Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 4.augustā

 

IZM: Par obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtību

Lai veiktu precīzu obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaiti un nodrošinātu viņu iekārtošanu izglītības iestādē, turpmāk dati par obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem tiks salīdzināti četras reizes gadā – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība”, kas 4.augustā apstiprināts Ministru kabinetā (MK).

Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka no izglītības iestādēm saņemtā informācija ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem tiek salīdzināta vienu reizi gadā, un tas nozīmē, ka konkrēti dati par obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem (vecumā no 7 līdz 18 gadiem) tiek saņemti vienu reizi gadā – uz katra gada 15.septembri.

IZM izstrādātā obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtība nosaka, ka izglītības iestāžu vadītājiem katru gadu līdz 5.septembrim datubāzē jāievada informācija par obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri reģistrēti konkrētajā skolā. Savukārt PMLP reizi ceturksnī jāsniedz informācija IZM padotības iestādei – Izglītības kvalitātes valsts dienestam (IKVD) – par visiem bērniem vecumā no septiņiem līdz astoņpadsmit gadiem.

Pēc saņemto datu salīdzināšanas IKVD četras reizes gadā informē pašvaldības par konkrētajā pašvaldībā deklarētajiem obligāto izglītības vecumu sasniegušajiem bērniem, kuri nav minēti izglītības iestāžu sniegtajā informācijā. Pašvaldība saņemto informāciju pārbauda sadarbībā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāli, pašvaldības dzimtsarakstu nodaļu un policijas nodaļu un pēc bērna atrašanās vietas noskaidrošanas nodrošina viņa iekārtošanu izglītības iestādē.

Obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites kārtību un vienotas obligāto izglītības vecumu sasniegušo bērnu uzskaites informācijas sistēmas uzturēšanu valsts līmenī nodrošina Izglītības un zinātnes ministrija. Lai to veiktu operatīvi un kvalitatīvi, IZM izstrādājusi jaunu informācijas sistēmu, kas ievērojami atslogos pašreiz spēkā esošajos noteikumos minēto dažādu institūciju darbības.

 

IZM: Par pilnvērtīgāku intelektuālā īpašuma izmantošanu tautsaimniecības attīstībai

Lai nodrošinātu tā intelektuālā īpašuma, kas izstrādāts par valsts budžeta līdzekļiem finansētās zinātniskās darbības rezultātā, pilnvērtīgu izmantošanu un tādējādi pozitīvi ietekmētu kopējo tautsaimniecības attīstību, kā arī sakārtotu jautājumus citās zinātnes jomās, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar sadarbības un sociālajiem partneriem ir izstrādājusi likumprojektu “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”, kuru 4.augustā atbalstīja Ministru kabinets.

Likumprojekts paredz ietvert deleģējumu MK noteikt intelektuālā īpašuma un no tā izrietošo tiesību deleģēšanas, kā arī zinātniskajai institūcijai deleģēto intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas kārtību, kas nepieciešama, lai zinātniskās darbības rezultātā radītais intelektuālais īpašums (patenti) tiktu veiksmīgāk izmantoti tautsaimniecības attīstībā.

Lai novērstu nepilnības valsts pārvaldes institūciju pasūtīto pētījumu pasūtīšanas un izstrādes vadības procesā, kā arī šīs sistēmas koordinēšanā un normatīvajā regulējumā, likumprojekts paredz noteikt plašāku un precīzāku valsts institūciju pasūtīto pētījumu definējumu, kā arī ietvert deleģējumu MK noteikt kārtību valsts institūciju pētījuma pasūtīšanas un izstrādes vadībai un minimālās prasības pētījuma pasūtījuma un izstrādes dokumentācijai.

Lai veicinātu zinātnisko institūciju starptautisko konkurētspēju, kā arī nodrošinātu to sekmīgu dalību Eiropas Savienības struktūrfondu apguvē, kur paredzēti nosacījumi, ka infrastruktūra (būves un ēkas), kurā par piešķirtajiem līdzekļiem tiks veikti ieguldījumi, ir projekta iesniedzēja īpašumā, likumprojektā noteikts regulējums par zinātnisko institūciju tiesībām uz kustamo un nekustamo mantu. Tas nodrošinās iespēju zinātniskajām institūcijām papildus ieguldīt savus līdzekļus, gan piesaistīt privātā sektora līdzekļus.

Likumprojekts paredz ietvert deleģējumu MK noteikt valsts zinātnisko institūtu, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu zinātnisko darbinieku un akadēmiskajos amatos strādājošo darbinieku darba laika un darba samaksas uzskaites principus, lai novērstu maksimāli pieļaujamo virsstundu skaita pārsniegšanu, dubultā finansējuma risku un noteiktu izdevumus pamatojošās dokumentācijas prasības.

Lai sakārtotu normatīvo aktu bāzi saistībā ar valsts emeritētā zinātnieka nosaukumu piešķiršanu izciliem, starptautiski atzītiem Latvijas zinātniekiem pēc aiziešanas pensijā, likumprojektā ietverts deleģējums MK izdot jaunus noteikumus.

Likumprojekts vēl jāizskata Saeimā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanas individuālo projektu iesniegumu otrā atklātā konkursa nolikumu

4.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Kultūras ministrijas (KM) iesniegtais normatīvā akta projekts, kas paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra noteikumos Nr.35 “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” individuālo projektu iesniegumu otrā atklātā konkursa nolikums”.

Noteikumu projekts iesniegts, pamatojoties uz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likuma 18.panta 3.punktu, kas nosaka, ka MK kompetencē ir apstiprināt individuālo projektu iesniegumu atklātu konkursu nolikumus, kuros ietverti arī individuālo projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra noteikumu Nr.35 “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” individuālo projektu iesniegumu otrā atklātā konkursa nolikums” 4.punktā noteikto Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (finanšu instrumenti) prioritātes “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” individuālo projektu iesniegumu otrajā atklātajā konkursā (konkurss) pieejamais līdzfinansējums ir 1 344 939 eiro ekvivalents latos.

2008.gada 28.novembra Finanšu instrumentu uzraudzības komitejas sēdē tika pieņemts lēmums par līdz šim neizmantoto finanšu instrumentu līdzekļu – 3 105 734 eiro – pārdali, novirzot minētos līdzekļus prioritāšu “Cilvēkresursu attīstība un izglītība”, “Veselība”, “Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība”, “Bērni ar īpašām vajadzībām” un “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” konkursos atbalstīto projektu īstenošanai, kā rezultātā prioritātes “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” konkursā pieejamais finanšu instrumentu līdzfinansējuma apjoms palielinājās par 599 118 eiro ekvivalentu latos.

Pateicoties šim palielinājumam, radās iespēja nosūtīt Finanšu instrumentu birojam izvērtēšanai un galalēmuma pieņemšanai vēl vienu minētās prioritātes konkursā atbalstītu, pēc saraksta nākamo individuālo projektu, kurš vērtēšanas procesā ir saņēmis nākamo augstāko vērtējumu.

2009.gada aprīlī no finanšu instrumentu vadošās iestādes tika saņemta informācija par donorvalstu galalēmumu attiecībā uz četru prioritātes “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” konkursa ietvaros iesniegto un no Latvijas puses izvirzīto projektu apstiprināšanu, kā arī minētajiem projektiem piešķirto finanšu instrumentu līdzfinansējumu 1 888 945 eiro ekvivalentu latos.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabineta 2008.gada 22.janvāra noteikumos Nr.35 “Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” individuālo projektu iesniegumu otrā atklātā konkursa nolikums” norādītais konkursā pieejamais finanšu instrumentu līdzfinansējuma apjoms šobrīd neatbilst minētās prioritātes otrā atklātā individuālo projektu iesniegumu konkursa ietvaros apstiprinātajiem individuālajiem projektiem piešķirtā finanšu instrumentu līdzfinansējuma kopsummai, tādēļ jāizdara grozījums minētajos noteikumos, precizējot tajos norādīto minētā konkursa ietvaros pieejamo finanšu instrumentu līdzfinansējumu – 1 888 945 eiro ekvivalentu latos.

 

KM: Par arhitektūras politikas pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam

4.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē izskatīts un atbalstīts Kultūras ministrijas (KM) izstrādātais Arhitektūras politikas pamatnostādņu 2009.–2015.gadam dokumenta projekts.

Pamatnostādnes ir vidēja termiņa valsts arhitektūras politikas plānošanas dokuments, kura mērķis ir sekmēt augstvērtīgā arhitektūrā balstītas kvalitatīvas dzīves telpas veidošanu un ilgtspēju.

Pamatnostādņu projektā identificētas problēmas, kam nepieciešami risinājumi:

• nepilnības normatīvajā bāzē kvalitatīvas arhitektoniskās vides nodrošināšanai,

• saskaņotas politikas un nozares koordinētas pārvaldības trūkums,

• nepietiekams sabiedrības izpratnes līmenis par arhitektūras lomu un nozīmi apkārtējās vides ilgtspējīgas attīstības un plānošanas procesos,

• lēmumu pieņēmēju (pašvaldībās, konkursu vērtēšanas žūrijās, būvniecības sektorā) izpratnes trūkums par arhitektūras lomu sabiedrības labklājības un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā,

• nepietiekami precīzs arhitektūras kā starpnozaru disciplīnas pozicionējums ar būvniecību un vides attīstību saistītajos jautājumos,

• zinātnes, pētniecības un eksperimentālās arhitektūras jomas atpalicība finansējuma trūkuma dēļ, nepietiekams tehniski inovatīvu risinājumu daudzums.

Minēto problēmu risināšanai ir noteikti šādi rīcības virzieni:

• arhitektūras kvalitātes uzlabošana, veidojot un pilnveidojot nozares normatīvo bāzi un nepieciešamos mehānismus kvalitatīvas dzīves telpas plānošanai un veidošanai;

• kvalitatīvas dzīves telpas veidošana, harmoniski apvienojot dabas vērtības, kultūras mantojumu un laikmetīgo arhitektūru;

• sabiedrības izpratnes un līdzdalības sekmēšana kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā;

• arhitektūras izglītības kvalitātes uzlabošana, atbalsts pētniecībai, inovācijām un eksperimentālās arhitektūras projektu attīstībai;

• koordinēta arhitektūras nozares pārvaldības modeļa izveide, nodrošinot tā sasaisti ar teritorijas plānošanas un būvprojektēšanas procesu pārvaldību;

• Latvijas arhitektūras atpazīstamības un konkurētspējas veicināšana.

Īstenojot valsts politiku arhitektūras jomā, sagaidāms, ka paaugstināsies sabiedrības izpratnes līmenis par arhitektūras lomu kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā un Latvijas iedzīvotāji aktīvi līdzdarbosies ar plānošanu saistītu jautājumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī Latvijas augstskolās iegūstamā arhitektūras izglītība būs starptautiski konkurētspējīga, atbilstoša darba tirgus prasībām un iegūtais zināšanu līmenis, radošās idejas, prasmes un kompetence nodrošinās Latvijas arhitektu mobilitāti un konkurētspēju Eiropas darba tirgū.

Līdz šā gada 30.decembrim Kultūras ministrijai jāizveido Nacionālā arhitektūras padome.

Turpmākās rīcības plānos paredzēts:

• līdz 2010.gada 30.septembrim precizēt arhitektūras politikas realizācijā iesaistīto institūciju funkcijas un formulēt institūciju sadarbības mehānismu, lai nodrošinātu funkciju nepārklāšanos, kā arī sadarbību arhitektūras politikas jautājumos;

• līdz 2010.gada 15.decembrim izstrādāt Arhitektūras kvalitātes likumu;

• līdz 2010.gada beigām izstrādāt priekšlikumus nozares pārvaldības modeļa izveidei.

 

KM: Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju

4.augustā Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstīts Kultūras ministrijas iesniegtais rīkojuma projekts, kas paredz veikt izmaiņas MK 2004.gada 12.jūlija rīkojumā Nr.473 “Par pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisiju”.

Izmaiņas nepieciešamas tādēļ, ka līdzšinējā komisijas sastāvā ir iekļautas amatpersonas, kuras amata pienākumus vairs nepilda.

Turklāt vērtēšanas komisijas sastāvs ir jāpapildina ar citām amatpersonām, ņemot vērā to kompetenci.

Grozījumi paredz:

• svītrot rīkojuma 1.punktā vārdus “H.Demakova – kultūras ministre”,

• aizstāt rīkojuma 1.punktā vārdus “A.Miltiņa – Valsts kultūrizglītības centra direktore” ar vārdiem “A.Miltiņa – Kultūras un radošās industrijas izglītības centra direktore”.

Personu sarakstu, kuras var tikt iekļautas pretendentu un ierēdņu vērtēšanas komisijā, papildināt ar šādām amatpersonām:

• Ints Dālderis – kultūras ministrs;

• Juris Karlsons – Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras direktors;

• Baiba Zakevica – Kultūras ministrijas Finanšu un budžeta plānošanas nodaļas vadītāja”;

• Ingrīda Vilkārse – Kultūras ministrijas Stratēģijas nodaļas vecākā referente;

• Zane Fogelsone-Klodāne – Kultūras ministrijas Personāla un dokumentu pārvaldības nodaļas vadītāja.

Pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 35.panta otro daļu un Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukcijas Nr.2 “Ierēdņu darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība” 4. un 5.punktu, iestādes vadītāja darbību un tās rezultātus ne retāk kā reizi divos gados novērtē komisija, kuru izveido attiecīgais ministrs. Ministrs ieceļ komisijas vadītāju. Iestādes vadītāja vērtēšanas komisijas sastāvā ir ne mazāk kā pieci locekļi no to personu saraksta, kuru saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktu apstiprinājis Ministru kabinets.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

 

SM: Par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu

Līdz 2012.gadam visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jābūt iekļautām Parīzes Saprašanās memoranda par ostas valsts kontroli Baltajā sarakstā. Lai šo prasību izpildītu, ir stingrāk jāuzrauga starptautiski kuģojošie Latvijas karoga kuģi.

Īpaša uzmanība jāpievērš tiem kuģiem, kuri nepilda starptautisko konvenciju un Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma prasības. Tāpēc 4.augustā valdība apstiprināja MK noteikumu projektu “Noteikumi par kuģu karoga valsts uzraudzības īstenošanu”. Šie noteikumi attieksies uz visiem Latvijā reģistrētajiem kuģiem.

Kuģu karoga valsts uzraudzību Latvijā veic VAS “Latvijas jūras administrācija” (LJA) Kuģošanas drošības inspekcija. Iecerēts, ka turpmāk, ja pēc ostas valsts kontroles inspekcijas vai karogvalsts pārbaudes tiks konstatēti būtiski trūkumi, kas var ietekmēt kuģa vai cilvēku drošību, vai radīt vides piesārņojumu, kā arī gadījumos, kad kuģa apkalpe vai kuģa īpašnieks nav ziņojis par avāriju vai vidi apdraudošu bojājumu, kā arī citās līdzīgās situācijās inspekcija noteiks pastiprinātu apskašu režīmu un papildu prasības attiecībā pret kuģi un kuģošanas sabiedrību, kas to pārvalda. Pastiprinātais režīms varētu būt spēkā divus gadus. Pēc tam, ja kuģa un kuģošanas sabiedrības darbība atbildīs normatīvo aktu prasībām, tas tiks atcelts.

Iekļūšana Baltajā sarakstā celtu ES dalībvalstu prestižu kuģošanas jomā, kā arī nodrošinātu labvēlīgāku attieksmi jaunajā ostas valsts kontroles režīmā, kuru Eiropā ir paredzēts ieviest 2011.gadā. Šā režīma ietvaros Baltā saraksta valstu kuģi tiks pārbaudīti ievērojami retāk nekā šobrīd. Arī Latvijas kuģu īpašniekiem ir reālas iespējas saņemt Baltā saraksta valstīm paredzētās jaunā režīma privilēģijas. Šobrīd Latvija atrodas Pelēkā saraksta augšgalā. Lai vairumam Latvijas kuģu īpašnieku, kuri godprātīgi pilda prasības, nodrošinot savu kuģu atbilstību starptautiskajiem standartiem, nebūtu jācieš no dažu kolēģu neizdarības, LJA plāno stingrāk vērsties tieši pret noteikumu pārkāpējiem.

Noteikumi precizē arī atbildības sadalījumu starp LJA un tās pilvarotajām klasifikācijas sabiedrībām, veicot Latvijas kuģu tehnisko un konvenciālo uzraudzību un sertifikāciju par atbilstību ISM (Starptautiskā drošības vadības) un ISPS (Starptautiskā kuģu un ostas iekārtu aizsardzības) kodeksu prasībām.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par grozījumiem Krimināllikumā un likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”

4.augustā Ministru kabinets akceptēja grozījumus Krimināllikumā (KL) un likumā “Par KL spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, ko izstrādājusi Tieslietu ministrijā izveidotā pastāvīgā KL darba grupa.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, KL paredz atbildību par kontrabandu, kas veikta ar īpaši norādītajām precēm, tai skaitā spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri Latvijas robežai nelikumīgā veidā. Apjomu, cik daudz alkohola, ja tas paredzēts komerciālām vajadzībām, fiziskā persona var ievest Latvijā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm un trešajām valstīm, nosaka īpaša kārtība. Proti, drīkst ievest 110 litrus alus, 90 litrus vīna, 20 litrus starpproduktu un 10 litrus pārējo alkoholisko dzērienu. Persona, kuras vienā reizē ievesto akcīzes preču daudzums pārsniedz noteikto, maksā nodokli par ievestajām precēm, ja tās paredzētas komerciālām vajadzībām.

Savukārt sods par iepriekš noteikto alkoholisko dzērienu atļautā daudzuma pārsniegšanu var būt brīvības atņemšana uz laiku līdz desmit gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Lai risinātu situāciju, kad pie kriminālatbildības personas tiek sauktas par nesamērīgi maziem likumpārkāpumiem attiecībā uz spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu pāri Latvijas robežai un tiek tērēts daudz līdzekļu izmeklēšanai, ar grozījumiem paredzēts svītrot no KL atsevišķu atbildību par spirta vai citu alkoholisko dzērienu pārvietošanu nelikumīgā veidā. Tādējādi atbildība par minēto dzērienu pārvietošanu pāri robežai nelikumīgā veidā tiks paredzēta tikai KL 190.pantā “Kontrabanda”.

4.augustā tika akceptēti arī grozījumi likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas nosaka spīdzināšanas definīciju. Apvienoto Nāciju Organizācijas Spīdzināšanas izskaušanas komiteja savā ziņojumā par Konvencijas pret Spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu necilvēcisku vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu izpildi Latvijā norādījusi, ka spīdzināšana kā noziedzīgs nodarījums nav pietiekami atspoguļots KL.

Pēc grozījumu pieņemšanas spīdzināšana tiks definēta kā vairākkārtīga vai ilgstoša personas darbība vai bezdarbība, nodarot citai personai stipras fiziskas sāpes vai psihiskas ciešanas, vai apzināta vienreizēja personas darbība vai bezdarbība, sagādājot citai personai stipras fiziskas vai psihiskas ciešanas, lai ietekmētu viņas apziņu vai gribu.

KL pastāvīgajā darba grupā piedalās pārstāvji no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Rīgas apgabaltiesas, Latvijas Universitātes, Latvijas Policijas akadēmijas, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, Iekšlietu ministrijas, Saeimas Juridiskā biroja, Tiesībsarga biroja, Sabiedriskās politikas centra “Providus” un Tieslietu ministrijas.

Grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

 

TM: Par grozījumiem noteikumos par zvērinātu notāru amata vietām

4.augustā Ministru kabinets pieņēma grozījumus noteikumos par zvērinātu notāru amata vietām, kas paredz likvidēt vakantās amata vietas Rīgā. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts grozījumu anotācijā, ņemot vērā Notariāta likumā noteiktos kritērijus zvērinātu notāru amata vietu izveidei un likvidācijai, konstatēts, ka pārmaiņas notariālo lietu piekritībā nav notikušas, jo kopš 2006.gada zvērinātiem notāriem jaunu funkciju veikšana nav uzticēta. Taču ir novērotas izmaiņas saimnieciskajā dzīvē un iedzīvotāju skaitā visā Latvijas teritorijā.

Konstatēts, ka iedzīvotāju skaits Latvijā no 2006.gada līdz 2008.gadam ir samazinājies par 23 696 iedzīvotājiem, bet Rīgā – par 10 207. Turklāt, ņemot vērā 2007. un 2008.gadā konstatēto straujo patēriņa cenu kāpumu un inflācijas pieauguma tempu, noticis ievērojams zvērinātu notāru amata darbību skaita un biroju ienākumu samazinājums.

Anotācijā secināts, ka reģionos zvērinātu notāru pieejamība nevar tikt mainīta, jo, to nosakot, tika izvērtēti visi apstākļi, lai reģionu iedzīvotāji tiktu nodrošināti ar pietiekamu zvērinātu notāru sniegto juridisko palīdzību, kas pašreiz arī tiek īstenota.

Ar grozījumiem paredzēts likvidēt sešas vakantas zvērinātu notāru amata vietas Rīgā. Proti, tiks noteikts, ka Latvijā būs 125 zvērinātu notāru amata vietas līdzšinējās 131 vietā, Rīgā būs 65 zvērinātu notāru amata vietas līdzšinējās 71 vietā.

 

TM: Par Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes koncepciju

4.augustā Ministru kabinets pieņēma Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes koncepciju, lai uzlabotu ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistīto strīdu izskatīšanu. Koncepciju izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti.

Kā teikts koncepcijā, TM ir sākusi sistemātisku administratīvā procesa īstenošanas izvērtēšanu, meklējot risinājumus procesa pilnveidošanai – gan grozot normatīvos aktus, gan paaugstinot institucionālo un administratīvo kapacitāti. Viena no TM padotības iestāžu struktūrvienībām, kuras darbību atbilstoši minētajam nepieciešams pārskatīt, ir Patentu valdes (PV) Apelācijas padome (padome).

Padome 12 pastāvēšanas gados ir izskatījusi vairāk nekā 1400 rūpnieciskā īpašuma objektu strīdu, no kuriem lielākā daļa (apmēram 98%) ir strīdi par preču zīmēm. Tas ir būtiski samazinājis tiesu darbu. Taču strīdi, ko izskata padome, pamatā attiecas uz privāttiesību jomu, un tiem pārsvarā ir civiltiesisks raksturs. Administratīvā procesa piemērošana to izskatīšanā, īpaši iebildumu lietās, bieži nonāk pretrunā ar strīda būtību. Tāpēc jau 2007.gadā, apstiprinot Administratīvā procesa efektivizēšanas koncepciju, tika atbalstīts administratīvo procesu padomes lēmumu pārsūdzības lietās aizstāt ar civilprocesu, vienlaikus norādot, ka ir jāprecizē un jāpapildina padomes darbības normatīvais regulējums. Turklāt, lai uzlabotu ar rūpnieciskā īpašuma aizsardzību saistīto strīdu izskatīšanu, nepieciešama padomes reorganizācija.

Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomes koncepcijā plānots, ka padomi varētu izslēgt no PV kā tās struktūrvienību, vienlaikus saglabājot padomes piederību PV atsevišķos ar padomes administratīvā darba nodrošināšanu saistītos jautājumos, un veidot to kā neatkarīgu, koleģiālu lēmējinstitūciju, kurai piemīt kvazitiesas raksturs. Padome izskatītu Patentu likumā, likumā “Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm”, Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā paredzētās apelācijas par PV lēmumiem un šajos likumos paredzētos trešo personu iebildumus pret rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju, kā arī veidotu judikatūru rūpnieciskā īpašuma objektu strīdu izskatīšanas jomā. Savukārt PV organizētu un nodrošinātu Apelācijas padomes administratīvo darbu.

Koncepcijā paredzēts risinājuma variants padomes sastāva iecelšanas kārtībai, nosakot, ka sastāvā ir priekšsēdētājs un divi locekļi, kurus iecels valdība pēc tieslietu ministra priekšlikuma. Plānots, ka padome varēs lūgt eksperta viedokli lietās, kurās padomes locekļu kompetence par lietas tehniskajiem vai juridiskajiem jautājumiem būs nepietiekama. Ekspertus izvēlēsies no rūpnieciskā īpašuma jomas speciālistiem.

Lai efektivizētu padomes lēmumu pieņemšanas un pārsūdzēšanas procedūru, plānots noteikt gan apelācijas, gan iebildumu lietu izskatīšanu padomē civilprocesuālā kārtībā, papildinot procesu ar vairākiem administratīvā procesa principiem. Padomes lēmumu pārsūdzība iebildumu lietās jānosaka civilprocesuālā kārtībā Rīgas apgabaltiesā, kura konkrēto rūpnieciskā īpašuma strīdu izskatītu pēc būtības. Savukārt padomes lēmumu pārsūdzība apelāciju lietās jānosaka administratīvi procesuālā kārtībā Administratīvajā apgabaltiesā.

Valsts nodeva par apelācijas izskatīšanu padomē un attiecīga lēmuma pieņemšanu jāsamēro ar valsts nodevu par pieteikumu par lietas ierosināšanu Administratīvajā rajona tiesā. Valsts nodevu par iebilduma izskatīšanu Apelācijas padomē un attiecīga lēmuma pieņemšanu var saglabāt tikpat lielu kā pašlaik, proti, 120 lati.

Lai nodrošinātu administratīvā procesa aizstāšanu ar civilprocesu padomes un tās lēmumu pārsūdzēšanas procedūrās, kā arī pārējo ar padomes reorganizāciju saistīto jautājumu risināšanu, jāizstrādā ietvarlikuma “Rūpnieciskā īpašuma likums” projekts, attiecīgi izdarot grozījumus Patentu likumā, kurā līdz šim bija ietverti padomes darbību reglamentējoši noteikumi, kā arī visos rūpnieciskā īpašuma speciālajos likumos, kuros ietverti ar lietu izskatīšanu padomē saistītie jautājumi.

Tā kā Rūpnieciskā īpašuma likums varētu stāties spēkā 2012.gadā, pārejas periodā no 2009.–2011.gadam lietu izskatīšana padomē jānodrošina ar esošajiem resursiem.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VesM: Par stingrākiem medikamentu reklamēšanas noteikumiem

4.augustā Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par zāļu reklamēšanas kārtību un to bezmaksas paraugu nodošanu ārstiem, kas paredz, ka no 2010.gada 1.jūlija medikamentu reklāmās būs jābrīdina par iespējamām negatīvām sekām gadījumā, ja zāles lietotas nepamatoti.

Grozījumos Ministru kabineta noteikumos noteikts, ka turpmāk zāļu lieltirgotavas vai zāļu reģistrācijas apliecības turētājs (īpašnieks), nevis medicīniskie pārstāvji būs atbildīgi par zāļu bezmaksas paraugu izplatīšanas, uzskaites un kontroles nosacījumu ievērošanu. Administratīvā sloga mazināšanai atcelta prasība iesniegt Veselības inspekcijā pārskatus par izplatītajiem zāļu bezmaksas paraugiem.

Savukārt Ministru kabineta noteikumos par zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtību veiktie grozījumi paredz, ka aptiekās zāles neizvietos apmeklētāju apkalpošanas zāles daļā, kurā var uzturēties apmeklētāji. Šādas izmaiņas veiktas, lai neradītu maldīgu iespaidu, ka zāles ir plaša patēriņa produkts, kā arī lai pasargātu aptiekas apmeklētājus no iespējas iegādāties zāles, kuru lietošana konkrētajā gadījumā nav ārstnieciski pamatota un nepieciešama, tādējādi radot risku veselībai. Paredzēts, ka šīs normas stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Veselības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par elektrisko un elektronisko iekārtu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi

4.augustā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumos Nr.923 “Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi””. Noteikumu projekts paredz, ka atsevišķi savāktos elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus savāc un pārstrādā tā, lai tiktu veicināta veselu elektrisko un elektronisko iekārtu vai tajās esošo komponentu atkārtota izmantošana un pārstrāde. Paredzēts noteikt, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apstrādes procesā apstrādes iekārtu operators nodrošina ozona slāni noārdošo gāzu vai siltumnīcas efekta gāzu, kuru globālās sasilšanas potenciāls ir lielāks par 15, izvadīšanu no iekārtām, arī no iekārtu putām un kontūriem, un ozona slāni noārdošo gāzu apstrādi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 29.jūnija Regulai (EK) Nr.2037/2000 par vielām, kas noārda ozona slāni.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla ražošanas un kontroles sertificētu sistēmu

Valdība 4.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritērijiem, apriti un kārtību, kādā atzīst personas, kas veic vīrustestēšanu”.

Noteikumi paredz ieviest valstī sertificētu augļu koku un ogulāju pavairošanas materiālu ražošanas un kontroles sistēmu, lai pircēji visā Eiropas kopienā saņemtu labas kvalitātes pavairošanas materiālu un augļaugus. Apstiprinātie noteikumi nosaka prasības tām juridiskajām personām, kuras būs tiesīgas veikt augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla testēšanu uz vīrusiem, kā arī sniegt par tiem atzinumus.

Normatīvais akts paredz arī prasības pirmsbāzes, bāzes, sertificēta un standartmateriāla audzēšanai, pavairošanai un uzturēšanai un prasības augļu koku un ogulāju ģintīm un sugām.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par grozījumiem dzīvnieku pārvadāšanas noteikumos

Valdība 4.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumos Nr.1079 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi””.

Lai samazinātu administratīvo slogu un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) uzraudzības objektu skaitu, grozījumi noteikumos nosaka, ka, pārvadājot zirgus uz sacensībām, konkursiem un selekcijas nolūkos, to pārvadāšanai nepiemēro nosacījumus par saimniecisku pārvadājumu. Šādas izmaiņas veiktas, ņemot vērā, ka zirgus bieži pārvadā nekomerciālos nolūkos, kā arī šāda pārvadāšana jāveic saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) normatīvajiem aktiem par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā, kuros noteikta šī norma.

Grozījumi paredz, ka turpmāk nav nepieciešama dzīvnieka pārvadātāja apliecība un atļauja transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai, ko izsniedz un reģistrē PVD.

Šāda atkāpe netiek piemērota, pārvadājot zirgus uz kautuvi. Tomēr ņemot vērā, ka katra dalībvalsts saskaņā ar atbilstošo ES regulu var nepiemērot atkāpes vai arī noteikt stingrākas prasības zirgu pārvadāšanai, pirms došanās uz citu dalībvalsti ir jāiepazīstas ar konkrētās valsts prasībām par dzīvnieku pārvadāšanu.

Prasību izpildes valsts uzraudzību un kontroli robežkontroles punktos un brīvajās zonās veiks Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par dzīvnieku barības higiēnas prasībām

Valdība 4.augustā apstiprināja Zemkopības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu “Higiēnas prasības dzīvnieku barības primārajai ražošanai un tiešajām piegādēm mazos daudzumos”.

MK noteikumi nosaka higiēnas prasības dzīvnieku barības primārajai ražošanai un tiešajām piegādēm mazos daudzumos.

Noteikumi paredz, ka dzīvnieku barības primārajam ražotājam jānodrošina, ka produkti, ko tas ražo, gatavo, attīra, iepako, uzglabā un transportē, ir aizsargāti pret piesārņošanu un sabojāšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā jānodrošina telpa, aprīkojumu, konteineru, kastu un transportlīdzekļu dezinficēšana.

Tāpat ražotājam vismaz vienu gadu jāuzglabā analīžu rezultāti, ja dzīvnieku barības primāro produktu paraugiem ir veiktas nekaitīguma noteikšanas analīzes.

Noteikumi attiecas uz dzīvnieku barības apritē iesaistītajiem uzņēmumiem, kuri tieši piegādā primāri ražotu dzīvnieku barību ne vairāk kā 10 tonnu gadā Latvijas teritorijā esošajām saimniecībām.

Prasību ievērošanu uzraudzīs un kontrolēs Pārtikas un veterinārais dienests.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VK: Par Valsts kases sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

Lai sakārtotu tiesību aktu sistēmu atbilstoši faktiskajai situācijai, 4.augustā Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.760 “Noteikumi par Valsts kases sniegto maksas pakalpojumu cenrādi”.

Noteikumu projektā ir precizēts aizdevumu maksātāju loks. Apkalpošanas maksa par valsts aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu tiks piemērota pašvaldībām, kapitālsabiedrībām, zinātniskajiem institūtiem un augstskolām.

Noteikumu projekts paredz piemērot maksas pakalpojumus 0,1% apmērā ne tikai tiem valsts galvojumiem, kas iekļauti kārtējā gada valsts budžeta likumā, bet arī tiem, kas sniegti likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 8¹.panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai, bet kas nav iekļauti kārtējā gada valsts budžeta likumā. Tiek paredzēts piemērot arī maksas pakalpojumus 0,5% apmērā tiem valsts aizdevumiem, kas sniegti saskaņā ar likuma “Par budžetu un finanšu vadību” 36.panta sesto daļu (8¹.panta pirmajā daļā noteikto mērķu realizācijai).

Noteikumu projekts paredz piemērot maksas pakalpojumus 0,25% apmērā gadījumos, kad Latvijas Republika kā galvinieks ir veikusi maksājumus kreditoriem kapitālsabiedrību, biedrību un nodibinājumu vietā. Gadījumā, ja Latvijas Republika kā galvinieks veikusi maksājumus valsts galvoto aizdevumu saņēmēju vietā, Valsts kase uzsāk radušos saistību administrēšanu līdzīgi kā valsts aizdevumu saņemšanas gadījumā.

 

VK: Par kārtību, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu

Lai sabalansētu Valsts kases un attiecīgās kapitālsabiedrības likviditāti, 4.augustā Ministru kabinets pieņēma Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr.996 “Kārtība, kādā tiek noteikta un ieskaitīta valsts budžetā izmaksājamā peļņas daļa un citi maksājumi par valsts kapitāla izmantošanu”. Noteikumu projekts ir papildināts, nosakot, ka dividendes var tikt iemaksātas Valsts kases kontā arī atbilstoši Valsts kases lēmumam citā termiņā, bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 20.decembrim. Dividenžu iemaksas termiņa saskaņošana notiks, valsts kapitāla daļu turētājam iesniedzot pieteikumu Valsts kasē. Valsts kase, izskatot un izvērtējot pieteikumu, pieņem lēmumu. Lēmumu var apstrīdēt Finanšu ministrijā.

 

VK: Par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem

Lai pastiprinātu fiskālās disciplīnas uzraudzības pasākumus, nodrošinot vienādu kritēriju piemērošanu un tiesisko regulējumu maksājumu izpildes kontrolēm, 4.augustā Ministru kabinets pieņēma Finanšu ministrijas sagatavoto protokollēmumu par fiskālās disciplīnas un uzraudzības nodrošināšanas pasākumiem.

Ņemot vērā, ka pēdējā laikā palielinājies maksājumu apjoms elektronisko norēķinu sistēmu “eKase” (maksājumu skaits palielinājies par aptuveni 20%), Valsts kase aizvien biežāk identificē valsts budžeta iestāžu un citu budžeta finansēto institūciju maksājumus, kas ir neparasti maksātāja pamata vai saimnieciskajai darbībai un rada aizdomas par normatīvajiem aktiem neatbilstošu maksājumu veikšanu.

Veicot šo maksājumu pamatotības izvērtēšanu, Valsts kase secina, ka pašreiz spēkā esošie normatīvie akti, kas reglamentē budžeta izpildes procesu, pietiekami skaidri nenosaka atļautās darbības un atbildību par normatīvo aktu pārkāpumu.

Protokollēmums paredz ietvert likumā “Par budžetu un finanšu vadību” deleģējumu izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā noteikta kontu atvēršanas, izmantošanas un maksājumu izpildes kārtība Valsts kasē, līdz ar to tiktu panākts vienāds tiesiskais regulējums gan attiecībā uz budžeta finansētām institūcijām (ne budžeta iestādēm), gan valsts budžeta iestādēm.

Izstrādājamais Ministru kabineta noteikumu projekts aizstātu Ministru kabineta 2007.gada 6.novembra instrukciju Nr.17 “Maksājumu izpildes kārtība Valsts kasē”, jo instrukcija ir saistoša tikai Valsts budžeta iestādēm – budžeta izpildītājiem.

Zane Šneidere, Valsts kases preses sekretāre