Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Armēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gagiks Arutjunjans intervijā Dinai Gailītei un Gatim Litvinam

Armēnijas Konstitucionālās tiesas delegācija šā gada jūnija vidū ieradās oficiālā vizītē Latvijā, lai pārrunātu Latvijas un Armēnijas konstitucionālās tiesas darba aktualitātes un piedalītos seminārā “Konstitucionālās tiesvedības aktuālie jautājumi”. Vizītes laikā Armēnijas tiesu pārstāvji tikās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru, Satversmes tiesas un Augstākās tiesas tiesnešiem un darbiniekiem, Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi, tieslietu ministru Mareku Segliņu un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējiem. Neraugoties uz saspringto vizītes grafiku, Armēnijas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Gagiks Arutjunjans tikās arī ar žurnāla “Jurista Vārds” pārstāvjiem un sniedza īsu redzējumu par konstitucionālās tiesvedības attīstību Armēnijā un tās attīstības paralēlēm ar pasaules notikumiem.

• Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga. Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās 

Pēc rakstu kopas pirmās publikācijas (JV, 30.06.2009.) tapšanas izsludināti vēl divi grozījumi Kriminālprocesa likumā, līdz ar to šā raksta pirmajā daļā autores neplānoti sākumā iekļauj vispārīgas norādes par veiktajiem grozījumiem. Pārējā rakstā aplūkoti un sīkāk komentēti, pēc autoru domām, nozīmīgākie Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas stājās spēkā 2009.gada 1.jūlijā un 2009.gada 14.jūlijā, kā arī apskatīta šo grozījumu ietekme uz spēkā esošo kriminālprocesuālo kārtību un problēmsituācijas, kas saglabājušās vai radušās līdz ar grozījumu spēkā stāšanos attiecībā uz kriminālprocesā iesaistītām personām, pierādījumiem un izmeklēšanas darbībām.

• Jānis Neimanis. Trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem 

Rakstā tiek apspriests administratīvā procesa dalībnieka tiesā – trešā persona bez patstāvīgiem prasījumiem – tiesību institūta saturs. Administratīvi procesuālās tiesību normas nodala trešās personas ar patstāvīgiem prasījumiem no personām, kurām šādu prasījumu nav. Ar trešo personu tiesisko regulējumu administratīvais process tiesā atšķiras no civilprocesa.

• Jānis Bogdasarovs. Eiropas Privātās sabiedrības tiesiskā regulējuma nepieciešamība 

Eiropas Komisija vairākkārt ir uzsvērusi, ka mūsdienu ekonomiskajā vidē sabiedrības pamatkapitāla apmērs nav vienīgais kritērijs, kas raksturo sabiedrības maksātspēju – to nodrošina, piemēram, arī apgrozījums.

Nebūtu pieļaujama dalībnieku sapulces kā obligātas sabiedrības pārvaldes institūcijas likvidēšana, taču var diskutēt par dalībnieku sapulces norisi.

Eiropas privātās sabiedrības (Societas Privata Europaea) regulas projektā iekļautais regulējums aptver gan anglosakšu tiesībās noteiktos valdes locekļa pienākumus, gan pienākumus, kas izriet no kontinentālās Eiropas regulējuma par krietna saimnieka rūpību. Līdz ar to nevajadzētu rasties neskaidrībām par pienākumiem, kas ir jāievēro valdes loceklim, vadot Eiropas privāto sabiedrību.

“Jurista Vārda” redakcija