Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 6.augustā

FM: Par būvdarbu koncesiju līgumcenu robežām

Valsts sekretāru sanāksmē 6.augustā tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par būvdarbu koncesiju līgumcenu robežām. MK noteikumi paredz būvdarbu koncesiju līgumcenu robežas atbilstoši Eiropas Savienības starptautiskajām saistībām attiecībā uz līgumcenu robežām, kas jāievēro publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā.

Lielu būvdarbu koncesijas gadījumā MK noteikumi reglamentē līgumcenu robežu 3 591 633 latu apmērā. Šāda līgumcenas robeža noteikta arī gadījumos, kad privātais partneris neatbilst pasūtītāja definīcijai Publisko iepirkumu likuma izpratnē un ir paredzēts, ka būvdarbus veiks trešā persona. Atbilstoši jaunajiem MK noteikumiem visiem būvdarbu koncesijas līgumiem, kas ir izziņoti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, attiecināmi normatīvie akti, saskaņā ar ko tie tika izstrādāti. Paredzams, ka jaunie MK noteikumi stāsies spēkā 1.oktobrī.

FM: Par bioproduktu saturošas degvielas apriti

Lai veicinātu biodegvielas ražošanu un realizāciju, kā arī mazinātu administratīvo slogu akcīzes preču apritē, 6.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par bioproduktus saturošas degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību.

12.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā par akcīzes nodokli, ar kuriem no nākamā gada 1.janvāra noteikta konkrēta akcīzes nodokļa likme bezsvina benzīna un dehidratēta etilspirta maisījumam atkarībā no absolūtā spirta satura tilpumprocentos no kopējā produktu daudzuma. Savukārt 26.jūnijā tika pieņemti grozījumi MK noteikumos par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, ar kuriem no šā gada 1.oktobra noteikts obligātais 5% biodegvielas piemaisījums 95.markas benzīnam un A, B, C, D, E un F kategorijas dīzeļdegvielai. Līdz ar to atbilstoši grozījumi jāveic MK noteikumos par bioproduktu saturošu degvielas aprites un attiecīgā akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību.

Ar grozījumiem MK noteikumos plānots noteikt šādu normu – tikai uz svinu nesaturošu 95.markas benzīnu attieksies etilspirta, kas iegūts no lauksaimniecības izejvielām un ir dehidratēts, pievienošana ar nosacījumu, ka absolūtā spirta saturs veido 5,0 tilpumprocentus no kopējā produktu daudzuma.

Tāpat MK noteikumus plānots papildināt ar normām par biobenzīna (E85) akcīzes nodokļa administrēšanas kārtību atkarībā no absolūtā spirta daudzuma tilpumprocentos. Plānots arī noteikt skaidrus apzīmējumus bioproduktus saturošai degvielai.

Sagatavotie grozījumi MK noteikumos nosūtīti izvērtēšanai un saskaņošanai Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijai, Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijai un Degvielas tirgotāju un ražotāju savienībai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā

Iekšlietu ministrija sagatavojusi un 6.augustā valsts sekretāru sanāksmē iesniegusi likumprojektu par grozījumiem Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, kurā paredzēts, ka līdz VUGD struktūrvienības ierašanās brīdim ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbus Latvijas Republikas teritorijā var vadīt arī Eiropas Savienības ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas dienesta augstākā amatpersona, ja notikuma vietā tā ierodas pirmā.

Kā skaidro grozījumu izstrādātāji, šāds labojums bijis nepieciešams, jo praksē nereti ir gadījumi, kad kaimiņvalstu ugunsdzēsēji negadījuma vietā pierobežā varējuši ierasties ātrāk par Latvijas kolēģiem. Sevišķi tas novērojams tajos gadījumos, kad liesmas apņēmušas kādu objektu pierobežā vai, piemēram, tādā pilsētā kā Valka, taču mūsu valsts likumdošana juridiski līdz šim nepieļāva citas valsts glābējiem uzņemties vadību un pilnvaras pār dzēšanas un glābšanas darbiem Latvijas teritorijā.

VUGD pārrobežu sadarbību ugunsnelaimju likvidēšanā un glābšanas darbu veikšanā nosaka Operatīvās sadarbības līgumi, kas 2002.gada 24.augustā parakstīti ar Igaunijas Glābšanas pārvaldi, bet 2001.gada 31.maijā – ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas departamentu.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

KM: Par “Latvijas Radio” nekustamās mantas pārdošanu

6.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Kultūras ministrijas iesniegtais MK rīkojuma projekts “Par valsts bezpeļņas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” nekustamās mantas pārdošanu”.

Rīkojuma projektu ir izstrādājusi Nacionālā radio un televīzijas padome. Rīkojuma projekts paredz atļaut valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” pārdot izsolē nekustamo īpašumu – apbūvi, kas atrodas uz Siguldas evaņģēliski luteriskās draudzes īpašumā esošas zemes Televīzijas ielā 19, Siguldā, un sastāv no viesu nama un palīgceltnes. Īpašums nav nepieciešams Latvijas Radio darbības nodrošināšanai.

Rīkojuma projektā paredzēts, ka ieņēmumi par nekustamā īpašuma atsavināšanu novirzāmi valsts bezpeļņas sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” finanšu deficīta radīto seku mazināšanai.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu

Saistībā ar Tehnisko palīglīdzekļu centra likvidāciju no š.g. 1.septembra turpmāk cilvēkus ar valsts finansētiem tehniskiem palīglīdzekļiem nodrošinās Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”.

Vienlaikus “Vaivari” laikā no 1.septembra līdz 31.decembrim nodrošinās iedzīvotājus arī ar tiflotehniku un surdotehniku.

Lai iepriekšminēto īstenotu, Labklājības ministrija (LM) izstrādāja noteikumu projektu “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi”, kas 6.augustā izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Saskaņā ar projektu “Vaivari” koordinēs tehnisko palīglīdzekļu apriti un pilnveidos tehnisko palīglīdzekļu piegādes sistēmu valstī. Vienlaikus projekts nosaka, kuri tehniskie palīglīdzekļi tiek finansēti no valsts budžeta. Iepriekšminēto funkciju īstenošanu pārraudzīs LM.

Tāpat kā līdz šim arī turpmāk Sociālās integrācijas valsts aģentūra nodrošinās cilvēku ar invaliditāti transportlīdzekļu novērtēšanu un pielāgošanu atbilstoši cilvēku funkcionālo traucējumu veidam.

Pašlaik valsts apmaksāto tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanu personām visā Latvijas teritorijā nodrošina Labklājības ministrijas padotības iestāde valsts aģentūra “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”, kas ar 1.septembri tiek likvidēta.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par Latvijas elektroniskās pārvaldes koordinācijas padomi

Lai veicinātu nevalstisko organizāciju aktīvu līdzdalību elektroniskās pārvaldes stratēģisko vadlīniju aktualizēšanā un elektroniskās pārvaldes projektu īstenošanā, 6.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Latvijas elektroniskās pārvaldes koordinācijas padomes nolikums.

Padomes uzdevums ir koordinēt un organizēt ar elektronisko pārvaldi saistīto jautājumu risināšanu, kā arī informēt valsts un pašvaldību institūcijas par darbībām elektroniskās pārvaldes jomā.

Padomi turpmāk vadīs reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, un tajā darbosies nozaru ministriju pārstāvji, kā arī nevalstiskās organizācijas.

Reorganizējot Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija ar šā gada 1.jūniju ir vadošā iestāde arī elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģijas jomā.

Pārņemot sekretariāta funkcijas, ministrija plāno uzlabot sniegtos pakalpojumus elektroniskās pārvaldes, informācijas sabiedrības un informācijas tehnoloģiju jomā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrācijas un uzskaites kārtību

Izstrādāti jauni grozījumi noteikumos, lai varētu identificēt dzelzceļa infrastruktūru (sliežu ceļu) un sakārtot valsts īpašuma tiesības uz zemesgabaliem, kur tā izvietota.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.489 “Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļa) valsts reģistrācijas un uzskaites kārtība” izsludināti valsts sekretāru sanāksmē 6.augustā.

Grozījumu projekts izstrādāts, lai papildinātu Dzelzceļa infrastruktūras (sliežu ceļu) valsts reģistrā iekļaujamo informāciju, kas jāiesniedz infrastruktūras īpašniekam, reģistrējot to. Noteikumus paredzēts papildināt ar nosacījumu, ka turpmāk reģistrā būs jāieraksta arī sliežu ceļam piesaistītais zemes vienības kadastra apzīmējums.

Minētās informācijas iesniegšana attieksies uz jaunu dzelzceļa infrastruktūras reģistrāciju vai gadījumos, kad tā tiks pārreģistrēta. Pārējie īpašnieki informāciju par dzelzceļa infrastruktūrai piesaistītās zemes vienības kadastra apzīmējumu varēs iesniegt trīs gadu laikā pēc noteikumu grozījumu spēkā stāšanās dienas.

Līdz šim īpašniekam bija jāuzrāda reģistrējamā infrastruktūras iecirkņa statuss (privātajai vai publiskajai lietošanai, iecirkņa kategorija un vai tas ir stratēģiskās vai reģionālās nozīmes iecirknis), sliežu platums, sliežu ceļu skaits iecirknī un to garums, būvniecības gads un cita informācija. Kā jau iepriekš minēts, plānots šo sarakstu papildināt ar dzelzceļa infrastruktūrai piesaistītās zemes vienības kadastra apzīmējumu.

Plānots: turpmāk infrastruktūras īpašniekiem nevajadzēs katru gadu iesniegt apliecinājumu, ka attiecīgajā laika posmā nav mainījusies reģistrā iesniegtā informācija.

Lai grozījumi stātos spēkā, tiem vēl jāgūst atbalsts valdībā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par grozījumiem Civilprocesa likumā

6.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Civilprocesa likumā (CPL), lai uzlabotu un efektivizētu tādu lietu izskatīšanu, kas saistītas ar bērnu prettiesisku pārvietošanu. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Piemēram, lai nodrošinātu bērna tiesību aizsardzību un novērstu psiholoģisku kaitējumu, kas bērnam vai citiem lietas dalībniekiem var rasties no tā, ka tiesas sēdē piedalās svešas personas, tostarp arī masu informācijas līdzekļi, plānots, ka turpmāk šo lietu kategorijas tiks izskatītas slēgtās tiesas sēdēs. Savukārt, lai šīs lietas varētu izskatīt samērā īsā termiņā, tiks noteikts, ka pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesā šajās lietās tiesnesis pieņems lēmumu ne vēlāk kā nākamajā dienā.

Attiecībā uz lēmumiem par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildu rakstā papildu jau paredzētajam tiesnesim būs jānorāda arī ziņas par bērnu – vārds, uzvārds, personas kods un atrašanās vieta. Šī informācija izpildu rakstā nepieciešama, jo tiesu izpildītājam izpildu dokuments par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, jāpieņem izpildei tikai tad, ja bērna atrašanās vieta ir tiesu izpildītāja amata vietai noteiktajās robežās.

Ar grozījumiem plāno ieviest arī jaunu piespiedu izpildes līdzekli – bērna atgriešana valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta. Līdz ar to CPL paredz regulējumu par šā piespiedu līdzekļa izpildes izdevumiem un to segšanas kārtību. Būtiskākais ir tas, ka tieši piedzinējs, iesniedzot izpildu dokumentu izpildei, samaksā valsts nodevu un iemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā naudas summu iespējamo nolēmuma izpildes izdevumu segšanai tādā apmērā, kāds nepieciešams nolēmuma par bērna atgriešanu valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, izpildes uzsākšanai. Vēlāk ar nolēmuma izpildi saistītos izdevumus tiesu izpildītājs piedzīs no parādnieka, kurš savu tiesību aizsardzībai varēs lūgt tiesu atbrīvot no naudas soda vai samazināt tā apmēru. Tas nozīmē, ka parādniekam jebkurā gadījumā pastāvēs iespēja savu tiesību aizsardzībai.

Būtiski tiks grozīta līdzšinējā CPL paredzētā kārtība par lēmuma par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij izpildīšanu un pārsūdzību. Līdz šim lēmums par pieprasījuma iesniegšanu ārvalstij bija izpildāms nekavējoties un par tiesas lēmumu varēja iesniegt blakussūdzību. Taču prakse liecina, ka šī kārtība rāda problēmas, proti, var būt situācijas, kad Tieslietu ministrija pārsūtīs lēmumu un ārvalsts kompetentā iestāde jau sāks lemt par to, atgriezt vai neatgriezt bērnu Latvijā, taču vēlāk pārsūdzības instancē Latvijā, izskatot blakussūdzību, nolems, ka pieprasījums ārvalstij par bērna atgriešanos Latvijā nav jāiesniedz, jo nav konstatēta bērna prettiesiska aizvešana vai aizturēšana. Līdz ar to būs noteikts, ka par tiesas lēmumu varēs iesniegt blakussūdzību 10 dienu laikā no lēmuma noraksta izsniegšanas dienas un to, ka pirmās instances tiesas lēmums stāsies likumīgā spēkā pēc tam, kad būs beidzies pārsūdzēšanas termiņš.

CPL paredzēts veikt arī citas izmaiņas, piemēram, tiks noteikts, ka tiesas dokumentus ar elektroniskā pasta sūtījumu piegādās, ja lietas dalībnieks būs paziņojis, ka viņš piekrīt saziņai ar tiesu izmantot elektronisko pastu. Šādā gadījumā tiesas dokumentus nosūtīs uz elektroniskā pasta adresi, kādu būs norādījis lietas dalībnieks. Ja tiesa konstatēs tehniskus šķēršļus tiesas dokumentu piegādāšanai elektroniskā pasta sūtījumā, tos piegādās citādi.

Likuma grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības un Satiksmes ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, Konkurences padomei un Valsts kancelejai.

TM: Par Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi

6.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja informatīvo ziņojumu par Latvijas kā ES dalībvalsts Eiropas Kopienas dibināšanas līguma saistību izpildi. Ziņojumu izstrādājuši Tieslietu ministrijas (TM) speciālisti. Kā teikts informatīvajā ziņojumā, Latvija starp citām ES dalībvalstīm pašlaik atrodas 5.vietā direktīvu pārņemšanā.

Salīdzinot ar situāciju 2009.gada martā, kad TM iepazīstināja valdību ar līdzīgu ziņojumu, nepārņemto direktīvu skaits palielinājies par vienu direktīvu un Latvija kopumā nav pārņēmusi 23 ES direktīvas. Vēl 74 direktīvām pārņemšanas termiņš iestāsies tuvākajos trīs gados. Kaut arī šo direktīvu pārņemšanas beigu termiņš vēl nav pienācis, ministrijas tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu savlaicīgu ES direktīvu pārņemšanu un tādējādi varētu izvairīties no pārkāpumu procedūru sākšanas pret Latviju.

Kopumā 13 nepārņemtas direktīvas ir Ekonomikas ministrijai, vienai no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Finanšu ministrija ir atbildīga par desmit direktīvu ieviešanu Latvijas normatīvajos aktos, divām no tām pārņemšanas termiņš jau iestājies. Iekšlietu ministrijai jāievieš sešas ES direktīvas, divu pārņemšanas termiņš jau iestājies. Izglītības un zinātnes ministrijai jāievieš viena direktīva ar iestājušos pārņemšanas termiņu. Aizsardzības ministrijai jāievieš viena direktīva ar iestājušos pārņemšanas termiņu, bet Kultūras ministrijai – viena direktīva, kuras pārņemšanas termiņš vēl nav iestājies.

Apkopotā informācija liecina, ka Labklājības ministrijas atbildībā ir trīs direktīvu pārņemšana, no kurām vienai direktīvai iestājies pārņemšanas termiņš, bet Satiksmes ministrijas atbildībā ir 26 direktīvas, no kurām piecu direktīvu pārņemšanas termiņš jau iestājies. TM jāatbild par piecu direktīvu pārņemšanu, no kurām divām jau iestājies pārņemšanas termiņš. Piecas direktīvas ir Veselības ministrijas kompetencē, pārņemšanas termiņš nokavēts trim. Savukārt Vides ministrijai jāatbild par deviņu direktīvu pārņemšanu, kuru pārņemšanas termiņš iestājies vienai. 17 ES direktīvas jāievieš Zemkopības ministrijai, no kurām pārņemšanas termiņš iestājies četrām.

Vienlaikus informatīvajā ziņojumā arī sniegta informācija par pārkāpuma procedūrām, kas sāktas pret Latviju.

Kā teikts TM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ir piecas direktīvas, kurām bija jābūt pārņemtām līdz 2006.gada beigām, taču tās vēl nav pārņemtas, četrām direktīvām bija jābūt pārņemtām 2007.gadā, divām – 2008.gadā, savukārt, vēl 12 direktīvām jābūt pārņemtām līdz 2009.gada 1.septembrim. Tāpat negatīvi vērtējams fakts, ka vēl aizvien ir septiņas nepārņemtas direktīvas, par kurām jau sāktas pārkāpuma procedūras par to, ka Latvija nav izpildījusi uzņemtās saistības un nav veikusi šo direktīvu pārņemšanu savā nacionālajā tiesību sistēmā.

Informatīvā ziņojuma projektā attēlota arī situācija pamatlēmumu pārņemšanā. Tos pieņem, lai tuvinātu dalībvalstu tiesību aktus saistībā ar policijas un tiesu sadarbību krimināllietās. Līdzīgi kā direktīvas pamatlēmumi ir saistoši dalībvalstīm attiecībā uz sasniedzamo mērķi, bet ļauj dalībvalstīm noteikt šā mērķa sasniegšanas veidu un metodes.

Pašlaik kopumā ir septiņi pamatlēmumi, kuru pārņemšanas termiņi nav vēl iestājušies. Divi pamatlēmumi ir Iekšlietu ministrijas kompetencē, savukārt pieci – TM kompetencē.

Lai turpmāk izvairītos no jaunu pārkāpumu procedūru sākšanas pret Latviju un sekmētu savlaicīgu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā noteikto saistību izpildi, Ministru kabinets 6.augustā uzdeva atbildīgajām institūcijām noteiktajā termiņā veikt nepieciešamos valsts izpildes pasākumus, kas saistīti ar to jaunpieņemto direktīvu pārņemšanu nacionālajā tiesību sistēmā, kuru pārņemšanas termiņa iestāšanās vēl sagaidāma nākotnē.

TM: Par ezeru nosaukumu precizēšanu

6.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināja grozījumus Rāznas nacionālā parka likumā un Teiču dabas rezervāta likumā. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts grozījumu anotācijā, likumdošanā jau doti Rāznas nacionālā parka un Teiču dabas rezervāta robežu apraksti, kuros ietverti tādu ezeru nosaukumi, kas saskaņā ar grozījumiem Civillikumā tika mainīti. Lai saskaņotu publiskās pieejamības ezeru un to ezeru, kuros zvejas tiesības pieder valstij, nosaukumu lietošanu ne tikai Civillikumā, bet arī citos likumos, jāveic grozījumi. Līdz ar to arī šajos likumos Salāja ezera nosaukums tiks nomainīts uz “Solojs”, Ežezera nosaukums – uz “Eša ezers”, bet Pieslaistes ezers uz – “Pīslaistes ezers”.

Grozījumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Vides ministrijai un Latvijas Pašvaldību savienībai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par izmaiņām Radiācijas drošības padomes nolikumā

6.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 26.jūlija noteikumos Nr.544 “Radiācijas drošības padomes nolikums””.

Tā kā ar 2009.gada 1.jūliju Radiācijas drošības centra funkciju, darbību, tiesību, saistību un mantas pārņēmējs ir Valsts vides dienests, kurā ir izveidota jauna struktūrvienība – Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs –, rīkojumā nepieciešams grozījums, kas precizē padomes sastāvā esošās iestādes nosaukumu.

Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumus, aizstājot Vides ministrijas padotībā esošo iestādi Radiācijas drošības centru ar Vides ministrijas padotībā esošās iestādes Valsts vides dienesta struktūrvienību Radiācijas drošības centru. Turklāt pēc strukturālo reformu īstenošanas savu dalību padomē atsauc Ekonomikas ministrija.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par izmaiņām Medību noteikumos

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi MK noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 23.decembra noteikumos Nr.760 “Medību noteikumi””, ko 6.augustā izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Lai samazinātu administratīvo slogu gan medniekiem, gan kontrolējošām institūcijām un uzlabotu noteikumu darbības efektivitāti, ZM speciālisti, sadarbojoties ar interešu grupu pārstāvjiem, ir sagatavojuši grozījumus medību noteikumos.

Noteikumu projekts paredz izmaiņas medījamo dzīvnieku un to medīšanas termiņu sarakstā, pagarinot bebra un āpša medību sezonu, kā arī atļaujot medīt meža zosi, kas jau no 2004.gada ir ievietota ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstā līdz ar tādiem medījamiem putniem kā mednis, mežirbe un rubenis.

Noteikumu projekts paredz arī precizēt un papildināt medību vadītāja tiesības un pienākumus, lai nodrošinātu efektīvu un drošu dzinējmedību norisi. Papildus tiek noteikts arī munīcijas veids, ar kuru atļauts medīt alni, staltbriedi un mežacūku, kas vecāka par gadu, lai nepieļautu, ka šie dzīvnieki tiek medīti ar pārāk mazas jaudas lodēm. Tādējādi tiks samazināts ievainoto un neatrasto medījamo dzīvnieku skaits.

Tāpat noteikumos tiek precizēta arī medību pieteikšanas kārtība. Medības tiek pieteiktas Valsts meža dienestā, savukārt pienākums koordinēt mednieku atrašanās vietu medību laikā tiek deleģēts medību tiesību lietotājam. Medību tiesību lietotāja pienākums ir arī reģistrēt visus medību iecirknī nomedītos un ievainotos dzīvniekus, lai medību sezonas beigās par to informētu Valsts meža dienestu, tā uzlabojot nomedīto medījamo dzīvnieku uzskaiti.

Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa