Par aicinājumu iesaistīties akcijā “Sirdspuksti Baltijai”

Baltijas valstu prezidenti Tomass Hendriks Ilvess, Valdis Zatlers un Daļa Grībauskaite 22. un 23.augustā aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājus brīdi atrauties no darbiem, ikdienas rūpēm un ar gaišām domām pievienoties Baltijas ceļa vienotības skrējienam, lai Baltijas iedzīvotāju sirdspuksti pēc 20 gadiem atkārtoti atskan visās trīs kaimiņvalstīs un tos sadzird citur pasaulē.

Šajās augusta dienās, atceroties Baltijas ceļa 20.gadadienu, trīs valstu tautu vienotība atkal tiks iezīmēta kartē ar simbolisku visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju dalību diennakts stafetes skrējienā no Viļņas un Tallinas uz Rīgu.

Akcijas startu Lietuvā un Igaunijā dos Lietuvas prezidente D.Grībauskaite un Igaunijas prezidents T.H.Ilvess, savukārt Rīgā, skrienot pēdējo stafetes kilometru, akciju pie Brīvības pieminekļa noslēgs Latvijas Valsts prezidents V.Zatlers. 

 “Baltijas vienotības skrējiens, kas notiek, atceroties Baltijas ceļa divdesmitgadi, dod mums iespēju paskatīties uz to, ko esam sasnieguši šo gadu laikā, uz to, kas ir mainījies un kas ir palicis nemainīgs. Kā valstis un tautas mēs esam brīvas no apspiedējiem, kas pirms 70 gadiem mums bija atņēmušas mūsu valstis. Mēs esam atpakaļ Eiropā gan garīgi, gan politiski, mūsu ikdienas dzīve un mūsu ekonomikas ir strauji attīstījušās, pat par spīti šābrīža recesijai. Mūsu mīlestība uz mūsu dzimtenēm un vēlēšanās sadarboties ir palikusi nemainīga,” norāda Igaunijas prezidents.

Igaunijas prezidents aicina: “Paliksim vienoti – gan Igaunijā, gan vienoti ar mūsu draugiem Latvijā un Lietuvā! Domāju, ka šis skrējiens cauri trim valstīm ir laba ideja, ko ikvienam vajadzētu atbalstīt. Es aicinu katru 22. un 23.augustā piedalīties šajā skrējienā!”

Savukārt Latvijas Valsts prezidents uzsver: “Pirms 20 gadiem Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji sadevās rokās, lai, piedaloties Baltijas ceļā, izsapņotu kopīgu sapni par brīvību. Trīs tautu vienotības spēks lika pasaulei mūs sadzirdēt un palikt atmiņā kā unikāla baltiešu dziesmotās revolūcijas liecība.”

V.Zatlers uzskata, ka šogad trīs kaimiņvalstu iedzīvotāju kopīgā skrējienā no Tallinas un Viļņas uz Rīgu radītie sirdspuksti veidos īpašu Baltijas ceļu un ka tā būs iespēja ikvienam – mazam un lielam, jaunam un vecam – vēlreiz vai no jauna piedzīvot savu Baltijas ceļu un apliecināt vienotību arī turpmāko izaicinājumu pārvarēšanai.

Arī Lietuvas prezidente D.Grībauskaite atzīst: “Šobrīd mums vajag ar prieku atcerēties mūsu vienotās gribas un miermīlīgā spēka parādīšanu, kas pievērsa pasaules uzmanību triju Baltijas valstu cilvēku ilgām pēc brīvības pirms 20 gadiem. Tagad atkal ir ļoti svarīgi būt vienotiem un parādīt kopīgu apņemšanos samazināt recesijas negatīvo ietekmi, uzņemties lielāku atbildību un būt drosmīgākiem, cīnoties ar šā laika izaicinājumiem.”

2009.gada 22. un 23.augusts būs dzīvās vēstures stunda tiem, kas dzimuši pēc Baltijas ceļa norises vai arī to neatceras, jo bija pārāk mazi. Lai uzzinātu vairāk informācijas par akciju “Sirdspuksti Baltijai”, kā arī piereģistrētos skrējienam, aicinām apmeklēt www.baltijascelam20.lv, www.baltijoskelias20.lt, www.baltikett20.ee, www.balticway20.com.

Baltijas valstu spēks un iedzīvotāju vienotība pirms 20 gadiem pārsteidza pasauli. Sadevušies rokās, divi miljoni iedzīvotāju Igaunijā, Latvijā un Lietuvā veidoja 600 km garu cilvēku ķēdi, kas savienoja Baltijas valstu galvaspilsētas: Tallinu, Rīgu un Viļņu. Baltijas ceļš bija simbolisks trīs tautu nacionālās pašapziņas atdzimšanas un neatkarības sauciens, kas pievērsa pasaules uzmanību vēsturiskajiem faktiem, no kuriem cietušas Baltijas valstis. Ar šo nevardarbīgo protesta akciju iedzīvotāji nosodīja un pielika punktu pirms 50 gadiem parakstītajam Molotova–Rībentropa paktam, ar kuru 1939.gada 23.augustā nacistiskā Vācija un Staļina PSRS sadalīja ietekmes sfēras Austrumeiropā.

Augstu novērtējot šo fenomenālo vēsturisko trīs Baltijas valstu tautu akciju, 2009.gada jūlijā UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskā ekspertu padome ir apstiprinājusi akcijas “Baltijas ceļš” dokumentārā mantojuma iekļaušanu UNESCO programmas “Pasaules atmiņa” starptautiskajā reģistrā.

Valsts prezidenta preses dienests