministrs, un no gada sākuma vairākkārt ir griezušies Ministru kabinetā gan arī pie bijušā ekonomikas ministra Šlesera kunga jautājumā, kā ir lietas ar antisubsīdiju likumu, antidempinga likumu, un līdz šai dienai viņi visi ir pakārti gaisā. Tāpat jautājums, vai mums bija jānogaida līdz šim brīdim, kad mēs saskaramies kārtējo reizi pēc problēmām ar olām, ar cūku problēmu. Vai Ārlietu ministrija un Zemkopības ministrija nevarēja prognozēt šo situāciju, ka šī problēma būs, un šodien mēs dzirdam pēkšņi pirmo reizi, ka mums nav ekspertu, ka mums nav kvalitatīvu ekspertu. Tad jautājums, ko darīja Ārlietu ministrija un Zemkopības ministrija, lai Latvijas intereses Eiropas Savienībā kaut vai pārstāvētu? Vai šodien Birkava kungs piedāvā, ka mums šis likums pēc būtības ir jānoraida, un jāpasaka: cienījamie zemnieki, mums ir jāpagaida. Tiks izveidota ekspertu padome, tiks uzaicināti, nolīgti par lielu naudu speciālisti no Rietumiem, tad viņi parisinās jūsu problēmas, un tad, kad vairāk Latvijā cūkkopības nebūs, tad kādu citu nozari — mēs varam ierakstīt nākošo nozari rindas kārtībā, tad jūsu problēmu sāks risināt. Jā, es arī vakar komisijā diezgan aktīvi, un cienījamais Slaktera kungs arī var pateikt, iestājos savā veidā pret diviem punktiem, kur Kalvīša kungs izdara paplašinājumu. Bet laikam šodien mēs nokļūstam tanī situācijā— kurā rokā kozdams, sāp, jo nav valsts politikas, un nav valsts reālā plānošana, ko mums darīt? Un šodien mums ir jāpaliek zem sitiena savi Latvijas pilsoņi, iedzīvotāji, vēlētāji zemnieki, un to aicina Birkava kungs. Varbūt Salkazanova kungs aicinās, kādu citu teoriju izvirzīs, bet es viņu pagaidām pat neredzu zālē, ne arī kaut kur skatītāju tribīnēs. Nu, izrādās, esot tomēr, cerams, ka uzstāsies.

Un, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā es patiešām tomēr laikam aicināšu atbalstīt gan Kalvīša kunga iniciatīvu, gan komisijas iniciatīvu. Jā, mums ir jāiet uz risku, uz nopietnu risku, ka patiešām, kā Birkava kungs norādīja, valstij būs jāmaksā, un varbūt Godmaņa kungam būs jāmeklē finansu līdzekļi, ar ko segt šo pielietoto pagaidu aizsardzības mehānismu. Bet otros svaru kausos ir mūsu Latvijas zemnieki. Un šajā gadījumā es negribētu teikt to, ka man ir sevišķas bailes no tā, vai rīt viņi brauks, vai vakarā pa televīziju uzstāsies, vai piedalīsies tur Valsts prezidents, kurš arī noliks kādu baļķi ceļam priekšā, atbalstot zemniekus, jeb nē, bet ir reālā problēma, un rodas vēl īpatnējs jautājums, kādēļ tikai tad, kad Tautsaimniecības komisija ģenerēja šo jautājumu par tirgus aizsardzību, Birkava kungs un valdība pamodās, ka ir iespējami mehānismi, kur šie mehānismi bija pusgadu, gadu vai pat vēl vairāk atpakaļ? Kādēļ šīs komisijas nebija jau izveidotas, kādēļ Lapšes kungs vai Lepšes kungs no Lauksaimniecības ministrijas nerisināja šos jautājumus? Tātad tā ir bezdarbība, apzināta bezdarbība. Iespējams, šajā gadījumā valstij ir jāuzņemas atbildība, ir jāizdara šis maksājums, ja cienījamie nākotnes partneri no Eiropas Savienības piestādīs šo rēķinu, ja mēs būsim tik dumji, ka nemācēsim aizstāvēt savu tirgu un savas valsts un tautas intereses.

Un tādēļ es aicinu, cienījamie kolēģi, šajā gadījumā atbalstīt Kalvīša kungu. Diemžēl man gribas norādīt arī Slaktera kungam, ka vajadzētu sākt ar radikālāko, jo radikālākais iznāk komisijas priekšlikums, un pēc tam mēs nokļūstam pie Kalvīša kunga priekšlikuma, mehānismus nedaudz sajaucu, bet šajā gadījumā es aicinu balsot par Kalvīša kunga priekšlikumiem, un patiešām žēl, ka mēs šodien nenosūtījām, nobaidījāmies, pieprasījumu par tirgus aizsardzību cienījamam Salkazanova kungam, kurā varēja tos vārdus, ko tikko teica cienījamais Birkava kungs, arī ierakstīt vai ierakstīt datumus, laikus, cik izmaksās šie eksperti, kas Latvijai ir nepieciešami, cik lielas naudas summas, vai mūsu nabaga budžets to atļausies, vai jālūdz zemniekus ziedot naudu ekspertu algošanai. Un tādēļ es, cienījamie kolēģi, vēlreiz aicinu šajā gadījumā pieturēties ne politiski, bet atbalstīt mūsu vēlētāju intereses, jo pirms vēlēšanām, man liekas, visas partijas skraidīja pa laukiem, sita ar kulaciņiem krūtīs un teica, cik mēs mīlam jūs, zemnieki, un šodien mēs to redzēsim. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Pēteris Salkazanovs — zemkopības ministrs.

P.Salkazanovs

(zemkopības ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Arī Zemkopības ministrijas cilvēki bija Briselē un tagad dodas atpakaļ uz Latviju. Jāsaka, kopumā pēc tās informācijas, kas ir manā rīcībā, sarunas bija ļoti konstruktīvas un kopumā pozitīvas. Jāsaka, ka šo sarunu rezultātā ir panākta vienošanās, ka 15., 16.jūnijā sāksies sarunas šeit pat Rīgā ar Eiropas Savienību par iekšējā tirgus aizsardzību un tiks pievienoti iztrūkstošie dokumenti. Bet attiecībā par priekšlikumu — tomēr es gribētu aicināt deputātus par šo priekšlikumu balsot dalīti, jo Zemkopības ministrijas rīcībā šodien nav argumentētu datu par to, ka ir vajadzīga iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi cūkgaļas izstrādājumiem. Pašlaik mums ir pozitīva bilance attiecībā par tiem produkcijas veidiem, ko mēs eksportējam, tajā skaitā uz Sanktpēterburgu un citām vietām, tās ir desas un citi gaļas izstrādājumi. Ļoti grūti būs argumentēt Eiropas Savienībā kādu apsvērumu, kāpēc ir veikti šie pasākumi tirgus aizsardzībai cūkgaļas izstrādājumiem. Šajā brīdī es domāju, ka attiecībā par tiem pasākumiem, kas būtu jāveic par cūkgaļas izstrādājumiem vai gaļas izstrādājumiem, šī norma varētu radīt problēmas sarunās ar Eiropas Savienību. Ja šāda bilance parādīsies negatīva priekš Latvijas, tad šīs sarunas turpinājumā varētu būt risināms jautājums attiecībā par cūkgaļas izstrādājumiem. Un gribētu aicināt deputātus balsot pret attiecībā uz cūkgaļas izstrādājumiem un šo labojumu balsot pa daļām. Attiecībā par spēkā stāšanās laiku — tomēr gribētos saglabāt šo 1.jūniju, jo starptautiskajā līgumā tomēr ir pateikts, ka it kā jāstājas spēkā 30 dienu laikā šiem pasākumiem, tajā pašā laikā, ja ir ārkārtas situācija, tad šīs 30 dienas nav jāievēro. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, daži paziņojumi. Vineta Muižniece, Tautas partijas frakcijas deputāte.

V.Muižniece

(TP). Godātie Mandātu un iesniegumu komisijas locekļi! Aicinu jūs tūdaļ, pārtraukuma sākumā, uz nelielu sanāksmi, uz komisijas sēdi Juridiskās komisijas sēžu telpā.

Sēdes vadītājs.

Romualds Ražuks.

R.Ražuks

(LC). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās tagad tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti! Aicinu jūs uz komisijas sēdi komisijas telpās!

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Pulksten 10.30 Sarkanajā zālē notiks Saeimas Prezidija un Frakciju padomes kopīga sēde. Lūdzu Saeimas sekretāres biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Pāvels Maksimovs, Jānis Škapars, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Dzintars Kudums, Juris Vidiņš, Oskars Grīgs, Pēteris Tabūns, Juris Sinka, Dzintars Rasnačs.

Sēdes vadītājs.

Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim apspriest likumprojektu "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai". Pašlaik debatējam par 6.priekšlikumu — deputāta Kalvīša priekšlikumu.

Vārds debatēs Leonam Bojāram, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcijas deputātam.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Kas tad te ir noticis? Ir noticis tas, ka astoņu gadu laikā mēs nīcinājām mūsu zemkopību. Nedēļu atpakaļ mēs meklējām vienu "āzi", tagad — otru meklējam. Pēc nedēļas meklēsim vēl trešo. Tikai kurš tas būs? Kas tad ir noticis šo astoņu gadu laikā? Iznīcinājām lielās saimniecības, lai gan Eiropas eksperti saka, ka saimniecības, kurām ir 6000 hektāru, tās ir labas. Mēs nezin kāpēc to neatzinām. Mēs nodarījām lauksaimniecībai zaudējumus 1,5 miljardu apmērā. Mēs mierīgi izkāvām 270 000 liellopu.

Nodokļi. Neviens taču nepadomāja par tiem nodokļiem. Kā tam jaunajam zemniekam dzīvot jaunajos apstākļos? Ja mēs atgriežamies pie 1920.gada, tad tur bija pateikts, ka tie zemnieki, kuriem bija izpostītas saimniecības kara laikā, vai tie, kuri tikko nodibināja saimniecības, 10 gadu laikā nemaksāja nodokļus. Tāpēc vēsturi vajag paskatīties! Kā tad mēs katru gadu palielinām cenu degvielai? Kā tad tas lauksaimnieks var šo degvielu nopirkt? Par to jau arī neviens nedomā. Es skatos arī uz tiem jautājumiem, kā vajadzēja apdrošināt traktorus, kā vajadzēja par kāpurķēžu traktoriem maksāt ceļu nodokļus un pārējos nodokļus. Iekšējā tirgus nosargāšanā pret ārvalstu ražotāju ieplūdi mums nekas netika veikts astoņu gadu laikā. Nekas! Gaļas kombinātu mēs mierīgi pārdevām igauņiem, un tad brīnāmies, ka igauņi, protams, tajā pārstrādā Igaunijā ražoto gaļu, bet ne jau Latvijā. Alus darītavu mēs arī pārdevām zviedriem vai nez kam vēl, tad miežus, protams, Latvijā viņi nepērk. Viņi ieved vai nu no Austrālijas vai no savas zemes.

Kas attiecas uz dzirnavām. Arī dzirnavās pie mums saimnieko pavisam citi cilvēki, tāpēc mēs ēdam maizīti no tiem miltiem, un tie graudi arī ražoti nevis Latvijā, bet Austrālijā vai Jaunzēlandē.

Bezalkoholiskie dzērieni. Arī tie attiecas uz lauksaimniecību. Jā, nav ko smieties! No Eiropas līdz Brazīlijai tos piegādā Latvijai.

Alkohols. Spirta ražošanai mēs vienā mierā varētu izmantot mūsu graudus, bet cik tad mēs tos izmantojam?

Par dotācijām zemniekiem. Par dotācijām zemniekiem mēs pilnīgi aizmirsām. Mēs aizmirsām, ka tādi zemnieki mums Latvijā ir.

Un vēl tāda lieta. Kas tad noslēdza līgumus, un kas izdarīja visdažādākās izmaiņas likumdošanā? Ko darīja mūsu ierēdņi? Vai tad viņi domāja par mūsu iekšējā tirgus aizsardzību? Diemžēl ne! Es domāju, ka 5.Saeimas un 6.Saeimas deputātiem vajadzētu padomāt, kas tika izveidots. Tāpat arī tiem ministriem, kas iekš viena miera parakstīja tos līgumus, par kuriem mums tagad būs jāmaksā.

No Birkava kunga mēs dzirdējām, ka mums Latvijā nav pat ekspertu. Mums nav speciālistu, kas strādā likumdošanā. Mēs esam bezspēcīgi pret jebkuru valsti, vai tā ir Igaunija vai Lietuva, jebkura "pundurvalsts" no Eiropas. Tas ir diezgan jocīgi, ka tagad tos likumus, kurus mēs paši parakstījām, vajadzēs atspēkot ar ārvalstu speciālistu palīdzību, bet viņi taču strādās savas valsts labā, bet ne Latvijas valsts labā.

Es gribu vēl atgriezties pie 17.janvāra. Mēs tad runājām par cūkgaļu. No šīs tribīnes sociāldemokrāti par to runāja, bet visi mierīgi smējās zālē un balsoja pret mūsu priekšlikumu. Diemžēl no janvāra mēneša arī mūsu Ārlietu ministrija ne ar vienu vārdu un neviena darbība netika izpildīta, lai veiktu mūsu cūkgaļas ražotāju aizsardzību Eiropā. Tagad mēs esam nonākuši pie tā, ka mūsu darbiniekiem uz ceļiem jārāpo Eiropas priekšā un jārisina tie muļķīgie jautājumi, kuri tika pielaisti. Pagaidām vēl zemnieki ar mēslu dakšām nestāv mūsu priekšā, bet to mēs sagaidīsim! Diemžēl tas, kas izskanēja šodien, priekšlikums bija labs, ka tik tiešām tie ir 2,9 miljoni, ko 11 mēnešu laikā zaudēja mūsu cūkkopji, kas tad tos atmaksās?

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

L.Bojārs.

Es atvainojos! Bet es ierosinu priekšlikumu, kas ir cūkgaļas ievešanai un mūsu iekšējā tirgus aizsardzībai, atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, Latvijas Republikas finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es savā runā gribu atbalstīt Zemkopības ministriju. Es gribu pateikt trīs aspektus, kādos, man šķiet, vajadzētu atbalstīt viņu pozīciju.

Diemžēl mēs neesam saskārušies šajā valstī vēl ar sankcijām no ārpuses, kas saistās ar tiem produktiem, kuriem mums ir izdalītas kvotas. Pamatā tie ir piena produkti, kur mums pavisam seši piena kombināti ir saņēmuši licences darboties Eiropas tirgū. Patiesību sakot, ne jūs, ne mēs, valdība, jūs faktiski arī šeit, parlamentā, mums nav prakses, kas notiek tajā brīdī, ja mēs saņemam pilnu sankciju paketi no Eiropas kopienas vai no Pasaules tirdzniecības organizācijas. Mani principā, protams, vistrakāk uztrauc tas, ko teica Birkava kungs ar to Slovēnijas piemēru, ka jāmaksā būs no budžeta atpakaļ nauda. Cik liela, to mēs arī nezinām.

Nelaime ir vienā apstāklī. Mēs nezinām precīzi, cik smagas sankcijas mēs varam saņemt. Bet, ja mēs kaut ko gribam darīt, mums ar to ir jārēķinās. Tā problēma, kāpēc es gribu atbalstīt Zemkopības ministriju, ir sekojoša. Neapšaubāmi, mums ir jāpieņem lēmums par iekšējā tirgus aizsardzību cūkgaļas jautājumā, bet man būtu lūgums palikt pie šīs pozīcijas, kura izgājusi visu procedūru cauri, kur ir runa par vienu daļu, priekšlikumā, kur ir runa par cūkgaļu kā tādu. Ja mēs iekļausim iekšā arī produktus, loģika ir pilnīgi pareiza, kā Kalvīša kungs teica, tā ir pareiza. Bet problēma ir vienā apstāklī, kā pierādīt komisijā situāciju, ja produkti mums iet pēc Zemkopības ministrijas datiem ar pozitīvu bilanci, ka mēs pat eksportējam vairāk, nekā importējam. Mēs bez šīs procedūras iziešanas iekļausim šīs pozīcijas iekšā. Man ir lielas aizdomas, ka mēs dabūsim nenormālu sitienu. Cik lielu, ne es, ne jūs pateikt nevaram. Diemžēl loģika var izrādīties tāda. Ja mēs tagad pieņemsim par cūkgaļu, to es atbalstu. Bez tam var būt tas, ko teica Kalvīša kungs. Diemžēl mums nav cita varianta. Diemžēl tā procedūra ir sekojoša. Ja mēs tad izjutīsim to sitienu, ko saka Kalvīša kungs, mums ir tajā brīdī faktiski momentāni jāreaģē un attiecīgajām pārstrādātāju organizācijām tādā pašā veidā ir jāiziet procedūra, kā to darīja cūkgaļas ražotāji — komisija, publikācijas, vēršanās Eiropas kopienā, un tikai tad mēs varēsim labot šo likumu, liekot šīs pozīcijas klāt. Tāpēc man šajā gadījumā, lai cik arī nebūtu saistītas šīs lietas, produkti un izejvielas, es lūdzu tomēr jūs pieņemt zemkopības ministra pozīciju šinī gadījumā un balsot dalīti, tātad iekļaut to pozīciju, kas ir tiešām izejviela — cūkgaļu. Neiekļaujot šos pārstrādājumus, vismaz šodien.

Es vēlreiz gribu teikt. Mēs riskējam ļoti smagi. Es nevaru pateikt, cik lielā mērā, bet ko teiks piena ražotāji, piena ražotāju, pārstrādātāju asociācijas tajā brīdī, kad mēs saņemsim sitienu. Pie tam — mēs to saņemsim. Ne jau tāpēc, ka mēs neesam pareizi likumu izstrādājuši. Tāpēc, ka mēs būsim pārkāpuši procedūru. To atļauties mēs vienkārši nedrīkstam. Tāpēc man ir lūgums: darīsim šo lietu pakāpeniski. Es pilnīgi pieņemu kritiku par to, ka tas ir nokavēts. Neapšaubāmi. Man nav skaidrs, kāpēc, piemēram, tas nav izdarīts jau vairākus gadus pirms tam, un nav tas izdarīts. Bet atcerēsimies mūsu praksi ar Igauniju un Lietuvu. Tajā brīdī, kad mēs ar Igauniju ar milzīgām grūtībām nepieņēmām šīs importa kvotas pretim Igaunijai, mēs tūlīt pat dabūjām līdzīgu situāciju ar Lietuvu, kur mēs nostājāmies Igaunijas vietā. Tad mēs griezāmies Pasaules tirdzniecības organizācijā un tikai tas efekts bija vienīgais, kāpēc lietuvieši bija spiesti savas robežu cenas atcelt.

Es vēlreiz gribu teikt, ka acīmredzot šeit procedūra ir jāievēro, ja tā situācija ir tāda, kā atzīmēja Kalvīša kungs, tad momentā uz to būs jāreaģē, grozot šo likumu. Ja mēs aiziesim pāri procedūrai, es nezinu, kā būs pēc tam, cienījamie kolēģi, kas ir Saeimā pārstāvēti un kas perfekti zina visu to lietu, šeit es gribu teikt, Kalvīša kungs, un tā tālāk, kas ir asociācijas vadījuši, kā būs tādā gadījumā ar piena produktiem un tā tālāk? Var jau būt, ka es pārspīlēju situāciju. Mana prakse šinī valstī parāda, ka labāk iet acīmredzot pa solim, nekā riskēt uz kontrsankcijām. Mums pārmetīs pavisam vienkāršu lietu.

Ja mēs nebūsim šo procedūru arī par pārstrādes punktiem ievērojuši, tad teiks tā: "Jūs neievērojat procedūru, jūs pieņemat likumu, tātad mums nav ko runāt. Lūdzu, jums sankcijas! Pretim koncesijas noņemt. Maksājiet no budžeta kompensāciju!" Tad mēs spriedīsim par šo jautājumu pilnīgi citā plāksnē!

Vispār, piedodiet, es būtu ļoti priecīgs, ja kāds no Eiropas lietu komisijas arī šeit paustu profesionālāku viedokli. Diemžēl ministrs to pateica, varbūt ka parlamentārā līmenī kāds varētu izteikties par šo jautājumu.

Sēdes vadītājs.

Aleksandrs Kiršteins, Tautas partijas frakcija.

A.Kiršteins

(TP). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Manu uzstāšanos faktiski izprovocēja Birkava kunga piesardzība attiecībā pret iespējamo Eiropas Savienības un Pasaules tirdzniecības organizācijas reakciju un iebildumiem.

Es gribu uzreiz pateikt, godājamais Godmaņa kungs, ka jums nav taisnība, jo Eiropas Savienība vienpusēji ieviesa sankcijas pret Latvijas kokapstrādes produkciju, ja jūs to zināt. Mēs neesam šīs lietas apsprieduši. Eiropas komisijai likās, ka mēs pārdodam kokšķiedras plātnes, piemēram, par dempinga cenām, momentāni tika ieviests pacelt šos muitas tarifus, kā jūs zināt. Un labi jūs varat šīs problēmas uzzināt, aprunājoties ar Bolderājas kombināta vadību un ar pārējiem Latvijas rūpniekiem. Ņemsim vērā to, ka mums šeit ir jāaizstāv likuma gars, nevis burts.

Pirmais, ko es gribu pateikt, vai Latvijai kaut kādā mērā būtu jāatbild par to, ka Eiropas Savienība pati ir radījusi krīzi šajā cūkgaļas tirgū? Ļoti vienkārši. To nenoliedz ne Eiropas Savienības politiķi, to nenoliedz arī nesen Latvijā esošais bijušais ārlietu ministra Kuka padomnieks, kurš arī to bija spiests atzīt. Tad, kad augustā Krievijā sākās šī krīze, kuras rezultātā sabruka Krievijas tirgus, ņemot vērā to, ka Krievija importēja 40% Eiropas Savienības cūkgaļas produkcijas, šie milzīgie uzkrājumi palika, karājoties gaisā. Tirgus sabruka tāpēc, ka uz Krieviju tika sūtīta humānā palīdzība. Produkti tika sūtīti par velti, lai arī krievi ir vieni no lielākajiem Eiropas luksusa preču importētājiem, un Krievijā ražo elektroinstrumentus, teiksim, audio vizuālo aparatūru par 30 000 latu, uz kuru cilvēki stāv rindā, un rolroisus, un 500. un 600. mersedesus, tas absolūti netraucē sūtīt Eiropas Savienībai par velti šo cūkgaļu, kā rezultātā Polijā, Baltijas valstīs un visā apkārtnē šis tirgus ir pilnībā izkropļots. Loģiski, ka milzīgās masas, šīs produkcijas masas, iet tur, kur tirgus ir visvājāk aizsargāts. Vai kaut kādā mērā mūsu lēmums ir pretrunā ar Eiropas līgumu? Ar garu? Absolūti ne! Līgumā ir teikts, ka, rodoties ārkārtas situācijai, kura var izraisīt sociālo spriedzi, mums ir pilnīgas tiesības pieņemt jebkuru lēmumu zināmā laika periodā, par to brīdinot visas instances un apvienotajā komitejā, ja nepieciešams, Aizsardzības padomē, šos jautājumus izlemt.

Mēs Krasta kungam uzdevām jautājumu: kurš ministrs no augusta, pagājušā gada augusta, kad šī krīze sākās, ir sācis sarunas par to, ka Eiropas Savienība ir vainīga pie šī tirgus izkropļojuma visā centrālajā Eiropā? Atbilde bija tāda, ka tas ir jādara ārlietu ministram. Šeit nāk ārlietu ministrs, un tā vietā, lai atskaitītos par to, ko viņš ir darījis no pagājušā gada augusta, sāk stāstīt, ka mums tur varētu būt kaut kādas sekas, un pierāda to tēzi, ko par latviešiem ir teicis viens izcils filozofs, ka mēs esam labi juristi, bet ārkārtīgi vāji politiķi. Mēs nepārkāpjam nevienu likuma burtu Eiropas līgumā. Atcerēsimies, ka šajā līgumā ir pārejas periods tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm, un šis pārejas periods nav beidzies.

Kā jau es vienreiz minēju, Eiropas Savienība ne tikai ievieš, nebrīdinot Latviju, muitas tarifus pret Latvijas produkciju. Tāda pati cīņa notiek starp Eiropas Savienību un citām Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm. Atcerēsimies Eiropas Savienības cīņu par augļu importu, atcerēsimies cīņu par aizliegumu ievest Eiropas Savienībā gaļu, kura tiek audzēta, izmantojot hormonus, un tā tālāk. Amerikas Savienotās Valstis atbild ar muitas tarifu pacelšanu luksusa precēm, tātad visa šī Eiropas Savienības politika nav atskaitīšanās par dažādām tabulām un nesvarīgiem lēmumiem un ko dara kurš ministrs. Eiropas Savienības politika ir Latvijas interešu aizstāvēšana, ievērojot visu to, kas nāk mums par labu, ar ko nenodarbojas ne finansu ministrs, ne ārlietu ministrs, ne arī tie cilvēki, kas atbild par Eiropas lietām. Man jāsaka Birkava kungam, ļoti žēl, bet šie sāpīgie vārdi, ka tā kā Birkava kungam nebija skaidrs par Eiropas lietām trīs gadus atpakaļ, tā man diemžēl jāsecina, ka viņam absolūti nekas nav skaidrs par šīm problēmām arī tagad.

Tagad es gribētu Godmaņa kungam pievērst vēl par citu uzmanību. Mēs šeit darām daudz lielākus pārkāpumus. Mums šodien ir likumprojekts "Par privātajiem pensiju fondiem". Eiropas Savienības komisija, izskatot Latvijas likumdošanu, ir aizrādījusi, ka mēs ārkārtīgi smagi pārkāpjam Eiropas līgumu sadaļā "Par brīvu kapitāla plūsmu". Šajā te likumā ir ierakstīts, ka ārzemju vērtspapīros privātie pensiju fondi nedrīkst noguldīt vairāk par 15% savu līdzekļu aktīvu. Tātad arī Eiropas Savienības vērtspapīros mēs nedrīkstam ieguldīt vairāk par 15%. Godmaņa kungs, ja jūs zināt un ja jūs esat lasījis jau šos rezultātus par Eiropas Savienības Latvijas likumdošanas izskatīšanu, kā jūs pieļaujat un kā valdība pieļauj to, ka mēs šodien atkal trešajā lasījumā balsojam par šo likumprojektu, kas ir daudz svarīgāks. Tāpēc es domāju, ka mums ir jābeidz pļāpāšana par to, ka kādam var likties, ka kāds ministrs nav bijis pietiekami liberāls, bet mums šeit konkrēti ir jāprasa no valdības visas tās sankcijas, kādas mēs varam pielietot, pirmkārt. Otrkārt, mums ir jāpaziņo visām attiecīgajām komitejām, vai, ja vajadzīgs, asociācijas padomei, ir jāpanāk šīs lietas izskatīšana, bet pēdējais — mums ir jāpanāk...

Sēdes vadītājs.

Piecas minūtes ir pagājušas.

A.Kiršteins.

Pēdējais teikums. ... kompleksi mums ir jāpanāk, lai pret mums atceļ tās sankcijas, kas ir ieviestas vienpusēji. Jo lielākie ienākumi mums ir no kokapstrādes produkcijas. Nevis jānāk šeit un jāizceļ kaut kāda desa vai cīsiņš, vai tēja, vai vēl kaut kas. Ministri, skatieties, lūdzu, lietas kopumā! Paldies!

Sēdes vadītājs.

Kārlis Leiškalns, frakcija "Latvijas ceļš".

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Paldies Dievam, ka mums ir vāji arhitekti, kas kļūst par lunkaniem politiķiem. Paldies, ka šiem lunkanajiem politiķiem ir kādreiz bijusi iespēja atbildēt... bārmeņi nav slikti puikas, Kiršteina kungs, nav slikti. Bet tā tas arī viss ir. Viņi ir atbildējuši arī par Eiropas politiku, un tieši viņu darbības laikā tas viss zels un plauks. Viņi ir paredzējuši Krievijas krīzi. Par pārējām lietām es nestāstīšu. Šobrīd neviens nestrīdas, un man liekas, pirmais lasījums, kad par šīm lietām runāja konceptuāli, neviens nestrīdas, ka ir jāaizstāv cūkgaļas ražotāji Latvijā.

Šobrīd, protams, Lujāna kungs uzstājās, aizstāvot veselas trīs pozīcijas uzreiz. Bet pasaulē intereses vienmēr ir šķirtas. Nevar reizē aizstāvēt cūkgaļas ražotāju, pirmprodukta ražotāju, cūkgaļas pārstrādātāju un vēl patērētāju, Lujāna kungs. Neiznāks! Jo jūs zinat, ka mūsu drīz pieņemtais likums nozīmē, ka uz katru cūkgaļas kilogramu uzliks 34 santīmus. Tātad cūkgaļa vietējā tirgū kļūs par 34 santīmiem kilogramā dārgāka. Tas nozīmē, ka pārstrādātājiem tā būs jāpērk dārgāk. Šobrīd pārstrādātājs zeļ un plaukst. Eiropas Savienības nodokļu maksātāji piemaksā pie cūkgaļas cenas. Tā cūkgaļa, kas bija sadrūzmējusies pie Krievijas robežas, laužas iekšā Latvijā, un pārstrādātājs pērk to pa 20 santīmiem kilogramā. (No zāles deputāts G.Bērziņš! "13.") Zemnieki pat par 13, kā saka Bērziņa kungs. Zemnieks raud gaužas asaras, desu ražotāji smejas. Ir skaidrāks par skaidru... Ko lūdzu? Lagzdiņa kungs, beidziet diskutēt ar zāli! Laika man ir maz. Trīs minūtes 19 sekundes.

Pārejam tālāk pie politiskās teorijas, ko man iedzina Ašmaņa kungs galvā. Doktors un profesors Ašmanis. Paldies viņam par to! Tātad intereses ir ļoti nošķirtas. Intereses Bojāra kungam ir pilnīgi citas nekā intereses, teiksim, tam elektorātam, kuru pārstāv "Latvijas ceļš". Viņš mums netieši pārmet lopu izkaušanu, un skaidrs, kam viņš to pārmet — saviem koalīcijas partneriem no "Latvijas ceļa". Seštūkstošīgos ganāmpulkus mēs esam izkāvuši. To es sapratu no viņa runas. Tātad tanī mirklī, kad cūkgaļas cena uz robežas paaugstināsies, sāks drusciņ vājāk iet attiecīgajiem desu ražotājiem. Tas ir vairāk nekā skaidrs. Pārstrādātājam jāpērk dārgāka izejviela, viņi desas sadārdzinās, bet igauņu desas, kur nav ieviesti šādi pasākumi, kļūs lētas. Tātad viņiem draud izputēšana. Tas atkal atgriezīsies pie cūkgaļas ražotājiem, jo gaļu vairs nepirks. Pirks izejvielas vai desas no Igaunijas. Tur miesnieki savā starpā vienosies. Viņi visi ir viens liels konglomerāts, viņi šīs problēmas atradīs. Tātad parādās reāli draudi Latvijas pārstrādātājiem, bet likums precīzi nosaka, ka nevis politikāņiem, bet tieši pārstrādātājiem jāgriežas nacionālajā komisijā, jāziņo par problēmām, un tad mēs tādā pašā kārtībā izskatīsim nākamo likumprojektu, ja tiešām šie pārstrādātāji būs apdraudēti, tad mēģināsim aizsargāt ne jau svaigās cūkgaļas tirgu, bet gan mēs mēģināsim aizsargāt pārstrādātāju, tātad desu tirgu. Tātad tās lietas ir nošķirtas, un mēs nevaram visus ielikt vienā likumā.

Augsti godātie deputāti, es aicinu ātrāk atbalstīt cūkgaļas ražotāju, jo jūs zināt, katra minūte parlamentam maksā tik un tik, bet katru minūti Latvijā iekšā ienāk 40 cūkas pa lēto. Tātad ātri atbalstīsim komisijas izstrādātās redakcijas, atbalstīsim pozīciju 0203, un neķersimies klāt, pārkāpjot procedūru, pie pozīcijām 1601 — desas un līdzīgi produkti, un 1602. tas ir nākamais solis.

Un tā ir pilnīgi cita grupa, pie kam visu laiku apzināsimies, ka par to netieši mēs apliekam ar nodokli pircēju un arī pircējam ir jābūt ar mums saskaņotam un gatavam maksāt 10 santīmus par kilogramu vairāk, lai aizsargātu vietējo ražošanu, un tā ir nacionālā solidaritāte, kam ir ļoti būtiska nozīme. Bet neskriesim laikam pa priekšu, jo mums nedos nenormālu sitienu, kā teica Godmaņa kungs. Mums iedos tā, ar knipīti, un pietiks. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Arnis Kalniņš, Latvijas sociāldemokrātu apvienības frakcija.

A.Kalniņš

(LSDA). Godājamais priekšsēdētāj! Klātesošie! Es ļoti īsi, dažus momentus gribu atzīmēt sakarā ar to, ka uzstājās Latvijas ārlietu resora vadītājs, un akcents par ārvalstu ekspertu iesaistīšanu, lai papildus pētītu vēl šo jautājumu. Tātad vēlreiz varam atkārtot to momentu, ka pagājušā gada pirmajos piecos mēnešos imports bija 106 tonnas cūkgaļas Latvijā, bet šī gada pirmajos trīs mēnešos bija 458 tonnas. Ir citi rādītāji arī. Es saprotu, ka ārvalstu eksperti var palīdzēt noformēt mūsu dokumentus solīdā veidā, kas iesniedzami Briselē, bet es šaubos, vai viņi izgudros jaunus rādītājus, kas ir pieņemts vispārīgi ekonomiskā analīzē.

Otrs rādītājs. Šeit bija tikko kvēla runa par to, ka, lūk, pieņemot šo likumprojektu, paaugstināsies cena priekš mūsu vienkāršā patērētāja cūkgaļai, izstrādājumiem un tā tālāk. Ko rādīja pagājušais gads? Ļoti būtiski samazinājās iepirkuma cena, ko izmaksāja gaļas pārstrādes uzņēmumi tiem, kas izaudzēja šo izejvielu. Bet kas notika ar mazumtirdzniecības cenu? Gada laikā — 1998.gadā — samazinājās tikai par 2—4%. Tā kā liela šī peļņas daļa paliek pie tirgotājiem, un, vadoties no pieprasījuma — piedāvājuma teorijas, tirgotājam diemžēl pie izejvielu sadārdzināšanās būs no šīs papildu peļņas jāatvadās, jo viņš gribēs savu produkciju pārdot. Tā kā viss te nenotiek tīri aritmētiski, kā tas tika skaitļots, ka par 34 santīmiem kaut kas mums automātiski paliks dārgāks.

Un visbeidzot. Tātad par iespējamo balsojumu — kopumā par gaļas izstrādājumiem jeb tikai par svaigu cūkgaļu. Varbūt viens otrs nav izlasījis šī likumprojekta pārejas noteikumos, kur ir teikta atruna par to — ja šī norma attiecībā uz gaļas izstrādājumiem stājas spēkā pēc tam, kad ir Valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas lēmums par pagaidu pasākumu nepieciešamību. Tātad, ja būs pluss, tad būs pluss. Ja būs mīnuss šinī vērtējumā, tad būs mīnuss, un nekas nenotiks. Bet, pieņemot šo normu, tas būs signāls pārstrādātājiem, tas būs signāls vairumtirgotājiem, ka nākamajā dienā, kad šis likumprojekts stājas spēkā, nebūs motīva, ka, lūk, ievedīsim tikai gaļas izstrādājumus, lai nodrošinātu peļņas iepriekšējo apjomu un tā tālāk. Tā kā tas ir signāls pārstrādātājiem, importētājiem, tirgotājiem, ka stāsies spēkā tā norma, un mēs nekur no šī apļa neizbēgsim.

Un visbeidzot es gribu teikt, ka šis ceļš, kas tagad notiek, arī uz Briseli, ir pirmā taka, tā ir ērkšķaina taka, bet katrs nākamais solis pa šo taku jau būs vieglāks un cerīgāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Roberts Zīle, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Zīles kunga nav zālē. Aigars Kalvītis — otro reizi.

A.Kalvītis

(TP). Cienījamie kolēģi! Man ir jānāk otro reizi tribīnē, bet es sākumā gribu atgādināt, ka es savā uzrunā teicu, ka es nepastāvu uz sava priekšlikuma balsojumu. Komisija vakardien lēma, komisija pieņēma kompetentu lēmumu, ka izstrādājumu aizsardzība stāsies spēkā tad, kad komisija būs paziņojusi par nepieciešamību. Ja viņa to nebūs paziņojusi, tad nestāsies spēkā.

Un es gribu atgādināt valdošajai koalīcijai lietu, ka šī fragmentārā politika, kāda līdz šim bija piekopta, ka mēs skatāmies tikai uz vienu sektoru, neskatāmies uz problēmām kopumā, šī Latvijas "sašķērēšana" ar šķērēm jau ir novedusi pie tā, ka mēs kožam vienā pirkstā — sāp, otrā pirkstā, tad sāp visa roka, kura ir jāamputē. Ir jāskatās uz lietām kompleksi. Un neviens šobrīd neliek pārkāpt procedūru. Vietas ir sadalāmas. Es jau pagājušajā Saeimā uzstājos un teicu, ka ir divi starptautiskie līgumi, kas mums šīs procedūras uzliek. Tas ir līgums ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un līgums ar Eiropas Savienību.

Pasaules tirdzniecības organizācijas līgums mums atļauj uzsākt pagaidu pasākumus ar Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm, paziņojot Iekšējā tirgus aizsardzības komitejai, un šie pagaidu pasākumi stājas spēkā uz 200 dienām. Šeit problēmu mums nav.

Kas attiecas uz Eiropas līgumu, tad es tiešām gribētu teikt, ka Birkava kungam ir daļēji taisnība. Mēs varam iesākt vienpusējus pasākumus tikai pēc 30 dienām pēc konsultāciju uzsākšanas. Bet tikai tajā gadījumā, ja Eiropas Savienība nepiemēro kādus citus mērus, lai šo stāvokli labotu. Un, teiksim, ja Eiropas Savienība samazina Eiropas subsīdiju apjomu uz Latvijas reģionu eksportam Eiropas Savienības cūkgaļai, tad viņa būs savu darbu izdarījusi un mēs šos pasākumus nebūsim tiesīgi ieviest. Tāpēc arī 27.jūnijs mums nekādā gadījumā nav tas laimīgais datums, uz kuru mums būtu jābalstās. Vajadzētu uzmanīgāk izlasīt starptautiskos līgumus. Un neviens šeit neaicina šobrīd tos neievērot. Protams, procedūras ir jāievēro. Tas ir punkts nr.1. Mēs nevaram atļauties šajā mazajā valstī saņemt sankcijas par citām pozīcijām. Bet katrā ziņā mums ir beidzot jārīkojas, jo pusgadu visiem šinī valstī jau ir skaidrs, ka cūkgaļas tirgus ir slims un ražotāji jāaizsargā, bet atsevišķām personām acīmredzot tas nav skaidrs arī šodien.

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs — otro reizi.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Nepatīkami dzirdēt, ka mēs nezinām ne Eiropas, ne PTO sankcijas. Mēs ejam uz Eiropu, tiecamies, kā vien gribam un ko vien tikai nesolām. Bet tajā pašā laikā nezinām, ko tad viņa prasa un kādi ir noteikumi, un nezinām to likumdošanu. Paliek jautājums — ar ko nodarbojas mūsu Ārlietu ministrijas un Ekonomikas ministrijas ierēdņi? Varbūt ir jābeidz ar personīgā biznesa jautājumu risināšanu, un tad varbūt vairāk kaut ko zināsim. Tā ir viena lieta.

Otra lieta — te ir liecinieki, ka Eiropas Savienībā mūs mācīja — jūs nesoliet vairāk, nekā jūs variet izdarīt. Es vēlreiz atkārtoju, ka mēs nevaram solīt vairāk, cik varam paveikt, bet diemžēl mēs esam to darījuši un tagad esam nonākuši tur.

Un kas attiecas uz cūkgaļas ievešanu. Tagad ir nokritusies uz robežas cena 11 santīmi par kilogramu. Vai jūs esat redzējuši veikalā, kur cūkgaļa maksā 11 vai 12 santīmu? Tās cena ne veikalā, ne tirgū nav kritusies. Svarus arī mēs sākam ierīkot tikai aiz robežas. Tas iznāk kā anekdotē.

Un pēdējais. Es domāju, ka varbūt arī deputātiem ir jāpadomā, ir jālikvidē Ekonomikas ministrija, un tās vietā ir jāizveido Rūpniecības un tirdzniecības ministrija, varbūt tad mēs kaut kā tiksim uz priekšu un apgādāsim savus cilvēkus ar darbu.

Sēdes vadītājs.

Edvīns Inkēns, "Latvijas ceļa" frakcijas deputāts.

E.Inkēns

(LC). Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Es nāku šeit tribīnē, atsaucoties uz Ivara Godmaņa aicinājumu, jo, lai arī cik grūtas nebūtu šīs mūsu debates, man jāsaka godīgi, ka mani tās ļoti priecē, jo man ir pilnīgi skaidrs, ka vēl iepriekšējā Saeima šeit būtu pieņēmusi vieglā veidā populistisku lēmumu tā, kā viņa to jūt. Vēl pirms diviem mēnešiem arī šī Saeima ļoti maz ko zināja par procedūru. Bet šodien jūs runājat par procedūru — gan pozīcija, gan opozīcija, un situācija ir tāda, ka man ir jāpiekrīt abiem — gan Godmaņa kungam, gan arī opozīcijas pārstāvjiem, jo mēs runājam, kā pareizi ieviest procedūru un aizstāvēt šo valsti. Mēs esam izdarījuši lielu soli uz priekšu sapratnē par to, kā Latvija var darboties kā starptautisko attiecību līdzdalībnieks. Godīgs, un nevis kā niķīgs bērns.

Mums ir jāmēģina... Es ļoti atvainojos, kungi, varbūt jūs varētu mazlietiņ klusāk. Mums vajag trīs lietas sabalansēt šajā ļoti grūtajā lietā. Pirmā ir mūsu gaļas ražotāji, mūsu lauksaimnieki. Mums viņi jāsaglabā tik ilgi, lai tad, kad mēs iestājamies Eiropas Savienībā, viņi, kuri ir galvenie ieguvēji no iestāšanās Eiropas Savienībā, lai viņi līdz tam laikam izdzīvotu. Tā ir pilnīga taisnība, un šeit es pilnīgi piekrītu opozīcijai. Nekādu šaubu nevar par to būt!

Bet mums ir vēl otra lieta, kas ir jāsabalansē — un tās ir mūsu starptautiskās saistības. Nākamajā gadā no Eiropas Savienības mums būs projekti 100 miljonu apmērā, no tiem 40 miljoni ies uz laukiem. Tā būs nauda, ko mēs varēsim izmantot savu lauku attīstībai. Mums ir jāpanāk lielākas kvotas mūsu piensaimniekiem, lai viņi savu produkciju varētu izvest uz Eiropas Savienību, kaut arī jau tagad ir ievērojams daudzums no pārstrādātā piena, kas iet uz Eiropas Savienību. Mums šis tirgus ir jāiekaro, jo tas ir stabils tirgus.

Un tas nozīmē tikai vienu — ka mums ir jāievēro spēles noteikumi un nevis jābūt kā maziem puikām, un šeit man ir ļoti žēl, ka Kiršteina kungs netieši uz to aicināja, pārmetot mums par to, ka mēs ne reizi neesam pārkāpuši Eiropas līgumu. Tas ir puicisms. Bet, paldies Dievam, mūsu Saeimā aizvien mazāk paliek šī puicisma. Mums ir jāievēro procedūra tāpēc, lai gūtu panākumus.

Un tad ir jautājums, ko tad mēs gribam šeit, šajā sēdes zālē? Vai mēs gribam izrādīt tikai sev, vai mēs gribam krāt politiskos punktus, īsti nesaprotot, ko mēs gribam panākt, vai mums ir tālejoši mērķi. Ja mēs šodien, neievērojot procedūru, pieņemam kādus lēmumus, rīt saņemot pretī sankcijas, tad, protams, ka opozīcija var teikt, ka viņa ir izdarījusi it kā lauksaimnieku labā kādu labu darbu. Bet īstenībā ir tikai sariebusi valdībai. Un tad ir jautājums, kā jūtas šī opozīcija, varbūt viņa nedzīvo šajā valstī un domā, ka, ja sāpēs valstij, tad nesāpēs viņiem pašiem? Diez vai. Mēs visi esam šīs valsts sastāvdaļa. Procedūra ir skaidri uzrakstīta, tā ir skaidri zināma, un valdība iet pa šīs procedūras punktiem vienu aiz otra. Tikai tā mēs panāksim visu to, ko opozīcija teica, tajā skaitā eksporta subsīdiju samazināšanos uz mūsu reģionu, kas būtu visefektīvākais līdzeklis.

Un mums ir trešās intereses, par kurām vienīgais īsti pateica Kārlis Leiškalns — tie ir patērētāji. Mums nevajadzētu panākt situāciju, kad mēs sagrūžam ar pierēm patērētājus un zemniekus, kā diemžēl tas ir veselā rindā Eiropas valstu, tajā skaitā, pieņemsim, tas bija Somijā, un tas bija viens no iemesliem, kāpēc Somija nobalsoja par iestāšanos Eiropas Savienībā. Tāpēc, ka tur patērētāji bija spiesti maksāt daudz dārgāk par savā valstī ražotu pārtiku, jo tirgus nebija brīvs. Mums taču nevajag panākt situāciju, lai masveidīgi patērētāji uzskata mūsu zemniekus, mūsu lauksaimniekus par mūsu pašu ienaidniekiem.

Procedūras ievērošana mūsu valstī jau ir devusi pozitīvus rezultātus. Jūs paši varat izdomāt, bet es jums teikšu tikai vienu piemēru — diezgan senu un tomēr pamācošu. Tajā laikā, kad mums bija jāizved Krievijas karaspēks, mums bija jāpanāk Krievijas karaspēka izvešana, opozīcija toreiz bļāva, ka nevajag ne līgumus un ka līgums ir nodevība un vēl nezin kas. Ja mēs toreiz to līgumu nebūtu noslēguši, nezin kur šodien būtu Krievijas karaspēks. Mēs to noslēdzām, izgājām pareizu procedūru, un tagad viņu šeit nav. Jebkurā starptautiskā līgumā ir tieši tāpat. Ja mēs gribam uzvarēt, tad mums ir jābūt pilnīgi nevainojamiem. Un es pateicos valdībai par to, ka viņa īsā laikā ir apguvusi procedūru un iet pa viņas pēdām. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Oskars Grīgs.

O.Grīgs

(TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Zemnieks Oskars Grīgs ieteiktu nepieņemt šo priekšlikumu no deputāta Kalvīša un tāpat arī nākamo atbildīgās komisijas priekšlikumu noraidīt, un nobalsot par deputātes Annas Seiles priekšlikumu, kurš ir lielisks, tīrs un skaidrs, kas papildina lieliski jau 2. panta esošo redakciju. Tas būtu visprecīzāk.

Ziniet, Latvijā ir 165 pārstrādes uzņēmumi, kuri strādā ar nepilnu jaudu, kuri strādā un ir ieinteresēti nogremdēt Latvijas zemnieku, Latvijas ražotāju. Viņi ņem kredītus, pārstrādā ievesto importa lēto izejvielu, un viņi jūtas samērā vēl droši. Un es paskatos šeit uz šo frakciju, kas no manis ir nedaudz pa labi, Tautas frakciju, tad man liekas, ka lielāka liekulība nevar būt tajā virzienā, ka viņi sakās aizstāvam zemnieku ražotāju, it sevišķi cūkgaļas ražotāju. Es vēl lielāku cinismu neesmu dzirdējis un redzējis savā mūžā. Un it sevišķi tur ir cilvēks, kas stāv pie sienas ar bārdu apaugušu vaigu, cilvēks, kurš savā laikā par pelavu maizi piesita, tautas valodā runājot, pārstrādes uzņēmumu un ar tikpat vieglu roku palaida tālāk pārstrādes uzņēmumus, un šodien viņš tos ir it kā atpircis un ar svētulīgu ģīmi saka, ka tā ir tīra nauda... (No zāles: "Lielākais cinisms iet no tiem, kas šeit strādā jau daudzus gadus un neko nevar izdarīt!") Tad šorīt man, ieejot manā vistu kūtī, kad es tā skaļi pie sevis domāju, tad manas vistas smējās, kurām lūpu nav. Tā tas diemžēl ir, Paegles kundze... Redziet, šeit šis likumprojekts ... un deputāta Kalvīša piedāvā redakcija, varbūt beigu daļai varētu vēl piekrist, bet te ir runa arī par desām un par līdzīgiem produktiem no gaļas. Tas tikai lej ūdentiņu jūsu dzirnavām. Un nevajag šeit mānīt zemniekus, jūs, pārstrādātāji, tikai strādājat savtīgi savos nolūkos un gribat nogremdēt Latvijas zemnieku. Ja jūs vēl piedāvātu politiski, teiksim, tādu kaut vai frāzi, ka pārstrādi varētu, teiksim, atdot zemnieku ražotāju rokās, tad vēl varētu runāt par lietu. Es ierosinu pieņemt 8. priekšlikumu, deputātes Seiles priekšlikumu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Roberts Zīle, frakcija "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK — nē, atsakās. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris.

(TP). Cienījamie kolēģi, lūdzu visiem vēlreiz uzmanību. Deputāts Kalvītis savu 6. priekšlikumu ir atsaucis tāpēc, ka viņš pats piedalījās Tautsaimniecības komisijas sēdē, un viņa priekšlikums pēc būtības ir iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumos, pie kam ir izvērtēta tā iespēja, lai valdībai būtu iespēja iziet visas procedūras, un tāpēc lūdzu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par atbildīgās komisijas viedokli par 6. un 7. priekšlikumu? Pieprasa balsojumu par 7. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par 7. — atbildīgās komisijas priekšlikumu.Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 3, atturas — 38. Priekšlikums pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Slakteris.

Cienījamie kolēģi! Nākamais ir 8. priekšlikums, deputātes Seiles priekšlikums. Lēmums komisijā netika pieņemts viena iemesla dēļ, ka šis priekšlikums pēc būtības jau bija iekļauts atbildīgās komisijas 7. priekšlikumā, vienkārši rēķinoties ar to, ka Saeima varētu noraidīt mūsu konstruktīvo priekšlikumu — vienkārši tāds atkāpes variants. Tāpēc es domāju, ka nav pat balsojams.

Sēdes vadītājs.

Seiles kundze neuztur balsojumu? Neuztur. Paldies! Tālāk, lūdzu!

A.Slakteris.

9. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Slakteris.

10. priekšlikums — Ministru prezidents Krištopana priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā par 2. pantu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti pieprasa balsojumu par 10. priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu...

A.Slakteris.

Es ļoti atvainojos! Bet jau iekļauta šī norma jau nobalsotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 10. — Ministru prezidenta Krištopana — priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 10, atturas — 40. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Slakteris.

11. priekšlikums — Ministru prezidenta Krištopana priekšlikums. Komisija pieņēma lēmumu — neatbalstīt, un gribu komentēt, kādēļ. Patiesībā šis priekšlikums bija mazliet pārsteidzošs, jo Ministru prezidents ierosina papildināt likumprojektu ar 5. pantu šādā redakcijā: šā likuma darbība neattiecas uz Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma "Par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm" dalībvalstīm. Jāsaka godīgi, ka tas ir pilnīgi pret visu mūsu starptautisko līgumu garu, tajā skaitā arī pret Likuma par iekšējā tirgus aizsardzību normām. Patiesībā, ja grib vērsties pret konkrētām valstīm, tad valdībai vajadzēja sagatavot un iesniegt Saeimā likumu, pretsubsīdiju likumu, antidempinga likumu, tad būtu iespējas vērsties pat pret firmām, ne tikai pret valstīm, bet, atsaucoties uz Likumu par iekšējā tirgus aizsardzību, tāda norma nav iespējama, un arī pēc būtības, ja mēs atstājam šo spraugu vaļā, tad šim visam mūsu kopējam likumprojektam nav nekādas vērtības.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Aigars Kalvītis, Tautas partijas frakcija.

A.Kalvītis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es acinu Ministru prezidentu noņemt šo priekšlikumu, jo tas ir pretrunā ar starptautiskajām saistībām. Bez tam mēs plaši runājam par to, ka šīs saistības ir jāievēro. Mēs nevaram diskriminēt atsevišķas valstis, pret vienām piemērot sankcijas, pret otrām nepiemērot. Ja mēs aizsargājam iekšējo tirgu, tad mēs aizsargājam tirgu kopumā pret visiem importētājiem. Tā kā es aicinu Ministru prezidentu noņemt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vairāk pieteikušies nav. Vai Ministru prezidents uztur balsojumu? Atsauc? Neatsauc priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu, un balsojam par 11. — Ministru prezidenta Krištopana priekšlikumu. Lūdzu rezulātu! Par — 2, pret — 43, atturas — 47. Priekšlikums nav pieņemts. Tālāk, lūdzu!

A.Slakteris

(TP). 12.priekšlikums, atbildīgās komisijas priekšlikums sakarā ar pārejas noteikumiem, kas dotu mums iespēju patiešām nepārkāpt procedūru.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates par 12.priekšlikumu. Andrejs Požarnovs, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Es aicinātu atbalstīt atbildīgās komisijas priekšlikumu, jo, ņemot vērā to, ka mēs nobalsojām 7.priekšlikumu un mums bija ļoti garas debates par to, vai ir izmantota visa starptautiskos līgumos noteiktā procedūra par desu un citu gaļas produktu iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, tad, ja gadījumā mēs nobalsojam šo, šis varētu būt kā tāds kompromisa priekšlikums, lai tiešām šīs sankcijas pret Latviju neiestātos, un tad neciestu gan olu ražotāji, gan piena ražotāji un visi pārējie, tādēļ es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens vairāk pieteicies nav. Vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?

A.Slakteris.

Šis komisijas priekšlikums ir ļoti būtisks, tiešām kontekstā tā, kā teica Požarnova kungs, lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Pieņemts.

A.Slakteris.

13.priekšlikums, Juridiskā biroja priekšlikums par termiņiem. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret — nav, atturas — nav. Likums ir pieņemts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu: "Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 49.pantu Saeimas deputāti ierosina slēgt šā gada 27.maija Saeimas sēdi pulksten 12.00 sakarā ar Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas darba vizīti Viļņā." Lūdzu vai ir iebildumi pret šo desmit deputātu priekšlikumu? Ir iebildumi. Tādā gadījumā mums ir jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par desmit deputātu iesniegumu — slēgt šīsdienas Saeimas sēdi pulksten 12.00. Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 31, atturas — 10. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" , trešais lasījums Sociālo un darba lietu komisijas vārdā... Lūdzu klusumu, kolēģi, turpinām darbu!

H.Soldatjonoka

(LC). Cienījamie deputāti! Trešajam lasījuma ir iesniegti divi priekšlikumi. Viens no tiem ir tīri redakcionāls, ko Sociālo un darba lietu komisija pati ir iesniegusi.

Sēdes vadītājs.

Par pirmo priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

H.Soldatjonoka.

Otrais priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt 2.pantu, ko ir atbalstījusi arī Sociālo un darba lietu komisija.

Sēdes vadītājs.

Atklājam debates. Māris Vītols, Tautas partijas frakcijas deputāts.

M.Vītols

(TP). Cienījamie deputāti! Es ļoti lūdzu pievērst uzmanību šim priekšlikumam, jo tas būtiski ierobežo iespēju efektīvi uzraudzīt privātos pensiju fondus, jo samazina Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas pilnvaras privāto pensiju fondu uzraudzībā. Pirmkārt, šis priekšlikums, izsvītrojot šo daļu, liedz iespēju apdrošināšanas inspekcijai izdot pensiju fondiem saistošus rīkojumus un norādījumus, un gadījumos, kad pasliktinās šo fondu finansiālā situācija un nepieciešams operatīvi iejaukties, šādas operatīvas rīcības iespējas ar šādu labojumu tiek liegtas, līdz ar to faktiski apdrošināšanas inspekcijas darbs tiek paralizēts.

Otrkārt, kapitāltirgus uzraudzības likumdošana ir veidojusies vairāku gadu garumā un šādas tiesības ir noteiktas visiem citiem kapitāltirgus uzraudzības subjektiem. Latvijas Bankai šādas tiesības ir attiecībā uz kredītiestāžu uzraudzību, Vērtspapīru tirgus komisijai šādas tiesības ir attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām, un arī Apdrošināšanas uzraudzības inspekcijai atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību likumam ir tiesības izdot šādus rīkojumus un norādījumus apdrošināšanas sabiedrībai. Pieņemot šo labojumu, izslēdzot šo pantu, tiek faktiski arī sagrauta vienota kapitāltirgus uzraudzība, un viss tas darbs, kas ir izdarīts trijos gados, šo likumdošanu veidojot. Es lūdzu arī citus Budžeta un finansu komisijas locekļus noraidīt šo priekšlikumu un finansu ministru izteikt arī savu viedokli.

Sēdes vadītājs.

Ivars Godmanis, finansu ministrs.

I.Godmanis

(finansu ministrs). Cienījamo priekšsēdētāj! Man ir lūgums atbalstīt deputāta Vītola priekšlikumu. Jo lietas būtība ir tomēr absolūti vienkārša. Privātos pensiju fondus kādam ir jāuzrauga. Uzraudzīt nozīmē arī likumu kārtībā attiecīgi uzraugošai institūcijai izdot saistošus normatīvus dokumentus, nu vismaz instrukcijas. Latvijas Banka uzrauga Komercbankas. Latvijas Bankas dokumenti ir saistoši, ja mēs nonāksim situācijā, ka mēs dodam iespējas kādam uzraudzīt, bet tam uzraugam, ko šajā gadījumā veic apdrošināšanas inspekcija, nebūs iespējas ar saviem normētiem dokumentiem, kas ir atbilstoši nolikumam, arī kontrolēt privāto pensiju fondus, mēs ģenerēsim piramīdas shēmu šeit Latvijā. Lūdzu atbalstīsim šo priekšlikumu, ko teica Vītola kungs!

Sēdes vadītājs.

Leons Bojārs, Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija.

L.Bojārs

(LSDA). Cienījamie kolēģi! Privātais pensiju fonds — nu, skatoties uz visiem tiem brīnumiem, kas ir bijuši astoņu gadu laikā, jūs ziniet, cik firmas savāca naudiņu un noziedēja, un neviens par to nenesa nekādu atbildību. Arī to pašu veica bankas, kuras arī no iestādēm, no privātpersonām, no uzņēmējiem savāca naudiņu un noziedēja, un neviens par to nav nesis atbildību. Un vai nenotiks tāds pat brīnums ar mūsu privāto pensiju fondu? Un, ja jau mēs to izveidojam, tad tur ir jābūt striktai kontrolei, un es domāju, ka valsts bankai tas ir jāuzņemas, jo citādi mums nebūs ne naudas, ne pensija tiem cilvēkiem, kuri nelaimīgi būs iesaistījušies šajos fondos. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāte Helēna Soldatjonoka.

H.Soldatjonoka

(LC). Es lūdzu cienījamos deputātus paskatīties uz iepriekšējo redakciju, kas bija, Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija ir tiesīga izdot pensiju fondiem saistošus norādījumus šajā likumā un citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Šī redakcija jau paliek, tas ir komisijas viedoklis.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu — izslēgt 2.pantu. Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 36, atturas — 25. Priekšlikums nav pieņemts.

H.Soldatjonoka.

Šajā gadījumā mums ir jāpārbalso 1.punkts, jo tad būs grozījumi.

Sēdes vadītājs.

Juridiskā biroja viedoklis —, ka nav jāpārbalso, var palikt, to redakcionāli izlabos. Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu — ierosinām turpināt Saeimas sēdi līdz 11.darba kārtības punkta izskatīšanai. Viens var runāt par, viens — pret. Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par ierosinājumu — turpināt Saeimas sēdi līdz 11.darba kārtības punkta izskatīšanai. Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 20, atturas — 19. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir tieši 11.jautājums — lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu trešajam lasījumam likumprojektam "Valsts Prezidenta ievēlēšanas likums", bet, pirms mēs izskatām šo lēmuma projektu, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija lūdz 20 minūšu pārtraukumu. Vai ir iebildumi? Nav iebildumu. Ir iebildumi? Tā kā ir iebildumi, tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par piecu deputātu no politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcijas priekšlikumu — lūgt 20 minūšu pārtraukumu pirms nākamā darba kārtības jautājuma izskatīšanas. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 18, atturas — 13. Pārtraukums līdz pulksten 12.15.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Atgādinu, ka izskatām Saeimas lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu trešajam lasījumam likumprojektam "Valsts prezidenta ievēlēšanas likums"" . Saskaņā ar Kārtības rulli, ņemot vērā to, ka šis lēmuma projekts ir iekļauts darba kārtībā, viens var runāt par, viens pret, un tad mēs balsosim par šo lēmuma projektu. Vai kāds vēlas runāt pret? Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Nupat pārtraukumā Prezidijs kopā ar frakciju vadītājiem sprieda jautājumu par Valsts prezidenta vēlēšanu datumu. Tika nolemts, ka Saeima sanāks 17.jūnijā, un tad notiks Valsts prezidenta vēlēšanas.

Tas, ka šajā likumā ir vairākas diskutablas normas, tam varētu piekrist. Iespējams, ka vēl vajag kādu atsevišķu priekšlikumu. Varbūt kaut ko varētu pielabot, un tad Saeima arī varētu lemt par šo likumprojektu.

Taču priekšlikums — pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.jūlijam,— faktiski neiztur kritiku, jo, ja gadījumā ir nolemts, ka Valsts prezidenta vēlēšanas būs 17.jūnijā, tad līdz ar to iznāk, ka šāds patstāvīgais priekšlikums ir diezgan neloģisks. Varbūt ka vajadzētu principā atbalstīt šādu priekšlikumu, bet vienīgi to nevarētu atbalstīt ar 1.jūliju. Varbūt ka šo priekšlikumu vajadzētu izmainīt. To termiņu pagarināt līdz 7.jūnijam vai varbūt līdz 8.jūnijam, lai varētu paspēt likumu izskatīt 17.jūnijā. Nu jā, bet, ņemot vērā tomēr, ka šis patstāvīgais priekšlikums tā ir uzrakstīts un tagad mēs nevaram balsot, es piedāvāju šo patstāvīgo priekšlikumu nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija, un lai tā tad arī izspriež, vai to nobalsot šādu vai varbūt citādāku? Nākamajā sēdē mēs varētu atgriezties pie šā priekšlikuma jau labotā variantā. Tātad mans priekšlikums ir nodot to Juridiskajai komisijai. Gadījumā, ja Saeima lems citādāk, tad es piedāvāju to noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Par vēlas runāt Indulis Bērziņš, frakcijas "Latvijas ceļš" deputāts.

I.Bērziņš

(LC). Cienījamais kolēģi! Atbilstoši Kārtības rullim desmit deputātiem ir tiesības iesniegt šādu priekšlikumu. Mēs to iekļāvām darba kārtībā ar balsu vairākumu, tā kā šis priekšlikums ir jābalso, un nekur nekādi to nodot nevar, šoreiz nodot neizdosies, tā ka nāksies vien balsot.

Attiecīgi runa jau šeit ir pilnīgi skaidra. Gundars Bērziņš, kurš cenšas man traucēt runāt, kā uzvārda brālis un tā tālāk, ļoti labi dzirdēja tāpat kā iepriekšējais runātājs Kusiņa kunga skaidrojumu, ka Valsts prezidenta vēlēšanas var notikt, piemēram, 17.jūnijā, ja tā mēs lemsim. Neatkarīgi no tā, vai šis likums ir pieņemts vai nav pieņemts. Ir pilnīgi skaidrs, ka tie, kas ierosināja šo pagarināšanu, ir pret šā likuma debatēšanu šeit, tātad arī pret pieņemšanu. Viņi balsos arī pret pieņemšanu, ja gadījumā, vienalga, kādā veidā, šis likums tiks iziets cauri visos. Vienkārši, lai taupītu Saeimas laiku un varētu kaut vai uz Baltijas asambleju doties, uz savu darbavietu Viļņā. Gadījumā, ja Saeimas vairākums, es pasvītroju vēlreiz, nobalsos par šā jautājuma, teiksim, atlikšanu tādā veidā, ka tiek pagarināts šis priekšlikums, tad attiecīgi šis likumprojekts reāli līdz Valsts prezidents vēlēšanām nestāsies spēkā. Visiem ir pilnīgi viss skaidrs. Tā ka balsosim!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Viens ir runājis pret, viens — par. Saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 136.pantu, tā kā priekšlikums par lietas atlikšanu vai nodošanu komisijām nav iesniegts rakstiski, šo jautājumu nevaram izskatīt. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam likumprojektam "Valsts prezidenta ievēlēšanas likums"" līdz šā gada 1.jūlijam". Lūdzu rezultātu! Par — 55, pret — 36, atturas — 4. Lēmums pieņemts.

Līdz ar to šīsdienas Saeimas sēdes jautājumi saskaņā ar deputātu iesniegumiem ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!

Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, vārds deputātam Romualdam Ražukam. Paziņojums.

R.Ražuks

(LC). Cienījamie Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Izbraukšana notiek tūlīt pat, nekavējoties. Autobuss ir lejā pie Saeimas ēkas. Lūdzu uz autobusu!

Sēdes vadītājs.

Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Nav reģistrējušies šādi deputāti: Oļegs Deņisovs, Andrejs Klementjevs, Pāvels Maksimovs, Imants Burvis, Astrīda Mūrniece, Romualds Ražuks, Kārlis Leiškalns, Edvīns Inkēns, Aivars Tiesnesis, Juris Dalbiņš, Kārlis Greiškalns, Silvija Dreimane, Ingrīda Ūdre, Ģirts Valdis Kristovskis.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!