Centrālās statistikas pārvaldes informācija
Par cenām un darba samaksu
Pamatojoties uz cenu reģistrācijas rezultātiem un darba samaksas statistikas veiktajiem aprēķiniem, centrālā statistikas pārvalde ziņo:
1. Patēriņa cenas 1999.gada aprīlī, salīdzinot ar 1998.gada aprīlī, ir pieaugušas par 1,5%, bet sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa - par 9,3% (bruto darba samaksa -par 10%).
2. Patēriņa cenas 1999.gada aprīlī, salīdzinot ar 1999.gada martu, samazinājās par 0,1%, tai skaitā pārtikas precēm (ieskaitot alkoholiskos dzērienus un tabaku) - par 0,7%, turpretim nepārtikas precēm un pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 1999.gada aprīlī, salīdzinot ar 1999.gada martu, samazinājās par 2,5%, tai skaitā uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk - par 3,7%, bet budžeta iestādēs - par 1,3% (bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā samazinājās par 2,5%, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk - par 3,6%, bet budžeta iestādēs- par 1,4%).
Sabiedriskajā sektorā 1999.g. aprīlī mēneša vidējā bruto darba samaksa bija Ls 149,39, tai skaitā budžeta iestādēs - Ls 132,11, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk - Ls 173,32. 1999.gada martā mēneša vidējā bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija Ls 153,22, tai skaitā budžeta iestādēs - Ls 134, uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk - Ls 179,84.
Sabiedriskajā sektorā strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa aprīlī bija Ls 108,38 jeb 72,5% no bruto darba samaksas, tai skaitā budžeta iestādēs - Ls 96,77 (73,2%), uzņēmumos un uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu 50% un vairāk - Ls 124,47 (71,8%).
Neieskaitot izmaksas, kas netiek aprēķinātas regulāri katru mēnesi (piemēram, atlīdzība par gada darba rezultātiem, prēmijas par ceturkšņa, pusgada vai garāka laika perioda darba rezultātiem, prēmijas valsts svētkos u.c.), bruto darba samaksa sabiedriskajā sektorā strādājošajiem aprīlī bija Ls 139,22.
___________________
* Sabiedriskais sektors ir valsts un pašvaldību iestādes un uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu 50% un vairāk, sabiedriskās un reliģiskās organizācijas. Informācijā nav ietverti dati par sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām.
Darba statistikas daļa
Par ražotāju cenām
Šā gada aprīlī, salīdzinot ar martu, ražotāju cenas Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,1%, Lietuvā - par 2,7%, bet Igaunijā cenu līmenis nemainījās. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīlī (pēdējo 12 mēnešu laikā), Latvijā ražotāju cenas kritās par 4,4%, Lietuvā - par 3,1%, Igaunijā - par 2,4%.Latvijā ražotāju cenu indeksi un cenu pārmaiņas 1999.gada četros mēnešos bija šādas:
Cenu indekss | Cenu pārmaiņas (procentos), salīdzinot ar . | ||
(1998.XII=100) | |||
iepriekšējo | Iepriekšējā gada | ||
mēnesi | atbilstošo mēnesi | ||
1999.g. janvāris | 99,4 | -0,6 | -3,4 |
februāris | 98,8 | -0,6 | -4,2 |
marts | 98,5 | -0,2 | -4,3 |
aprīlis | 98,6 | 0,1 | -4,4 |
Lielākais cenu samazinājums gada laikā (salīdzinot ar 1998.gada aprīli) bija transportlīdzekļu, izņemot automobiļu, piekabju un puspiekabju, ražošanā - par 21%, otrreizējā pārstrādē - par 14,7%, gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnu un iekārtu, ražošanā - par 13,6%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanā - par 7,1%, tekstilizstrādājumu ražošanā - par 6,5%, mēbeļu un citur neklasificētā ražošanā - par 2,9%, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā - par 2,8%, apģērbu ražošanā; kažokādu apstrādē un krāsošanā - par 2,5%.
Savukārt ūdens ieguvē, attīrīšanā un sadalē ražotāju cenas palielinājās par 10,1%, kūdras ieguvē un pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 1,7%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 0,8%, elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē - par 0,7%.
Šogad aprīlī bija vērojams ražotāju cenu kāpums (iepriekšējie šā gada mēneši bija raksturīgi ar vidējā cenu līmeņa pazemināšanos). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas pieauga izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā - par 3,1%, otrreizējā pārstrādē - par 1,8%, elektroenerģijā, gāzes, tvaika un karstā ūdens apgādē - par 0,6%, ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā - par 0,4%, pārtikas produktu un dzērienu, kā arī elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā - par 0,3%. Vienlaikus cenas samazinājās gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnu un iekārtu, ražošanā - par 2,2%, apģērbu ražošanā; kažokādu apstrādē un krāsošanā - par 1,3%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā - par 1,2%, karjeru izstrādē, kā arī tekstilizstrādājumu, koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeļu, ražošanā - par 0,9%.
Ražotāju cenu indeksu daļa
Par eksporta cenām
Informācija | |
1999. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 1. ceturksni, eksporta cenas Latvijā kopumā samazinājās par 1,6%. Nozīmīgs cenu kritums bija koksnes papīrmasai, papīram un kartonam - par 14,2%. Eksporta cenas metāliem un to izstrādājumiem samazinājās par 9,4%, mašīnām un mehānismiem, elektriskajām iekārtām - par 2,3%, koksnei un tās izstrādājumiem - par 1,6%, dažādām rūpniecības precēm - par 1,2%, tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem - par vienu procentu. | |
Vienlaikus strauji - par 14,8% pieauga cenas lopkopības produkcijai. Eksporta cenas pārtikas rūpniecības produktiem (ieskaitot dzērienus un tabaku) cēlās par 9,3%, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijai - par 7,3 procentiem. |
Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, eksporta cenas kopumā samazinājās par 1,9%. Kopējais eksporta cenu līmeņa pazeminājums bija vērojams arī iepriekšējā ceturksnī, kad cenas kritās par 1,2 procentiem.
Šā gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar aizvadītā gada pēdējo ceturksni, lielākais cenu kritums bija pārtikas rūpniecības produktiem (ieskaitot dzērienus un tabaku) - par 10,4% un koksnes papīrmasai, papīram un kartonam - par 8,5%. Eksporta cenas par 2,9% pazeminājās arī metāliem un to izstrādājumiem un par 2,7% lopkopības produkcijai. |
Tai pašā laikā par 3,9% eksporta cenas pieauga ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijai un par vienu procentu tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem.
Ražotāju cenu indeksu daļa
Par izskatītajiem iesniegumiem namīpašumu atgūšanai
No denacionalizācijas sākuma līdz 1999.g. 1.aprīlim no likumīgajiem namīpašniekiem vai viņu mantiniekiem saņemti 22037 iesniegumi īpašumu atgūšanai, no tiem izskatīti 20450 jeb 93%.
Pieteikumu izskatīšanas procesu valstī raksturo šādi rādītāji:
Informācija | ||
Pavisam no | Tai skaitā | |
denacionalizācijas | 1999.gada | |
sākuma līdz | janvārī- | |
1999.gada 1.aprīlim | martā | |
Izskatīti pieteikumi | 20450 | 231 |
par tiem pieņemti lēmumi: | ||
atdot namīpašumu | 12510 | 62 |
kompensēt tā vērtību | 1998 | 52 |
atteikt denacionalizēt | 5942 | 117 |
Tas pats procentos | ||
Izskatīti pieteikumi | 100 | 100 |
par tiem pieņemti lēmumi: | ||
atdot namīpašumu | 61 | 27 |
kompensēt tā vērtību | 10 | 22 |
atteikt denacionalizēt | 29 | 51 |
Kopš denacionalizācijas sākuma likumīgajiem īpašniekiem atdoti 11390 māju ar kopējo platību 5636 tūkstoši m2, no tām - 10072 dzīvojamās mājas (76 tūkstoši dzīvokļu ar kopējo platību 3512 tūkstoši m2). |
Namīpašnieki 1999.gada pirmajos trijos mēnešos atguva 85 mājas, no tām 77 (91%) bija dzīvojamās mājas un 8 (9%) nedzīvojamās ēkas. Ceturkšņa laikā denacionalizēti 0,5 tūkstoši dzīvokļu, kuru kopējā platība bija 19 tūkstoši m2. |
No 1999.gada 1.ceturksnī denacionalizētajām dzīvojamajām mājām 42% bija 1 līdz 3 dzīvokļu mājas, 39% - 4 līdz 9 dzīvokļu, 19% - 10 un vairāk dzīvokļu mājas. |
1999.gada 1.ceturksnī mājas un dzīvokļus atguvušie īpašnieki pēc to pastāvīgās dzīvesvietas: |
Namīpašnieku skaits | Procentos no visiem īpašniekiem | |
Pavisam | 93 | 100 |
tai skaitā: | ||
Latvija | 65 | 70 |
ASV | 14 | 15 |
Austrālija | 5 | 6 |
Zviedrija | 3 | 3 |
Izraēla | 2 | 2 |
Kanāda | 2 | 2 |
Citas valstis | 2 | 2 |
Investīciju un nekustamā īpašuma statistikas daļa