Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 11.augustā

MK: Par valdības rīcības plānu

11.augustā Ministru kabinets sēdē apstiprināja valdības rīcības plānu Deklarācijas par Valda Dombrovska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai.

Ministru prezidents uzsver, ka valdības nozīmīgākais uzdevums ir budžeta deficīta samazināšana, lai nodrošinātu starptautiskā aizdevuma saņemšanu un apstādinātu ekonomikas lejupslīdi. Tādēļ viena no valdības prioritātēm ir 2010.gada budžeta izstrāde.

Rīcības plāns paredz arī citus neatliekamos uzdevumus – priekšlikumu izstrādi pašvaldību sociālās palīdzības pabalstu sistēmas darbībai krīzes apstākļos, bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikāciju, priekšlikumu izstrādi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un administratīvā sloga mazināšanai, kā arī citus.

Tautsaimniecības nozarē kā būtiskākie uzdevumi ir izvirzīti ekonomikas konkurētspējas uzlabošana, novirzot 675 miljonus latu uzņēmējdarbības atbalstam un komercdarbības konkurētspējas un inovācijas veicināšanas programmas īstenošanai, attiecinot to īpaši uz MVU. Tāpat ir plānots pilnveidot normatīvo bāzi ES fondu jomā, mazinot administratīvos šķēršļus. Kā nozīmīgs ekonomikas atjaunošanas instruments tiek izmantots ES fondu finansējums “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanā”.

Veselības aprūpes jomā ir izstrādāts Veselības ministrijas padotības iestāžu funkciju optimizācijas plāns un tiek izstrādāts Veselības aprūpes sistēmas reformas ieviešanas plāns 2009.–2011.gadam.

Izglītības jomā ir plānots izstrādāt grozījumus normatīvajos aktos, lai novērstu finansēšanas modelim “nauda seko skolēnam” neatbilstošās normas un lai precizētu pedagogu darba samaksas kārtību. Lai nodrošinātu vienotu skolu tīkla plānošanu, līdz augustam ir plānots izstrādāt profesionālās izglītības iestāžu tīkla reorganizācijas plānu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietās ir plānots izvērtēt tiešo pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem, kā arī novirzīt ES struktūrfondu līdzekļus pašvaldību izaugsmes atbalstam.

Satiksmes jomā turpinās VPP programmas projektu īstenošana autoceļu posmiem A2 Rīga–Sēnīte, A4 Baltezers–Saulkalne un A7 Ķekavas apvedceļš un Valsts galveno autoceļu segumu atjaunošanas un uzturēšanas programmas 2009.–2013.gadam īstenošana. Plānots izstrādāt “Autoceļu specifikācijas 2010”, paplašinot vietējo materiālu lietošanas iespējas.

Tieslietu jomā ir izstrādāti priekšlikumi, kas paredz tiesisko regulējumu hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai, kas kredītu ņēmuši vienīgā mājokļa iegādei.

Lauksaimniecībā ir novirzīti 27 miljoni latu piensaimniecības atbalstam saskaņā ar 2009.gada 3.februāra valdības lēmumu. Ir sākta ES un valsts atbalsta programmu pārorientācija, lai veicinātu lauksaimniecības produktu ražošanu un konkurētspēju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

MK: Par funkciju audita ieteikumiem Valsts ieņēmumu dienestā un ar to funkcionāli saistītās iestādēs

11.augustā valdība apstiprināja funkciju audita ieteikumus Valsts ieņēmumu dienestā un ar to funkcionāli saistītās iestādēs, kas paredz Valsts proves uzraudzības inspekcijas likvidāciju, dibinot valsts kapitālsabiedrību, kurai deleģēs noteiktus inspekcijas uzdevumus.

Pieņemtais valdības lēmums paredz Finanšu ministrijai līdz 30.septembrim iesniegt Ministru kabinetā nepieciešamos normatīvos aktos ieteikumu īstenošanai.

Jaunizveidotās kapitālsabiedrības no inspekcijas pārņemtie uzdevumi būs dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu proves noteikšana, zīmogošana, sastāva analīze, ekspertīze, kontrolanalīze, novērtēšana un kvalitātes apliecību izsniegšana, saimnieciskās darbības vietu ar dārgakmeņiem, dārgmetāliem un to izstrādājumiem reģistrēšana, saimnieciskās darbības veicēju personisko zīmogu reģistrēšana un 1972.gada 15.novembra Konvencijas par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu pilnvarotās iestādes uzdevumu izpilde.

Valsts ieņēmumu dienests no Valsts proves uzraudzības inspekcijas pārņems divas funkcijas – saimnieciskās darbības veicēju, kas darbojas dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu jomā, uzraudzību un uzdevumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Savukārt Valsts prezidenta kanceleja pārņems valsts apbalvojumu izgatavošanas organizēšanu un kontroli.

Valdības lēmums paredz līdz 2010.gada 31.decembrim izvērtēt kapitālsbiedrības uzdevumu nodošanu privātajam sektoram, pārdodot uzņēmuma kapitāla daļas un izveidojot publiskās un privātās partnerības modeli.

Lai arī funkciju audita grupa sākotnēji bija ieteikusi pievienot Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju Valsts ieņēmumu dienestam, ņemot vērā iesaistīto pušu, tai skaitā spēļu biznesa pārstāvju, norādījumus par šādas rīcības radītajiem riskiem, Ministru kabinets nolēma saglabāt Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju esošajā statusā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

FM: Par finansējuma pārdali ārvalstu līdzfinansēto projektu īstenošanai

Valdība 11.augustā atbalstīja Ministru kabineta (MK) rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali 34 339 076 latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, ko veic Veselības ministrija, Tieslietu ministrija, Labklājības ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu pārdalīt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 3 055 780 latus Veselības ministrijai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai;

• 196 295 latus Tieslietu ministrijai Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, kā arī Šveices finansiālās palīdzības (Swiss contribution) projektu īstenošanai;

• 15 581 550 latus Ekonomikas ministrijai ERAF un ESF projektu īstenošanai;

• 2 668 334 latus Labklājības ministrijai Eiropas Sociālā fonda (ESF) projektu īstenošanai;

• 12 144 658 latus Zemkopības ministrijai Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, kā arī Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta projektu īstenošanai;

• 692 459 latus Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai ESF, EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, kā arī Šveices finansiālās palīdzības projektu īstenošanai.

Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts budžetu 2009.gadam MK ir tiesības pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos 79 022 382 latus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas un Rīgas Medicīnas koledžas reorganizāciju

Lai īstenotu efektīvu Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un tās padotības iestāžu funkciju izpildi, nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu optimālu izlietojumu, saskaņotu studiju programmu izstrādi un pilnvērtīgāk izmantotu materiāli tehnisko bāzi, Ministru kabinetā (MK) 11.augustā nolemts atbalstīt divu IZM padotībā esošu valsts iestāžu reorganizāciju. Saskaņā ar MK rīkojumu P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža un Rīgas Medicīnas koledža nodotas atvasinātai publiskai personai – Latvijas Universitātei (LU).

Reorganizācijas rezultātā koledžas no Izglītības un zinātnes ministrijas padotības pāriet Latvijas Universitātes padotībā un turpina pastāvēt kā LU aģentūras – aģentūra “Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža” un aģentūra “Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledža” .

Lēmumus par koledžu reorganizāciju un to pārveidošanu par aģentūrām pieņēma koledžu padomes, izvērtējot koledžu darbības ekonomiskos rādītājus un attīstības perspektīvas samazināta valsts budžeta finansējuma apstākļos, konsultējoties gan ar IZM, gan LU pārstāvjiem.

Koledžu reorganizācijas rezultātā tiks sekmēta resursu koncentrācija un efektīvāka līdzekļu izmantošana studiju programmu attīstībā veselības, dabas un dzīvības zinātņu jomā, tādējādi veicinot studējošo piesaisti LU. Efektīvāk tiks izmantoti koledžu resursi un paaugstināta izglītības kvalitāte, kas saistīta ar optimālas un efektīvas pārvaldes sistēmas izveidi, saskaņotu studiju programmu izstrādi, iespējām izmantot apvienotos bibliotēku resursus, racionāli organizējot akadēmiskā personāla darba uzskaiti, optimizēt to slodzes, izmantot LU materiāli tehnisko bāzi (laboratorijas, iekārtas u.c.), finanšu resursus, kā arī iespējām iesniegt kopīgus makroprojektus ES fondiem, izslēdzot sadrumstalotības iespējas un izmantojot Latvijas Universitātes struktūrvienību kapacitāti.

P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža īsteno septiņas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas un bez māsu un ārsta palīgu sagatavošanas ir specializējusies biomedicīnas laborantu, radiologu asistentu, sociālās aprūpes speciālistu un podologu sagatavošanā.

Rīgas Medicīnas koledža īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Māszinības” un “Ārstniecība”, sagatavojot ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālistus – māsas un ārsta palīgus.

Koledžu padotības maiņas procesā tiek nodrošināts valsts budžeta finansējums (budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem) atbilstoši no valsts budžeta finansējamo studiju vietu skaitam.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

KM: Par Latvijas un Tunisijas savstarpējo sadarbību kultūrā, izglītībā, zinātnē un sportā

Valdības sēdē 11.augustā atbalstīts Kultūras ministrijas izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts, kura mērķis ir radīt juridisko pamatojumu sadarbībai starp Latvijas Republiku un Tunisijas Republiku kultūrā, izglītībā, zinātnē un sportā.

Sadarbības līguma projektu iesniedza Tunisijas puse 2006.gada decembrī. Līdz šim Latvijas kultūras, izglītības, zinātnes un sporta institūcijām divpusēja sadarbība ar Tunisijas Republiku praktiski nav izveidojusies. Savstarpējās sadarbības līgumu paredzēts parakstīt Tunisijas ārlietu ministra vizītes laikā, kuru plāno Latvijas Ārlietu ministrija.

Paredzams, ka līguma ietvaros tiks attīstīta sadarbība starp Latvijas un Tunisijas valsts un privātajām augstākajām mācību iestādēm, kā arī zinātniskajiem institūtiem. Sadarbības līgums sekmēs abu valstu studentu, izglītības speciālistu un akadēmiskā personāla pieredzes apmaiņu, kopīgām interesēm atbilstošu pētniecības programmu un projektu īstenošanu, kā arī tiešu sadarbību starp abu valstu sporta un jaunatnes organizācijām.

Normatīvais akts veicinās sadarbību kultūrā, attīstot kontaktus starp kultūras institūcijām, sekmējot informācijas un pieredzes apmaiņu, līdzdalību starptautiskos kultūras pasākumos un citus sadarbības veidus.

Līguma īstenošana notiks iesaistītajām institūcijām esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Tuvākajā laikā vizītes un konkrēti sadarbības projekti Latvijas Republikai ar Tunisijas Republiku KM kompetences jomās nav ieplānoti.

Kultūras ministrijas kompetencē kopš 1991.gada noslēgti 36 starpvaldību un astoņi starpministriju līgumi.

Dace Vizule, KM sabiedrisko attiecību speciāliste

LM: Par grozījumiem noteikumos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem

Lai sekmīgāk sagatavotu patstāvīgai dzīvei cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem, Labklājības ministrija (LM) rosina neierobežot šo cilvēku uzturēšanās laiku pusceļa mājās. Pašlaik šie cilvēki pusceļa mājās var uzturēties ne ilgāk kā 24 mēnešus, un pēc šā termiņa beigām viņiem jāpārceļas uz dzīvi grupu mājā (dzīvoklī).

Tomēr prakse liecina, ka nereti pusceļu māju iedzīvotāji pēc 24 mēnešiem nav vēl gatavi pārcelties uz grupu māju (dzīvokli) un dzīvot patstāvīgu dzīvi, tāpēc viņiem nepieciešams ilgāks pusceļa mājā pavadītais sagatavošanās laiks. Latvijā ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu ir izveidotas sešas pusceļa mājas. 

Savukārt grupu mājās (dzīvokļos) iemītnieku uzraudzību darba dienās varēs veikt viens sociālais darbinieks, nevis divi, kā šobrīd noteikts. Prakse liecina, ka grupu māju iemītnieku uzraudzībai ne vienmēr ir nepieciešama vairāku sociālo darbinieku palīdzība.

To paredz 11.augustā valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par prasībām sociālo pakalpojumu sniedzējiem.

Veiktās izmaiņas noteikumos arī paredz, ka sociālās aprūpes centros un sociālās rehabilitācijas institūcijās vides pieejamība cilvēkiem ar invaliditāti būs jānodrošina no 2010.gada 1.janvāra. Ēku pielāgošanai un sakārtošanai noteiktais termiņš pagarināts, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju valstī. 

Tāpat noteikumu projekts paredz iespēju sociālo pakalpojumu sniedzējiem turpmāk kvalifikācijas celšanu organizēt atbilstoši piešķirtā finansējuma apmēram.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanas kārtību Eiropas teritoriālās sadarbības programmā

Lai nodrošinātu atbalstu Latvijas partneru dalībai Eiropas teritoriālās sadarbības programmās, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) ir izstrādājusi noteikumus, kas paredz kārtību, kādā plāno un piešķir valsts budžeta līdzekļus Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu trešā mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmu un Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta programmu finansējuma saņēmējiem.

Noteikumi paredz programmu ietvaros piešķirt finansējumu pašvaldībām un to izveidotām iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, pašvaldību un valsts kapitālsabiedrībām, ja plānotā valsts budžeta līdzekļu piešķiršana projektu īstenošanai nav uzskatāma par komercdarbības atbalstu.

Eiropas teritoriālās sadarbības programmas mērķis ir stiprināt ekonomisko un sociālo izlīdzināšanos, atbalstot un veicinot sadarbību gan abpus robežām un starp reģioniem, gan visas Eiropas mērogā.

Valsts budžeta finansējuma proporcijas Eiropas teritoriālās sadarbības programmās ir noteiktas, balstoties uz iepriekšējo pieredzi un ņemot vērā, ka Eiropas Savienības struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas periodā Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējuma likme projektiem ir lielāka nekā iepriekšējā periodā, nacionālajam līdzfinansējumam samazinoties līdz 15 procentiem no projekta attiecināmajām izmaksām.

Savukārt programmās, kuras īstenojamas ar Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta atbalstu, līdzfinansējuma likme projektiem ir 90 procenti un nacionālais līdzfinansējums – 10 procenti.

Nacionālo līdzfinansējumu veido valsts budžeta līdzekļi un projekta pieteicēja līdzekļi. Valsts budžets sedz piecus procentus no nacionālā līdzfinansējuma daļas, atlikušo summu sedz projekta pieteicēji no saviem līdzekļiem.

Noteikumi 11.augustā tika apstiprināti Ministru kabineta sēdē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu

Valdība atbalstījusi ieceri elektronisko sakaru komersantiem piemērot nodevu par īsā koda jeb īsā tālruņa numura lietošanu. Noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.oktobrī.

Līdz ar to uzņēmumi, kuriem ir piešķirtas īso kodu lietošanas tiesības (piemēram, operatora izvēles vai uzziņu dienesta pakalpojumi 118X, 1184X u.c.), reizi ceturksnī veiks iemaksas valsts pamatbudžetā. To paredz 11.augustā Ministru kabinetā atbalstītie “Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu”.

Valsts nodeva noteikta, jo jāpanāk šā ierobežotā resursa – īso tālruņa numuru – efektīva izmantošana.

Noteikumos paredzēta ikgadējās valsts nodevas par numerācijas lietošanas tiesībām aprēķināšanas un maksāšanas kārtība, kā arī piemērojamie atvieglojumi. Turpmāk par katru īso kodu pēc noteiktas formulas tiks aprēķināts nodevas apmērs.

2009.gadā no nodevas plānotie ieņēmumi varētu sasniegt 161 tūkstoti latu. Bet līdz 2012.gadam valsts pamatbudžetu plānots papildināt līdz pat 647 tūkstošiem latu gadā.

Nodevu varēs nemaksāt komersanti, kuri numerācijas lietošanas tiesības ieguvuši izsolē vai kuri lieto Eiropas Savienības (ES) elektronisko sakaru saskaņoto pakalpojumu kodu (116XX), kā arī 112, 01, 02, 03, 04.

Normatīvais akts tapis sadarbībā ar Trīspusējo sadarbības padomi, Latvijas Darba devēju konfederāciju, kā arī nozares ekspertiem.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa