Valsts zemes dienesta rīkojums Nr.161

1999.gada 12.maijā

Par "Noteikumu valsts ģeodēziskā tīkla veidošanai ar globālās pozicionēšanas sistēmu" apstiprināšanu

Lai nodrošinātu kvalitatīvu un vienotiem standartiem atbilstošu valsts ģeodēzisko tīkla izveidi, izmantojot globālās pozicionēšanas tehnoloģiju:

1. Apstiprinu "Noteikumus valsts ģeodēziskā tīkla veidošanai ar globālās pozicionēšanas sistēmu".

2. Noteikumus turpmāk lietot Valsts zemes dienestā un Valsts zemes dienesta licencētās struktūrās, izpildot atbilstošus specifikācijas darbus.

3. Rīkojuma izpildes kontroli uzdodu iekšējā audita departamentam.

Valsts zemesgrāmatas ģenerāldirektors G.Grūbe

APSTIPRINU:

LR Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors G. Grūbe

1999. gada 12.maijā

Noteikumi valsts geodēziskā tīkla veidošanai ar globālās pozicionēšanas sistēmu

Saturā

1. Vispārīgie noteikumi

2. GPS tīkla shēma

3. Punktu nostiprinājums

4. GPS mērījumi

5. GPS mērījumu apstrāde

6. Darbu pieņemšana un kontrole

Pielikumi

1. Plaknes koordinātu sistēma

2. GPS darbu projekta saturs

3. GPS zīme

4. Ģeodēziskā punkta abriss

5. Ģeodēzisko punktu nodošanas akts

6. Ģeodēzisko punktu apsekošanas akts

7. GPS sesijas protokols

8. GPS darbu atskaites saturs

9. Koordinātu un augstumu katalogs

10. Ģeodēzisko punktu apzīmējumi shēmām

 

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Globālās pozicionēšanas sistēma (GPS) ir viena no valsts ģeodēziskā tīkla veidošanas metodēm. Valsts GPS punktu tīkls iedalās G1, G2 un G3 precizitātes klasēs. Šie Noteikumi reglamentē G2 un G3 klases tīklu veidošanu.

1.2. G2 klases tīkla (aizpildošā GPS tīkla) uzdevumi ir

1) valsts koordinātu sistēmas uzturēšana,

2) kalpot par pamatu G3 klases tīkla veidošanai un citu G2 klases tīkla sektoru aprēķināšanai,

3) sniegt informāciju ģeoīda precizēšanai.

G3 klases tīkla (sabiezinošā GPS tīkla) uzdevumi ir

1) kalpot par pamatu zemāku klašu ģeodēzisko tīklu veidošani,

2) aerofotoainu piesaistes kontrolpunktu koordinēšana.

1.3. G2 un G3 klases darbus izpilda pēc Valsts zemes dienesta (VZD) nodaļas vai pašvaldības pasūtījuma saskaņā ar iepriekš sastādītiem, VZD apstiprinātiem projektiem. GPS tīklus projektēt un realizēt atļauts VZD atbalsttīklu struktūrvienībām un organizācijām, kuras saņēmušas licenci ģeodēzisko darbu veikšanai.

1.4. GPS punktus apvidū nostiprina ar pastāvīgām zīmēm. Punktu koordinātas nosaka ar instrumentiem un metodēm, kuras nodrošina nepieciešamo precizitāti:

G2 klases punktam koordinātu vidējā kvadrātiskā kļūda attiecībā pret Valsts ģeodēzisko sākumpunktu "Rīga" pa katru koordinātu asi nedrīkst pārsniegt 25 mm,

G3 klases punktam - attiecībā pret G2 klasi - 30 mm.

1.5. GPS punktu koordinātas aprēķina Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā transversālajā Merkatora projekcijā (LKS92 TM) ar ass meridiānu 24° un mēroga koeficientu mo = 0.9996 uz tā (1. pielikums).

1.6. Darba rezultāts ir GPS tīkla projekts, apvidū nostiprinātas ģeodēziskās zīmes, darba atskaite un mērīšanas lieta. Atskaite pastāvīgi glabājas VZD ģeodēzijas un kartogrāfijas fondā. Projekts un mērīšanas lieta glabājas pie darbu izpildītāja. Ar punktu koordinātām un abrisiem papildina valsts ģeodēzisko punktu datu bāzi.

1.7. GPS darbus valsts ģeodēziskā tīkla veidošanai pieņem un kontrolē VZD.

2. GPS tīkla shēma

2.1. G2 klases tīkls ir vienmērīgi un viendabīgi visu Latvijas teritoriju sedzošs uz G1 klases tīkla (valsts ģeodēziskā pamattīkla) balstīts un ar to sapludināts ģeodēziskais tīkls.

G2 klases tīklu veido pa kompaktiem teritorijas sektoriem. Sektora platība ne mazāka par 5000 km2 un nosakāmo punktu skaits sektorā ne mazāks par 40. Vidējais attālums starp nosakāmajiem punktiem vai starp nosakāmajiem un izejas punktiem 10 - 15 km, minimālais - 8 km, maksimālais - 18 km.

G2 klases tīkls sektorā ir vienota ģeodēziska konstrukcija (sistēma) un tam jābūt piesaistītam visiem sektorā esošajiem G1 klases un agrāk noteiktajiem blakus sektoru G2 klases punktiem. Attiecība starp izmantoto G1 un G2 klases punktu (turpmāk tekstā - izejas punktu) skaitu un nosakāmo punktu skaitu nevar būt mazāka par 1:10. Attālums starp sektora malējiem punktiem un ārpus sektora palikušajiem G1 klases punktiem vai agrāk noteiktajiem G2 klases punktiem nedrīkst būt mazāks par 30 km.

2.2. Projektējot G2 klases tīklu, ņem vērā precīzās nivelēšanas punktu (grunts reperu un fundamentālo reperu) izvietojumu apvidū. Ja tīkla shēma pieļauj, GPS punktus paredz savietot ar šiem reperiem, ievērojot p. 3.1. prasības. Ja repera novietojums nenodrošina piemērotus novērošanas apstākļus, GPS punktu var paredzēt repera tuvumā (1 - 2 nivelēšanas staciju attālumā).

2.3. G3 klases tīkls var sastāvēt no atsevišķiem segmentiem (sistēmām), kas balstās uz G1 un G2 klases punktiem. Par izejas punktiem jāizmanto tuvākie no tiem. Katrā sistēmā jābūt vismaz 3 izejas punktiem. Attālums līdz tiem nedrīkst pārsniegt 12 km. Noskāmo punktu izvietojums atkarīgs no tīkla veidošanas uzdevuma. Minimālais attālums starp nosakāmajiem punktiem vai starp nosakāmajiem un apvidū esošajiem ģeodēziskajiem punktiem 0.5 km.

G3 klases darbus projektē vienlaikus ar G2 klases darbiem vai pēc to izpildes.

2.4. Ja darba uzdevums ir radīt atbalstpunktus apdzīvoto vietu uzmērīšanai, jānosaka vismaz 3 GPS punkti, vienmērīgi izvietoti pa visu uzmērāmo teritoriju. Ja objektā atrodas triangulācijas punkts vai ja starp nosakāmajiem punktiem pastāv redzamība, pietiekoši ir 2 GPS punkti.

2.5.Ja darba uzdevums ir esošo brīvo ģeodēzisko (uzmērīšanas) tīklu piesaiste valsts tīklam, GPS punkti jāizvieto vienmērīgi pa visu brīvo tīklu, savietojot ar vismaz 3 esošajiem punktiem vai novietojot to tuvumā, ja nav iespējams izpildīt p. 3.1. prasības. GPS punktu skaitu var samazināt līdz diviem, ja objektā atrodas T1 vai T2 klases triangulācijas punkts.

2.6. Doto un projektēto punktu izvietojumu parāda projekta shēmā. Doto punktu skaitā ietilpst izejas, savietotie, esošie G3 klases, triangulācijas un p. 2.2. minētie nivelēšanas punkti.

G2 klases projektā punktus savieno ar nosakāmajiem vektoriem. Vektorus projektējot, veido noslēgtas figūras, parasti četrstūra veidā. Maksimālais figūras virsotņu skaits - 6. G3 klasē vektorus projektē darba izpildes gaitā, ievērojot principu, ka katra nosakāmā punkta koordinātas var aprēķināt no izejas punktiem pa diviem neatkarīgiem ceļiem.

Projekta nepieciešamā satura uzskaitījums dots 2. pielikumā.

2.7. Pēc projekta realizācijas punktu izvietojumu parāda atskaites shēmā. Shēmā parāda visus GPS tīklā ietvertos punktus, triangulācijas punktus p. 2.4. minēto darbu robežās un GPS punktiem ar paaugstinājumu mērījumiem piesaistītos nivelēšanas punktus. Punktus, starp kuriem projektēta un realizēta savstarpēja redzamība, savieno ar līnijām.

 

3. Punktu nostiprinājums

3.1. Ģeodēzisko punktu koordinātu nesēji apvidū ir ģeodēziskās zīmes. Zīmēm jābūt pastāvīgām, stabilām, aizsargātām un atrodamām.

G2 un G3 klases punktus nostiprina ar grunts zīmēm projektā paredzētā apvidū. Nostiprināšanas laikā zīmju atrašanās vietas precizē, lai būtu nodrošināti piemēroti apstākļi piekļūšanai, novērošanai, saglabāšanai un izmantošanai. Novērošanu nedrīkst traucēt šķēršļi (ēkas, koki u.c.), izstarojoši objekti (elektrolīnijas, raidītāju antenas u.c.) un atstarojošas virsmas (automašīnas, ūdenstilpes, jumti u.c.). Vienlaikus apseko dotos punktus, novērtējot izmantošanu.

3.2. GPS zīme ir nošķeltas četrstūra piramīdas veida dzelzsbetona vai betona monolīts, kura sānu skaldne ar pamatu veido 75 - 80o leņķi. Zīmes centru fiksē augšējā plaknē iebetonēta marka vai stienis ar urbumu 2 - 3 mm diametrā. Centram jāatrodas ne mazāk kā 0,15 m zem zemes virsmas. Lauku apvidū ap zīmi rok kvadrātveida grāvīti. No izraktās zemes veido 0,3 m augstu kupicu. Vietās, kur kupicu rakt nav iespējams, ierīko citu, zīmi aizsargājošu un norādošu konstrukciju.

GPS zīmes un ārējā noformējuma minimālie izmēri doti 3. pielikumā. Citas konstrukcijas zīmes un ārējā noformējuma lietošana jāpamato projektā.

3.3. Punktus atļauts savietot ar projektējamiem vai esošiem robežpunktiem, saskaņojot ar zemes īpašniekiem. Ja esošās robežzīmes konstrukcija neatbilst GPS zīmes prasībām, tās vietā ierīko jaunu saskaņā ar p. 3.2., rūpējoties, lai tiktu saglabāta robežpunkta stāvokļa noteikšanas precizitāte. Ar robežpunktiem savietoto, kā arī citu izmantoto doto punktu ārējo noformējumu, ja tas iznīcināts vai bojāts, atjauno iepriekšējā veidā.

3.4. Visiem p. 2.7. minētajiem, kā arī citiem apsekotajiem punktiem sastāda atrašanās vietas abrisus. Punkta abriss sastāv no 4 sadaļām:

1) punkta nosaukums (numurs), adrese, atrašanās vietas zīmējums, orientēts ziemeļu virzienā, ar attālumiem līdz pastāvīgiem apvidus priekšmetiem vai vērumiem starp tiem;

2) zīmes tipa kods un konstrukcija, ārējais noformējums, izbūves gads un stāvoklis ierīkošanas (apsekošanas) brīdī;

3) punkta koordinātas un augstums, koordinātu un augstumu sistēma, precizitātes klase, kataloga (atskaites) nosaukums;

4) izkopējumi no kartes mērogā 1 : 10000 un mazākā, norādot punkta atrašanās vietu (lauku apvidū).

3.5. G2 klases punktiem piešķir nosaukumus (līdz 15 simboliem garus) atbilstoši tuvāko apdzīvoto vietu nosaukumiem. G3 klases punktiem piešķir kārtas numurus vai marku numurus (ja tādi ir). Vienādu nosaukumu (numuru) atkārtošanās viena projekta robežās nav atļauta. Esošo punktu nosaukumus (numurus) saglabā. Punktu apzīmēšanai abrisos lieto 10. pielikuma apzīmējumus.

Zīmes tipa kods sastāv no zīmes vertikālā izmēra (vai iespējamā izmēru intervāla) centimetros un materiāla saīsināta apzīmējuma tai virsējā centra daļai, kurā fiksēta marka, stienis vai krusts. Materiāla apzīmēšanai lieto šādus saīsinājumus: a - akmens, b - betons vai dzelzsbetons, ķ - ķieģeļi, m - metāls. Zīmēm ar vairākiem centriem dod augšējā centra tipa kodu, pievienojot vienu vai vairākas daļsvītras atbilstoši apakšējo centru skaitam.

Abrisu oriģinālus glabā mērīšanas lietā. Abrisa kopija dota 4. pielikumā.

3.6. No jauna ierīkotām, kā arī apsekotām agrāk ierīkotām, bet uzraudzībā nenodotām ģeodēziskajām zīmēm mērnieks sastāda nodošanas aktus (5. pielikums) divos eksem-plāros. Aktus, pievienojot punktu abrisus (ar aizpildītu 1., 2. un 4. sadaļu - p. 3.4.), iesniedz VZD nodaļai. Nodaļa nodod punktus uzraudzībā zemju īpašniekiem.

Par doto punktu apsekošanu sastāda aktu (6. pielikums), ko iesniedz VZD nodaļā, pievienojot atskaitē neietverto punktu (ja tādi ir) piesaistes abrisus.

4. GPS mērījumi

4.1. G2 klases punktus uzmēra tikai ar tādiem GPS instrumentiem, kuru parametri nav sliktāki par šeit minētajiem:

1) divas frekvences;

2) atmiņas apjoms - 1 Mb;

3) pavadoņu uztveršana - 9 kanālu L1/L2 P-kods, pilna cikla nesēja fāze un P-koda pretējā korelācija;

4) statiskās mērīšanas režīmi - ātrais starts, mērīšana plānotā laikā, automātiskā mērīšana;

5) datu uzkrāšanas intervāls - no 0,5 sek. līdz 15 min.;

6) uztvērēju skaits - 2.

G3 klases punktus uzmēra ar visu tipu GPS instrumentiem, kuri nodrošina p. 1.4. noteikto precizitāti.

4.2. Pirms mērīšanas izdara GPS sesiju plānošanu: sastāda pārvietošanās shēmu un nosaka novērošanas laiku un ilgumu. G2 klasei sesijas ilgums ne mazāks par 15 min. (pie datu uzkrāšanas intervāla līdz 5 sek.), G3 klasei - ne mazāks par 5 min. (pie datu uzkrāšanas intervāla līdz 5 sek.).

Katram nosakāmajam punktam jāpiedalās vismaz divās sesijās. Katrā sesijā mēra cits operators. Gadījumā, ja sesijas seko viena otrai un ir tas pats operators, starp sesijām jāizmaina instrumenta (antenas) augstums ne mazāk par 5 cm.

Novērojumus drīkst uzsākt ne agrāk, kā nedēļu pēc zīmju ierīkošanas. Tuvojoties vētrai vai negaisam, mērījumi jāpārtrauc.

4.3. GPS instrumentu punktā centrē ar pārbaudītu optisko centrieri. Centrēšanas kļūda nedrīkst pārsniegt 1 mm. Instrumenta augstumu virs punkta mēra saskaņā ar GPS uztvērēja tehniskajā pasē paredzēto metodiku. Augstumu mēra ar milimetra precizitāti ne mazāk kā divas reizes - pirms un pēc sesijas - un reģistrē instrumentā un lauka pierakstu protokolā (protokols uztvērējam Trimble 4000SSE Geodetic Surveyor dots 7. pielikumā).

4.4. Paaugstinājumus starp nivelēšanas punktiem un to tuvumā ierīkotiem GPS punktiem (p. 2.2.) nosaka ar ģeometrisko nivelēšanu (turp( un (atpakaļ( virzienos. Paaugstinājuma mērīšanas vid. kv. kļūda nedrīkst pārsniegt 3 mm.

4.5. Mērījumu rezultāti ir:

- dienas sesiju plāni ar labvēlīgo laiku aprēķinu rezultātiem;

- GPS lauka pierakstu protokoli;

- mērījumu faili (uztvērējiem Trimble 4000SSE tie ir *.dat, *.eph, *.mes un *.ion), kurus glabā 2 eksemplāros - uz 2 magnētiskajiem informācijas nesējiem;

- nivelēšanas žurnāli.

4.6. Lai izvairītos no rupjām kļūdām, lauku darbu periodā aprēķina:

- izmērīto vektoru koordinātu pieaugumus;

- koordinātu pieaugumu vid. kv. kļūdas un korelācijas elementus;

- noslēgtu ģeometrisku figūru koordinātu pieaugumu summas - nesaistes, ja iepriek-šējā izlīdzināšana uzrāda nepieļaujamus vektoru labojumus (p. 5.4.).

Nesaistes nedrīkst pārsniegt divkāršu p. 1.4. noteiktās kļūdas reizinājumu ar kvadrātsakni no summu veidojošo vektoru skaita. Ja nesaistes lielākas, jānoskaidro un jānovērš nepieļaujamo kļūdu avots. Nepieļaujamas kļūdas saturoši mērījumi turpmākajā mērījumu apstrādē netiek izmantoti.

4.7. Mērījumu rezultāti un lauku darbu perioda aprēķini glabājas objekta mērīšanas lietā pie darbu izpildītāja.

5. GPS mērījumu apstrāde

5.1. GPS novērojumi jāizlīdzina. G2 klases tīklu izlīdzina kopīgi visam sektoram. G3 klases tīklu atļauts izlīdzināt pa atsevišķiem segmentiem (p. 2.3.).

5.2. G2 klases tīklu izlīdzināšanā izmanto izejas punktu koordināšu kovariācijas matricu. Par visiem agrāk noteiktajiem G1 un G2 klases punktiem koordināšu kovariācijas matrica glabājas VZD Nacionālajā mērniecības centrā (NMC) un pēc katra G2 klases sektora izlīdzināšanas tā tiek attiecīgi papildināta.

G3 klases tīkla izlīdzināšanā doto G1 un G2 klases punktu koordinātes pieņem par nekļūdīgi noteiktām.

5.3. Ar GPS iegūto mērījumu izlīdzināšanu veic ar vismazāko kvadrātu metodi, izmantojot PC datoru programmas. G2 klases tīklu izlīdzina ar datorprogrammu Spacenet v.3 Extended. G3 klases tīklu izlīdzina ar VZD apstiprinātām programmām.

5.4. Izlīdzinot GPS tīklu, izmanto visus neatkarīgi izmērītos vektorus, ja tie nesatur nepieļaujamas kļūdas (p. 4.6.). Par savstarpēji neatkarīgiem uzskatāmi dažādās sesijās izmērīti un noslēgtas figūras neveidojoši vienā sesijā izmērīti vektori. Vienā sesijā iegūstamo neatkarīgo vektoru skaits ir n-1, kur n - novēroto punktu skaits šajā sesijā.

Izlīdzināšanā iegūtie vektoru labojumi pa koordināšu asīm nedrīkst pārsniegt trīskāršas p. 1.4. noteiktās punktu kļūdas. Ja labojumi pārsniedz pieļaujamos, iegūtais rezultāts norāda uz nepieļaujami lielām (rupjām) kļūdām, kurām pirms galīgās izlīdzināšanas no novērojumu saraksta jābūt izslēgtām.

Izlīdzināšanā iegūtās nosakāmo punktu kļūdas pa koordināšu asīm nedrīkst pārsniegt p. 1.4. dotos lielumus.

5.5. Izlīdzināšanas rezultāti ir:

- LKS telpisko koordināšu (X,Y,Z) saraksts;

- punktu koordināšu izlīdzināto vērtību vid. kv. kļūdas;

- izlīdzināšanas labojumu saraksts;

- izlīdzināto koordinātu kovariācijas matrica - G2 klases tīkla sektoram.

5.6. Tālākā aprēķinu gaitā no LKS telpiskajām koordinātēm iegūst GPS punktu elipsoīda koordinātes (B,L,H), TM plaknes koordinātes, UTM plaknes koordinātes un no nivelēšanas datiem - punktu normālos augstumus.

Mērījumu apstrādes rezultātus izmanto atskaites sastādīšanai. Atskaites nepieciešamā satura uzskaitījums dots 8. pielikumā.

6. Darbu pieņemšana un kontrole

6.1. Pieņemšanai nododami pēc VZD apstiprinātiem projektiem izpildīti un pabeigti GPS darbi. Darbs uzskatāms par pabeigtu, kad lauka un kamerālie darbi izpildīti pilnā apjomā, ir sakārtota mērīšanas lieta, sastādīta GPS tīkla atskaite un pārbaudē darbs atzīts par apmierinošu. G3 klases darbus nodod vienlaikus ar G2 klases darbiem vai pēc tajā pašā sektorā izpildītu G2 klases darbu pieņemšanas.

6.2. GPS darbu pārbauda VZD nozīmēts speciālists ģeodēzisko tīklu jautājumos. Darbu nodod tā tiešais izpildītājs - VZD atbalsttīklu struktūrvienība vai licencēta organizācija. Darbu pieņem NMC Ģeodēzijas daļas vadītājs.

Darbu valsts kontroli izlases veidā veic VZD Tehniskās uzraudzības daļa, vajadzības gadījumā pieaicinot attiecīga profila ģeodēzijas speciālistus. Valsts kontrolei uzrādāmi pārbaudīti un pieņemti darbi.

6.3. Pārbaudes objekts ir tīkla projekts, GPS punkti apvidū, mērīšanas lieta un darba atskaite. Pārbaudītājs ir tiesīgs pārbaudes laikā saņemt visus GPS darba dokumentus neatkarīgi no to glabāšanas veida. Pārbaudes uzdevums ir konstatēt darba rezultāta atbilstību Noteikumu prasībām. Pie pārbaudes vajadzības gadījumā uzaicināms izpildītājs paskaidrojumu sniegšanai.

6.4. Par veikto mērniecības darbu atbilstību Noteikumu prasībām, kuras ir spēkā atskaites nodošanas brīdī, pilnībā atbildīgs darbu izpildītājs. Konstatētos trūkumus labo uz darba izpildītāja rēķina.

6.5. Ja darbs atzīts par apmierinošu, pārbaudītājs par to parakstās mērīšanas lietas un atskaites titullapā. Ja darbs pārbaudīts, par pieņemšanu darba pieņēmējs parakstās atskaites titullapā.

Par GPS darba valsts kontroli sastāda kontroles aktu.

6.6. Ja darba izpildītājs nepiekrīt pārbaudes vai kontroles slēdzienam, NMC direktors ir tiesīgs uz kādas puses iesnieguma pamata sasaukt speciālistu komisiju darba atkārtotai novērtēšanai. Speciālistu komisijas slēdziens ir galīgs.

Noteikumus izstrādājuši:

Grupas vadītājs: Dr. sc. ing. J. Lazdāns;

Grupas locekļi:

Nacionālā mērniecības centra Normatīvu nodaļas vadītājs A. Dambis,

Nacionālā mērniecības centra Ģeodēzijas daļas vadītājs E. Kalniņš,

Nacionālā mērniecības centra Atbalsttīklu nodaļas vadītāja I. Geriņa,

M. sc. ģeod. R. Miķelsons,

M. sc. ģeod. K. Kūkums.

1.pielikums

Plaknes koordināšu sistēma

 

2. pielikums

GPS darbu projekta saturs

Projekts sastāv no titullapas, paskaidrojuma raksta un pielikuma (projekta shēmas).

TITULLAPA

- darba nosaukums un vieta;

- izpildītājs;

- paraksti: projekta sastādītājs, VZD nozīmēts speciālists ģeodēzisko tīklu jautājumos (par projekta atbilstību Noteikumiem) un NMC Ģeodēzijas daļas vadītājs (par projekta apstiprināšanu).

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Vispārējās ziņas:

- darba izpildītājs, pasūtītājs, motivācija;

- darba rajons (sektors), tā platība un kopējais no jauna ierīkojamo punktu skaits;

- paredzētais darba sākuma un beigu datums;

- normatīvie dokumenti.

2. Darba rajona ģeodēziskā izpēte (pēc arhīvu materiāliem):

- esošo GPS, triangulācijas, poligonometrijas un precīzās nivelēšanas punktu skaits pa precizitātes klasēm, koordināšu un augstumu sistēmas un darbu izpildes gadi;

- dokumentu uzskaitījums, no kuriem ņemtas ziņas.

3. Tīkla shēmas apraksts:

- izejas punktu koordināšu saraksti telpas koordināšu sistēmā (X,Y,Z) un elipsoīda koordināšu sistēmā (B,L,H);

- projektā ietverto nivelēšanas punktu augstumu saraksts;

- projektētais koordinējamo punktu skaits pa precizitātes klasēm;

- ar esošajiem horizontālajiem un vertikālajiem tīkliem savietojamie punkti;

- apdzīvoto vietu uzskaitījums (ar ģeogrāfiskajām koordinātām grādos un minūtēs), kurās jārada jauni atbalstpunkti.

4. Projektēto punktu zīmju tipu rasējumi (ja atšķiras no 3. pielikumā dotā).

5. Pielietojamie GPS instrumenti, mērīšanas metodes, mērījumu apstrādē lietojamās datorprogrammas un precizitātes rādītāji.

PROJEKTA SHĒMA

- G2 un G3 klases darbu rajonu robežas;

- esošo poligonometrijas tīklu atrašanās vietas;

- p. 2.6. paredzētie ģeodēziskie punkti un vektori;

- galvenie situācijas elementi (ceļi, hidrogrāfija, lielākās apdzīvotās vietas u.c.).

Sastāda uz tīra pamata vai uz topogrāfiskās kartes. Mērogam jānodrošina visu nepieciešamo punktu uzskatāms izvietojums. Punktu apzīmēšanai lieto 10. pielikuma apzīmējumus.

G2 un G3 klases darbiem vienā un tai pašā sektorā atļauts sastādīt kopēju projektu.

GPS darbu projektus VZD struktūrvienības sastāda divos eksemplāros: darba izpildītājam un pasūtītājam. Licencētās organizācijas projektu sastāda trijos eksemplāros: darba izpildītājam, pasūtītājam un iesniegšanai VZD.

3. pielikums

 

 

4. pielikums  

Ģeodēziskā punkta abriss

 

4. pielikuma turpinājums

Ģeodēziskā punkta abriss

 

  5. pielikums

 

 

6. pielikums

 

7. pielikums

 

 

 

8. pielikums

GPS darbu atskaites saturs

Atskaite sastāv no titullapas, satura rādītāja, paskaidrojuma raksta, koordinātu kataloga, punktu piesaistes abrisiem un pielikuma (atskaites shēmas).

TITULLAPA

- darba nosaukums un vieta;

- izpildītājs;

- paraksti: darba atbildīgais izpildītājs, VZD nozīmēts speciālists ģeodēzisko tīklu jautājumos (par pārbaudi) un NMC ģeodēzijas daļas vadītājs (par darba pieņemšanu);

- eksemplāru skaits un adresāti (2. lpp.).

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Vispārējās ziņas:

- darba izpildītājs, pasūtītājs, motivācija;

- darba rajons (sektors), platība;

- koordinātu sistēmas;

- koordinēto punktu skaits, maksimālās kļūdas;

- darba izpildītāji, sākuma un beigu datums;

- normatīvie dokumenti;

- pieļautās atkāpes no projekta (ja tādas ir), to pamatojums.

2. Tīkla shēmas apraksts:

- tīkla sektori un segmenti;

- izejas un savietotie punkti, piesaiste nivelēšanas punktiem;

- no jauna noteikto punktu skaits pa precizitātes klasēm;

- attālumi starp punktiem.

3. Punktu nostiprinājums:

- p. 2.7. uzskaitīto punktu zīmju un to ārējā noformējuma apraksts;

- punktu skaits pa zīmju tipiem;

- punktu nodošana uzraudzībā.

4. GPS mērījumi:

- pielietotie instrumenti un metodes;

- sesijas un izmērīto vektoru skaits;

- lauka kontroles aprēķinu (ja tādi izdarīti) rezultāti;

- datu reģistrācija un glabāšana.

5. Mērījumu apstrāde:

- izlīdzināšanas metodes un pielietotās datorprogrammas;

- izlīdzināšanā izmantoto vektoru shēma (shēmas);

- vektoru izlīdzināšanas labojumu saraksts;

- no izlīdzināšanas izslēgtie vektori, izslēgšanas pamatojums;

- LKS92 koordināšu saraksti:

- telpiskās koordinātes (X,Y,Z) ar vid. kv. kļūdām

pa koordināšu asīm,

- elipsoīda koordinātes (B,L,H) - G2 klases tīkla atskaitēs,

- UTM plaknes koordinātes ar augstumiem virs jūras līmeņa - G2 klases tīkla atskaitēs;

- horizontālā pamatojuma savietoto punktu (ja tādi ir) koordināšu atšķirības;

- izlīdzināšanas datu glabāšana;

6. Dotos punktus saturošo dokumentu (katalogu, atskaišu) numurēts saraksts.

KOORDINĀŠU UN AUGSTUMU KATALOGS

- satura rādītājs (ja punkti nav kārtoti alfabētiskā un numuru pieaugošā secībā);

- visi p. 2.7. minētie punkti ar TM plaknes koordinātēm un/vai augstumiem virs jūras līmeņa un citiem 9. pielikumā paredzētiem parametriem.

Ja punktu skaitā ietverti triangulācijas punkti, kuriem ir orientierpunkti, katalogā jādod virzieni un attālumiem uz tiem TM plaknes koordināšu sistēmā. Katalogā rakstāmais darba numurs ir kārtas numurs doto punktu dokumentu sarakstā.

PUNKTU ABRISI

- satura rādītājs (ja abrisi nav kārtoti punktu alfabētiskā un numuru pieaugošā secībā);

- visi p. 2.7. minēto punktu abrisi.

ATSKAITES SHĒMA

- darba nosaukums un vieta;

- darba izpildītājs;

- koordināšu sistēma un koordināšu tīkls;

- p. 2.7. paredzētie ģeodēziskie punkti un līnijas;

- galvenie situācijas elementi (ceļi, hidrogrāfija, apdzīvotās vietas u.c.);

- pielietotie apzīmējumi;

- shēmas mērogs saskaņā ar Latvijas 1993.g. karšu sistēmas (TKS-93) mērogu skalu.

Sastāda uz tīra pamata vai uz topogrāfiskās kartes. Mērogam jānodrošina visu punktu uzskatāms izvietojums. Nepieciešamības gadījumā atļauts shēmu sastādīt uz vairākām lapām. Punktu apzīmēšanai lieto 10. pielikuma apzīmējumus.

G2 un G3 klases darbiem sastāda atsevišķas atskaites.

GPS darbu atskaites sastāda trijos eksemplāros: darbu izpildītājam, pasūtītājam un VZD Ģeodēzijas un kartogrāfijas fondam.

 

 

9. pielikums

 

10. pielikums