Valsts sekretāru sanāksmē: 2009.gada 13.augustā

FM: Par garantiju fonda minimālā lieluma apmēru pārapdrošināšanā

13.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi pārapdrošināšanas likumā, ar kuriem plānots palielināt garantiju fonda minimālā lieluma apmērus.

Ar grozījumiem likumā paredzēts iestrādāt jaunos Eiropas Komisijas (EK) noteiktos garantiju fonda minimālā lieluma apmērus, kas dalībvalstīm jāievieš līdz 2010.gada 1.janvārim. Garantiju fonda minimālais lielums pārapdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālēm turpmāk būs 3,2 miljoni eiro līdzšinējo 3 miljonu eiro vietā. Savukārt kaptīviem pārapdrošinātājiem garantiju fonda minimālo lielumu plānots palielināt no viena līdz 1,1 miljonam eiro.

Tāpat atbilstoši plānotajām izmaiņām tiesību aktā Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) uzraudzības procesā pirms lēmumu pieņemšanas būs jāizvērtē tā iespējamā ietekme uz citas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitāti. Šāda prasība izriet no Eiropas Savienības Ekonomikas un finanšu padomes secinājumiem.

Grozījumi paredz pārapdrošināšanas sabiedrībām vai nedalībvalstu pārapdrošinātāju filiālēm noteikt pienākumu vismaz reizi gadā veikt kritiskās situācijas analīzi. Tas nepieciešams, lai visas pārapdrošināšanas sabiedrības un nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiāles prognozētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai izmaiņu tirgus nosacījumos iespējamo ietekmi uz to spēju pilnībā izpildīt savas saistības, kā arī nodrošināt finansiālās darbības stabilitāti. Ar izmaiņām tiesību aktā plānots noteikt pienākumu pārapdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrības filiālēm un nedalībvalsts pārapdrošinātāja filiālēm sadarboties ar FKTK pārstāvi, kurš veic minēto subjektu darbības un dokumentu pārbaudi.

Pēc saskaņošanas ar iesaistītajām pusēm un citiem interesentiem par grozījumu projektu lems valdība un Saeima.

FM: Par koncesijas procedūras paziņojumu saturu, to iesniegšanas kārtību un veidlapu paraugiem

13.augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts par koncesijas procedūras paziņojumu saturu, to iesniegšanas kārtību un paziņojumu veidlapu paraugiem.

Atbilstoši MK noteikumi nepieciešami saskaņā ar Publiskās un privātās partnerības (PPP) likumu, kas stāsies spēkā 1.oktobrī. Pašlaik koncesiju piešķiršanas kārtību, kā arī koncesijas līguma noslēgšanas pamatprincipus nosaka Koncesiju likums, taču tas neietver vairākas tiesību normas, kas jāpārņem no Eiropas Komisijas direktīvām, kuras šobrīd ir iestrādātas PPP likumā.

MK noteikumu projekts reglamentēs koncesijas procedūras paziņojumu saturu, to iesniegšanas kārtību Iepirkumu uzraudzības birojam un paziņojumu veidlapu paraugus, ja paredzamā līgumcena koncesijas līgumiem būs vienāda vai mazāka par MK noteiktajām līgumcenu robežām. Saskaņā ar noteikumiem, sākot koncesijas procedūru, tās komisijai būs jāsagatavo paziņojums par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā. Pēc tam, kad tiks pieņemts lēmums par koncesijas līguma noslēgšanu vai par koncesijas procedūras izbeigšanu vai pārtraukšanu, koncesijas procedūras komisijai būs jāsagatavo paziņojums par koncesijas procedūras rezultātiem.

Noteikumu projekta pielikumos iestrādāti atbilstoši veidlapu paraugi gan paziņojumam par uzaicinājumu piedalīties koncesijas procedūrā, gan paziņojumam par koncesijas procedūras rezultātiem.

Paredzams, ka jaunie MK noteikumi stāsies spēkā ar šā gada 1.oktobri. Visas koncesijas procedūras, kas tiks izziņotas pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, tiks pabeigtas atbilstoši normatīvajiem aktiem, saskaņā ar kuriem tās tika sāktas.

Koncesijas līgums ir līgums, ko publiskais partneris slēdz ar privāto partneri uz noteiktu laiku, un privātais partneris līguma ietvaros uzņemas visus ar koncesijas līgumā pielīgto saistību izpildi saistītos ekonomiskos riskus vai būtiskāko daļu no tiem. Koncesijas līgumu var slēgt uz laiku līdz 30 gadiem.

Noteikumu projektu vēl izskatīs un par tā pieņemšanu lems MK.

FM: Par VID ārvalstu sakaru virsnieku pabalstu un kompensāciju piešķiršanas kārtību

Valsts sekretāru sanāksmē 13.augustā tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavoti grozījumi MK noteikumos par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstīs sakaru virsnieka statusā. Grozījumi paredz svītrot noteikumu nodaļu, kas paredz katru gadu līdz 1.jūlijam valdībai pārskatīt pabalstu un kompensāciju apmēru, kā arī dzīves dārdzības koeficientus.

Ar šo gadu VID sakaru virsnieku pabalstu un kompensāciju apmērs ir pielīdzināts diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekiem, kā arī Iekšlietu ministrijas sakaru virsniekiem noteiktajam pabalstu un kompensāciju apmēram, līdz ar to pabalstu un kompensāciju apmērs var tikt pārskatīts tikai tad, ja šāda pārskatīšana tiek veikta diplomātiskajā un konsulārajā dienestā un Iekšlietu ministrijā, lai nodrošinātu vienlīdzības principa ievērošanu.

VID sakaru virsnieka galvenais uzdevums ir pārstāvēt VID intereses Eiropolā, smagu transnacionālu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā gadījumos, kad Latvijas un Eiropas Savienības finanšu interesēm tiek nodarīts kaitējums.

VID sakaru virsnieka nosūtīšana uz Eiropolu paver plašas transnacionālās sadarbības iespējas ne tikai ar citu dalībvalstu tiesībsargājošām institūcijām, kuru deleģētie pārstāvji atrodas Eiropolā kā sakaru virsnieku tīkla neatņemama sastāvdaļa, bet arī rada ciešākas sadarbības iespējas ar citām Eiropas Savienības kompetentām institūcijām, piemēram, Eiropas Justīcijas biroju (Eurojust), kurš nodrošina ātru un efektīvu juridisko konsultēšanu un krimināltiesisko palīdzību pārrobežu noziedzības apkarošanas gadījumos.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par valsts nodevu par pasu izsniegšanu

Iekšlietu ministrija 13.augustā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu par pasu izsniegšanu”, kas paredz palielināt nodevas apmēru par paātrinātā kārtībā divu darbdienu laikā izsniegtajām pasēm.

Pēc noteikumu spēkā stāšanās valsts nodevas likme par paātrinātu (divu darbdienu laikā) pases pirmreizēju izsniegšanu vai par pases atkārtotu izsniegšanu, ja iepriekšējai pasei beidzies derīguma termiņš, pase nav derīga ceļošanai, personai mainījies personvārds vai mainījies personas tiesiskais statuss, būs 50 lati līdzšinējo 35 latu vietā.

Pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam šī nodeva būs 30 lati līdzšinējo 25 latu vietā.

Par pases paātrinātu atkārtotu izsniegšanu citu iemeslu dēļ nodeva būs 60 lati līdzšinējo 40 latu vietā, bet pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam būs jāmaksā 40 lati līdzšinējo 30 latu vietā.

Valsts nodevas likme par pases paātrinātu izsniegšanu personai, kura mainījusi uzvārdu pēc laulību noslēgšanas un dokumentus pases izsniegšanai sakarā ar uzvārda maiņu iesniegusi 30 dienu laikā pēc laulību noslēgšanas, paliks nemainīga – 15 latu, bet pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam – pieci lati.

Pārējos gadījumos nodevas likme nemainās, un tāpat kā līdz šim par pases pirmreizēju izsniegšanu vai par pases atkārtotu izsniegšanu parastajā kārtībā 20 darbdienu laikā, ja iepriekšējai pasei beidzies derīguma termiņš, pase nav derīga ceļošanai, personai mainījies personvārds vai mainījies personas tiesiskais statuss, būs jāmaksā 15 lati, bet piecu darbdienu laikā – 25 lati. Par pases izsniegšanu parastajā kārtībā citu iemeslu dēļ nodeva saglabāsies 10 un 20 lati.

Noteikumi paredz, ka no valsts nodevas par pases izsniegšanu ir atbrīvotas personas, kuras ir pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

IeM: Par grozījumiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes maksas pakalpojumos

Iekšlietu ministrija 13.augustā pieteica izskatīšanai valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) maksas pakalpojumu cenrādī, kas paredz ieviest vairākus jaunus maksas pakalpojumus.

Pēc noteikumus spēkā stāšanās PMLP sāks sniegt vairākus jaunus maksas pakalpojumus saistībā ar Iedzīvotāju reģistra tiešsaistes datu pārraidi. Par maksu tiks sniegti tādi pakalpojumi kā Iedzīvotāju reģistra tiešsaistes datu pārraides sistēmas esošā klienta jauna lietotāja ieviešana, Iedzīvotāju reģistra tiešsaistes datu pārraides sistēmas tehniskā pieslēguma atjaunošana vai lietotāja rekvizītu atjaunošana; lietotājam atļautās IP adreses nomaiņa; klienta tehniskā pieslēguma konfigurācijas izmaiņas un citi.

Laura Karnīte, PMLP priekšnieka palīdze

IZM: Par valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli

Lai pilnveidotu kārtību, kādā tiek kontrolēts valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojums, nodrošinātu programmu finanšu pārskatos iekļautās informācijas precizitāti un vienkāršotu dokumentu iesniegšanas procedūru valsts institūcijās, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi grozījumus normatīvajā aktā, kas regulē kārtību, kādā veicama valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole.

Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nosaka, ka programmas vadītājam finanšu pārskati, kā arī pārskati par programmas posma izpildi un rezultātiem jāiesniedz gan IZM, gan Studiju un zinātnes administrācijā. Tā kā programmu uzraudzību abas institūcijas veic ciešā sadarbībā, šāda kārtība atzīta par nelietderīgu, nosakot, ka turpmāk nepieciešamā informācija iesniedzama tikai Studiju un zinātnes administrācijā.

Grozījumi arī paredz vienotus principus finanšu pārskatos iekļaujamajai informācijai, tādējādi pilnveidojot programmas īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma un lietderības kontroles mehānismu.

Lai nodrošinātu vienotas sistēmas principu, turpmāk institūcija, kas veic kontroles funkcijas, iesaistīsies arī lēmumu pieņemšanā, izsakot priekšlikumus par programmas turpināšanu vai finansēšanas pārtraukšanu. Pašreiz noteikumi paredz, ka programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu un tā lietderību kontrolē programmas uzraudzības padome, kas sagatavo ziņojumu par programmas izpildes gaitu, problēmām un rezultātiem, savukārt lēmumu par programmas turpināšanu vai tās finansēšanas pārtraukšanu pieņem izglītības un zinātnes ministrs, pamatojoties uz programmas uzraudzības padomes sniegto ziņojumu.

Lai pilnībā nodrošinātu caurskatāmu un objektīvu valsts līdzekļu izlietojuma lietderības novērtēšanu, grozījumi arī paredz tiesības programmas uzraudzības padomei veikt papildu pārbaudes programmas īstenošanas vietās, kas ļaus laikus apzināt programmas izpildes gaitas trūkumus un rast iespēju programmas īstenotājiem tos novērst.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) 2006.gada 20.jūnija noteikumos Nr.498 “Kārtība, kādā veicama valsts pētījumu programmu īstenošanai piešķirto finanšu līdzekļu izlietojuma kontrole” 13.augustā izsludināti valsts sekretāru sanāksmē.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par valsts pārbaudījumu skaita samazināšanu devītklasniekiem

13.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1027 “Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem””. Šobrīd pastāvošā kārtība nosaka, ka skolēniem, beidzot 9.klasi, ir septiņi (mazākumtautību izglītības programmās astoņi) valsts pārbaudījumi. Noteikumu projekts paredz, ka devītklasniekiem vairs nebūs jākārto ieskaites dabaszinībās un sportā, savukārt ieskaite svešvalodā pārtaps par eksāmenu.

Grozījumi paredz arī visos mācību priekšmetos vērtējumu izteikt 10 ballu skalā, sākot ar 4.klasi. Līdz šim pastāvošā kārtība nosaka, ka 4.klasē skolēnu mācību sasniegumus vairākos mācību priekšmetos vērtē aprakstoši.

Noteikumu projekts paredz arī precizēt vērtējumu veidu klasifikāciju un mācību priekšmeta “Svešvaloda” standartu. Mācību priekšmeta standarts ir pilnveidots atbilstoši jaunākajām zinātniskajām atziņām.

Grozījumi tika izstrādāti sadarbībā ar augstskolu mācībspēkiem, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un izglītības pārvalžu pārstāvjiem, kā arī citām sociālo partneru organizācijām.

Projektā tiek noteikts, ka noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

IZM: Par valsts pārbaudījumu skaita samazināšanu vidusskolēniem

13.augustā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumos Nr.715 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem””.

Lai samazinātu izglītojamo slodzi, noteikumu projektā paredzēts samazināt valsts pārbaudījumu skaitu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Pašreizējā kārtība paredz ne mazāk kā piecus valsts pārbaudījumus par vispārējās vidējās izglītības ieguvi: centralizēto eksāmenu latviešu valodā, vienā svešvalodā, matemātikā un vismaz vienā mācību priekšmetā pēc izglītojamā izvēles, kurā eksāmenu organizē Valsts izglītības satura centrs (VISC) vai pašvaldības izglītības speciālists, izglītības pārvaldes iestāde vai izglītības iestāde, kā arī vēl vienu eksāmenu izglītības iestādes noteiktajā izglītības programmu virzienam atbilstīgajā obligātajā mācību priekšmetā, kura apjoms izglītības programmā nav mazāks par 105 mācību stundām. Projekts rosina atteikties no pēdējā – izglītības iestādes noteiktā eksāmena. Šīs izmaiņas saistītas arī ar budžeta grozījumiem.

Grozījumi paredz arī precizēt vērtējumu veidu aprakstu un mācību priekšmeta “Psiholoģija” standartu. Mācību priekšmeta standarts ir pilnveidots atbilstoši jaunākajām zinātniskajām nostādnēm, precizējot standartā izmantoto terminoloģiju.

Noteikumu projekts tika izstrādāts sadarbībā ar augstskolu mācībspēkiem, Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas un izglītības pārvalžu pārstāvjiem, kā arī citām sociālo partneru organizācijām.

Projektā tiek noteikts, ka noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.septembrī.

VISC Izglītības informācijas birojs