Frakciju viedokļi

Pēc 1999. gada 27. maija sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

I.Birzniece

(savienības "Latvijas ceļš" frakcija). Šodien mums ir īsāka diena viena svarīga iemesla dēļ, jo šodien mūsu 20 deputāti Latvijas delegācijā aizbrauca uz Lietuvu, uz Viļņu, kur atkal notiek Baltijas asamblejas plenārsēde, un brauks mājās ar to, ka Latvijas delegācija būs prezidējošā delegācija, un Romualds Ražuks, kas vada Latvijas delegāciju, tad būs prezidējošais cilvēks no Baltijas asamblejas puses.

Noteikti, kā jūs zināt, vissvarīgākais un viskarstāk debatētais likumprojekts bija likumprojekts "Par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai". Tika nobalsots, ka vajadzētu ierosināt pagaidu pasākumus, kas nozīmētu pielikt papildu muitas nodokli tarifu likmei 70%, bet ne mazāku kā 34 santīmi par vienu kilogramu uz kategoriju — 0203 — svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai, kas importēta Latvijā, un šo punktu neviens neapstrīd, jo ir jau sekots mūsu starptautiskajiem līgumiem, kas ir Pasaules tirdzniecības organizāciju līgumā, Eiropas līgumā vajadzīgās procedūras. Lai sāktu sarunas, mums ir izveidota pēc iekšējā tirgus aizsardzības likuma šī komisija. Pārbaude ir iesākta, visas prasības ir iesāktas. Kas ir ļoti strīdīgi, un man bija žēl, ka nedabūjām vairākuma atbalstu, bija, ka par divām citām kategorijām — cūkgaļas izstrādājumiem, tas ir, 1601 — desas un līdzīgi produkti un 1602 — pārējie gatavie izstrādājumi no cūkgaļas, tas tika piekabināts klāt pārsteidzīgā veidā, jo procedūra nav iesākta, un kā juriste es varu teikt, tas būtu lielisks ierocis tai otrai pusei, tās ir tās institūcijas, kas seko, vai mēs ievērojam starptautisko līgumu un visus vajadzīgos likumus un procedūras, kas mums ir šeit Latvijā, jo tagad tur ir it kā Saeima jau priekšlaicīgi, negaidot šo komisijas lēmumu, ka vajag šādu pagaidu papildu importa muitu uz šīm kategorijām, jau gandrīz dod norādījumu mūsu iekšējā tirgus aizsardzības komisijai, ka tā vajag darīt.

Man liekas, ka vismaz no "Latvijas ceļa" deputātiem — mūsu ārlietu ministrs Birkava kungs runāja, Godmaņa kungs — finansu ministrs — runāja, atbalstot zemkopības ministra secinājumu, ka mums ir pareiza pieeja sakarā ar svaigu, atdzesētu un saldētu cūkgaļu, ir priekšlaicīgi jau pielikt klāt kategorijas par cūkgaļas izstrādājumiem. Tad, kad būs šī procedūra, kad būs pierādījumi — kā juriste es zinu, ka melns ir melns, bet tur tiesā ir jāmāk pierādīt, ka melns ir melns ar dokumentiem, ar aculieciniekiem, nepietiek starptautiski teikt: man liekas... jo citādi, kāpēc tad tas ir bīstami... Kā mums Godmaņa kungs un arī divi deputāti — Leiškalna kungs un Inkēna kungs šodien teica — tur mēs riskējam sankcijas atpakaļ, ja neievērojam procedūru, mums būs jāatmaksā šo papildu 70 procentu lielākā importa muita atpakaļ tiem, kam tā jāmaksā.

A.Kalvītis

(Tautas partijas frakcija). Visstrīdīgākais un pats galvenais jautājums šodien Saeimā bija par iekšējā tirgus aizsardzību cūkgaļai. Tautas partijas viedoklis nedaudz atšķiras no "Latvijas ceļa" viedokļa, un mēs vienmēr esam skatījušies uz tautsaimniecību kopumā, tādēļ es iesniedzu pagājušajā nedēļā priekšlikumu, ka, protams, aizsargājot tikai atdzesētu, svaigu un sasaldētu cūkgaļu, mēs varam nonākt situācijā, ka tūlīt pat tirgus reaģēs un radīsies milzīgas problēmas ar gatavo cūkgaļas izstrādājumu importu, kas galarezultātā nedos to vēlamo mērķi, kādēļ mēs šo likumu pieņemam. Mērķis mums bija paaugstināt iepirkuma cenas cūkgaļai Latvijas tirgū un palielināt iepirkuma apjomus. Jo tajā brīdī, kad sāks importēt gatavos cūkgaļas izstrādājumus, cena būs zem spiediena, iekšējā tirgus realizācijas cenas atkal kļūs zemas, un cūkas tiks iepirktas lēti, un, pats galvenais, tiks samazināti apjomi. Tātad šis jautājums jāskata pirmām kārtām kompleksi.

Otra lieta, kurā man ir atšķirīgs viedoklis no Birznieces kundzes, ir tas, ka mēs varam uzsākt iekšējās aizsardzības tirgus pasākumus gadījumos, ja Latvijai tiek nodarīts nopietns kaitējums, kā arī prognozējami draudi no ārpuses. Šinī gadījumā Latvijā ir izveidota iekšējā tirgus aizsardzības komisija, kura saņēma iesniegumu no Latvijas cūkaudzētāju asociācijas par to, ka cūkgaļas tirgus ir slims un ka ir jāpieņem šie aizsardzības mēri, un šai komisijai bija jābūt kompetentai pieņemt lēmumu, ka izstrādājumi ir tieši tā pati cūkgaļa un ka izstrādājumiem arī bija jāuzsāk šīs procedūras un jāaizsargā ne tikai svaiga cūkgaļa, bet arī cūkgaļas izstrādājumi. Diemžēl komisija šo lēmumu nav pieņēmusi, uzsāktas procedūras tikai par šo vienu punktu, un tādēļ mans priekšlikums tika labots Tautsaimniecības komisijā, tas tika iestrādāts tādā veidā, ka pasākumi aizsardzībai gatavajiem produktiem stāsies spēkā tikai tad, ja Latvijas tirgus iekšējās komisijas lēmums būs tāds, ka šie pasākumi ir nepieciešami. Ja komisija atzīs, ka tie nav nepieciešami, tad šis lēmums nestāsies spēkā un gatavie cūkgaļas izstrādājumi turpinās no Igaunijas un Lietuvas ienākt Latvijā ar nulles procentu likmi. Tā kā šinī gadījumā starptautiskās saistības nav pārkāptas, un es gribētu vēlreiz teikt, ka mums ir jāskatās uz tautsaimniecību un, pirmām kārtām, kopumā. Līdz šim lauksaimniecībai ir bijušas milzīgas problēmas, un viens no problēmu iemesliem ir tas, ka mēs esam vienmēr skatījušies uz tautsaimniecību no ierobežota sektora leņķa, mums ir jāskatās uz to kopumā. Sagriežot Latviju ar šķērēm sīkās daļās, vienā lietā kaut ko darot un otru nespējot prognozēt, mēs iegūstam vienmēr šo situāciju, ka lauksaimniecībā ugunsgrēki ir jādzēš, mēs nespējam tos prognozēt. Tādēļ šī varbūt ir pirmā reize, kad mēs esam mēģinājuši paskatīties nākotnē, kādas būs no tā sekas, un valdībai, protams, nevajadzētu iet pret starptautiskajām institūcijām, būtu jāievēro visas procedūras, bet katrā ziņā ir jāņem vērā arī tas, ka cūkgaļas izstrādājumi ir pozīcija, kura būs nekavējoties jāsāk aizsargāt, ja nopietni tiks aizsargāts svaigas gaļas tirgus.

S.Dreimane

(Jaunās partijas frakcija). Es gribētu mazliet sirsnīgāk sveikt jūs pagājušos Vasarsvētkos un novēlēt saulainu un jauku vasaru un piepildīt tās vēlmes, kuras jūs esat sevī lolojuši. Es vēlētos šodien sākt ar ātrākiem projektiem, ko Saeima izskatīja. Tas ir pirmais — par lēmuma projektu, kur divi deputāti tika saukti pie administratīvās atbildības. Konkrēti tie bija Boriss Cilevičs un Oskars Grīgs.

Es gribu pasvītrot, ka Saeima šoreiz bija patiešām ļoti kompetenta un, piemērojot mūsu svētāko saukli — viena taisnība, viens likums visiem — šodien šie deputāti ar Saeimas deputātu vairākumu balsu tika saukti pie administratīvās atbildības par deklarāciju neiesniegšanu noteiktā laikā, tādējādā veidā tas ir likumpārkāpums, likums, ko ir pieņēmuši paši deputāti un kas vēlreiz norāda, ka mums ir jābūt tieši tādiem pašiem, daudz uzmanīgākiem un aktīvākiem attiecībā uz likumu.

Es vēlētos runāt par likumu, par ko šodien mani priekšgājēji neviens nav teikuši, tas ir Profesionālās izglītības likums. Es esmu priecīga, ka šis likums tika profesionāli pieņemts otrajā lasījumā un tieši šajā laikā, kad tika apstiprināta augstākās izglītības valsts ministre, arī šis likums drīz ieraudzīs dienas gaismu. Šī likuma mērķis bija nodrošināt valsts profesionālās izglītības politikas īstenošanu un profesionālās izglītības sistēmas darbību, vadību un attīstību. Un jo īpaši iepriecina tas, ka šajā likumā beidzot ir radušās normas, kas nodrošina Latvijas profesionālās izglītības kvalifikāciju salīdzinājumā ar ārvalstīs iegūstamo izglītību, radot iespējas turpināt izglītību ārvalstīs vai arī attiecīgi konkurēt starptautiskajā darba tirgū. Un tas ir ļoti būtiski šodien, kādu izglītību iegūst mūsu jaunieši un kā viņi varētu sevi parādīt un turpināt savu profesiju, iegūt zināšanas, kuras varētu dot viņiem augstskolas studijas.

Šodien tika daudz runāts arī par mūsu sāpīgāko jautājumu — par pasākumiem cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzībai. Es negribētu atkārtoties, gribētu tikai uzsvērt, ka šeit ir trīs galvenie aspekti, kuriem jāpievērš ļoti, ļoti liela uzmanība. Tie ir gaļas ražotāji, tie ir patērētāji, un tās ir arī mūsu starptautiskās saistības. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst to, ka šī ir tikai mūsu iekšējā problēma, šī ir problēma, kas varētu radīt mums vēl lielākas problēmas nākotnē starptautiskajā tirgū un attiecībās ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un daudzām citām organizācijām. Šis likums tika izveidots vienas konkrētas problēmas rezultātā, un tādēļ tas ir varbūt nedaudz sasteigts. Priekšlikumi, kuri tiek iesniegti, nav iesniegti saistībā ar likuma saturu kā tādu, un tādēļ es domāju tas, kas šodien tika izskatīts un pieņemts, lai Dievs dod, lai tas varētu tiešām palīdzēt mūsu pašu vietējiem ražotājiem, patērētājiem un varētu būt pietiekami elastīgs arī ar mūsu starptautiskajām līguma attiecībām.

Likumprojekts, ko bija paredzēts šodien izskatīt, Valsts prezidenta ievēlēšanas likums, tika atcelts un tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un šeit es mazliet gribētu atgriezties pie tā, ka šis likums, manā uztverē kā juristei, nav pietiekami izstrādāts, un tas bija viens no iemesliem, kādēļ šis likums šodien netika nodots tālākai izskatīšanai.

A.Seile (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/ LNNK frakcija).

Lauku ļaudis un arī pilsētu ļaudis, šodien pieņemtie likumi skar itin visus, bet es gribu atzīmēt arī to, ka mūsu frakcijai darbs Saeimā saistījās galvenokārt arī ar Valsts valodas likumu, un mēs esam neapmierināti, ka šis Valodas likums netiek skatīts pietiekamā tempā un netiek skatīts trešajā lasījumā un, manuprāt, nepamatoti tiek novilcināts komisijā izskatīšanai. Par to ir visa Latvija uztraukusies. Un arī mūsu frakcijas pārstāve Aida Prēdele šajā darbā ir iekļāvusies, un es uzskatu, ka trešajā lasījumā nav pamata bremzēt šī likumprojekta apspriešanu.

Tālāk jāsaka, ka mani neapmierināja arī tas, ka tika pagarināts priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz ļoti ilgu laiku likumam "Par Valsts prezidenta ievēlēšanu", un man ir ļoti žēl, ka varbūt nestāsies spēkā tās normas, kuras jau ir nobalsotas otrajā lasījumā, un tās varbūt neiegūs dzīvību trešajā lasījumā līdz Valsts prezidenta vēlēšanām sakarā ar šo bezgalīgo jautājuma atlikšanu, jo 2.pantā ir iestrādāta norma, ka par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības. Manuprāt, tā ir ļoti būtiska norma, un ir sagatavotas uz trešo lasījumu arī tādas redakcijas, ka nevar būt par prezidentu cilvēks, kurš ir bijis PSKP vai LKP, Centrālkomitejas, rajona vai pilsētas rajona sekretārs. Tas ir deputāta Dalbiņa priekšlikums, līdzīgs priekšlikums ir arī deputātam Vidiņam. Tātad, ja šie ierobežojumi netiks nobalsoti Saeimā, tad nākošajam prezidentam šādi kritēriji netiks izvirzīti. Manuprāt, ļoti simpātisks bija arī Juridiskā biroja priekšlikums, ka prezidentam ir jāiesniedz deklarācija, vai viņš atbilst vai viņš neatbilst likuma noteikumiem.

Protams, arī mūsu frakcijai, tāpat kā visai Saeimai, šī nedēļa pagāja tā saucamās cūkgaļas zīmē. Es biju viena no likumprojekta darba grupas vadītājām, kas sagatavoja šo likumprojektu, un es esmu priecīga, ka netika pieņemts Tautas partijas ierosinājums atcelt šī likuma steidzamību. Likums kā steidzams šoreiz Saeimā tika pieņemts. Labākas vai sliktās normas, tas ir cits jautājums, manuprāt, cūkgaļas audzētāji var justies apmierināti, jo jau 1.jūnijā stājas spēkā paaugstināta muitas nodokļa tarifa likme 70% apmērā. Kas attiecas uz pārējiem cūkgaļas pārstrādātājiem un pārstrādāšanas produkcijas ievešanu Latvijā, tad arī ir noteikts tas, kas īstenībā jau ir spēkā līdz šim, tas ir tikai atkārtots likumā. Tātad paaugstinātais muitas tarifs var tikt piemērots tādos gadījumos, ja šīs preces tiek ievestas Latvijā, bet ja tiek veikti visi nepieciešamie saskaņošanas pasākumi. Manuprāt, pateicoties Tautsaimniecības komisijas aktivitātei un arī dažādu frakciju atbalstam, tika pieņemta šī norma, ka ir jāizveido tirgus aizsardzības padome. Tā ir izveidota, un arī šiem cūkgaļas pārstrādātājiem bija tiesības griezties tieši šajā padomē, lai šie noteikumi stātos spēkā.

E.Baldzēns (Latvijas Sociāldemokrātu apvienības frakcija).

Mēs uzskatām, ka šodien galvenais jautājums bija tas, kādā veidā risināsies zemnieku protesta akcijas. Šodien Saeima pieņēma, paldies Dievam, radikālu likumu, un radikālāku varbūt nekā zemnieki cerēja, jo šie ierobežojumi skars ne tikai cūkgaļu, bet arī pēc valsts iekšējā tirgus aizsardzības komisijas sanākšanas un arī pirmās informācijas došanas uz ārzemēm, tūlīt arī cūkgaļas izstrādājumu importa ierobežojumu, kas neapšaubāmi nāks palīgā zemniekam. Es domāju, ka šeit ir ļoti svarīgi tas, ka virkne frakciju nobalsoja politiski atbildīgi, izvērtējot to traģisko stāvokli, kāds ir šobrīd laukos, un līdz ar to arī valdība zināmā mērā var cerēt uz situācijas nevardarbīgu, neagresīvu risinājumu, arī zemnieku protesta akcijās nebūs šie ceļi bloķēti, būs izteikts tāds civilizēts protests.

Es gribētu uzsvērt otru jautājumu, kas arī bija ļoti svarīgs, un mēs labprāt būtu pieņēmuši Valsts prezidenta ievēlēšanas likumu, bet viena problēma, kas mūs šeit skāra — sociāldemokrāti bija pārliecināti, ka ir nekorekti priekšlikumi, zinot to, kādi deputātu kandidāti jau ir izvirzīti, un sociāldemokrātu frakcija izvirzīja Rišardu Labanovski vienbalsīgi savā partijas forumā, un viņš mums ir pēc tautības polis oficiāli un piedalījies arī pilsonības referendumā un grozījuma kampaņā tieši par to, lai atceltu šos pilsonības likuma grozījumus, bet deputāts Vidiņš iesniedza tādu priekšlikumu, ka drīkstētu būt tikai latvietis Valsts prezidenta kandidāts. Mēs uzskatām, kas tas ir pārāk stipri teikts, jo ir arī lībieši un tā arī ir pamatnācija. Es domāju, ka tas būtu Dainis Stalts. Man personīgi arī nebūtu nekādu iebildumu. Es šeit neredzēju nekādu citu tādu rīcību, kā tikai zināmu vēršanos pret jau nosauktajiem Valsts prezidenta kandidātiem. Atgādināšu arī, ka Anatolijs Gorbunovs, kas pārstāv "Latvijas ceļu", pēc oficiāliem dokumentiem sanāk Latgales krievs. Es domāju, ka vajadzētu vairāk risināt tādus konstruktīvus priekšlikumus un mēģināt ar sava kandidāta pozitīvajām īpašībām un spējām vairāk aģitēt par Valsts prezidentu nekā liegt kādu kandidātu izvirzīt ar likuma bardzību.

Cita lieta, kas attiecas uz visām šīm čekistu lietām un tādiem jautājumiem par sadarbību ar Interfronti, ar tādām lietām, tur, protams, bija vajadzīgas visas šīs tīrās normas, bet tās jau, manuprāt, arī ir pašreiz spēkā atbilstošā likumā.

Es gribētu uzsvērt, ka šodien bija arī citi svarīgi jautājumi. Sociāldemokrāti atbilstoši šim Izglītības komitejas risinājumam arī gribēja atbalstīt zināmu pretimnākšanu profesionālās izglītības sistēmai. Diemžēl mēs šajā balsojumā palikām kopā ar Tautas saskaņas partijas saraksta deputātiem. Pārējās frakcijas mūs neatbalstīja šajos nodokļu atvieglojumos. Protams, tas būtu strīdīgs jautājums starp dažādām frakcijām, kā pareizāk valsts budžeta līdzekļus krāt un tērēt.

M.Mitrofanovs (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija).

Šodien mūsu frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" arī atbalstīja likumprojektu par cūkgaļas iekšējā tirgus aizsardzību, bet tagad es gribu runāt par citu likumprojektu.

Šodien faktiski atrisinājās viena no prezidenta kandidātiem liktenis. Saeima ar nelielu pārsvaru atteicās pieņemt jaunu likumu, un tagad nepastāv nekādas bažas par Anatolija Gorbunova iespēju piedalīties nākošajās vēlēšanās. Līdz šodienas balsojumam pastāvēja varbūtība, ka būs pieņemti ierobežojumi Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas locekļiem kandidēt vēlēšanās. Mūsu frakcija nobalsoja pret tādiem ierobežojumiem, faktiski izlemjot Gorbunova kunga likteni. Šis lēmums mūsu frakcijai bija ļoti grūts un sāpīgs. Apmēram puse mūsu frakcijas deputātu kategoriski iebilda pret tādu Gorbunova kunga netiešu atbalstu, jo mūsu deputāti uzskatīja, ka nav taisnīgi atļaut galvenajam Komunistiskās partijas ideologam kļūt par prezidentu tādā laikā, kad vairākiem bijušajiem ierindas komunistiem, godīgiem cilvēkiem vispār nav atļauts kandidēt jebkādās vēlēšanās. Mēs ļoti labi atceramies, ka, būdams viens no Komunistiskās partijas Tautas frontes līderiem, Gorbunova kungs solīja visiem valsts iedzīvotājiem neatkarīgās Latvijas pilsonību un līdzīgas tiesības. Un pēc tam viņš ļoti viegli atsakās no savas nostājas. Ir daudz mūsu vēlētāju un atbalstītāju, kas uzskata, ka cilvēkiem, kas vienreiz mūs piemānīja, nav vērts ticēt tagad. Bet es atkārtoju, ka tomēr mūsu frakcija ar balsu vairākumu nolēma dot Gorbunova kungam iespēju kandidēt prezidenta vēlēšanās, un galvenais arguments, kurš mūs pārliecināja, ir sekojošs. Mūsu valstī nekādā ziņā nedrīkst vēl sašaurināt demokrātiskās tiesības, bet cīņa ir vēl priekšā. Mūsu frakcijai nav sava kandidāta, un mums ir iespēja izlemt, kādu kandidatūru mēs atbalstīsim.

Saeimas preses dienests