Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Gunārs Kūtris. Tiesiskās paļāvības un sociāli atbildīgas valsts principi

Ar šo nelielo rakstu vēlētos vērst uzmanību uz divām konstitucionālām vērtībām, kurām, kā to apliecina Satversmes tiesas prakse, ir vislielākā nozīme valsts sociāli ekonomiskās politikas noteikšanā un īstenošanā: 1) sociāli atbildīgas valsts principu kā valsts sociāli ekonomisko procesu stimulētāju, 2) tiesiskās paļāvības principu kā procesu stabilizētāju.

Sociāli atbildīgas valsts principam ir nozīme, ne tikai interpretējot un konstitucionāli tiesiski izvērtējot pamattiesības. Šis princips ir jārespektē gan likumdevējam, gan izpildvarai, organizējot sociāli ekonomiskos procesus valstī. Sociāli atbildīgas valsts princips pilnvaro valsti un vienlaikus arī uzliek tai pienākumu īstenot aktīvu politiku sabiedrības problēmu risināšanai visplašākajā nozīmē.

Ļoti daudzu Eiropas valstu konstitūcijās, jo īpaši tajās, kas radītas pagājušā gadsimta beigās, ir ietverts sociālas (sociāli atbildīgas) valsts princips. Taču ne Latvijas, ne arī Moldovas konstitūcijā nav normas, kas definētu valsti kā sociālu (sociāli atbildīgu), proti, konstitūcijās nav tieši pasludināts sociālas valsts konstitucionālais princips. Latvijā šādu normu trūkumu ir aizpildījusi Satversmes tiesa, izstrādājot un formulējot attiecīgo doktrīnu, loģiski un sistēmiski interpretējot dažādas Satversmes normas.

• Andrejs Judins. Kriminālatbildība par transportlīdzekļu vadīšanu reibumā 

Rakstā tiks turpināta to problēmu analīze, kas saistītas ar Krimināllikuma (KL) 262.pantā paredzēto atbildību par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Analīze veltīta noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas jautājumiem un KL 262.panta piemērošanas problēmām tiesu praksē.

Persona saucama pie atbildības saskaņā ar KL 262.panta otro daļu, ja viņai nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību. Lai novērstu domstarpības un atšķirīgu jēdziena “bez tiesībām” interpretāciju, likumdevējs KL 262.panta otrajā daļā norādīja, ka pie atbildības saucama persona, kura nav ieguvusi transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktajā kārtībā (1) vai viņai likumā noteiktajā kārtībā tiesības vadīt transportlīdzekli tika atņemtas (2).

Kvalificējot izdarīto saskaņā ar KL 262.panta otro daļu, nozīmes nav tam, vai tiesības vadīt transportlīdzekli tika atņemtas sakarā ar to, ka persona iepriekš izdarīja noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu, ka apsūdzētā persona nav ieguvusi tiesības medicīniskās pretindikācijas dēļ vai ka viņai pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros tika piemērots ietekmēšanas līdzeklis – transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums.

• Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga. Pārmaiņu laiks kriminālprocesā turpinās (II)  

Vairāki grozījumi izdarīti apsūdzētā tiesiskā statusa reglamentācijā. Tā, KPL 70.pantā, kurā reglamentētas apsūdzētā tiesības pirmstiesas procesā, veikti trīs grozījumi. Grozīts panta pirmās daļas 1.punkts (tas, starp citu, kopumā grozīts jau trīs reizes). Šis grozījums uzskatāms par visai būtisku, jo samazina to krimināllietas materiālu apjomu, kuru kopijas izsniedzamas vai ar kuriem apsūdzētais var iepazīties pēc pirmstiesas procesa pabeigšanas.

No 1.jūlija apsūdzētais jāiepazīstina vai tam jāuzrāda tikai daļa no tiesai nododamās krimināllietas, proti, tikai tie materiāli, kas attiecas uz konkrētam apsūdzētajam izvirzīto apsūdzību un viņa personību. Lai arī sākotnēji šāds grozījums var šķist visai pamatots, tomēr tajā saskatāmi arī vairāki problemātiski aspekti. Šim jautājumam precīzāk pievērsīsimies rakstā par pirmstiesas procesu, apskatot jautājumus, kas saistīti ar pirmstiesas procesa pabeigšanu, tostarp lietas materiālu sadalīšanu tiesai nododamajā krimināllietā un arhīva lietā un kopiju izsniegšanu.

“Jurista Vārda” redakcija