Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 13.augustā

AM: Par finansējuma piešķiršanu nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanai

13.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Aizsardzības ministrijas (AM) iesniegtais Ministru kabineta (MK) rīkojums “Par finansējuma piešķiršanu nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanai”.

Ministru kabineta rīkojums paredz no AM 2009.gada budžeta līdzekļiem piešķirt 1741 latu Madonas novada domei par daļas no nekustamā īpašuma “Liepsalas”, kas atrodas Madonas novada Ošupē, apsaimniekošanu.

Kopējā apsaimniekošanas summa 2009.gadā ir 5223,12 latu.

Finansējums no AM budžeta līdzekļiem piešķirts, pamatojoties uz 2009.gada 29.jūnija vienošanos, kas noslēgta starp AM, Ošupes pagasta padomi, Pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas fondu un Anitu Kalpaku-Borovkovu par sadarbību Oskara Kalpaka piemiņas uzturēšanā, nodrošinot nekustamā īpašuma “Liepsalas” apsaimniekošanu. Vienošanās paredz, ka AM līdzfinansē minētā nekustamā īpašuma apsaimniekošanu, ja tiek izdots attiecīgs MK rīkojums.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par nosacījumiem ielu tirdzniecības, gadatirgu, tirgu un autoveikalu tirdzniecības organizēšanai

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 13.augustā starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi jaunu ielu tirdzniecības, gadatirgu un izbraukuma tirdzniecības, tirgu un autoveikalu tirdzniecības organizēšanas kārtību – MK noteikumu projektu “Noteikumi par tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos”.

Jaunā kārtība tirdzniecības organizēšanai būtiski atvieglos šobrīd spēkā esošos tirdzniecības nosacījumus publiskās vietās, tādējādi samazinot administratīvo slogu komersantiem un sekmējot konkurences veidošanos, kas savukārt sekmēs komersantu izmaksu un preču cenu samazināšanos.

Jaunā kārtība būtiski atvieglos procedūru pašvaldības atļaujas saņemšanai preču pārdošanai ielu tirdzniecībā, gadatirgū un izbraukuma tirdzniecības vietās un pat nosaka gadījumus, kad šāda atļauja vispār nebūs nepieciešama:

• vairs nebūs jāsaņem saskaņojums no Pārtikas un veterinārā dienesta u.c. valsts institūcijām pirms došanās uz pašvaldību atļaujas saņemšanai;

• ir noteikti maksimāli īsi termiņi pieteikuma izskatīšanai un atļaujas izsniegšanai (piemēram, ielu tirdzniecībā pieteikums izskatāms un tirdzniecības atļauja izsniedzama ne ilgāk kā trīs darba dienu laikā, izbraukuma tirdzniecībā – vienas darba dienas laikā);

• ja attiecīgā tirdzniecības veida darbību nodrošina organizators, tad tirdzniecības dalībniekam pašvaldības atļauja tirdzniecībai publiskā vietā vispār nebūs nepieciešama.

Atšķirībā no līdzšinējā tirdzniecības regulējuma jaunajā MK noteikumu projektā ir noteikta arī t.s. zemnieku tirdziņu organizēšanas kārtība ielu tirdzniecībā, kā arī paplašināts realizējamo preču sortiments ielu tirdzniecības vietā, tādējādi sekmējot fiziskām personām un zemnieku saimniecībām pašu audzētās, iegūtās vai ražotās produkcijas realizāciju galapatērētājiem publiskā vietā.

Vienlaikus ir radīta iespēja privātpersonai iekārtot ielu tirdzniecības vietu uz privātīpašumā esošas zemes publiskā vietā, kā arī realizēt preces šajā vietā saskaņā ar šajos noteikumos noteikto kārtību.

Tāpat ir atviegloti noteikumi autoveikalu darbībai, piemēram, atcelti vispārējie preču sortimenta ierobežojumi; paplašinātas autoveikalu darbības iespējas, atceļot ierobežojumus realizēt preces tikai tādās lauku apdzīvotajās vietās, kurās nav stacionāru veikalu; kā arī vairs nebūs jāiet uz Ceļu satiksmes drošības direkciju, lai izdarītu atzīmi “Autoveikals”. Ekonomikas ministrija uzskata, ka šie atvieglojumi sekmēs plašākas konkurences veidošanos, kas ir īpaši būtiski lauku apvidos, kur cilvēku pirktspēja ir zemāka un veikalu pieejamība daudz mazāka.

MK noteikumos iekļauta arī vienkāršāka kārtība tirgus darbībai, tostarp atcelts tirdzniecības veidu iedalījums tirgos (pārtikas, nepārtikas un jaukta tipa tirgu iedalījums); kā arī atcelts liegums piešķirt jaukta tipa tirgus statusu jaunizveidotajiem tirgiem.

Tāpat MK noteikumu projektā ir paredzētas tiesības pašvaldībām noteikt tirdzniecības organizēšanas kārtību preču pārdošanai publiskajā vietā ārpus šajos noteikumos minētajiem tirdzniecības veidiem (ārpus ielu tirdzniecības, gadatirgiem un izbraukuma tirdzniecības, tirgiem un tirdzniecības no autoveikaliem).

Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par tirdzniecības organizēšanas kārtību ar pašvaldību saskaņojamos tirdzniecības veidos” Ekonomikas ministrija izstrādāja ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem, tai skaitā Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, biedrības “Zemnieku Saeima”, biedrības “Slow Food Rīga” un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāvjiem.

Līdz ar jauno MK noteikumu pieņemšanu spēku zaudēs Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumi Nr.388 “Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos” un Ministru kabineta 1996.gada 28.maija noteikumi Nr.188 “Kārtība, kādā lauku apvidos darbojas pārvietojamie mazumtirdzniecības punkti, kuros nav kases aparāti”.

Savukārt pašvaldībām saistošie noteikumi jāizdod līdz 2009.gada 31.decembrim; līdz pašvaldības saistošo noteikumu spēkā stāšanās dienai piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumi Nr.388 “Noteikumi par tirdzniecības kārtību tirgos, gadatirgos, ielu tirdzniecības vietās un izbraukumos”, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā

13.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā. Likumprojekts izstrādāts, lai pilnveidotu normatīvos aktus un ieviestu vienotu regulējumu attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu visos finanšu un kapitāla tirgus sektoros (apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošinātājiem, kredītiestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, regulētā tirgus organizētājiem, Latvijas Centrālajam depozitārijam).

Likumā veiktās izmaiņas noteiks, ka sabiedrības pamatdarbība ir ne tikai ieguldījumu fondu pārvalde, bet arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana. Sabiedrība, kas kā vienīgo pamatdarbības veidu izvēlēsies valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, nevarēs izmantot likumā noteikto iespēju papildus veikt ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu, kā arī nevarēs sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos. Tāpat šī sabiedrība nevarēs izmantot likumā noteiktās sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī.

Likumprojektā tiks precizētas normas, kas nosaka prasības sabiedrības akcionāriem, kā arī būtiskas līdzdalības iegūšanas, samazināšanas un izbeigšanas kārtību sabiedrībā. Šo grozījumu mērķis ir ieviest vienotu regulējumu attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu visos finanšu un kapitāla tirgus sektoros. Grozījumi noteiks konkrētus kritērijus, pēc kuriem izvērtēs plānoto būtiskas līdzdalības iegūšanu ieguldījumu pārvaldes sabiedrībā. Tāpat likumprojekts paredzēs precizēt būtiskas līdzdalības iegūšanas piesardzīga novērtējuma procedūru, lai nodrošinātu nepieciešamo tiesisko noteiktību, skaidrību un paredzamību attiecībā uz vērtēšanas procedūru un tās rezultātiem.

Likumā tiks iekļauta prasība sabiedrībai, kas pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vismaz vienreiz gadā veikt kritiskās situācijas analīzi par tās pārvaldībā esošo valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu portfeli. Šī prasība tiks attiecināta arī uz dalībvalsts sabiedrības filiāli Latvijā, kas atbilstoši Valsts fondēto pensiju likumam pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus.

Likumā tiks precizētas normas, kas nosaka ieguldījumu fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas kārtību. Sabiedrībai pirms pakalpojumu deleģēšanas sākšanas turpmāk būs jāizstrādā detalizēta pakalpojumu deleģēšanas politika un procedūra, kurā būs jānorāda deleģēšanas līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtība un ar fonda pārvaldes pakalpojuma saņemšanu saistīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtība, kā arī amatpersonas un struktūrvienības, kas būs atbildīgas par sadarbību ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniedzēju.

Tāpat grozījumi likumā noteiks deleģēšanas līgumā obligāti iekļaujamo informāciju, kā arī to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), konstatējot noteiktus apstākļus, būs tiesības pieprasīt, lai sabiedrība, kas deleģējusi fonda pārvaldes pakalpojumus citai personai, nekavējoties izbeidz spēkā esošo deleģēšanas līgumu. Šiem grozījumiem tiks noteikts sešu mēnešu pārejas periods, kura laikā sabiedrībām, kas jau ir noslēgušas deleģēšanas līgumus, būs jānodrošina, ka noslēgtie līgumi atbilst jaunajām likuma prasībām.

Likumprojekts paredz no likuma svītrot prasību par ieguldījumu fonda prospekta un pārvaldes nolikuma grozījumu iesniegšanu papīra formā atbilstoši FKTK noteiktajam paraugam. Turpmāk minētos grozījumus sabiedrības iesniegs tikai elektroniski. Vienlaikus tiks precizēts ieguldījumu fonda prospekta un pārvaldes nolikuma grozījumu spēkā stāšanās termiņš.

Tiks precizētas atbilstošas likuma normas, paplašinot FKTK izdoto administratīvo aktu klāstu, kuru pārsūdzēšana tiesā neaptur šo administratīvo aktu izpildi. Minēto administratīvo aktu klāstam tiks pievienoti arī FKTK lēmumi par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu sabiedrībā, kā arī par fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu vai fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai.

Likumprojekts paredz arīdzan redakcionālus precizējumus likuma normās, kas nosaka ieguldījumu pārvaldes sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanas gadījumus.

Likumprojektu vēl izskatīs Ministru kabinets un par tā pieņemšanu lems Saeima.

FM: Par valsts fondēto pensiju shēmas darbību

13.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par valsts fondēto pensiju shēmas darbību. Grozījumi MK nepieciešami, lai tiesību normas saskaņotu ar grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā.

Noteikumos tiks precizētas atsauces uz līdzekļu pārvaldītājam izsniegto speciālo atļauju (licenci) shēmas līdzekļu pārvaldīšanai vai tās anulēšanu, aizstājot tās ar atsauci uz reģistrāciju vai anulēšanu valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā.

Atbilstoši Valsts fondēto pensiju likuma jaunajam pantam par maksimālo maksājumu apmēru, ar noteikumu grozījumiem tiks reglamentēts, ka šajos maksājumos iekļaujami visi noteikumos norādītie maksājumi un atlīdzība. Pašlaik noteikumos nav precīzi noteikts, ka visi uzskaitītie maksājumi tiek iekļauti maksimālajos ieguldījumu plāna pārvaldes maksājumos, kuriem atbilstoši grozījumiem likumā noteikts apmēra ierobežojums.

Papildus tiks precizētas noteikumu normas, kas nosaka kārtību, kādā notiek ieguldījumu plānu maiņa gadījumā, ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija anulē ierakstu fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītāju reģistrā, vai gadījumā, ja līdzekļu pārvaldītājs pats atsakās no shēmas līdzekļu pārvaldīšanas.

Noteikumos precizēs arī normu, kas nosaka ieguldījumu plānu apvienošanas un pievienošanas kārtību. Vienlaikus noteikumos plānots iekļaut punktu, kas noteiks, ka gadījumos, kad līdzekļu pārvaldītājs pieņems lēmumu atteikties no valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas vai sākt sabiedrības reorganizāciju, apvienot savus ieguldījumu plānus, pievienot savu ieguldījumu plānu citam savam ieguldījumu plānam vai arī pārņemt cita līdzekļu pārvaldītāja nodoto ieguldījumu plānu, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sagatavoto paziņojumu nosūtīšanas izdevumus no saviem līdzekļiem segs minētajā procesā iesaistītais līdzekļu pārvaldītājs. Tas attieksies arī uz izdevumiem par ieguldījumu plānu starpperioda finanšu pārskatu un zvērināta revidenta atzinuma sagatavošanu ieguldījumu plānu apvienošanas un pievienošanas, kā arī nodošanas gadījumā.

Noteikumos arīdzan paredzēts precizēt citus noteikumu punktus ar mērķi atvieglot to piemērošanu un nodrošināt noteikumos noteikto normu viennozīmīgu izpratni.

Noteikumu grozījumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

FM: Par apdrošināšanas sabiedrību klientu aizsardzību

Valsts sekretāru sanāksmē 13.augustā izsludināti grozījumi apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā.

Ar grozījumiem likumā plānots palielināt garantēto atlīdzību apmēru dzīvības apdrošināšanā, izņemot apdrošināšanu saistībā ar tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu. Šobrīd no Apdrošināto aizsardzības fonda apdrošinātāja vai dalībvalsts apdrošinātāja maksātnespējas gadījumā fiziskajai personai izmaksā ne vairāk kā 2000 latu. Grozījumi paredz minēto garantēto atlīdzību palielināt līdz 10 000 latu, tādējādi radot papildu drošības sajūtu klientiem, kā arī stimulējot dzīvības apdrošināšanas tirgus turpmāku attīstību.

Tāpat plānots iestrādāt arī jaunos Eiropas Komisijas (EK) noteiktos garantijas fonda minimālā lieluma apmērus, kas dalībvalstīm jāievieš līdz 2010.gada 1.janvārim. Garantiju fonda minimālā lieluma apmēra izmaiņas paredzētas atkarībā no apdrošināšanas veidiem. Līdz šim garantiju fonda minimālais lielums apdrošināšanai, ko veic apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, bija 3,2 miljoni un 2,2 miljoni eiro. Turpmāk tas būs 3,5 un 2,3 miljoni eiro atkarībā no apdrošināšanas veida. Savukārt savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām atkarībā no apdrošināšanas veikšanas veida garantiju fonda minimālais lielums būs 2,7 un 1,8 miljoni eiro līdzšinējo 2,4 un 1,65 miljonu eiro vietā.

Ar grozījumiem tiesību aktā plānots noteikt, ka turpmāk, reklamējot tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu, kas negarantē ienesīgumu, nekādā veidā nedrīkstēs garantēt peļņu vai noteiktu ienesīguma līmeni. Savukārt, ja šādu dzīvības apdrošināšanas līgumu reklāmā tiks norādīts uz apdrošināšanas vēsturisko ienesīgumu, vienlaikus būs jāinformē, ka līdzšinējais ienesīgums negarantē līdzīgu ienesīgumu nākotnē.

Šobrīd likumā nav noteikti ierobežojumi tirgum piesaistīto dzīvības apdrošināšanas līgumu reklāmai. Tas rada situāciju, ka neprecīzas vai maldinošas reklāmas izplatīšana par šādu līgumu ienesīgumu netiek uzskatīta par likuma pārkāpumu, un līdz ar to Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir ierobežotas iespējas vērsties pret šādas reklāmas izplatītājiem.

Plānots noteikt arī prasības, kas apdrošinātājam jāievēro, sadarbojoties ar klientu pirms apdrošināšanas līguma noslēgšanas. Apdrošinātāja pienākums būs atbilstoši piedāvātā apdrošināšanas līguma sarežģītībai noskaidrot klienta prasības, izskaidrot klientam pašriska, virsapdrošināšanas vai zemapdrošināšanas būtību, ja tam var būt ietekme uz klienta interesēm. Tāpat pirms līguma noslēgšanas apdrošinātāja pienākums būs klientam sniegt informāciju par visiem atskaitījumiem, kas tiks ieturēti līguma darbības laikā.

Par grozījumiem tiesību aktā vēl lems Ministru kabinets un Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments