Par iekšzemes kopprodukta novērtējumu otrajā ceturksnī

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzskata, ka provizoriskie Latvijas kopprodukta dati par otro ceturksni liecina, ka situācija ekonomikā otrajā ceturksnī būtiski nav mainījusies.

Pirmajā ceturksnī kritums pret pērno gadu bija 18%, otrajā ceturksnī – 19,6%. Savukārt sezonāli izlīdzinātie dati otrajā ceturksnī, kas veido 18%, ir pat nedaudz labāki nekā gada sākumā. Katrā ziņā, situācija ne tuvu nav tik dramatiska, kā atsevišķi eksperti to prognozēja, pārāk negatīvi komentējot norises tautsaimniecībā un arī velkot paralēles ar lielo ekonomikas kritumu kaimiņvalstī Lietuvā. Pēc ikmēneša datiem jau bija skaidrs, ka lielākajās nozarēs dati ir visai līdzīgi tiem, kas bija gada sākumā. Nedaudz labāki rūpniecībā un transportā, sliktāki iekšzemes tirdzniecībā.

Visticamāk, ka kritumu palielināja daļas biznesa ieiešana pelēkajā ekonomikā, kas ir viens no skaidrojumiem, kāpēc ekonomikā ir vērojams tik krass kritums kopš pērnā gada vidus.

Pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukta kritums ir bijis ap 18%, un turpmākajos ceturkšņos, lai arī problēmu ekonomikā netrūks, tas jau būs zemāks. Tādējādi var teikt, ka statistiski dziļāko lejupslīdi Latvija jau ir pārvarējusi. Turklāt sāk iezīmēties arī ekonomikas krituma bremzēšanās faktori, bet atsevišķās eksporta nozarēs un tranzītā apjomi pat pieaug. Tagad valdībai jādara viss iespējamais, lai veicinātu ekonomisko aktivitāti un pakāpeniski atjaunotu tautsaimniecības izaugsmi, kā arī laikus sagatavotu 2010.gada budžeta projektu, kam jākļūst par stingru pamatu ekonomikas atveseļošanai un ārvalstu investoru intereses atjaunošanai par Latviju. V.Dombrovskis ir pārliecināts, ka jau nākamajā gadā ekonomikas rādītāji uzlabosies.

10.augustā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) publiskojusi datus par iekšzemes kopprodukta (IKP) ātro novērtējumu. Saskaņā ar CSP sniegto informāciju valsts ekonomika šā gada otrajā ceturksnī ir sarukusi par 19,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo ceturksni.

Arī šā gada otrajā ceturksnī turpinājās izlaides samazinājums visās tautsaimniecībai būtiskajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā, būvniecībā, pakalpojumu un sabiedriskā sektora nozarēs. No izlietojuma aspekta IKP attīstību negatīvi ietekmē rūkošais iekšzemes patēriņš (privātais patēriņš, sabiedriskais patēriņš, investīcijas). Savukārt pozitīva ietekme otrajā ceturksnī bija neto eksporta rādītājam. Importam sarūkot straujāk nekā eksportam, uzlabojās ārējās tirdzniecības bilance, tādējādi uzlabojot IKP.

Finanšu ministrija (FM) prognozē, ka 2009.gada trešajā ceturksnī negatīvie pieauguma tempi nozarēs mazināsies, taču IKP izaugsmi negatīvi ietekmēs budžeta konsolidācijas efekti, samazinoties sabiedriskajam patēriņam un investīciju izdevumiem.

FM norāda, ka CSP publicētie dati būtiski neietekmē ministrijas izstrādātā makroekonomiskās attīstības bāzes plāna izpildi, kas šajā gadā paredz ekonomikas samazināšanos par 18% salīdzināmajās cenās.

Līga Krapāne, Ministru prezidenta preses sekretāre;
Finanšu ministrijas  Komunikācijas departaments