Ministru kabineta rīkojums Nr.538

Rīgā 2009.gada 11.augustā (prot. Nr.51 49.§)

Par Arhitektūras politikas pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam

1. Atbalstīt vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu “Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009.–2015.gadam” (turpmāk – pamatnostādnes).

2. Noteikt Kultūras ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.

3. Kultūras ministrijai līdz 2009.gada 30.decembrim izveidot Nacionālo arhitektūras padomi.

4. Pamatnostādņu īstenošanā iesaistītajām institūcijām pēc Kultūras ministrijas lūguma 2013.gadā un 2016.gadā sniegt pārskatu par pamatnostādnēs noteikto uzdevumu izpildi.

5. Kultūras ministrijai:

5.1. līdz 2013.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo starpziņojumu par pamatnostādņu izpildi 2009.–2012.gadā;

5.2. līdz 2016.gada 1.martam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo gala ziņojumu par pamatnostādņu izpildi.

6. Pamatnostādņu īstenošanu 2009.–2015.gadā nodrošināt no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Kultūras ministrs I.Dālderis

(Ministru kabineta

2009.gada 11.augusta rīkojums Nr.538)

Arhitektūras politikas pamatnostādņu 2009.–2015.gadam

kopsavilkums

Arhitektūras politikas pamatnostādnes 2009.–2015.gadam (turpmāk – pamatno­stādnes) ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments. Pamatnostādņu mērķis ir sekmēt kvalitatīvas dzīves telpas veidošanu un ilgtspēju, balstoties uz augstvērtīgu arhitektūru. Ņemot vērā, ka šā mērķa sasniegšanai nepieciešama dažādu jomu un līmeņu institūciju un dažādu sabiedrības sektoru koordinēta darbība, pamatnostādnes iezīmē tos virzienus, kuros jāattīsta starpinstitucionālās un starpnozaru sadarbības formas un partnerattiecības.

Pamatnostādnes ir izstrādātas, īstenojot valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa rīkojumu Nr.264 “Par ilgtermiņa politikas pamatnostādnēm “Valsts kultūrpolitikas vadlīnijas 2006.–2015.gadam. Nacionāla valsts””) VII nodaļas 2.1.3.apakšpunktu. Pamatnostādņu orientācija uz zināšanu attīstību ekonomikas vajadzībām atbilst nacionālās attīstības mērķiem, kas definēti konceptuālajā dokumentā “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā” (apstiprināts Latvijas Republikas Saeimā 2005.gada 26.oktobrī) un Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2007.–2013.gadam.

Pamatnostādņu informatīvajā daļā ir norādītas problēmas, kuras nepieciešams risināt Latvijas arhitektūras turpmākai attīstībai:

1. Nepilnības normatīvajā bāzē kvalitatīvas arhitektoniskās vides nodrošināšanai.

2. Saskaņotas politikas un nozares koordinētas pārvaldības trūkums.

3. Nepietiekama sabiedrības izpratne par arhitektūras lomu un nozīmi apkārtējās vides ilgtspējīgas attīstīšanas un plānošanas procesos un līdzdalību dzīves telpas veidošanā.

4. Lēmumu pieņēmēju (pašvaldībās, konkursu vērtēšanas žūrijās, būvniecības sektorā) izpratnes trūkums par arhitektūras lomu sabiedrības labklājības un kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā.

5. Nepietiekami precīzs arhitektūras kā starpnozaru disciplīnas pozicionējums ar būvniecību un vides attīstību saistītajos jautājumos, neņemot vērā, ka vienlīdz svarīgs ir gan ekonomiskais, gan sociālais, gan kultūras aspekts.

6. Nozares izglītības sistēmas neelastība un nepietiekami racionāla organizēšana.

7. Zinātnes, pētniecības un eksperimentālās arhitektūras jomas atpalicība (panīkums) finansējuma trūkuma dēļ, nepietiekams tehniski inovatīvu risinājumu daudzums.

Minēto problēmu risināšanai ir noteikti šādi rīcības virzieni:

1. Arhitektūras kvalitātes uzlabošana, veidojot un pilnveidojot nozares normatīvo bāzi un nepieciešamos mehānismus kvalitatīvas dzīves telpas plānošanai un veidošanai.

2. Kvalitatīvas dzīves telpas veidošana, harmoniski apvienojot dabas vērtības, kultūras mantojumu un laikmetīgo arhitektūru.

3. Sabiedrības izpratnes un līdzdalības sekmēšana kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā.

4. Arhitektūras izglītības kvalitātes uzlabošana, atbalsts pētniecībai, inovācijām un eksperimentālās arhitektūras projektu attīstībai.

5. Koordinēta arhitektūras nozares pārvaldības modeļa izveide, nodrošinot tā sasaisti ar teritorijas plānošanas un būvprojektēšanas procesu pārvaldību.

6. Latvijas arhitektūras atpazīstamības un konkurētspējas veicināšana.

Īstenojot valsts politiku arhitektūras jomā, sagaidāms, ka paaugstināsies sabiedrības izpratnes līmenis par arhitektūras lomu kvalitatīvas dzīves telpas veidošanā un Latvijas iedzīvotāji aktīvi līdzdarbosies ar plānošanu saistītu jautājumu apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī Latvijas augstskolās iegūstamā arhitektūras izglītība būs starptautiski konkurētspējīga, atbilstoša darba tirgus prasībām un iegūtais zināšanu līmenis, radošās idejas, prasmes un kompetence nodrošinās Latvijas arhitektu mobilitāti un konkurētspēju Eiropas darba tirgū.

Pamatnostādnes 2009.–2015.gadā tiek īstenotas piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

Kultūras ministrs I.Dālderis