Ministru kabineta noteikumi Nr.864

Rīgā 2009.gada 4.augustā (prot. Nr.51 39.§)

Noteikumi par references laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī iekārtām un aprīkojumam noteiktajām prasībām pārtikas, dzīvnieku barības un veterinārajā jomā

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 11.¹ pantu,
Pārtikas aprites uzraudzības likuma 21.panta sesto daļu un
Dzīvnieku barības aprites likuma 21.panta 1.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir references laboratorijas statusu, references laboratorijas akreditācijas kārtību, funkcijas un pienākumus, kā arī prasības references laboratorijas iekārtām un aprīkojumam pārtikas, dzīvnieku barības un veterinārajā jomā.

2. Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests), izvērtējot šo noteikumu pielikumā minētās references jomas, iesniedz Zemkopības ministrijā informāciju par laboratoriju, kas tiek nominēta par references laboratoriju kādā no references jomām.

3. References laboratorijas funkciju izpildi uzrauga un kontrolē dienests. Zemkopības ministrija uzrauga finanšu izlietojumu references jomās.

4. References laboratorijas statusu šo noteikumu pielikumā minēto references jomu izpildē piešķir laboratorijai, kas:

4.1. atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Regulas (EK) Nr.882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (turpmāk – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr.882/2004), 33.pantā noteiktajām prasībām un nodrošina minētajā pantā references laboratorijām doto uzdevumu izpildi;

4.2. ir akreditēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.882/2004 12.panta 2. un 3.punkta prasībām;

4.3. izpilda prasības, kuras noteiktas Eiropas Komisijas 2005.gada 4.marta Regulā (EK) Nr.378/2005 par sīki izstrādātiem noteikumiem, lai piemērotu Eiropas Parla­menta un Padomes Regulu (EK) Nr.1831/2003 attiecībā uz Kopienas references laboratorijas pienākumiem un uzdevumiem saistībā ar pārtikas piedevu atļauju pieteikumiem.

5. References laboratorija trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes seroloģiskai noteikšanai ievēro Eiropas Savienības tiesību aktus, kas nosaka laboratoriju sarakstu, kurās atļauts pārbaudīt efektivitāti dažu gaļēdāju mājdzīvnieku vakcinācijai pret trakumsērgu. Minēto laboratoriju iekļauj Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratoriju sarakstā, kas izveidots, pamatojoties uz kvalifikācijas pārbaužu rezultātiem, par kuriem ir paziņojusi Eiropas Kopienas references laboratorija trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes seroloģiskai noteikšanai.

6. Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūras struktūrvienība – Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs – ir nacionālā akreditācijas institūcija, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību veic šo noteikumu 4.2.apakš­punktā minēto akreditāciju.

7. References laboratorijas funkcijas pilda dienesta Nacionālais diagnostikas centrs, un tā pārziņā ir šādas references jomas:

7.1. dzīvnieku infekcijas slimību diagnostika:

7.1.1. klasiskais cūku mēris;

7.1.2. putnu gripa;

7.1.3. Ņūkāslas slimība;

7.1.4. mutes un nagu sērga;

7.1.5. zivju infekcijas slimības;

7.1.6. vēžveidīgo infekcijas slimības;

7.1.7. trakumsērga;

7.1.8. bruceloze;

7.1.9. govju tuberkuloze;

7.1.10. infekciozais katarālais drudzis jeb zilās mēles slimība;

7.1.11. cūku vezikulārā slimība;

7.1.12. Āfrikas cūku mēris;

7.1.13. Āfrikas zirgu mēris;

7.2. pārtika, materiāli un priekšmeti, kas nonāk saskarē ar pārtiku, dzīvnieku barība, atliekvielas, tai skaitā pesticīdu atliekas, un slimību ierosinātāju antimikro­biālā rezistence:

7.2.1. piena un piena produktu kontrole;

7.2.2. salmonellu (visu izolēto ierosinātāju) kontrole;

7.2.3. Listeria monocytogenes kontrole;

7.2.4. koagulāzes pozitīvo stafilokoku (tai skaitā S.aureus) kontrole;

7.2.5. E.coli (tai skaitā verotoksigēnā E.coli) kontrole;

7.2.6. Campylobacter (visu izolēto ierosinātāju) kontrole;

7.2.7. parazītu (īpaši Trichinella, Echinococcus, Anisakis) noteikšana;

7.2.8. ierosinātāju antimikrobiālās rezistences noteikšana;

7.2.9. dzīvnieku izcelsmes proteīnu noteikšana dzīvnieku barībā;

7.2.10. veterināro zāļu un piesārņotāju atlieku noteikšana dzīvnieku izcelsmes pārtikā:

7.2.10.1. resorcilikskābes laktonu kontrole, ieskaitot zeranola, steroīdu, antitiroīdo vielu, stilbēnu, stilbēnu atvasinājumu, to sāļu un esteru, sedatīvo līdzekļu un mikotoksīnu kontroli;

7.2.10.2. antibakteriālo substanču kontrole, ieskaitot sulfonamīdu, kvinolonu, krāsvielu, karbadoksa un olakvindoksa kontroli;

7.2.10.3. beta-agonistu, antihelmintisko līdzekļu, antikokcidiālo līdzekļu, ieskaitot nitroimidazolu, nesteroīdo un pretiekaisuma līdzekļu kontrole;

7.2.10.4. karbamātu un piretroīdu kont­role;

7.2.10.5. hloramfenikola, dapsona un nitrofurānu kontrole;

7.2.11. transmisīvo sūkļveida encefalopātiju noteikšana;

7.2.12. dzīvnieku ēdināšanā lietoto piedevu noteikšana;

7.2.13. tādu materiālu kontrole, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtiku;

7.2.14. pesticīdu atlieku noteikšana:

7.2.14.1. graudaugos un barībā;

7.2.14.2. dzīvnieku izcelsmes pārtikā un produktos ar augstu tauku saturu;

7.2.14.3. augļos un dārzeņos, tai skaitā produktos ar augstu ūdens un augstu skābes saturu;

7.2.14.4. vienas atliekas noteikšanas metode;

7.2.15. smago metālu noteikšana barībā un pārtikā;

7.2.16. mikotoksīnu noteikšana;

7.2.17. policiklisko aromātisko ogļūdeņražu noteikšana;

7.2.18. dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlordifenilu noteikšana barībā un pārtikā;

7.2.19. gliemeņu bakterovirusālais piesārņojums;

7.3.  diagnozes standartu un metožu kontrole un uzraudzība:

7.3.1. govju enzootiskās leikozes diagnostika (imūnās difūzijas metode, imūnfermentatīvās analīzes metode);

7.3.2. trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes seroloģiskā noteikšana;

7.3.3. Aujeski slimības diagnostika (imūnfermentatīvās analīzes metodes pārbaude, jo īpaši attiecībā uz valsts standartserumu ražošanu un standartizāciju atbilstoši Eiropas Kopienas standartserumiem).

8. Dienests slēdz līgumu:

8.1. ar Latvijas teritorijā esošu references laboratoriju par konkrētā references jomā noteikto funkciju izpildi;

8.2. ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts laboratoriju vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts laboratoriju par atsevišķā references jomā noteikto funkciju izpildi, ja šī joma nav ietverta valsts references programmā un Latvijā nav nominēta references laboratorija, kas veic šādas darbības un references laboratorijas funkcijas.

9. Dienests slēdz līgumu par references laboratorijas funkciju izpildi ar citas Eiropas Savienības dalībvalsts laboratoriju vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts laboratoriju, ja attiecīgā laboratorija atbilst šo noteikumu 4.punktā minētajām prasībām.

10. Dienests ievieto dienesta mājaslapā internetā informāciju par references laboratorijas nosaukumu, ad­resi un piešķirto references jomu un nodrošina minētās informācijas pieejamību sabiedrībai, Eiropas Savienības dalībvalstīm un kompetentajām institūcijām.

11. Zemkopības ministrija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.882/2004 33.panta 4.punktā noteikto kārtību references labo­ratorijas nosaukumu, adresi un tai piešķirto references jomu paziņo Eiropas Komisijai.

12. References laboratorija katru gadu līdz 7.janvārim iesniedz dienestā ziņojumu (papīra formā) par finanšu izlietojumu iepriekšējā gadā un līdz 31.martam – pārskatu par iepriekšējā gada darbību. Pārskatā norāda šādu informāciju:

12.1. references funkcijas izpildes rezultāti;

12.2. budžeta sadalījums un izlietojums, kā arī ārpusbudžeta ienākumi un to izlietojums;

12.3. personāla skaits un sastāvs;

12.4. informācija par organizētajiem starplaboratoriju salīdzinošajiem testiem.

13. Dienests:

13.1. katru gadu sagatavo un līdz 31.martam iesniedz Zemkopības ministrijā valsts references programmu nākamajam gadam;

13.2. aprēķina nepie­ciešamo finansējumu no valsts budžeta valsts references programmai, kā arī nosaka deleģētās references funkcijas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts references laboratorijai un šo funkciju izpildei nepieciešamo finansējumu;

13.3. sastāda to valsts pilnvaroto laboratoriju (laboratorija, kurai ar dienestu ir noslēgts līgums par atsevišķu pienākumu veikšanu valsts uzraudzības un kontroles nodrošināšanai dzīvnieku infekcijas slimību kontroles jomā) sarakstu, kas kontrolē dzīvnieku infekcijas slimības un kuru darbību koordinē references laboratorija.

II. Dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootisko slimību un akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību) ierosinātāja noteikšanai paredzēto references laboratoriju vispārīgās funkcijas, pienākumi un prasības to iekārtām un aprīkojumam

14. References laboratorijai, kas veic laboratorisko izmeklēšanu dzīvnieku infekcijas slimību ierosinātāja noteikšanai, ir šādas funkcijas:

14.1. attīstīt, optimizēt un validēt laboratoriskās izmeklēšanas metodes;

14.2. koordinēt valsts pilnvarotu laboratoriju darbību piešķirtās references jomā, kā arī noteikt un koordinēt laboratoriskās diagnostikas metodes;

14.3. apmācīt laboratorijas darbā iesaistīto personālu vai nodrošināt tā pārkvalificēšanos, lai saskaņotu diagnostikas metodes valstī;

14.4. pēc dienesta pieprasījuma veikt zinātnisko un tehnisko ekspertīzi;

14.5. izveidot un uzturēt ierosinātāju celmu un paraugu banku, iero­sinātāju antigēnu banku, diagnostisko reaģentu komplektu krājumu, specifisko imūnglobulīnu un serumu banku;

14.6. kontrolēt analītiskos reaģentus un diagnostiskos testus;

14.7. novērtēt dezinfekcijas līdzekļu un analītisko reaģentu efektivitāti;

14.8. piedalīties epizootoloģiskās uzraudzības tīkla veidošanā laboratoriskās diagnostikas jomā;

14.9. veikt laboratoriskos izmeklējumus piešķirtajā references jomā un strīdu gadījumā apstiprināt vai noraidīt valsts pilnvarotu vai akreditētu laboratoriju iegūtos rezultātus piešķirtajā references jomā;

14.10. ja radušās aizdomas par valsts uzraudzībā esošas infekcijas slimības (izņemot epizootijas un akvakultūras dzīvnieku eksotiskās infekcijas slimības) esību, informēt dienestu, vai šī slimība ir apstiprināta laboratoriskajos izmeklējumos;

14.11. koordinēt valstī izmantotās metodes dzīvnieku infekcijas slimību laboratoriskajā izmeklēšanā, saskaņojot tās ar attiecīgu Eiropas Kopienas references laboratoriju;

14.12. organizēt periodiskus diagnostisko procedūru salīdzinošos testus valsts pilnvarotajām laboratorijām;

14.13. sadarboties ar Eiropas Kopienas references laboratoriju un piedalīties tās organizētajos salīdzinošajos testos.

15. Šo noteikumu 14.punktā minētajai references laboratorijai ir pienākums nodrošināt:

15.1. laboratorisko pārbaužu konfidencialitāti, objektivitāti un neatkarību;

15.2. ātru un operatīvu rīcību ārkārtas situācijās, lai saņemtu un izmeklētu paraugus noteiktā laikposmā;

15.3. kvalitatīvu un operatīvu darba uzdevumu izpildi.

III. Dzīvnieku infekcijas slimību (izņemot epizootisko slimību un akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību) ierosinātāja noteikšanai paredzēto references laboratoriju īpašās funkcijas un pienākumi

16. Šo noteikumu 14.punktā minētā references laboratorija ir atbildīga par:

16.1. tuberkulozes diagnostikas testu un reaģentu uzraudzību, kā arī kontrolē šos testus un reaģentus un nodrošina to atbilstību standartiem;

16.2. brucelozes diagnostikas testu un reaģentu uzraudzību, kā arī:

16.2.1. veic un izvērtē pētījumus, kas parāda valstī izmantotā testa metodes ticamību, un apstiprina testa rezultātus;

16.2.2. veic standarta sekundāro etalonu kalibrēšanu valsts standartserumam attiecībā pret primāro starptautisko standartserumu;

16.2.3. kontrolē visu valstī izmantoto antigēnu un imūnfermentatīvās analīzes metodes komplektu partiju kvalitātes pārbaudes;

16.2.4. sadarbojas ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratorijām par brucelozes ierosinātāja laboratorisko izmeklēšanu;

16.3. govju enzootiskās leikozes diagnostikas testu un reaģentu uzraudzību, kā arī:

16.3.1. veic laboratorijas standarta darba antigēna kalibrēšanu attiecībā pret oficiālo Eiropas Kopienas standartserumu, ko piegādā Dānijas Tehniskās universitātes Valsts veterinārais institūts;

16.3.2. ne retāk kā reizi gadā kontrolē iesūtītos standarta antigēnus, lai veiktu to pārbaudi un salīdzinātu ar oficiālo Eiropas Kopienas standartserumu.

17. References laboratorija, kas ir atbildīga par trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes uzraudzību, veic seroloģiskos testus trakumsērgas vakcīnu efektivitātes pārraudzīšanai.

IV. Epizootisko slimību un akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību ierosinātāja noteikšanai paredzēto references laboratoriju vispārīgās funkcijas, pienākumi un prasības to iekārtām un aprīkojumam

18. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu epizootiskās slimības (mutes un nagu sērgas, klasiskā cūku mēra, Āfrikas cūku mēra, Āfrikas zirgu mēra, putnu gripas, Ņūkāslas slimības, govju mēra, mazo atgremotāju mēra, Rifta ielejas drudža, zilās mēles slimības, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, cūku vezikulārās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, nodulārā dermatīta) vai akvakultūras dzīvnieku eksotiskās infekcijas slimības (epizootiskās hematopoētiskās nekrozes, epizootiskā čūlu sindroma, bonamiozes, perkinsozes, mikrocitozes, Taura sindroma, dzeltenās galvas slimības) ierosinātāja noteikšanai, ir aprīkota ar tādām iekārtām un aprīkojumu, lai veiktu pēkšņu un plašu slimības uzliesmojumu diagnostisko uzrau­dzību.

19. Šo noteikumu 18.punktā minētās references laboratorijas personāls ir apmācīts infekcijas slimību vīrusu identificēšanai piešķirtās references jomā.

20. Šo noteikumu 18.punktā minētā references laboratorija:

20.1. sadarbojas ar Eiropas Kopienas references laboratoriju un citu Eiropas Savienības dalībvalstu references laboratorijām, izstrādājot uzlabotas diagnostikas metodes un apmainoties ar informāciju un materiāliem, kas saistīti ar dzīvnieku infekcijas slimību diagnostiku;

20.2. piedalās Eiropas Kopienas references laboratorijas rīkotajās ārējās kvalitātes nodrošināšanas programmās un uzdevumos, kuros tiek pārbaudītas references laboratorijas personāla prasmes un zināšanas uzdevumu izpildē;

20.3. nekavējoties sniedz Eiropas Komisijai tās pieprasīto informāciju, kā arī informē par laboratorijas aprīkojuma un tajā izmantoto laboratorisko metožu atbilstību Starptautiskā epizootiju biroja apstiprinātajiem standartiem “Diagnostisko testu un vakcīnu rokasgrāmata savvaļas un ūdens dzīvniekiem”;

20.4. sniedz Eiropas Kopienas references laboratorijai un dienestam tās rīcībā esošos datus par epizootisko slimību vai akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību.

21. Šo noteikumu 18.punktā minētā references laboratorija vērtē valsts pilnvarotās laboratorijās izmantojamās diagnostiskās metodes konkrētas slimības noteikšanā, kā arī saskaņo tās. Attiecīgā references laboratorija ir atbildīga par reaģentu izmantošanu un vakcīnu testēšanu, un tai ir šādas tiesības:

21.1. piegādāt diagnostiskos reaģentus citām valsts pilnvarotām laboratorijām (pēc pieprasījuma);

21.2. kontrolēt diagnostisko reaģentu kvalitāti;

21.3. periodiski organizēt starplaboratoriju salīdzinošos testus;

21.4. glabāt izdalīto slimības vīrusu saturošo materiālu, ja tiek apstiprināta diagnoze;

21.5. izvērtēt un sniegt galīgo atzinumu par citās valsts pilnvarotās laboratorijās iegūtajiem rezultātiem.

V. Epizootisko slimību un akvakultūras dzīvnieku eksotisko infekcijas slimību ierosinātāja noteikšanai paredzēto references laboratoriju īpašās funkcijas un pienākumi

22. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu Āfrikas cūku mēra ierosinātāja noteikšanai, nodrošina, ka laboratoriskās pārbaudes Āfrikas cūku mēra klātbūtnes noteikšanai un vīrusa ģenētiskā tipa identificēšanai notiek saskaņā ar Āfrikas cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatu.

23. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu klasiskā cūku mēra ierosinātāja noteikšanai, nodrošina, ka laboratoriskās pārbaudes klasiskā cūku mēra klātbūtnes noteikšanai un izolētā vīrusa ģenētiskā tipa identificēšanai notiek saskaņā ar klasiskā cūku mēra diagnostikas rokasgrāmatu.

24. References laboratorija, kas rīkojas ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu un veic laboratorisko izmeklēšanu mutes un nagu sērgas ierosinātāja noteikšanai, darbojas drošības apstākļos, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos par obligātajiem nosacījumiem laboratorijām, kurās strādā ar mutes un nagu sērgas vīrusu laboratorijas apstākļos un dzīvos organismos.

25. Antigēnu tipu un genomu īpašības nosaka visiem vīrusiem, kas izraisījuši sekundārus mutes un nagu sērgas uzliesmojumus. Ja references laboratorija nav aprīkota ar piemērotām telpām, antigēnu tipu un genomu īpašības nosaka Eiropas Kopienas references laboratorijā. Uz Eiropas Kopienas references laboratoriju nosūta paraugu slimības apstip­rināšanai un sīkāku īpašību noteikšanai (tai skaitā konsultācijai par antigēnu saistību starp lauka celmu un vakcīnas celmiem) Eiropas Kopienas antigēnu un vakcīnu bankā. Šāda kārtība attiecas arī uz tāda vīrusa antigēnu tipu un genomu īpašību noteikšanu, ko references laboratorija saņem no trešajām valstīm.

26. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu mutes un nagu sērgas ierosinātāja noteikšanai:

26.1. sniedz arī vezikulāro vīrusu slimību laboratoriskās izmeklēšanas pakalpojumus;

26.2. uztur visus mutes un nagu sērgas vīrusa serotipu inaktivētos standartcelmus un imūnserumus pret šiem vīrusiem, kā arī visus pārējos reaģentus, kas nepieciešami ātrai diagnostikai. Negatīvas diagnozes apstiprināšanai ir sagatavotas atbilstošas šūnu kultūras;

26.3. sadarbojas ar citām valsts pilnvarotām laboratorijām seroloģiskā testa un tādu citu testu veikšanā, kas neietver darbu ar dzīvu mutes un nagu sērgas vīrusu.

27. Valsts pilnvarotās laboratorijas, kas iesaistās šo noteikumu 26.punktā minētajos testos:

27.1. neizdala mutes un nagu sērgas vīrusu no paraugiem, kas iegūti, lai apstiprinātu vai noliegtu aizdomas par dzīvnieku inficēšanos ar kādu no vezikulārajiem vīrusiem;

27.2. neievieš bioloģiskās drošības pasākumus, bet laboratorijas iekšējā kārtībā nosaka procedūras, kas iespējamas mutes un nagu sērgas vīrusa izplatīšanās gadījumā, lai nodrošinātu efektīvu infekcijas ierobežošanu un likvidēšanu;

27.3. paraugus, kuros iegūti nepārliecinoši rezultāti par infekcijas slimības ierosinātāja esību, pārsūta uz references laboratoriju galīgā rezultāta iegūšanai.

28. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu putnu gripas ierosinātāja noteikšanai:

28.1. laboratoriskos izmeklējumus putnu gripas ierosinātāja klātbūtnes un vīrusa ģenētiskā tipa noteikšanā izdara saskaņā ar putnu gripas diagnostikas rokasgrāmatu;

28.2. iesniedz Eiropas Kopienas references laboratorijai izdalīto putnu gripas vīrusa materiālu pilna raksturojuma iegūšanai:

28.2.1. no visiem primārajiem putnu gripas uzliesmojumiem;

28.2.2. no sekundārajiem putnu gripas uzliesmojumiem, ņemot vērā to skaitu;

28.2.3. no mājputniem, citiem nebrīvē turētiem putniem vai zīdītājiem, ja tas nopietni apdraud cilvēku vai dzīvnieku veselību;

28.3. sadarbojas ar valsts aģentūru “Latvijas Infektoloģijas centrs”, lai apmainītos ar informāciju par laboratoriskajā diagnostikā lietojamām metodēm, kā arī izolēto putnu gripas vīrusa tipu.

29. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu Ņūkāslas slimības ierosinātāja noteikšanai, nodrošina Ņūkāslas slimības vīrusa pilnīgu antigēnu un bioloģisko klasifikāciju.

30. References laboratorija, kas veic laboratorisko izmeklēšanu govju mēra, mazo atgremotāju mēra, Rifta ielejas drudža, briežu epizootiskās hemorāģiskās slimības, cūku vezikulārās slimības, aitu un kazu baku, vezikulārā stomatīta, nodulārā dermatīta ierosinātāja noteikšanai, ir aprīkota ar iekārtām, kas jebkurā laikā ļauj noteikt attiecīgā vīrusa tipu, apakštipu un paveidu.

VI. Noslēguma jautājums

31. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumus Nr.834 “Noteikumi par references laboratorijas statusa piešķiršanas un akreditācijas kārtību, funkcijām un pienākumiem, kā arī par references laboratoriju iekārtām un aprīkojumam noteiktajām prasībām” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 198.nr.). 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1964.gada 26.jūnija Direktīvas 64/432/EEK par dzīvnieku veselības problēmām, kas ietekmē liellopu un cūku tirdzniecību Kopienā;

2) Padomes 1992.gada 29.aprīļa Direktīvas 92/35/EEK, ar ko paredz kontroles noteikumus un pasākumus Āfrikas zirgu mēra apkarošanai;

3) Padomes 1992.gada 14.jūlija Direktīvas 92/66/EEK, ar ko ievieš Kopienas pasākumus Ņūkāslas slimības kontrolei;

4) Padomes 1992.gada 17.decembra Direktīvas 92/119/EEK, ar ko ievieš vispārīgus Kopienas pasākumus noteiktu dzīvnieku slimību kontrolei un īpašus pasākumus saistībā ar cūku vezikulāro slimību;

5) Padomes 2000.gada 20.novembra Direktīvas 2000/75/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus infekciozā katarālā drudža kontrolei un apkarošanai;

6) Padomes 2001.gada 23.oktobra Direktīvas 2001/89/EK par Kopienas pasākumiem klasiskā cūku mēra kontrolei;

7) Padomes 2002.gada 27.jūnija Direktīvas 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri;

8) Padomes 2003.gada 29.septembra Direktīvas 2003/85/EK par Kopienas pasākumiem mutes un nagu sērgas kontrolei, ar kuru atceļ Direktīvu 85/511/EEK un Lēmumus 89/531/EEK un 91/665/EEK un groza Direktīvu 92/46/EEK;

9) Padomes 2005.gada 20.decembra Direktīvas 2005/94/EK, ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei un atceļ Direktīvu 92/40/EEK;

10) Padomes 2006.gada 24.oktobra Direktīvas 2006/88/EK par akvakultūras dzīvniekiem un to produktiem izvirzītajām dzīvnieku veselības prasībām, kā arī par konkrētu ūdensdzīvnieku slimību profilaksi un kontroli;

11) Padomes 2008.gada 15.jūlija Direktīvas 2008/73/EK, ar ko vienkāršo informācijas norādīšanas un publicēšanas procedūras veterinārijas un zootehnikas jomā un groza Direktīvas 64/432/EEK, 77/504/EEK, 88/407/EEK, 88/661/EEK, 89/361/EEK, 89/556/EEK, 90/426/EEK, 90/427/EEK, 90/428/EEK, 90/429/EEK, 90/539/EEK, 91/68/EEK, 91/496/EEK, 92/35/EEK, 92/65/EEK, 92/66/EEK, 92/119/EEK, 94/28/EK, 2000/75/EK, Lēmumu 2000/258/EK un Direktīvas 2001/89/EK, 2002/60/EK un 2005/94/EK.

Ministru prezidenta vietā – finanšu ministrs E.Repše

Zemkopības ministrs J.Dūklavs

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2009.gada 12.augustu.

 

 

Pielikums

Ministru kabineta

2009.gada 4.augusta noteikumiem Nr.864           

References jomas

I. Dzīvnieku infekcijas slimību diagnostikas references jomas

Nr.  p.k.	Dzīvnieku infekcijas slimības nosaukums	Dzīvnieku infekcijas slimības ierosinātājs
1.	Klasiskais cūku mēris	Flaviviridae dzimta, Pestivirus
2.	Putnu gripa	Orthomyxoviridae dzimta, Influenzavirus A
3.	Ņūkāslas slimība	Paramyxoviridae dzimta, Rubulavirus
4.	Mutes un nagu sērga	Picornaviridae dzimta, Aphthovirus
5.	Āfrikas zirgu mēris	Reoviridae dzimta, Orbivirus
6.	Govju mēris	Paramyxoviridae dzimta, Morbillivirus
7.	Mazo atgremotāju mēris	Paramyxoviridae dzimta, Morbillivirus
8.	Cūku vezikulārā slimība	Picornaviridae dzimta, Enterovirus
9.	Infekciozais katarālais drudzis	Reoviridae dzimta, Orbivirus
10.	Āfrikas cūku mēris	Iridovirus, Poxvirus
11.	Aitu un kazu bakas	Poxviridae dzimta, Capripoxvirus
12.	Vezikulārais stomatīts	Rhabdoviridae dzimta, Vesiculovirus
13.	Rifta ielejas drudzis	Bunyaviridae dzimta, Phlebovirus
14.	Nodulārais dermatīts	Poxviridae dzimta, Capripoxvirus
15.	Briežu epizootiskā hemorāģiskā slimība	Reoviridae dzimta, Orbivirus
16.	Bruceloze	Visi izolētie ierosinātāji
17.	Tuberkuloze	Mycobacterium bovis, Mycobacterium avium
18.	Virusālā hemorāģiskā septicēmija	Rhabdoviridae dzimta, Novirhabdovirus
19.	Infekciozā hematopoētiskā nekroze	Rhabdoviridae dzimta, Novirhabdovirus
20.	Lašu infekciozā anēmija	Orthomyxoviridae dzimta, Isavirus
21.	Haplosporidioze	Haplosporidium nelsoni, Haplosporidium costale
22.	Perkinsoze	Perkinsus marinus, Perkinsus olseni
23.	Mikrocitoze	Mikrocytos mackini
24.	Abalonu baltais sindroms	Candidatus Xenohaliotis californiensis
25.	Marteilioze	Marteilla refringens, Marteilia sidneyi
26.	Bonamioze	Bonamia ostreae, Bonamia exitiosus, Mikrocytos roughleyi
27.	Epizootiskā hematopoētiskā nekroze	Iridoviridae dzimta, Ranavirus
28.	Epizootiskais čūlu sindroms	Aphanomyces invadans
29.	Taura sindroms	Dicistroviridae dzimta, Cripavirus
30.	Dzeltenās galvas slimība	Ronaviridae dzimta, Okavirus
31.	Mikoplazmoze	Mycoplasma gallisepticum, Mycoplasma meleagridis
32.	Trakumsērga	Rhabdoviridae dzimta, Lyssavirus, Ephemerovirus, Vesiculovirus
33.	Koi herpesvīrusa slimība	Herpesviridae dzimta, herpesvirus-3
34.	Balto plankumu slimība	Nimaviridae dzimta, Whispovirus

 

II. References jomas pārtikas, dzīvnieku barības, atliekvielu, tai skaitā pesticīdu atlieku, kontrolē un slimību ierosinātāju antimikrobiālās rezistences noteikšanā

Nr.  p.k.	References jomas nosaukums
1.	Piena un piena produktu kontrole
2.	Jūras biotoksīnu uzraudzība
3.	Gliemeņu bakterovirusālā piesārņojuma uzraudzība
4.	Ierosinātāju antimikrobiālās rezistences noteikšana
5.	Dzīvnieku izcelsmes proteīnu noteikšana dzīvnieku barībā
6.	Veterināro zāļu un piesārņotāju atlieku noteikšana dzīvnieku izcelsmes pārtikā:
6.1.	resorcilikskābes laktonu kontrole, ieskaitot zeranola, steroīdu, antitiroīdo vielu, stilbēnu, stilbēnu atvasinājumu, to sāļu un esteru, sedatīvo līdzekļu un mikotoksīnu kontroli
6.2.	antibakteriālo substanču kontrole, ieskaitot sulfonamīdu, kvinolonu, krāsvielu, karbadoksa un olakvindoksa kontroli
6.3.	beta-agonistu, antihelmintisko līdzekļu, antikokcidiālo līdzekļu, ieskaitot nitroimidazolu, nesteroīdo un pretiekaisuma līdzekļu kontrole
6.4.	karbamātu un piretroīdu kontrole
6.5.	hloramfenikola, dapsona un nitrofurānu kontrole
7.	Dzīvnieku ēdināšanā lietoto piedevu noteikšana
8.	Tādu materiālu kontrole, kam paredzēts nonākt saskarē ar pārtiku
9.	Pesticīdu atlieku noteikšana:
9.1.	graudaugos un barībā
9.2.	dzīvnieku izcelsmes pārtikā un produktos ar augstu tauku saturu
9.3.	augļos un dārzeņos, tai skaitā produktos ar augstu ūdens un augstu skābes saturu
9.4.	vienas atliekas noteikšanas metode
10.	Smago metālu noteikšana barībā un pārtikā
11.	Mikotoksīnu noteikšana
12.	Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu noteikšana
13.	Dioksīnu un dioksīniem līdzīgu polihlordifenilu noteikšana barībā un pārtikā
14.	Salmonellu (visi izolētie ierosinātāji) kontrole
15.	Listeriozes (Listeria monocytogenes) kontrole
16.	Koagulāzes pozitīvo stafilokoku (tai skaitā S.aureus) kontrole
17.	Zarnu nūjiņas (E.coli, tai skaitā verotoksigēnā E.coli) kontrole
18.	Kampilobaktēriju (Campylobacter visu izolēto ierosinātāju) kontrole
19.	Parazītu (īpaši Trichinella, Echinococcus, Anisakis) noteikšana
20.	Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju noteikšana

 

III. Dzīvnieku infekcijas slimību diagnostikas standartu un metožu references jomas

Nr. p.k.	References jomas nosaukums
1.	Govju enzootiskās leikozes diagnostika (imūnās difūzijas metode, imūnfermentatīvās analīzes metode)
2.	Trakumsērgas vakcinācijas efektivitātes seroloģiskā noteikšana (Rhabdoviridae dzimta, Lyssavirus, Ephemerovirus, Vesiculovirus)
3.	Aujeski slimība (imūnfermentatīvās analīzes metodes pārbaude, jo īpaši attiecībā uz valsts standartserumu ražošanu un standartizāciju atbilstoši Eiropas Kopienas standartserumiem)

Zemkopības ministrs J.Dūklavs